Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Nelegālo robežpārkāpēju plūsma kļuvusi par Latvijas robežsargu ikdienu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

5G mobilie sakari: revolūcija un vai ES ir pamats uztraukties par atpalicību?

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome - četru gadu laikā paveiktais

Mediju uzraugu četri gadi – paveiktais un neizdarītais

2012.gadā par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem kļuva Gints Grūbe, Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris. Toreiz Saeima padomi vēlēja pēc jaunas kārtības. Deputāti pirmo reizi par padomes locekļiem balsoja atklāti. Politiskās partijas savus kandidātus vairs nevirzīja, bet tos izraudzījās konkursā. Tolaik mediju vidē bija cerības, ka šis modelis strādās, bet nu izskan ne mazums kritikas.

Padomes sastāvs kopš ievēlēšanas tomēr mainījās. Pērn pavasarī par Latvijas Televīzijas pārraudzību atbildīgais Gints Grūbe amatu atstāja. Viņa vietā darbu uzsāka Dace Ķezbere.

Gribēja atlaist NEPLP locekļus

Gandrīz tajā pašā laikā, kad Ķezbere stājās amatā, Saeima iecerēja lemt par pārējo četru padomes locekļu atbrīvošanu no amata. „Tas tiešām bija emocionāli ļoti smagi, jo tie pārmetumi, kas mums bija, protams, daudzi bija pelnīti, bet katrā ziņā tā forma, kā tas viss izvērtās, bija ļoti, ļoti, ļoti grūti,” saka pašreizējā padomes priekšsēdētāja, tobrīd padomes locekle Aija Dulevska.

Dulevska saskata politiķu darbībā mēģinājumu vājināt padomi, norādīt tai savu vietu.

Iestādi kritizēja par lēmumu saistībā ar „Radio Skonto plus” programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu. Politiķi atsaucās arī uz Valsts kontroles ziņojumu par to, ka padome nav efektīvi rīkojusies ar līdzekļiem. Tobrīd padomi vadīja Ainārs Dimants.

Taču no četriem NEPLP locekļiem, kuru atlaišanu sākotnēji pieprasīja vairāki Saeimas frakciju vadītāji, ar balsu vairākumu Saeima atbalstīja tikai Dimanta atlaišanu. Tomēr viņš lēmumu pārsūdzēja. Pirmās instances tiesa apmierināja Dimanta pieteikumu, atceļot Saeimas lēmumu par viņa atlaišanu.

Dimants uzskata, ka padome no politiķu puses esot saskārusies ar neizpratni par demokrātijas pamatiem: „Atkal nav izpratnes par to, ka tiesiskā, demokrātiskā valstī primārais ir varas dalīšanas princips.

Nepietiek tikai ar to, ka ir vēlēšanas vienu reizi četros gados. Demokrātija nozīmē arī to, ka ir dažādi varas atzari un likumdevējs nenodarbojas nedz ar izpildvaras funkciju, nedz arī ar regulatora un tiesas spriešanas funkciju.

Tās ir deleģētas citam varas atzaram. Bet šis lēmums tieši liecina, ka šīs izpratnes nav, nonākot pretrunā gan ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, gan arī ar sabiedrisko mediju darbības principiem, kur ļoti svarīga ir nepolitizēta pārraudzība. Tātad nevar būt politiski motivēti lēmumi par šādas institūcijas priekšsēdētāja atbrīvošanu.”

Taču šajā stāstā nekas vēl nav beidzies, jo Saeima iesniedza apelācijas sūdzību un apelācijas instances tiesa Dimanta pieteikumu par Saeimas lēmuma atcelšanu noraidīja. Dimants lēmumu pārsūdzēs Augstākajā tiesā, un tāpēc joprojām ir padomes loceklis.

Cīņa ar Krievijas propagandu 

Būtisks pavērsiens, tajā skaitā arī padomes darbā, bija Krimas aneksija. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska uzsver, ka Eiropā būtiski mainījies priekšstats par Baltijas mediju tirgu. Tas esot padomes un visu iesaistīto struktūru veikums.

„Tieši attiecībā uz Krievijas ietekmi, Krievijas propagandu sākotnēji, kad mēs sākām strādāt, mums vajadzēja runāt par šiem jautājumiem. Praktiski mūs neviens īpaši neuzklausīja un teica - paši esat vainīgi, jums nav pietiekami labs saturs, konkurējiet ar Krieviju, nesaprotot to, ka tas ir daudz sarežģītāks jautājums. Tagad jau mēs redzam, kad ir laiks pagājis, ka ir izpratne ļoti ievērojami paaugstinājusies gan Eiropas Komisijā, gan Eiropas Parlamentā un arī dalībvalstīs," saka Dulevska.

Rezonansi arī ārvalstīs izsauca šī gada aprīlī pieņemtais padomes lēmums uz sešiem mēnešiem apturēt Krievijas televīzijas kanāla "Rossija RTR" retranslāciju Latvijā.

Ainārs Dimants lepojas, ka padome vienoti un operatīvi pieņēma šo lēmumu. Sabiedrībā tas izsauca diskusijas.

Padomes pašreizējā priekšsēdētāja Aija Dulveska uzskata, ka tas bija vajadzīgs. Tāpat vajadzīgi bija arī sodi Pirmajam Baltijas kanālam (PBK). Tā kā PBK ir reģistrēts Latvijā, par pārkāpumiem varēja piespriest administratīvos sodus.

„Es domāju, ka šie soļi ir bijuši nepieciešami, jo par to, ja tiek pārkāpts likums, ir jāsaņem sods. Ja tiek pārkāpts likums un tiek izplatīta naida runa, tiek izplatīta kara propaganda, es uzskatu, ka tam ir jābūt sodāmam. Nevar būt tāda situācija - ja, piemēram, to pašu izdarītu PBK, mēs uzliktu ļoti nopietnu sodu līdz pat slēgšanai. Bet, ja tie ir kanāli, kas tiek piereģistrēti, piemēram, Zviedrijā, kā tas ir ar "Rossija RTR", tad tur uzreiz šis sods netiek piemērots. Mums ir jāsaprot, ka ne jau nu NEPLP noteiks, ko cilvēkiem skatīties un ko neskatīties. Šis ir sods, nevis cenzūra," pauž Dulveska.

„Kopumā saistībā ar aizliegumiem es vienmēr esmu vairāk ticējusi tam, ka konkrētu tēmu vai konkrētu jomu veicināšana ir daudz iedarbīgāka nekā to ierobežošana,” saka kanālu TV3 un LNT īpašnieku „MTG TV Latvia” vadītāja Baiba Zūzena. Viņa norāda, ka brīdī, kad "Rossija RTR" nonāca atpakaļ apraidē, skatīšanās apjomi bija tieši tādi paši kā pirms retranslācijas apturēšanas.

„Bet principā tajā brīdī, kad tika aizliegts kanāls RTR, citus no Krievijas retranslētus kanālus skatījās vairāk. Tā kā, vai tam bija tāda milzīgi liela nozīme, apšaubītu,” pauž Zūzena.

TV5 slēgšana - indikators mediju vidē notiekošajam

Problēma saistīta kopumā ar lielo Krievijas televīziju patērēšanu Latvijā. Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs norāda, ka tas ir stāsts arī par retranslēto televīziju piekļuvi Latvijas reklāmas tirgum: „Tas savukārt nozīmē, ka vietējie Latvijas televīziju kanāli, kas būtu orientēti uz krievvalodīgajiem, vienkārši viņiem ir grūti konkurēt. Un tas, kas notika šogad - par TV5 slēgšanu -, viņi secināja, ka gluži vienkārši viņi nespēj konkurēt. Ienākumi, kurus viņi spēj gūt, ir krietni mazāki, nekā viņiem būtu nepieciešams.”

Tiešas padomes atbildības par TV5 aizvēršanu nav, norāda Jānis Buholcs. Taču tas esot indikators notiekošajam elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidē.

Kad notika TV3 un LNT (kam tostarp piederēja TV5) apvienošanās, padome kā vienu no nosacījumiem izvirzīja ziņu redakciju saglabāšanu. „Bet mūsu viedoklis bija tikai konsultatīvs. Mēs skaidri un gaiši uzsvērām jau toreiz, ka ir ļoti svarīgi saglabāt un attīstīt TV5. Un tas bija viens no nosacījumiem, ko mēs faktiski izvirzījām. Kas notika pēc apvienošanās? Tieši otrādi.

Tika vājināts ziņu dienests, kas tur darbojās krievu valodā, tika vājināts šis kanāls no jauno īpašnieku puses. Un galu galā viņi arī atteicās. Tā bija komersanta izvēle," saka Dimants.

NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska gan uzsver - padome nav atbildīga par biznesu, tā tomēr ir atbildīga par biznesa vidi: "Tā ir mūsu atbildība. Mēs ļoti koncentrējāmies uz to, ka nepieciešams jauns televīzijas kanāls sabiedriskajam medijam, neapsverot citas iespējas, kur vēl varētu izvietot Latvijā ražotu saturu krievu valodā."

Arī "MTG TV" Latvia vadītāja Baiba Zūzena skaidro, ka TV5 slēgšana bija uz biznesa apsvērumiem balstīts lēmums: „Vai padome kaut ko varēja darīt? Iespējams, ka varēja, bet tagad ar atpakaļejošu datumu grūti par to ir runāt. Protams, šķiet diezgan īpatnēji, ka mēs dzirdam atkal sarunas par to, ka vajadzētu veidot krievu valodā jaunu kanālu.

Es domāju, ka pirms pāris gadiem, ja būtu rūpīgi pieķērušies tēmai par to, kā krievu valodā runāt ar vietējiem Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot televīzijas starpniecību, tas jautājums būtu, iespējams, vienkāršāk risināms.”

Uzrunāt vietējo auditoriju

Tūlītēja risinājuma nav arī par komerciālo vietējo un reģionālo mediju un kabeļtelevīziju uzraudzību atbildīgajam padomes loceklim Ivaram Zviedrim: „Es esmu sapratis, ka informatīvajā karā, kas pašreiz valda mūsu informatīvajā telpā un arī  telpas sadalījumā: latviešu un krievu, viņi vēl sadalās pēc citiem principiem – pierobeža un Rīga un kā tik viņi tur visādi nesadalās, - mums noteikti jādomā par jaunām platformām, būtībā par jaunu mediju. Pašreiz sasniegt pierobežā onkulīti, kas antenu ir pagriezis uz Baltkrieviju, ar LTV1 - kā viņu piespiest pagriezt antenu atpakaļ, es nezinu. 

Un nav tur vainīga apraide, ka viņš tur neredz vai vēl kaut ko, vainīgs ir saturs.”

Ar pieejamiem līdzekļiem esot jānodrošina, lai iedzīvotājs ierauga arī kaut ko no mūsu mediju telpas. Jāizdomā esot gan platforma, gan saturs. Saistībā ar savu atbildības jomu darbības laikā padomē Zviedris izceļ raidījumu „Šodien Latvijā un pasaulē”. To Latvijas Televīzija veido sadarbībā ar vietējām un reģionālajām televīzijām.

„Un šī raidījuma finansējums ir dubultots mūsu padomes darbības laikā. Kas attiecas uz kabeļoperatoriem, (..) es ļoti spiedu gan sekretariātu, gan kolēģus - mēs esam ieviesuši tā saucamo elektronisko kabeļoperatoru reģistrēšanas sistēmu. Līdz šim bija jāsūta papīrs, tad padomes sēdē apskata, vai tādu programmu ļauts retranslēt vai ne utt.," saka Zviedris.

Pozitīvi, ka esot izdevies izveidot sistēmu, ka tiek atbalstīti nacionālie komerciālie mediji, uzskata padomes priekšsēdētāja. „Konkrēti trīs televīzijas, kuras ir virszemes apraidē. Protams, ir daudz dažādu viedokļu par šo mediju kvalitāti, bet jārēķinās ar to, ka tie ir augoši mediji. Es runāju par televīziju "Re:TV", "Rīga TV24" un par "sportacentrs.com",” saka Dulevska.

Tikmēr Ivars Zviedris uzskata, ka vienu vietu virszemes apraidē varēja atdot, lai vairāk uzrunātu vietējo auditoriju: „Es nespēju kolēģus pārliecināt par to, ka vajadzēja, piemēram, virszemes apraidē vienu vietu atdot vietējām un reģionālajām televīzijām (..) , piemēram, lai varētu nodrošināt lokālu saturu lokālai mērķauditorijai.

Vispār varbūt vajadzēja vienu kanālu atdot, lai Liepājā raida vienu programmu, Rēzeknē raida citu programmu un tā tālāk.

Man liekas, ka tas - to es neesmu spējis pārliecināt -, ka ir finansējuma piešķiršana lokālam saturam lokālai mērķauditorijai. Mēs esam snieguši jaunajās politikas iniciatīvās finanšu pieprasījumu, mēs neesam atbalstīti. Varbūt neesam pietiekoši skaļi to darījuši vai kā. Tas būtu noteikti tas, ko es savam pēctecim novēlētu, kas būtu jādara.”

Spēja attaisnot cerības?

Maz uzmanības bijis pievērsts tādiem Eiropā aktuāliem jautājumiem kā bērnu tiesību aizsardzība un vardarbības ierobežošana medijos. Priekšplānā ir izvirzījies informatīvā kara fons, kas licis dienaskārtību mainīt, norāda Aija Dulevska.

Savukārt Ainārs Dimants uzskata, ka padome esot darbojusies aktīvi un stratēģiski. Sabiedriskajiem medijiem tika izveidota stratēģija, izdevies stiprināt Latvijas Televīziju. Taču, cik aktīvi tika īstenotas piedāvātās iniciatīvas, esot politiķu atbildība. „Protams, jāsaprot, ka regulators tāpat kā tiesa var darboties tikai un vienīgi likuma ietvaros. Tātad te ir atkal skats uz Saeimas pusi, skats uz valdības, skats uz politiskā atbalsta pusi. Tātad regulators nav likumdevējs,” saka NEPLP loceklis.

Visbeidzot Dimants uzsver, ka esot bijis neatkarīgs no politiķu spiediena.

„Diemžēl, es teiktu, ka lielākais - šai padomei neizdevās īstenot šīs cerības, ka tā tiešām ir politiski neitrāls profesionāļu kopojums, vismaz ne tās pilnībā,” komentē atceras Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns.

Leitāns norāda, ka tomēr bieži vien bija redzama saspēle starp atsevišķiem politiskiem spēkiem un padomes locekļiem: „Neatkarīgā starpnieka starp Saeimu, vispār valsts pārvaldi, varu, politiķiem un sabiedriskajiem medijiem, neteiktu, ka izdevās. Atceramies, ir bijušas visādas kopīgas sanāksmes par viesiem, kas tiek aicināti uz raidījumiem, tiek sarīkota diskusija tādā kā audzinošā nolūkā sabiedrisko mediju Ziņu dienestu pārstāvjiem un politiķiem. Gadījumi, kādā veidā un cik atklāti, un cik skaidri bija notikusi sabiedrisko mediju vadības izvēle.”

Jo padome ir vājāka, jo politiķiem esot vieglāk ar iestādi izrīkoties, saka Ivo Leitāns.

Savukārt jau šobrīd un nākotnē padomei jārūpējas par to, lai Latvijā saglabātos un, vēlams, pieaugtu uz vietas ražotais oriģinālais saturs latviešu valodā, uzskata Baiba Zūzena. Viņa norāda, uzmanība jāpievērš ne tikai viegli identificējamiem pārkāpumiem. Jārisina plašākas un sarežģītākas problēmas. Piemēram, kā palielināt oriģinālo raidījumu skaitu komercmediju vidē, kā arī rūpēties par sabiedrības informēšanu saistībā ar maldīgu ziņu izplatīšanos.

Izaicinājums paliek arī krievu valodā runājošo cilvēku piesaistīšana Latvijas mediju saturam.

Tāpat pašlaik svarīgs jautājums ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes reforma. Lai gan iepriekš plānoja, ka jau līdz šīs padomes locekļu darba termiņa beigām izdosies atdalīt mediju regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas, izveidojot vēl vienu – Sabiedrisko mediju padomi, šī iecere vismaz pagaidām ir atlikta tālākā plauktā.

Taču reforma, par kuru spriež jau daudzus gadus, ir vajadzīga. Turklāt esot jādomā par tādiem modeļiem, kuros ir mazāka politiskā ietekme, uzskata eksperti.

Pēc tam, kad ievēlēs jaunus padomes locekļus, viņi turpinās pildīt gan mediju uzrauga, gan sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas līdz brīdim, kad tiks izveidota jaunā padome. Tad NEPLP turpinās uzraudzīt medijus, bet LTV un Latvijas Radio pārvaldību uzņemsies jaunā padome.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti