Meksikas tukšā bāka - enerģijas tirgus liberalizācija, protesti un neuzticība valdībai

Gada sākumā Meksikā izvērtās plaši protesti pret straujo degvielas cenu sadārdzinājumu. Jaunās enerģijas reformas dēļ degvielas cenas ir pieaugušas līdz pat 20%. Situāciju vieglāku nepadara sabiedrības augošā neuzticība valdībai, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvā diplomātija, turklāt nākamais - 2018. gads Meksikā būs vēlēšanu gads.

Meksikas tauta jūtas piekrāpta un dodas ielās, kamēr valdība cenšas ieviest reformu, kas izbeigs 77 gadus ilgušo valsts monopolu enerģijas sektorā un paredz piesaistīt investīcijas. Šī nav pirmā Meksikas prezidenta Enrikes Penjas-Njeto reforma, kas izpelnījusies pretrunīgu attieksmi. Ko šī reforma paredz  un ko no tās iegūs Meksika?

No valsts monopola uz konkurences apstākļiem

Par "Status Quo"

Autors Tils Indāns raksta lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" ietvaros. Tajā tiks analizētas  starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Meksikā kopš 1938. gada, kad tā laika prezidents Lazāro Kardenass nacionalizēja naftas industriju, vienīgais spēlētājs naftas produktu tirgū ir bijis valsts uzņēmums "Pemex". Neskatoties uz to, ka "Pemex" ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latīņamerikā un bija viena no pelnošākajām valsts pārraudzībā esošajām kompānijām pasaulē, kopš 2004. gada ir novērojama naftas ieguves pakāpeniska samazināšanās.

Produktivitātes kritums par aptuveni 25%, lielie valdības tēriņi un nespēja apgūt daļu no Meksikā esošās naftas novecojušās infrastruktūras un inovāciju trūkuma dēļ ir kalpojuši kā galvenie argumenti reformu nepieciešamībai. Enrike Penja-Njeto, vēl tikai kandidējot uz prezidenta amatu, pauda nepieciešamību reformēt Meksikas enerģijas politiku un pēc nonākšanas amatā uzsāka vērienīgo reformu. Nācās mainīt arī konstitūciju, kura līdz šīm paredzēja valsts monopolu attiecībā uz enerģijas resursiem.

Līdz ar reformas ieviešanu Meksikas enerģijas tirgus būs atvērts privātām investīcijām un kompānijas varēs sākt nodarboties ar naftas izpēti un ieguvi.

Degvielas cenu pieaugums izraisa protestus

Līdzšinējā degvielas cenu politika paredzēja liela apjoma valsts subsīdijas un cenu regulāciju. Ar šo politiku valsts mākslīgi noturēja degvielas cenas salīdzinoši zemas un patērētājus apmierinātus.

Līdz ar 2016. gada aprīlī pieņemto likumu Meksikas valdība atļāva importēt degvielu no ārzemēm, tādējādi izbeidzot 76 gadus ilgušo liegumu šādai praksei, bet 2017. gada laikā ir paredzēts liberalizēt degvielas cenas visās valstī esošajās degvielas uzpildes stacijās. Jau 2016. gada nogalē bija zināms, ka līdz ar jauno gadu valsts pārtrauks līdz šim ierastās subsīdijas degvielai. Sākot

no 1. janvāra, kad cenas benzīntankos pieauga par 14% līdz 20%, daudz cilvēku ir pauduši savu neapmierinātību caur dažādām protesta formām.

Līdz šim tas sabiedrībai bija uzskatāmākais enerģijas reformas ieviešanas posms, jo cenu pieaugums tiešā veidā ietekmēja maku biezumu, un par 20% dārgāka degviela lielā valstī ar zemām algām viennozīmīgi ir ietekmējošs faktors. Tādējādi tika izbeigta regresīvas politikas prakse, kuras ietvaros mazāk turīgi cilvēki netiešā veidā - ar nodokļu maksājumiem, sponsorēja lētu degvielu sabiedrības turīgākajam slānim, kā arī tika sperts vēl viens solis pretim investīciju piesaistei, kas ilgtermiņā valstij nestu papildu ienākumus. Neskatoties uz to, ir jūtama sabiedrības neapmierinātība. Izskaidrojums vienkāršs - šī reforma ir padarījusi grūtāku šodienu, bet līdz brīdim, kad varēs baudīt reformas nestos augļus, vēl ir jānodzīvo.

Protesti ātri pārauga huligānismā, vandālismā un sabiedriskā miera traucēšanā. Pirmās nedēļas laikā tika arestēti aptuveni 1500 cilvēki un dzīvību zaudēja seši. Šie skaitļi laika gaitā ir auguši, protestiem turpinoties visu janvāra mēnesi. Tāpat protestu laikā cilvēki bloķēja degvielas uzpildes stacijas un ceļus, krietni sarežģījot satiksmi Meksikas ielās. Valdība ir aicinājusi cilvēkus saglabāt mieru, uzsverot reformas pozitīvo ietekmi ilgtermiņā, tomēr ierastā dāvanu pirkšana saviem bērniem Triju Ķēniņu dienas svinību laikā ir pārtapusi par veikalu izlaupīšanu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Lai arī nozīmīga daļa sabiedrības un politiskās varas opozīcija izrāda lielu pretestību, reforma, visticamāk, turpinās iesākto ceļu. Sākot

no 3. februāra, valdība divreiz nedēļā noteiks cenu griestus degvielas uzpildes stacijās, bet no 18. februāra tas tiks darīts katru dienu līdz plašāku ierobežojumu atcelšanai.

30. martā degvielas uzpildes stacijas Lejaskalifornijas un Sonoras štatos sāks tirgot degvielu saskaņā ar likmēm starptautiskajā tirgū, bet līdz 2017. gada beigām ir plānots pakāpeniski liberalizēt cenās visā valstī.

Reformas ietekme uz vidi varētu būt pozitīva

Līdz šim liela uzmanība ir veltīta īstermiņa problēmām, mazāk pievēršot uzmanību ilgtermiņa ieguvumiem. Līdz ar reformas īstenošanu Meksika būs spējīga piesaistīt plašus investīciju apjomus, bet ir jārēķinās arī ar augošo inflāciju.

Pēc "Pemex" aplēsēm

Meksikā varētu ieplūst līdz 16 miljardiem ASV dolāru lielas investīcijas, kas neapšaubāmi būtu nozīmīgs stimuls ekonomikai.

Tāpat prognozē strauju degvielas uzpildes staciju skaita pieaugumu. Šobrīd esošo benzīntanku skaits varētu dubultoties tuvāko gadu laikā. Tas valsts budžetā dotu papildu līdzekļus, kā arī radītu jaunas darbavietas.

Ņemot vērā sadārdzinājumu degvielai, dārgāks paliek it viss. Inflācijas līmenis jau pārsniedza prognozes brīdī, kad Meksikas valūta pēc ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas strauji zaudēja savu vērtību. Tas vēl turpina palielināties degvielas cenu ietekmē. Jau tā nokaitinātās sabiedrības masas var kļūt vēl neiecietīgākas, ja tiem ne vien būs problēmas iegādāties degvielu, bet arī maizi un pienu.

Daļa vides aizstāvju degvielas cenas sadārdzinājumu redz kā iespēju. Lētā degviela motivēja vairāk cilvēku iegādāties automašīnas un ikdienā bez lielām problēmām pārvietoties uz četriem riteņiem. Tomēr lētas cenas degvielai nepalīdz videi, bet gan pretēji - palielina izmešu skaitu. Degvielas cenu pielīdzināšana reālajai situācijai starptautiskajos tirgos, kas nozīmē cenu pieaugumu, varētu samazināt automašīnu skaitu ielās un mazināt negatīvo ietekmi uz vidi.

Njeto mantojums un izredzes opozīcijai

Meksikas konstitūcija paredz prezidenta ievēlēšanu uz sešiem gadiem, nedodot iespēju kandidēt atkārtoti. Njeto pilnvaras beigsies 2018. gadā, bet viņa prezidentūra viennozīmīgi ietekmēs Meksikas tautas lēmumus pie vēlēšanu urnām.

Vistiešākajā ietekmē nonāks Njeto pārstāvētā Institucionālā revolucionārā partija (PRI), taču varētu pieaugt atbalsts arī populistiskiem kandidātiem. Līdztekus esošās administrācijas paveiktajiem darbiem ir vairāki citi faktori, kas laika posmā līdz 2018. gada vasarai var ietekmēt vēlētāju izvēli.

Lai arī janvāra protestu galvenais iemesls bija degvielas sadārdzinājums, saknes sabiedrības neapmierinātībai ir meklējamas senākā vēsturē.

Līdz ar degvielas cenu pieaugumu Njeto atbalsts sabiedrībā samazinājās līdz 12%, tomēr tas nav noticis pēkšņi.

Sākot ar 2014. gada vasaru, kad sabiedrības atbalsts Njeto bija aptuveni 50%, tas ir uzņēmis dilstošu kursu. Neskaidrība par to, kā 2014. gadā pazuda 43 studenti, pretrunīgais un brutālais ''karš pret narkotikām'' un Trampa uzņemšana laikā, kad viņš Meksikas virzienā veltīja apvainojošus izteikumus, vēl būdams tikai kandidāts uz prezidenta amatu, ir daži no iemesliem, kas negatīvi ietekmējuši sabiedrības viedokli par Njeto administrāciju. Pēdējā krīze var izrādīties par smagnēju, lai varētu atgūt sabiedrības uzticību.

Iedzīvotāju neapmierinātība ar Njeto veidoto politiku tiešā veidā var kalpot par lielisku platformu opozīcijas spēkiem. Andress Manuels Lopezs Obradors, kurš pārstāv Nacionālo Reģenerācijas kustību (MORENA), kā arī ir divreiz kandidējis prezidenta vēlēšanās, ir viens no potenciālajiem prezidenta amata kandidātiem. Obradors, kurš pārstāv kreisā populisma platformu, ir asi kritizējis enerģijas reformu un pat uzsvēris nepieciešamību to atcelt. Tiesa, pat ievēlēšanas gadījumā tas Obradoram nebūtu viegli izdarāms, ņemot vērā likumiskos šķēršļus. Tomēr

asa kritika enerģijas reformas virzienā var palīdzēt iegūt balsis vēlēšanu dienā.

2016. gada neveiksmīgais starts gubernatoru vēlēšanās, kad Njeto pārstāvētā PRI partija cieta sakāvi (t.sk. Mehiko, kas tika uzskatīts par vienu no šī politiskā spēka ''cietokšņiem''), simboliski atspoguļoja sabiedrības noskaņojumu. Zīmīgi, ka uzvaru Mehiko guva tieši politiskais spēks MORENA. Tāpat šai partijai, kura tika dibināta tikai 2014. gadā, izdevās diezgan veiksmīgs starts 2015. gada parlamenta vēlēšanās, iegūstot 36 no 500 vietām pirmajā likumdevēja palātā. Šīs tendences liecina par to, ka daļa sabiedrības konkrēto politisko spēku saredz kā alternatīvu un partija var veiksmīgi izmantot brīdi, kad ticība valdošai elitei ir izteikti zema.

Pastāvot būtiskām ideoloģiskām atšķirībām starp jauno un veco administrāciju, Njeto prezidentūras laikā pieņemto reformu ieviešana var kļūt sarežģītāka arī ārējo faktoru ietekmē. Pirmkārt, jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa uzņemtais politiskais kurss, kas jau ir atstājis ietekmi uz Meksikas ekonomiku. Līdz ar Trampa uzvaru vēlēšanās Meksikas valūtas peso vērtība attiecībā pret ASV dolāru piedzīvoja strauju kritumu. Tāpat auto kompānijas "Ford" atceltā 1,6 miljardus lielā investīcija Meksikā liek domāt, ka uzņēmumi varētu pārdomāt savu stratēģiju Trampa ārpolitiskā kursa ietekmē.

Augošais protekcionisms Amerikas Savienoto Valstu politikā viennozīmīgi ir uzskatāms par vienu no lielākajiem politiskajiem riskiem Meksikai.

Otrkārt, Njeto administrācijai uzmanību nākamajos mēnešos nāksies pievērst arī naftas cenu izmaiņām starptautiskajā tirgū, jo sadārdzinājums varētu novest pie vēl augstākām cenām degvielai, kas izraisītu vēl lielāku sabiedrības neapmierinātību. Lai arī Meksikas valdības spējas ietekmēt šos procesus ir ierobežotas, sagaidāms, ka vismaz daļa sabiedrības to vainotu arī šajās nedienās. 2017. būs īpaši karsts gads Meksikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti