«Maxima» - izmanīgi īpašnieki, nenovērtēti darbinieki, Centis Ūbele un tirgus līderis

Laiku pa laikam "Maximas" sauklis „Par visu padomāts!" ir apšaubīts, tomēr Latvijas Radio piedāvā ieskatu šīs kompānijas procesos. Proti, kā tā ienākusi Latvijā un attīstījusies, kā dibināta Lietuvā un kāda ir tās reputācija. "Maxima" vēsture Latvijā jau pārsniedz 10 gadus un šajā laikā ir dzirdēti stāsti gan par veikalos strādājošo pazemošanu, salātu mazgāšanu, kā arī uzklausīts kādu laiku slavenais, bet nu jau aizmirstais efektologs Centis Ūbele.

„Maxima" pirmie soļi Latvijā - bikli

Veikalu tīkls Latvijā ienāca ap 2000. gadu. Pirmo pārdotavu nosaukums bija „T–Market" un „Saulīte". Vēlāk tos pārsauca par „Maxima", jo atpazīstamības pētījumos pēdējais nosaukums ņēma virsroku. „Toreiz bija pavisam citādāka situācija nekā šodien. Toreiz bija antidempinga likumi. Mums bija muita ar Lietuvu," atminas toreizējais „Maxima" valdes loceklis Jānis Stakens. „„Maxima" toreiz stāvēja pie katra lielā ražotāja durvīm – kā „Aldaris" un „Laima" – un prasīja, vai jūs mums iedosiet kādu preci? Par atlaidēm tur vispār nebija runas un bija jāņem par tādām pašām cenām, kā ņem mazs lauku veikaliņš," saka Stakens. Viņš norāda, ka bijis liels ražotāju un tirgotāju protekcionisms.

Kamēr bijis 20 filiāļu, „Maxima" bija vien ierindas tirgotava, ar kuru neviens nerēķinājies. Taču četros gados „Maxima" pārņēma nesakārtoto tirgus daļu, ko vēl nebija aptvēris „Rimi". Tīkla izplešanās bija atkarīga no pašvaldībām. „Bija pilsētas, kur „Maxima" pat pēc 10 gadiem nebija ienākusi," saka Stakens, norādot, ka tomēr bija pašvaldības, kas saprata, ka būs tikai labāk, ja ļaus saviem iedzīvotājiem pirkt preces par mazāku naudu. Stakens gan uzsver, ka „Maxima" nekad nav nodarbojusies ar dempingu un salīdzinoši mazākas cenas esot panāktas darbā, ieekonomējot uz citiem izdevumiem.

Nostrādājot astoņus gadus dažādos uzņēmuma amatos, Stakens aizgājis. Bijuši citi darba piedāvājumu, lai gan tiek minēta versija par Stakena laikā aptraipīto uzņēmuma reputāciju - īpaši pēc tam, kad vairāki cilvēki saindējušies ar veikalā iegādātiem siltajiem ēdieniem.

Lasot arhīvu materiālus, iezīmējas paņēmiens, kā tīkls izpleties. Centušies atvērt 14 līdz 20 veikalus gadā, paziņojot par investīciju ieguldījumiem valstī, kas mērāmi desmitos miljonu latu. Stakens norādījis uz dažādiem šķēršļiem, tostarp pašvaldībām. Piemēram, šogad viens no jaunākajiem „XX" veikaliem uzcelts Jēkabpilī. Ilgus gadus „Maxima" vēlējusies atrasties pilsētas vēsturiskajā centrā un to panākusi, stāsta Jēkabpils Radio 1 žurnāliste Māra Grīnberga. Veikals nodrošina 61 darba vietu. „Tur bija lieli strīdi ar iedzīvotājiem – kāpēc pilsētas vēsturiskajā centrā vajag vēl vienu šķūni?" saka Grīnberga.

Pirms Latvijas „Maxima" jau Lietuvā bija nopietnākais mazumtirgotājs, uzsver Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš norāda, ka mazumtirgotājiem bija nepieciešamība apvienoties.

Kur un kā dzima „Maxima"?

Latvijā "Maximai" ir 141 veikals, Igaunijā uz pusi mazāk, Bulgārijā 42, Polijā 20, taču absolūtais līderis ir Lietuva, kur darbojas 226 pārdotavas. Uzņēmējdarbības aizmetņi meklējami starp topošajiem medicīnas studentiem.

Deviņdesmitajos Lietuvā notiek cīņa par dažādu uzņēmumu akcijām, kur spēcīgas biznesmeņu idejas vadīti apvienojas studenti un veido tā saukto Viļņas tirdzniecības grupu. Kapitālu iegūst ļoti dažādos veidos. Par veiksmes stāsta sākumu uzskata investīciju kuponu jeb sertifikātu uzpirkšanu no iedzīvotājiem un dzērienu veikala iegādi Viļņā.

Vēlāk īpašumā nonāk arī vairumtirdzniecības bāzes un cukura rūpniecības uzņēmumi. Tomēr lielākais kapitāls iegūts 1998.gadā, pārdodot vairāku cukurfabriku akcijas kādai Dānijas kompānijai par apmēram 20 miljoniem latu. Lietuvas televīzijas žurnāliste Joana Lapeņene to min kā galveno kapitālu veikalu tīkla izveidei. „Tā bija ārprātīga summa. Tiek runāts, ka šie puiši diezgan labi draudzējušies ar premjeru Vagnori, un Vagnoris bija solījis, ka izrādīs dažādu pretimnākšanu dāņiem. Premjers demisionēja, un dāņi palika ar garu degunu. Gaidītās valdības palīdzības nebija, taču Viļnas tirdzniecības grupai palika brīvi līdzekļi, kurus varēja ieguldīt," „Maxima" dzimšanas laiku atminas Lapeņene.

Mēdz rīkoties ētiski un juridiski apšaubāmi

Viņa atceras tempus, kā notika veikalu attīstība un vēlāk arī „Eiro aptieku" tīkla izplatība. Tomēr lietuvieši tā nelepojoties ar savu kompāniju, kā to dara latvieši ar „airBaltic", kas pārvadā arī lietuviešus un igauņus. „Viņiem vienmēr pārmet. Bija likums – ja uzņēmums nodarbina pietiekamu skaitu invalīdu, uzņēmums atgūst noteiktu daļu PVN. Būdami cukurfabrikas īpašnieki, viņi, izmantojot likuma nepilnības, atguva deviņus miljonus litu no PVN par nodarbinātiem invalīdiem, kas strādāja pagaidu darbus. Kaut ko līdzīgu viņi izdarīja, atgūstot 16 miljonus, noslēdzot nekustamā īpašuma darījumus ar uzņēmumiem, kuros darbojās invalīdi. Uzņēmumi, kuros darbojās invalīdi, varēja maksāt mazāku PVN," stāsta Lapeņene. Tā laika notikumu „aste" „Maxima" īpašniekiem velkas nopakaļ mūžīgi. Likums gan mainīts.

„Maxima" īpašnieki vēlējušies darboties arī enerģētikas nozarē, taču „dabūjuši ar elektrību pa nagiem", rakstīja žurnāls „Ir". Notikumu dēvē par Leo afēru. Lietuvai bijuši rietumu un austrumu sadales tīkli. Austrumu tīkli palikuši valstij, bet otrus iegādājušies „Maxima" īpašnieki. Kompānija spējusi pārliecināt valdību, ka jātaisa konsorcijs, kas ar Latviju un Igauniju būvēs atomstaciju. Taču tālākā rīcība izpelnījās par Lietuvas Centrālās bankas kritiku. Tā pirmā norādīja, ka tā esot afēra. Gadu pēc akciju iegādes īpašnieki pārvērtējuši pamatlīdzekļus, to vērtību palielinot vairāk nekā trīs reizes, bet divus mēnešus vēlāk grandiozi samazinājuši statūtkapitālu un milzīgo starpību izmaksājuši akcionāriem. Tomēr „Maxima" bija spiesta atkāpties no šī biznesa, par to saņemot 140 miljonu latu kompensāciju. Pēc šī gadījuma akcionāri sākuši strīdēties.

Par „Maxima" pukojas arī Lietuvā

„Maxima" Latvijā veido veikalu tīklu ar dažāda veida pakalpojumiem - vietu kur maksāt rēķinus, nodot nevajadzīgo sadzīves tehniku, nodot gāzes skaitītāju rādījumus,  ir regulārs dažādu notikumu un sarīkojumu atbalstītājs. Nopietns sponsors. Bijušais vadītājs Stakens teic, ka atbalstot veikals iestājies par ģimeni un izglītotību. Šī pieeja darbojas arī tagad. Piemēram, Bērnu slimnīcas vecāku istabai „Maxima" palīdzējusi iegadāties sadzīves tehniku.

Uzņēmums ļoti daudz palīdzējis arī citiem, lai gan galvenais „Maxima" īpašnieks Nerijus Numavičs esot ļoti taupīgs, pievēršot pat uzmanību zeķu cenai, bet masveidā velta līdzekļus golfam.

Lapeņene saka, ka daļa akcionāru uzturas ārvalstīs, bet netālu no Viļņas izveidots uzņēmēju īpašs „Laurei" kvartāls. Reti kurš tajā varot iekļūt un par notikumiem aiz kvartāla žoga klīst dažādas leģendas. „Kad pēdējo reizi notika kārtējais cenu kāpums, tad prezidente izteicās, ka oligarhi pelna uz tautas rēķina – kliedza arī deputāti. Taču man bijušie [„Maxima"] padomes vadītāji sacīja, ko gan var pārmest, ja agrāk „Maximai" bija ļauts būvēt savus veikalus pilsētas centrā?" saka Lapeņene.

Krīzes pirmsākumos Latvijā premjers Ivars Godmanis aicinājis izvērtēt „Rimi" un „Maxima" tīklu lielumu. Viņš rosināja, lai lielajiem uzņēmumiem tirgus daļa nebūtu lielāka par 10%. Ekonomikas ministrija toreiz norādīja, ka preventīvos nolūkos tirgus daļu samazināt neesot pamata. Secināts, ka abi uzņēmumi pēc apgrozījuma pārtikas preču mazumtirdzniecības sektorā kopā aizņem apmēram pusi, bet lielveikalu tīklu vidū apmēram divas trešdaļas.

Danusēvičs norāda, ka Saeimā bija iesniegts likumprojekts, kurā vienam tirgus spēlētājam bija ļauts pārvaldīt ne vairāk kā 15% no tirgus.

Konkurences padome „Maxima" ir likusi maksāt 45 000 latu lielu soda naudu par pārmērīgi lēnu norēķināšanos ar ražotājiem. Aizvien vēl viens piemērotais 25 000 latu sods atrodas tiesvedībā. Tajā līgumā ar tirdzniecības centru noteikts liegums iznomāt telpas citiem uzņēmumiem bez „Maxima" atļaujas.

Salātu mazgāšana un neprasme pateikt „paldies"

Kādu laiku veikala seja bijis izveidots personāžs, efektologs Centis Ūbele, kas atraktīvi skaidroja, ka uzņēmums risina problēmas ar kvalitāti, kuru tobrīd netrūka arī citās pārdotavās. Bet tas nozuda. Neoficiāli, augstskolu akadēmiskajās aprindās, tiek uzskatīts, ka reklāmas kampaņā pieļauta būtiska kļūda par salātu mazgāšanu.

Līdz šim tikai runāja, ka „Maxima" veikalos mazgājot salātus, kam beidzies derīguma termiņš. Lai arī efektologs paziņoja, ka tos nevar izmazgāt, viņš tomēr skatītājiem parādīja, kā to var izdarīt. Viņš produktu lika caurdurī un bāza to zem krāna. Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) inspektoriem apstiprinājumu salātu mazgāšanai nav izdevies gūt, lai gan runas par vecu pārtikas pārstrādi šad un tad "uzpeldēja". Savulaik PVD vērsusies „Maxima" darbiniece, kas atlaista, jo atteikusies piedalīties vecas pārtikas tirgošanā. Pārbaudēs konstatēts, ka tiek cepta veca vistas gaļa.

„„Maxima" pēc tām algām, ko maksā, tomēr nav sliktākā darba vieta – dod veselības apdrošināšanas polises, uz 1. septembri izmaksā darbiniekiem kompensācijas par bērniem," saka Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra vadītāja Inga Spriņģe. Centrs kādu jaunu žurnālisti bija iefiltrējis vienā no veikaliem un vāca materiālus arī citādākā veidā, mēģinot iedziļināties šī uzņēmuma attieksmē pret darba devējiem. „Viņi izmantoja visus likumdošanas punktus, lai pasliktinātu tavu dzīvi. Līdz ko tu sāc runāt pretī, tava dzīve maksimāli pasliktinās. Klajš piemērs tam bija „Maxima" arodbiedrības vadītāja Anna, kura bija aicinājusi visus savas „Maxima" darbiniekus iestāties arodbiedrībā, bet viņu pēc tam pazemināja amatā. Pēc tam, kad viņa bija sniegusi interviju televīzijā, viņu vēl vairāk pazemināja amatā. Šī pārdevēja teica – man patīk savs darbs, man patīk „Maxima", es vienkārši gribu runāt, lai visiem ir labi," saka Spriņģe.

Veikala vadība paziņojusi, ka koplīgumu noslēgšana ar arodbiedrību ir katra uzņēmuma brīva griba. Tāpat katrs darbinieks tiesīgs iesaistīties arodbiedrības darbā un „Maxima" tam šķēršļus neliek. Spriņģe, salīdzinot „Maxima" un „Rimi" attieksmi pret saviem darbiniekiem, norāda, ka „Rimi" noslēdz koplīgumus ar saviem darbiniekiem un publicē tos uzņēmuma mājas lapā. „Kopumā lielākā problēma ir attieksme – kā tu pret šiem cilvēkiem izturies! Pasaki arī kādreiz paldies," norāda žurnāliste.

Darbinieki baidās runāt par nebūšanām

Tīkls ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā. Tajā strādā ap 7000 cilvēku, kamēr, piemēram, „Rimi" - aptuveni 4000. Pēc notikumiem Zolitūdē Valsts darba inspekcija paziņojusi, ka tīkls ir arī viens no līderiem darba tiesību un aizsardzības pārkāpumu jautājumos. „Bieži vien nav iespējams gūt pietiekamus piedāvājumus, lai piemērotu sankcijas pret uzņēmumu. Problēma ir tāda, ka mēs bieži saņemam anonīmu informāciju. Arī informāciju, kuru mēs saņemam no darbiniekiem, kas tajā brīdī ir tiesiskās attiecībās ar darba devēju, darbinieks neapstiprina. Ja ir bijušas virsstundas, tad viņi, pretēji iesniegumā rakstītajam, saka, ka šādu virsstundu nav bijis," saka inspekcijas pārstāvis Aivis Vincevs.

Sodi ir bijuši par nereģistrētu nodarbinātību, darba samaksas uzskaiti, atlaišanas procedūru un nekorektiem darba līgumiem. Lai gan pārkāpumu amplitūda ir plaša,  „Maxima" vadība apgalvo, ka bieži vien nezina, kādos apstākļos strādā mazākā izmēra veikali. Bijuši gadījumi, kad reģionālajos „Maxima" veikalos mainīti mazo veikaliņu vadītāji, un situācija uzlabojusies. Inspekcijas pārstāvis uzsver, ka Lietuvā uzņēmuma darbībā konstatēti līdzīgi pārkāpumi, kas liek domāt par vispārpieņemtu sistēmu. Tajā pašā laikā uzņēmums ir ļoti pretimnākošs Latvijas jauniešiem, jo regulāri piedāvā darba vietas vasarā. „Laiku pa laikam ir runas, ka „Maxima" pārdevēji un kasieri saņem ļoti mazas algas un ir jāstrādā ļoti daudzas stundas. Lai arī ir sarunas un sūdzības aiz stūra, darbinieki publiski nerunā," atzīst Lapeņene.

Uzņēmuma misija ir nodrošināt maksimālu izdevīgumu vietējiem iedzīvotājiem, pērkot nepieciešamās preces. Proti, lai veikalos būtu viss pircējiem nepieciešamais. Tas sasaucas arī ar devīzi, ka „par visu ir padomāts". Vai pēc traģēdijas Zolitūdē devīze varētu mainīties, „Maxima" neatbild. Neatbild arī uz citiem Latvijas Radio nosūtītajiem jautājumiem sižeta veidošanas laikā.

Saistītie raksti
1 komentārs
hi hi
Ideāls variants ielikt rakstu audio formātā. Taisu vēderpresi un iegūstu informāciju.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti