Mazpazīstams fonds bez konkursa izstrādā mācību priekšmeta «Dzīvesziņa» standartu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Pietiek ar politiskas partijas priekšlikumu, lai bez kādiem iepirkuma konkursiem pat mazzināms nodibinājums var tikt pie valsts naudas jauna mācību priekšmeta izstrādei Latvijas skolēniem. Tā ir noticis ar jauno mācību priekšmetu "Dzīvesziņa" - to šobrīd gatavo kāda pirms nepilniem diviem gadiem reģistrēta organizācija - ģimenes izglītības un attīstības fonds "Ābeļzieds". Saeima "Ābeļziedam" naudu piešķīra pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma. Šis lēmums izsaucis lielu satraukumu vairākās nevalstiskajās organizācijās un augstskolās. 

Izskatot 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketi, Saeima vēlā vakarā kā 198.priekšlikumu atbalstīja valsts naudas - 27 tūkstošu eiro – piešķiršanu pilnīgi jaunam mācību priekšmetam "Dzīvesziņa", ko izstrādās organizācija "Ābeļzieds". Šāds priekšlikums nāk no Nacionālās Apvienības (NA). Naudas avots - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Šis ātrais lēmums tagad izsaucis satraukumu speciālistos, kuri iepriekš izstrādājuši mācību līdzekļus un kuri arī tagad būtu ieinteresēti.

"Tā situācija ir, maigi izsakoties, mulsinoša, skaidrāk izsakoties - tā ir vienkārši pretīga…" tā par pieņemto lēmumu naudu novirzīt vienai organizācijai saka Igors Šuvajevs, Latvijas universitātes vēstures un filosofijas profesors.

"Ja novirza līdzekļus kaut kādam sabiedriskam nodibinājumam, kaut kur ellē ratā, kas veidos izglītības standartu,  tas nav pieņemami. Tas nav caurspīdīgi, tas nav uzskatāmi."

"Par šo naudu nosacīti četri, pieci zinātnieki var strādāt veselu gadu. Šeit ir tā, ka kāds ir nolēmis kaut kam nosūtīt, pārvirzīt naudu, to latviski varētu nosaukt par naudas atripināšanu, krieviski par "otkatu" vai savējo pabarošanai," skarbs savā vērtējumā ir Šuvajevs.

LU profesors atgādina, ka, piemēram, valsts programmu "Nacionālā identitāte" zinātnieki izstrādāja četrus gadus. Taču te mācību priekšmetu Latvijas skolām ļauj izstrādāt vienam nodibinājumam.

Kāpēc nauda bez konkursa piešķirta tieši "Ābeļziedam" dzīvesziņas priekšmeta izstrādei - nesaprot arī "Papardes zieda" vadītāja Iveta Ķelle. "Un tas, kas, manuprāt, šajā situācijā ir vissatraucošākais, ir tas, ka šobrīd ir sajūta, ka mūsu bērni un viņu izglītība kopumā ir tāds eksperimentu lauciņš - nu, pamēģināsim kaut ko jaunu, paskatīsimies, kas sanāks. Kāpēc, - to neviens nevar atbildēt".

Izsludina konkursu jau iezīmētiem līdzekļiem

Satraukums par pusgadu vecu Saeimas lēmumu ir tikai tagad, jo vairākus mēnešus tas daudziem nebija zināms. Iespējams, to vidū ir arī Valsts Izglītības satura centrs (VICS), kurš šogad, aprīļa sākumā, izsludināja publisku iepirkumu tā paša Dzīvesziņas mācību priekšmeta metodisko materiālu izstrādei.

Konkursā pieteicās seši pretendenti, to vidū arī Teoloģijas fakultātes biedrība un Latvijas Kristīgā akadēmija. "Par katru naudas apjomu, ko mums piešķir, mums atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, ir jāveido iepirkums, ja vien šī naudas summa nav iepriekš iezīmēta kādā formātā," skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis

VICS tobrīd neesot zinājis, ka nauda jau iedalīta "Ābeļziedam". Turklāt drīz pēc konkursa izsludināšanas trim organizācijām, to vidū "Papardes ziedam", aizdomīgi likās konkursa nolikuma nosacījumi. Tāpēc tās iepirkumu apstrīdēja.

"Pārsteigums sekoja, kad mēs saņēmām Valsts izglītības satura ziņu par to, ka patiesībā iepirkums nebija vajadzīgs, jo šī dotācija - 27 tūkstošu eiro apmērā - ir piešķirta ārpus kārtas vienai visnotaļ nezināmai organizācijai, par kuru es mēģināju arī atrast informāciju mājas lapā un tas man neizdevās. Un tas, protams, vieš šaubas, cik lielā mērā ir gan procesa caurspīdīgums, gan arī satura kvalitāte," saka Ķelle no "Papardes zieda".

Kāpēc izveidojās šī neveiklā situācija, skaidro Vasiļevskis no VICS: "Piešķirot šo naudu, varbūt ministrija nenorādīja mums, ka šī ir iezīmēta nauda. Bet nu, kā izrādās, Saeima ir lēmusi ļoti precīzi, un, ievērojot pakļaušanos likumam, mums iepirkums ir jāaptur."

Apiet IZM nevarēšot

Vasiļevskis gan mierina, ka pilnīgi apejot Izglītības un zinātnes ministriju, neko izmainīt mācību saturā tāpat nevar. Proti, konkrēto mācību saturu nosaka valdība, un gala priekšlikumus tāpat sagatavo Izglītības ministrija.

"Mums, protams, mazdrusciņ žēl, no vienas puses, ka nevaram īstenot konkursu līdz galam, tad droši vien dabūtu vislabāko piedāvājumu. Bet ir arī pozitīvā puse - mēs esam sapratuši, ka ir ļoti daudz, kas grib darboties šajā laukā, un mēs viņu vēlēšanos izmantosim citos iespējamos veidos," sola Vasiļevskis.

Kā rakstīts konkursa tehniskajā specifikācijā, dzīvesziņas priekšmetā jāiekļauj vismaz trīs tēmas: pašidentitāte, sociālā identitāte un kultūridentitāte. Valsts izglītības satura centra vadītājs pieļauj, ka dzīvesziņu varētu iekļaut cilvēkdrošības kursā.

Saeimas komisijās jau pabijusi organizācija

"Es domāju, ka mēs šobrīd ar jums nemēģināsim apstrīdēt Saeimas lēmumu, vai ne?" saka deputāte Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība). Tieši viņa iestājās par to, ka jāveido mācību priekšmets "Dzīvesziņa".

Deputāte stāsta, ka ar fondu "Ābeļzieds" vairākās Saeimas komisiju sēdēs esot pie tā strādājusi: "Saeima nobalsoja Valsts budžeta likumā par to, ka šāda priekšmeta saturs, programma tiks pakāpeniski izstrādāta. Un darba grupa, kas jau kopā ar mani gadus divus, trīs pie šīs idejas strādājusi, tika akceptēta Saeimas balsojumā. Ka tā strādās pie šī Latvijai tik būtiskā priekšmeta satura un standarta izveides."

Poriņa arī atklāj, ko sagaida no jaunā mācību priekšmeta: "Tas ir par ģimeni, neskatīties uz cilvēku kā tikai, runājot par viņa fizisko veselību, bet aplūkot viņu kā vienotu veselumu un runāt par viņa garīgo, sociālo veselību, kā arī gatavot viņu ģimenei."

Latvijas Radio arī jautāja Poriņai, kāpēc tieši "Ābeļziedam" bija jāiedala nauda un kas ir šī organizācija: "Tā ir ģimenes izglītības organizācija, pulcējusi ap sevi ļoti augsta līmeņa speciālistus. Katrā ziņā organizācija ir tāda, kurai rūp tas, lai bērni izaugtu gan garīgi, gan sociāli, gan fiziski veseli un lai viņi tiktu sagatavoti pilnvērtīgai ģimenes dzīvei un laulībai."

"Ābeļzieds" - mazpazīstama organizācija

Tiesa, publiski pieejamā informācija par "Ābeļziedu" ir skopa. Mājas lapas fondam nav, bet uzņēmumu reģistrā ir ziņas, ka šī organizācija dibināta Ogrē pirms nepilniem diviem gadiem. To laikā organizācija nav veikusi nekādas darbības ar naudu - izņemot 20 latu lielus izdevumus pērn. Fonda prezidente ir psihoterapeite Indra Tretjakova, valdes locekles - pedagoģe Ilona Šime un ginekoloģe Anna Krumpāne.

Tiesa, pavisam nemanāms "Ābeļzieds" arī nav bijis. "Es esmu atnākusi šeit tikai viena iemesla dēļ, lai aizsargātu Latvijas bērnus," ar šādu uzrunu Indra Tretjakova pērn pavasarī uzstājās Saeimas komisiju kopsēdē, kas bija veltīta dzimumu līdztiesībai. Tretjakova arī kritizēja grāmatu "Diena, kad Kārlis bija Karlīne".

"Un te nu runa ir par to grāmatu slaveno, te tiek skarta dzimumu identitāte, Kārlis tiek nosaukts par Karlīni, Rūta par Rihardu, un beigās  arī vispār bērnudārza audzinātājs nezina, kā sauc meitenīti vai puisīti," stāstīja Tretjakova.

Vēl zināms, ka visas trīs "Ābeļzieda" valdes locekles lasīja referātus "Asociācijas Ģimene" organizētajā konferencē "Dzimumu līdztiesība izglītības saturā un procesā", kura izraisīja skandālu. Proti, saistībā ar projekta saturu nesen Eiropas Ekonomiskās zonas Finanšu instrumenta birojs pieņēma lēmumu apturēt šā projekta īstenošanu un pieprasīt izlietotā finansējuma atmaksāšanu.

Piesaistīto akadēmisko personu vārdus neatklāj

Taču, kad un kā tieši "Ābeļzieds" iesaistījās mācību priekšmeta Dzīvesziņa veidošanā, Latvijas Radio jautāja pašam fondam. Atbilde bija lakoniska: "Dzīvesziņas satura prasības jau ir definētas Valsts izglītības satura centrs instrukcijās. Tur ir darba apraksts un uzdevumi, kas mums ir jāizstrādā."

Tretjakova uzsver, ka, izstrādājot dzīvesziņas priekšmeta standartu, "Ābeļzieds" seko tieši izsludinātā konkursa nolikumam. Konkurss gan tika izsludināts pusgadu pēc naudas piešķiršanas. Fonds esot piesaistījis Latvijas Pedagogu domi, un augsta līmeņa akadēmisko personālu ar maģistra un doktora grādiem. Tiesa, konkrētus vārdus Tretjakova neatklāj: "Es domāju, ka es patiešām nezinu, vai vēlētos nosaukt tos mācību spēkus, jo visi CV ir iesniegti VISC. Es negribu šobrīd runāt par citiem cilvēkiem, varbūt viņi nevēlas. Man grūti pateikt."

Tretjakova arī pastāsta, kā sokas darbs pie Dzīvesziņas izstrādes: "Visu vasaru mums būs jāstrādā ļoti intensīvi, un tiešām tas ir ļoti liels darbs, bet mūsu darba grupa, komanda ir gatava strādāt intensīvi un veltīt tam laiku."

Tretjakova stāsta, ka konkursa termiņš ir līdz oktobra beigām. Programma vērsta uz profesionālajām skolām, taču, iespējams, to varēs apgūt arī vispārizglītojošās skolās.

Bez diskusijām uztic vienai organizācijai

"Es nekad neesmu piedzīvojusi gadījumu, kad mācību priekšmeta satura izstrāde tiktu uzticēta vienai organizācijai, manuprāt, mazpazīstamai organizācijai," atzīst Signe Mežinska, Izglītības ministrijas ārštata metodiķe filosofijā un filosofijas skolotāja. Viņa arī piedalījusies valsts dokumentu izstrādē. Arī Mežinskas pārstāvētā organizācija "Veselības projekti" apstrīdēja Dzīvesziņas iepirkuma konkursu.

"Un, manuprāt, tas, kas šī brīža notikumos ir nepieņemamākais, ir kā notiek šis process, jo bez plašākām diskusijām sabiedrībā, bez Izglītības ministrijas iniciētas diskusijas tiek veidots jauns mācību priekšmets "Dzīvesziņa". Un šī mācību priekšmeta satura izstrāde ar Saeimas lēmumu tiek uzticēta vienai atsevišķai organizācijai," saka Mežinska.

Mežinska domā, ka ļoti rūpīgi būtu jāapsver, vai vispār ir jāpalielina Latvijas skolēnu mācību slodze, ja līdzīgas tēmas skartas jau esošajos priekšmetos. "Mēs varam paskatīties uz esošo situāciju - ir ētika, ir sociālās zinības, ir filozofijas standarti dažādos izglītības līmeņos. Es, pirmkārt, ļoti nopietni uzdotu jautājumu, kādēļ mums vajag jaunu mācību priekšmetu. Kas ir šis mērķis?"

"Un tas, ko es saredzu, diemžēl ir atsevišķu  politisku partiju interešu īstenošana caur izglītības sistēmu. Un, manuprāt, tas ir nepieņemami, jo mums ir jādomā par izglītības politiku kopumā," saka Mežinska.

Mudina veidot NVO fondu valsts naudas sadalei

Arī sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs naudas sadali biedrībām no budžeta uzskata par pilnīgi nepareizu praksi: "Mēs uzskatām, ka nav pareizi politiskām partijām bez jebkādiem kritērijiem, bez jebkādiem konkursiem sadalīt naudu. Piešķirt vienai organizācijai mistisku mērķu sasniegšanai kaut kādu summu, santīmu santīmā vai tagad centu centā, šī nauda tiek apgūta bez jebkādiem kritērijiem, nosacījumiem un atskaitēm. Konkrētajā gadījumā nav bijusi nekāda konkurence ar citām organizācijām konkrēta uzdevuma izpildei." 

Jankovs norāda, ka naudu vajadzēja apgūt, rīkojot publisko iepirkumu.

"Delna" jau iepriekš iestājusies par to, ka būtu jāveido nevalstisko organizāciju fonds, proti, valsts piešķir finansējumu un nevalstiskās organizācijas var pieteikties konkursa kārtībā.

"Tādā veidā šī nauda tiktu izlietota konkrētiem mērķiem, ko definē valsts pati, un apgūšana notiktu skaidri, caurskatāmi, un pēc tam būtu atskaitīšanās. Ka nauda ir izlietota lietderīgi un sasniegusi mērķi," skaidro Jankovs. "Delnas" direktors norāda, ka prakse rāda - atskaitīšanās nenotiek vispār vai ļoti formāli, bez pierādījumiem.

"Nekāda konkrēta audita vai pārbaudes netiek veiktas naudas izlietojumam. Un te ir tas melnais caurums, kur valsts pati nevar kontrolēt, kā tās piešķirtā nauda ir izlietota."

Arī "Delnai" Reformu partija nesen vēlējās piešķirt 18 tūkstošus eiro, taču "Delna" atteicās  šo iemeslu dēļ.

Savukārt naudas piešķiršanu "Ābeļziedam" Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Vienotība") neatceras. Viņš saka - priekšlikumu bija daudz. Acīmredzot, bija vienošanās koalīcijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti