Mazais bizness Berlīnē un Rīgā: kur nodokļu slogs mazāks, bet biznesa iespējas lielākas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" pēta mazā biznesa noteikumus Vācijas galvaspilsētā Berlīnē – vai tie uzņēmējiem ir izdevīgāki un ērtāki nekā Latvijā. Iepriekš vētīti nosacījumi kafejnīcas atvēršanai un darbinieku algošanai, bet šoreiz stāsts par uzņēmuma dibināšanu un nodokļu slogu.

ĪSUMĀ:

  • Uzņēmum dibināšanai Vācijā vajadzīgs 25 000 eiro pamatkapitāls.
  • Pastāv iespēja dibināt mazkapitāla firmu ar 1 eiro, taču iesaka startēt vismaz ar 3000 eiro.
  • Īpašas pretimnākšanas mazā biznesa iesākumos – nav. Atbalsts ir "start-up" uzņēmumiem.
  • Vācijā uzņēmuma ienākuma nodoklis ir 30% + kapitāla pieauguma nodoklis 25% + solidaritātes nodoklis 5,5%.
  • Vācijā minimālā alga 1500 eiro un alga uz rokas pret darbadevēja izmaksām ir 60%. Latvijā attiecīgi 430 eiro un 65%.
  • PVN pamatlikme Vācijā ir 19% (Latvijā 21%), samazinātā 7% (Latvijā 12% un 5%).
  • Vairāki Latvijas uzņēmēji pēc biznesa centieniem Vācijā atzīst – tas nav vienkāršāk, un jābruņojas ar pacietību.

Mazkapitāla uzņēmums?

"Aizliegtais paņēmiens" devās uz Vāciju ievākt informāciju par to, kas būtu nepieciešams, lai vienā no Berlīnes rajoniem – Šarlotenburgā – atvērtu nelielu biznesu, proti, biopreču veikaliņu kopā ar nelielu bioproduktu kafejnīcu. Šāda apjoma biznesam Vācijā ir vairākas iespējas, uz ko norāda nodokļu konsultante Haike Kīstere Berlīnē.

Pirmā iespēja – kapitālsabiedrība. Latvijā analogs būtu SIA (Sabiedrība ar ierobežotu atbildību), bet Vācijā tas ir uzņēmums ar abreviatūru GmbH (Gesellschaft mit beschränkter Haftung). Lai to dibinātu, ir vajadzīgs pamatkapitāls. Latvijā 2800 eiro, bet Vācijā 25 000 eiro. Ja šādu ieguldījumu atļauties nevar, tad līdzīgi kā Latvijā var veidot mazkapitāla SIA jeb Vācijā GU. Tad pietiek ar vienu eiro.

"Tomēr ir jānes ierobežota atbildība, tad vajadzētu reģistrēties kā akcionāram: katram pieder daļa un, es teiktu, sāk ar starta kapitālu 3000 eiro. Ar vienu eiro es nesāktu. (..) Ir nepieciešama nauda, lai iekārtotu veikalu," norāda konsultante.

Mazkapitāla GU viens no galvenajiem noteikumiem Vācijā – katru gadu 25% no uzņēmuma peļņas ir jānovirza kapitāla palielināšanai. Un, ja kapitāls uzkrāts, tad var pāriet GmbH statusā.

Iespēja ir izvēlēties arī partneru kompāniju formas, piemēram, mazā biznesa gadījumā populārs ir uzņēmuma veids ar abreviatūra vāciski GbR (Gesellschaft bürgerlichen Rechts). Partneriem jābūt vismaz diviem, pamatkapitāls nav jāveido, bet katrs atbild ar saviem privātiem līdzekļiem. Neveiksmes gadījumā kreditori pret tiem var vērsties.

Vērtējot kopumā, kur uzņēmumu atvērt vieglāk, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors un valdes loceklis Florians Šrēders vērtē, ka:

"Latvijā ir, man jāatzīst, nedaudz vienkāršāk, ir draudzīgāka vide uzņēmuma izveidei.

Iemesls tam ir tāds, ka Vācijā šī sistēma ir izveidojusies pirms aptuveni 100 gadiem."

Turklāt Vācijā esot lielāka birokrātija, salīdzinot ar Latviju, arī mazāk digitālo risinājumu un ne mazums konsultantu, kuri grib nopelnīt. "Tā kā Vācija ir ļoti liela ekonomika, patiesībā lielākā Eiropā, un tā ir uzbūvējusi ļoti sarežģītu juridisko un nodokļu sistēmu, izburties tai cauri nav tik vienkārši, īpaši cilvēkiem no citām valstīm vai arī tiem, kas tikai uzsāk biznesu," saka Šrēders.

Jārēķinās, ka Vācija ir federāla valsts un biznesa noteikumi, arī sākuma atbalsts mazajam biznesam federatīvajās zemēs var atšķirties. "Berlīne šobrīd ir Eiropas "start-up" galvaspilsēta, pēdējos gados tā ir piesaistījusi daudz vairāk investīciju nekā Londona vai kāda cita pilsēta. "Start-up" tur ir vairāki rīki un vietas. Mums ir ļoti spēcīga investīciju banka Berlīnē, tā pieder pašvaldībai un tā piedāvā finansējumu biznesa uzsākšanai līdz pat, man šķiet, 300 000 eiro," zina stāstīt Tirdzniecības kameras pārstāvis.

Kā ir Latvijā?
Jauno tehnoloģiju joma īpaši tiek protežēta arī Latvijā.

Taču mazajam biznesam ēdināšanas un tirdzniecības sektorā pretimnākšanas nav, un nodokļi no pirmās dienas jāmaksā pilnībā.

Kā ir Latvijā?
Pastāv mikrouzņēmuma nodokļu maksāšanas režīms.

Darbaspēka nodokļi

Vācijā minimālā darba stundas likme ir 9,19 eiro, kas nozīmē 1500 eiro mēnesī.

Lai samaksātu darbiniekam minimālo algu, kas uz rokas būs 1119 eiro, darbadevējam jāšķiras no 1850 eiro. Tātad starpība ir 731 eiro, no kuriem:

  • 278 eiro – darbinieka pensijas uzkrājumam;
  • 234 eiro – veselības apdrošināšanai;
  • 48 eiro – aprūpei vecumdienās;
  • 37 eiro – bezdarba riskam;
  • 71 eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir 9%;

Kā ir Latvijā?
Minimālā alga 430 eiro, no kuriem darbinieks var saņemt 352 eiro, bet darbadevējam tas kopumā izmaksā 534 eiro. Tātad starpība ir 182 eiro, no kuriem:
- 151 eiro – sociālajās iemaksās, kas ir gan pensijai, gan veselībai,
- 31 eiro – iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas ir apmēram 17%.

Tātad alga uz rokas pret darba devēja izmaksām: Vācijā 60%, Latvijā 65%.

Tātad sociālo iemaksu un nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem Latvijā ir mazliet zemāks nekā Vācijā. Taču Latvijā darbinieka sociālajai aizsardzībai proporcionāli aiziet mazāk naudas un ienākuma nodokli maksā teju divreiz lielāku.

Jo lielāka alga, jo lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis – tā ir Latvijā un arī Vācijā. Pie mums sliekšņi ir tikai daži, bet Vācijā ir garas likmju tabulas. "Ir ekonomisti, kas uzskata, ka īpaši attiecībā uz nodokļu sistēmu Vācijai būtu jāveic radikālas reformas. Un tomēr mums Vācijā ir liels lobijs nodokļu juristu un vispār juristu vidē, kuri no šī gūst savu labumu. Tāpēc es neredzu, ka šādas izmaiņas tuvākajā nākotnē varētu notikt," skaidro Florians Šrēders no Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras.

Kā ir Latvijā?
Bijuši solījumi risināt ienākuma nodokļa jautājumu mazajām algām, taču nākamā gada budžetā nepaliekamo minimumu plānots paaugstināt tikai mazliet – no 230 līdz 300 eiro.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Kā ir Latvijā?
PVN pamata likme ir 21%. Samazinātā likme ir 12% - zālēm, zīdaiņu pārtikai, grāmatām, presei. Pagaidām 5% likme svaigiem dārzeņiem un augļiem, kas aug Latvijā.

Vācijā PVN pamatlikme ir 19% un samazinātā likme – 7%. Interesenti, ka ēdināšanas sektorā, ēdot kafejnīcā uz vietas Berlīnē, PVN likme ir 19%, savukārt, ņemot to līdzi, likme ir 7%. Bulciņas cena no tā gan nemainās.

Vai lielāku PVN likmi var uzskatīt par būtisku trūkumu Latvijas mazajam biznesam? Teorētiski tas ir patērētāju nodoklis, kas ietekmē gala cenu. Mazā uzņēmēja guvums no mazākas PVN likmes varētu būt vairāk pircēju un lielāks apgrozījums. Bet tiešais ieguvums būtu tad, ja valsts samazina likmi, bet uzņēmēji ēdienu cenas nē.

"Minijob" arī Latvijā?

Vēl viena lieta, par ko runā uzņēmēji – gan Latvijas Restorānu biedrība, gan maizes ceptuves "Lāči" īpašnieks. Tā ir vienkāršota procedūra, kā uz nelieliem darbiem noalgot darbiniekus. Vācijā tas ir "minijob" jeb mini darbs ar samazinātu, konkrētu nodokļa likmi un griestiem, cik ilgi darbinieki šādā veidā drīkst piestrādāt.

"Mēs piedāvājām arī aplikāciju veidot, kur uzņēmēji var ļoti operatīvi deklarēt šo darbinieku un uzreiz samaksāt viņam skaidrā un nomaksāt par viņu nodokli atkarībā no profesijas. Ne tikai mūsu nozarē, bet arī lauksaimniecībā, būvniecībā, kur vajadzīgi cilvēki uz īsu laiku, īsu brīdi," piedāvā Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Iespējams, ideja ir laba, taču arī palikusi pusceļā.

Saeimā "iestrēgusi" vēl viena ideja, kas varētu palīdzēt mazajam biznesam, proti, atļaut ārvalstu studentiem Latvijā, kuru ir daudz, studiju laikā strādāt nevis pusslodzi, bet gan pilnu slodzi. Pašlaik to nedrīkst, bet, kā atklājās "Aizliegtā paņēmiena" operācijā "Tokyo City", uzņēmēji studentus gan nodarbina uz pilnu slodzi, gan viņiem maksā "aplokšņu algas", bet valsts to īsti neredz un nenovērtē.

Latvijas uzņēmēji Vācijā

"Aizliegtais paņēmiens" uzrunāja Latvijas uzņēmējus, kuri strādā, strādājuši vai gribējuši strādāt Vācijā.

"Lido" dibinātājam Gunāram Ķirsonam savulaik Vācijā bija divi restorāni, tagad palicis viens – Berlīnes centrā, lielveikalā "Alexa" pie Aleksandra laukuma. Aina tur atšķiras no Rīgā ierastās: darbinieki garlaikojas, apmeklētāju nav daudz, un var pat rasties jautājums, vai ēstuve strādā.

Ķirsons "Aizliegtajam paņēmienam" neatbild par pieredzi Vācijā, bet intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" viņš ir stāstījis: "Berlīne nav Vācija, tur sabraukuši emigranti no visas pasaules. Tā ir kārtējā kļūda, ko esam pieļāvuši. Berlīnē nevajadzēja biznesu taisīt. Berlīne nav tā pilsēta, kur vajadzētu attīstīt biznesu. (..) Sākumā domājām, ka Vācijā viss ir godīgi un visi maksā nodokļus. Taču no desmit cilvēkiem, kas atnāk pie mums strādāt, astoņi prasa samaksu "in cash" [skaidrā naudā], un tikai divi ir gatavi to saņemt oficiāli. Vācijā maksā lielus sociālos pabalstus, un cilvēki grib tos saņemt, paralēli piestrādājot kaut kur neoficiāli."

Pēc šīs publikācijas pār Ķirsonu gan nāca kritika – restorāna sortiments esot vājš, vietējais bizness neiepazīts, bet darbiniekus viņš vedot no Latvijas un nodarbinot komandējuma režīmā, proti, algu maksā pēc Latvijas, nevis Vācijas likmēm, un vāciski teju neviens uz vietas nerunājot.

Taisnība gan tajā, ka Vācijā ēdināšanas sektorā ir problēma ar aplokšņu algām – apstiprina "melnā darba" finanšu kontroles pārstāvis Klauss Zalczīders: "Šogad fokusā ir būvlaukumi, tur ir daudz nelegālo strādnieku. Tam klāt arī gastronomija. Visas tās jomas, kurās pietiek ar zemu kvalifikācija. Kur man nekas daudz nav jāprot, tur var strādāt pa melno."

Ja pieķer, sodi gan esot lieli. Un uz to norāda arī Vācijas-Baltijas kameras pārstāvis: "Sodi ir diezgan smagi un uzņēmuma menedžeris vai īpašnieks, kas to dara, ļoti viegli var nonākt cietumā. Tas tiek uztverts ļoti nopietni, notiek daudzas kontroles būvlaukumos, un tiešām visi tiek pārbaudīti. Tur ir nulle tolerances pret šo."

Bāru un ēstuvju tīkla "Ezītis miglā" dibinātājam Lauris Streņģem pašlaik Rīgā šobrīd ir vairākas vietas un apsvērta iespēja atvērt biznesu Berlīnē. "Mēs gribējām pārbaudīt, vai mūsu produkti strādā arī ārpus Latvijas. Sākotnēji domājām – varbūt kādās mūsu kaimiņvalstīs, Igaunijā vai Lietuvā, bet tad izdomājām, ka Berlīne ir aptuveni tādā pašā lidojuma stundu skaita kā Igaunija un Lietuva. Un tāpēc pamēģināt kaut kur tālāk, tādā apdzīvotākā vietā," stāsta Streņģe.

Konsultējušies un pētījuši situāciju, ar padomiem palīdzējuši arī latvieši Vācijā. "Mēs parunājām ar kafejnīcu īpašniekiem, jo tur ir tāda īpatnība, ka grūti dabūt pilnīgi tukšas vietas. Reālāk ir nopirkt esošo biznesu, kas saimniekiem kaut kāda iemesla dēļ ir jāpārdod. Pilnīgi no nulles izveidot kā Latvijā, jaunās telpās, tādu mēs atradām tikai vienu telpu, ne īpaši populārā rajonā. Ja grib kaut kādā populārā rajonā, tad ir diezgan nereāli atrast tādu" zina stāstīt uzņēmējs.

Dzirdēts esot arī par ēnu ekonomisku un samaksu darbiniekiem skaidrā naudā. "Interesanti, ka kafejnīcas, kas strādājušas sen, varēja strādāt bez kases aparātiem. Viņi var mest atvilktnē to naudu iekšā. Likumdošanā tā ir iespējams darīt, viņi tā kā uz savu godaprātu visu piefiksē," stāsta Streņģe. Iecere par "Ezīti miglā" Vācijā pašlaik atlikta.

Andris Eglājs, biznesa konsultants, kurš savulaik Vācijā dzīvojis 15 gadus un astoņus gadus bijis reklāmas aģentūras "Mooz" Berlīnes filiāles vadītājs. Salīdzinot ar Latviju, Berlīne ir daudz grūtāk iekarojama. "Man pašam bija tāda doma – ja šeit ir 10 durvis, bet tur ir 1000 durvis, pie kurām klauvēt, un tie panākumi neizpaliks, neatlaidīgi jāstrādā. Problēma, ka ir vairāk to klauvētāju. Nav jau tā, ka tikai durvis ir vaļā," saka Eglājs.

Viņaprāt, neesot pamata teikt, ka mazajam biznesam Latvijā ir slikti. Savukārt tos, kas pošas uz Vāciju tirgu, viņš aicina bruņoties ar pacietību.

"Aizliegtais paņēmiens" secina, ka Vācijā mazajam biznesam nav būtiski labākas iespējas, tomēr vairākas lietas Latvija varot mācīties, piemēram, mini darbu sistēma, kā viegli un ērti nepieciešamības gadījumā dabūt darbiniekus uz ekstra darbiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti