Sabrukušā "Maxima" lielveikala konstruktors un celtnieki turpina apvainot viens otru paviršībās, kas varēja novest pie traģiskās nelaimes, šonedēļ ziņo LTV raidījums "De facto", taču tikpat labi iemesls varētu būt vibrobliete, kura izmantota jumta iekārtošanā.
Vairums ekspertu, kā iemeslu jumta iebrukšanai, sauc kļūdas slodžu aprēķinos – plīsušas skrūves sijām jeb kopnēm pa vidu. Taču visai sarežģīti noskaidrot, kad šādas mezglu risinājums projektā parādījies.
Rīgas pilsētas būvvalde šonedēļ mājaslapā publicēja visu tai iesniegto projekta dokumentāciju. Taču no redzamajiem rasējumiem nevar pateikt, kādus savienojumus bija plānots izmantot.
Būvkonstrukciju sadaļas pēc savas būtības ir diezgan apjomīgas. Būvvalde prasa tikai galvenos rasējumus un ekspertīzi, kas tika iesniegts," projekta arhitekts Andris Kalinka no biroja "KUBS" apliecina, ka būvvalde ar kopņu rasējumiem netika iepazīstināta.
Taču pēc arhitekta teiktā, iesniedzot dokumentus būvvaldē, konstrukcijas plānos vēl nebija dalītas ar skrūvēm pa vidu. Kalinka apgalvo, ka arī ekspertīze tika veikta viengabalainām sijām. No ekspertīzes slēdziena gan tas neizriet.
Nelaime tāda, ka no visa ekspertīzes atzinuma, kas mums ir par būvkonstrukciju daļu, ir tikai viena lapiņa. Par tādu ekspertīzi vien būtu jānoņem sertifikāts," par speciālista Andra Gulbja slēdzienu saka Latvijas Būvinženieru savienības sertifikācijas komisijas vadītājs Leonīds Jākobsons.
Izmaiņas konstrukciju izskatā veiktas pirms projekts nodots darbu izpildei, bet konkrētais mezglu risinājums noslīpēts pakāpeniski. "Maxima" un 12 stāvu dzīvojamās mājas konstruktors Ivars Sergets, kurš pielāgojies piegādātāju vēlmēm, neko sliktu konstrukciju sadalīšanā nesaskata.
Dalīta kopne nav nekas ārkārtējs. Ieejiet jebkurā lielveikalā, kopnes būs dalītas, tieši vidū. Ja mezgls ir atbilstīgs, viss kārtībā," Sergets pauž, ka būvniekam bija jāpiedāvā mezgls, kas izturēs slodzi, un ar viņu tas jāsaskaņo, kas šajā gadījumā neesot noticis.
Taču "RE&RE" un viņu nolīgto ekspertu piesauktie dokumenti rāda pretējo - Sergets pats apstiprinājis konstrukciju licēja - "Vikom industry" - rasējuma komplektu un parakstījis pieņemšanas aktu 2011.gada 28.februārī.
Būvvaldes par šīm izmaiņām esot uzzinājusi, tikai pieņemot pieņemot objektu ekspluatācijā pusgadu vēlāk. Iestādes vadītājs gan nespēj atbildēt, vai viss noticis likumīgi, jo dokumentus paņēmuši izmeklētāji.
Tas kurā brīdī pieņemts lēmums dalībnieku vidū, ka ir nepieciešams šādas izmaiņas, izmeklēšana noskaidros. Tas notika autoruzraudzības kārtībā un būvvaldē nebija jāsaskaņo," apgalvo būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Tikmēr inženieri spriež, ka konstrukciju savienojums uzzīmēts nemākulīgi. Arhitektu pieaicinātais eksperts Valters Celmiņš pieļauj, ja būtu izvēlētas izturīgākas skrūves – 10.klases, nevis divreiz lētākās 8.klases –, iespējams, mezgls būtu izturējis.
Vairāki speciālisti "De facto" norādījuši uz maldināšanu no "Maximas" konstruktora Sergeta puses, jo dokumentos piesauktas pretrunīgas jumta slodzes, kas no pirmajā lapā minētajām divām tonnām uz kvadrātmetru mēdz atšķirties vairāk nekā divas reizes.
Taču Sergets, kurš izvairīgi atbild uz jautājumu, vai maz cer kādreiz atjaunot viņam šonedēļ apturēto sertifikātu, saskata būvnieku iespējamo vainu. Viņš min, ka varētu būt aizsērējušas ūdens notekas, kādēļ uz jumta varēja sakrāties vairāk ūdens par atļauto. Pēc Sergeta teiktā arī vibroblietes izmantošana jumta labiekārtošanas darbos ir pārkāpums.
Kompānijas "Re&Re" pārstāve Mārīte Straume neslēpj, ka izlīdzināšanas darbos īslaicīgi lietota vibrobliete ar svaru ap 80 kilogramiem, taču vairāk nekā 10 dienas pirms konstrukciju iebrukuma. Par vibroblietes izmantošanu netika saņemtas piezīmes, komentāri vai kādi citi noradījumi no objekta autoruzraudzības un būvuzraudzības komandas, apgalvo Straume.
No sabrukušās "Maximas" autoruzrauga Sergeta teiktā "De facto" gan noprotams, ka viņš par vibroblietes lietošanu neesot bijis informēts.
