Latvijas Radio žurnālistes Olgas Dragiļevas ceļojums uz Krievijas galvaspilsētu.
Aiz logiem Latvijas meži un pļavas, uz galdiņa – kaudze papīru ar virsrakstu "Navaļnijs" un "Krievijas protestu kustība". Esmu vilcienā "Rīga-Maskava" ceļā uz Krievijas galvaspilsētu. Dodos, lai saprastu – kāda ir Krievijas opozīcija, kura mūsmājās tiek bieži pieminēta ka alternatīva esošajam prezidentam Vladimiram Putinam. Vai tiešām opozicionāriem ir tikai viens vērā ņemams līderis, 37 gadus vecs jurists Aļeksejs Navaļnijs, un cik stipras ir viņa pozīcijas?
Navaļnija fenomens
Šajās dienās Maskavā notiek cīņa par Maskavas mēra amatu un vairākos reģionos vēl gubernatorus. Lielpilsētas ielās aģitācija rīt pilnā sparā. Pie metro stacijām piedāvā kandidātu programmas, savukārt lielveikalu stāvvietās uzslietas partiju teltis. Toties nevienam politiskajam spēkam nav tik daudz kaislīgu brīvprātīgo un tik plašas reklāmas kampaņas kā Navaļnijam. Maskavas centrā un rajonos ir desmitiem, dažreiz pat simtiem tā saukto aģitācijas "kubu". Vienu atrodu pie dzelzceļa stacijas "Belorusskaja". Liela kubiskās formas vides reklāma, uz tās virsmām ir attēlots gara auguma, izskatīgs vīrietis ar tālumā vērstu skatienu. Fonā – Maskavas milzīgas daudzdzīvokļu mājas un uzraksts: "Mainīsim Krieviju, sāksim no Maskavas". Navaļnijs izskatās pārliecinošs.
Navaļnija priekšvēlēšanu aģitācija. Foto: Olga Dragiļeva/LR
Video: Olga Dragiļeva/LR
Pie "Kuba" pieci jaunieši dala Navaļnija aģitācijas lapiņas un uzlīmes. Vēlāk es noskaidrošu – vairums brīvprātīgo un Navaļnija atbalstītāju ir gados jauni profesionāļi, tikko beiguši universitāti, strādā starptautiskos uzņēmumos vai ir pašnodarbinātie. Vārdu sākot, Krievijas topošā elite. Turpat pie aģitācijas telts aprunājos ar dažiem cilvēkiem.
Jaunieši stāsta – par politiku viņi sāka interesēties pirms diviem gadiem, 2011. gadā, kad Krieviju pārņēma protestu vilnis. Un tieši tad pamanīja Navaļniju.
IT-eksperts Dima saka, ka par politisko aktīvistu kļuva nejauši pirms diviem gadiem, kad internetā uzgāja Navaļnija blogu: " Izlasīju ierakstu – ļoti patika. Navaļnijs runā un raksta pavisam citādi nekā Putins. Piemēram, Putins saka, ka nevalstiskās organizācijas saņēma miljardu dolāru no ārzemju donoriem, bet pierādījumu nav. Bet Navaļnijs vienmēr pievieno pierādījumus. Tāpēc arī esmu šeit".
Cita jauniete nevēlas atklāt savu vārdu, viņa nevis dala lapiņas ar Navaļnija vaigu, bet bildē kolēģus: "Man ir 24 gadi, esmu tikko beigusi juridisko augstskolu un sākusi strādāt. No interneta uzzināju par Navaļnija pretkorupcijas fonda "RosPil" aktivitātēm… Viss, ko Navaļnijs dara, ir caurspīdīgs. Ja viņš skaidro kādu korupcijas shēmu, tad vienmēr pieliek klāt dokumentus, saites. Viņa fonds ir apstrīdējis daudzus federālus iepirkumus un to var redzēt arī mūsu anti-monopola dienesta mājaslapā. Navaļnijs tiešām gādā par to, lai mūsu nodokļu maksātāju nauda tiktu tērēta lietderīgi."
Nataļja strādā amerikāņu uzņēmumā par finansisti, viņai ir gari, astē savilkti mati, viņa skaļi izkliedz Navaļnija uzvārdu un pašaizliedzīgi piedāvā aģitācijas bukletus pat tiem, kuri steidzas uz vilcienu: "Par politiku ieinteresējos pirms pusotra gada, kad noskatījos video, kur redzams, kā falsificē rezultātus 2011. gada vēlēšanās Krievijas Valsts domē – vienkārši iemet vajadzīgos biļetenus. Kaut gan biju apolitiska, tad kļuva nelabi – tu aizej, atdod savu balsi, bet citi lemj tavā vietā. Tad es kļuvu ziņkārīga par to, kas notiek valstī, sāku lasīt. Navaļnijs, man šķiet, ir rīcības cilvēks, viņš nebaidās…"
Kārnegi centra vadošā pētniece Marija Lipmane skaidro, ka Nataļjas stāsts ir tipisks. Kaut gan kopumā Krievijas sabiedrība netic politiskajam procesam, uzskata to par netīru un neredz nepieciešamību iesaistīties, 2011. gadā sakrājās neapmierināto cilvēku kritiskā masa – pietiekoši daudz izglītotu profesionāļu, kuri ir ceļojuši, apskatījuši dzīvi Rietumos. Ekonomiskais uzplaukums ļāva nopelnīt pietiekoši daudz, lai izbrīvētu lieko laiku pilsoniskām aktivitātēm.
"2011. gadā, pirms Krievijas domes vēlēšanām radās sajūta, ka tika bezkaunīgi izmantots administratīvais resurss. Internets un sociālie tīkli jau bija plaši izplatīti, un cilvēki sāka dalīties viens ar otru. Daudzi saprata, ka tas notiek visur, un viņi nav vientuļi savā neapmierinātībā. Cilvēki sāka organizēties, spriest, ko darīt tālāk – neiet vēlēt vispār, sabojāt biļetenu, uzzīmēt kaut ko nepiedienīgu? Daudzi iesaistījās kā novērotāji, un tādēļ internets bija pilns ar falsifikāciju pierādījumiem, cilvēki paši redzēja, ka CVK darbinieki izlec pa pirmā stāva logu ar biļetenu maisiem… Pilsoņi savām acīm ieraudzīja, cik rupji vara izrēķinās ar viņu balsīm! Un tas bija noteicošais brīdis!", tā Lipmane.
Nākamajā dienā pēc vēlēšanām cilvēki izgāja ielās. Protesti turpinājās visu ziemu, un kopš 1990. gadiem Krievija nav pieredzējusi tik plašas demonstrācijas. Politoloģe stāsta, ka uz šī viļņa mediju uzmanībā arī nokļuva Aļeksejs Navaļnijs. Viņš dedzīgi uzrunāja pūli piketu laikā, pats tika aizturēts, un jau tad bija pazīstams aktīvists.
Telekanāla "Дождь" video, A.Navaļnija uzstāšanās protesta laikā 24.12.2011
YouTube lietotāja The RusVideo veidots materiāls: Pikets Maskavā pēc Krievijas domes vēlēšanām 10.12.2011. (Brīdinām, materiālā skan necenzēta leksika)
"Navaļnijs bija tas, kurš vēl pirms vēlēšanām piedāvāja formulu "Vienalga, par ko balsot, tikai ne par Vienoto Krieviju". Un tas bija noteicošais brīdis – cilvēki sajuta interesi par politisko procesu, kaut gan viņiem nebija savas partijas, sava kandidāta. Tajā laikā Navaļnijs izveidoja sev atbalstītāju pulku, iedrošināja cilvēkus pašus rīkoties, teica "Jūs varat tāpat kā es, jūs varat meklēt informāciju par valsts iepirkumiem. Nevis sēdēt savā virtuvē un niknoties par varu, bet rīkoties." Viņš spēja iegūt cilvēku atbalstu – projektam "RosPil" saka ziedot naudu, un tas Krievijā ir liels retums. Pie visa tā, Navaļnijam arī piemīt izcils politiskais talants un humora izjūta."", stāsta Lipmane.
Noslēpumains Krievijas Obama?
Bet satikt pašu opozicionāri nav nemaz tik viegli! Navaļnijs tiek devēts par Krievijas Obamu un uzskatīts par Rietumu tipa politiķi, medijus viņš, šķiet, nemīl. Gandrīz mēnesi pirms ierašanās Maskavā sazinājos ar viņa preses sekretāri un regulāri zvanīju. Anna Veduta sākumā piesola īsu interviju, tad atsaka un vairs neceļ klausuli. Sarunās ar vietējiem žurnālistiem es saprotu - Navaļnijs runā tikai ar izdevīgiem, pret viņu pozitīvi noskaņotiem medijiem. Citi, pat tādi kā BBC, pie viņa netiek klāt.
Tikpat slepens ir Navaļnija štābs. Tas atrodas prestižajā "Čistije prudi" rajonā, netālu no vēstniecību kvartāla (Fotogalerija: Navaļnija kampaņas vadītājs Leonīds Volkovs). Lielās telpas atgādina skudru pūzni – katru dienu uz šejieni nāk simtiem jauniešu, lai pieteiktos par brīvprātīgajiem. Stilīgi ģērbti, ar dārgiem datoriem viņi smaidīgi runā savā starpā, apspriež pēdējos politiskos notikumus. Uz sienas – milzīgs politiķa plakāts. Paša protestu līdera nav. Kad ierados, te notiek treniņš – sanākušajiem skaidro, kā sākt sarunu ar garāmgājējiem, kā piesaistīt cilvēku uzmanību un ieinteresēt.
Navaļnija priekšvēlēšanu štābs. Foto: Olga Dragiļeva/LR
Tomēr ierakstu un filmēju es slepeni. Štāba koordinatoriem ir aizliegts runāt ar medijiem, žurnālisti nedrīkst bildēt un ierakstīt skaņu. Pat vietējie mediji nav apmierināti ar šādu attiekami, viņi sūdzas par to, ka Navaļnija stils ir pārāk autoritārs. Atklātāki vēlas būt arī paši štāba darbinieki. Atrodu štaba koordinatoru Leonidu Volkovu un mēģinu sarunāt interviju ar Navaļniju, bet atkal saņemu stingru "nē". Pie sevis jau sāku šaubīties – vai Navaļnijs vispār eksistē? Varbūt viņš ir tikai ideāla līdera tēls, kurš pulcē ap sevi šo sektai līdzīgo pūli?
Tomēr Navaļnijs eksistē un pierādījums tam ir pavisam reālā tiesas prāva par naudas izkrāpšanu lielos izmēros. Tā tika atsākta tieši pēc viņa iesaistīšanās lielajā politikā. Navaļnijs tika apsūdzēts, apcietināts, bet jau nākamajā dienā izlaists no cietuma līdz apelācijas procesa beigām. Pētniece Marija Lipmane uzskata, ka tieši tas ir padarījis opozicionāru par reālu politisko spēlētāju – vairoja viņa popularitāti. Uzreiz pēc atbrīvošanas Navaļnija reitingi Maskavā divkāršojās. Tagad Kremlim ir reāls politiskais pretinieks, uzskata Lipmane.
"RiaNovosti" materiāls - spriedums Aleksejam Navaļnijam un Petram Oficerovam Kirovas tiesā 18.07.2013.
Kā pats Navaļnijs vērtē šo prāvu? Vai viņš tiešām cer uz sev labvēlīgu iznākumu? Un kā viņš plāno izmainīt Krieviju, ja jau bauda tik plašu atbalstu? Es joprojām nespēju atrast šī noslēpumainā līdera pēdas daudzmiljonu Maskavā un tikmēr dodos pie viņa konkurentiem – citiem opozīcijas politiķiem.
Krievijas opozīcija: Pret Putinu un par krievisku Krieviju
Es tiekos ne tikai ar Maskavas mēra amata kandidātiem, bet ar publiskajā telpā esošajiem politisko spēku pārstāvjiem, kuri mēģina vai vismaz cer iegūt varas grožus.
Tas pats protestu vilnis, kas uz Krievijas mediju skatuves nolika Alekseju Navaļniju, deva jaunu elpu arī vecajām Krievijas opozīcijas kustībām un rādīja virkni jaunu. Vladimirs Rižkovs ir RPR-PARNAS līdzpriekšsēdētājs līdzās Borisam Ņemcovam un Mihailam Kasjanovam. "Ja nebūtu visu šo notikumu, mūsu partiju nemaz nepiereģistrētu. Tieši plaša protestu kustība lika varai izmanīt likumu, liberalizēt jauno politisko spēku reģistrāciju. Pirms tam Krievijā bija reģistrētas septiņas partijas, tagad to ir 70!", saka Rižkovs.
Partijas "Jabloko" birojs un Maskavas mēra amata kandidāts Sergejs Mitrohins
Pilnīgi visi mani sarunas biedri: gan liberāļi, gan nacionālisti, gan sociālisti, deklarē līdzīgus mērķus – varas decentralizācija, cīņa pret korupciju, godīga tiesas sistēma un valsts monopola uz dabas resursiem izbeigšana. Tomēr visi kā viens noliedz iespēju apvienot savus spēkus. Kad jautāju par atšķirībām, katrs no intervētajiem skaidro, ka ir bezmaz vai vienīgais īstenais opozīcijas pārstāvis. Lūk, ko saka partijas "Jabloko" Maskavas mēra kandidāts Sergejs Mitrohins: "Opozīcijā arī ir fašisti. Ar viņiem jāapvienojas? Ar kreisajiem, kuri mudina visu atņemt un sadalīt? Vai revolucionāriem-provokatoriem, kuri izraisīja masu nekārtības protestu laikā? Tikai tāpēc, ka mēs visi esam pret Putinu? Nē, tā nedarīsim. Mēs atceramies vēsturi! Pirms simts gadiem galvenais ienaidnieks bija cars, tad boļševikiem piedeva teroristiskus aktus un slepkavības tikai tāpēc, ka viņi bija pret caru. Un tad šie cilvēki tika pie varas un visus nogalināja!"
"Jabloko" un PRP-PARnas ir divi lielākie un vecākie liberālie spēki. Viņu līderi jau divus gadu desmitus atrodas opozīcijā un visu šo laiku sola izmaiņas, un daudzi manis satiktie Krievijas pilsoņi ir vīlušies. Toties opozīcijas dinozauri ir cīņas spara pilni.
"Es nesaprotu šādus jautājumus. Pieņemsim, esat sportiste, nodarbojaties ar augstlēkšanu, gatavojaties sacensībām. Kāds pie Jums pienāk un jautā – kāpēc, ja Jūs nevarējāt pārsniegt pasaules rekordu līdz šim, mums Jums jātic tagad? Bet jūs sakāt – pagaidiet, nevienam taču tas vēl nav izdevies, tas ir pasaules rekords! Jā, mums ir grūts darbs. Esam cīnījušies ar Jeļcina režīmu, ar Gaidaja reformām, ar Putinu. Un turpināsim to darīt!", apgalvo Mitrohins
Krievijas opozīcijas līderi skaisti runā un rada nopietni noskaņotu cilvēku priekšstatu. Tomēr mani mazliet biedē nacionālisms, kas caurvij intervijas ar vairākiem labēji noskaņotiem politiķiem. Runājot par Maskavas aktualitātēm, viņi atkal un atkal piemin nelegālus migrantus no kaimiņvalstīm, bieži Tadžikistānas, kuri te pamatā strādā par sētniekiem.
Vladimirs Milovs ir labējas partijas "Demokrātiskā izvēle" līderis. Viņš uzsver – tieši nelegālie vairo noziedzību un narkomāniju. Tāpat politiķis uzskata, ka Krievija ir etnisko krievu zeme. "Vēl 90. gadu reformas bija jārīko tā, lai iedzīvotāju pamatdaļa - etniskie krievi - dzīvotu labāk. Diemžēl, tas tā nenotika, tieši otrādi, krieviskuma faktors tika noliegts. Tagad vairums bagātības pieder miljardieriem, bet etniskie krievi nepaspēja noreaģēt…"
Konstantina Krilova uzstāšanās piketā "Pietiek barot Kaukāzu" Maskavā 22.10.2011. Par šo runu pret Krilovu uzsāka kriminālprocesu par naida kurināšanu © youtube lietotājs Azadovsky.
Populārās, kaut gan oficiāli nereģistrētās, "Nacionālās demokrātiskās partijas" līderis Konstantins Krilovs ir sazvērstības teorijas piekritējs. Viņš uzskata, ka Krievijas politiskās elites mērķis ir izdzīt krievus no Krievijas.
"Etnisko krievu stāvoklis Krievijā ir sliktāks nekā citu tautu. Kaut gan, - ja mēs paskatāmies uz tiesas spriedumu statistiku, kad cilvēki no Kaukāza nogalina krievus vai kad krievi nogalina, vai konfliktē ar cilvēkiem no Kaukāza, - krievs vienmēr cieš vairāk. Nē, statistikas mums nav, bet šis ir tikai viens piemērs, to ir daudz un tie veido sistēmu, tā ir apzināta politika ar mērķi ievest valstī cilvēkus no Āzijas, kuri nepretosies esošajai varai", tā Krilovs.
Kaut gan man tā arī neizdodas saprast, ko tieši nacionālisti plāno izdarīt, lai pietuvinātu Krievijas realitāti savam ideālam. Viņi atkārto to pašu opozīcijas mantu: parlamentārā republika, valsts bez korupcijas, valsts bez Putina.
Laikraksta "Kommersant" žurnālists Aleksandrs Černihs uzskata Krievijas opozīcijas politiķu nacionālismu par nopietnu problēmu: "Migranti ir visvairāk neaizsargātā un savās tiesībās ierobežotā iedzīvotāju daļa. Viņus ir viegli vainot visās Maskavas problēmās. Ja pilsētā kaut kas nav kārtībā, tad tai vietā, lai ilgi un sāpīgi strādātu pie problēmas risinājuma, viņi saka - izsūtīsim visus imigrantus, neredzēsim uz ielas tās citādās, tumšākās sejas un būs vieglāk elpot… Šī retorika vairo ksenofobiju, cilvēki sāk ticēt, ka tā tik tiešām ir lielākā problēma."
No nacionālistiskās retorikas brīvas ir kreisā flanga kustības. Piemēram, "Kreisā fronte", kuras līderis Sergejs Udaļcovs atrodas mājas arestā – viņš tiek apsūdzēts masu nekārtību organizēšanā. Tomēr nevarētu teikt, ka tās būtu plaši atbalstītas.
Krievijas valsts domes deputāts un cits Kreisās frontes līderis Iļja Ponomarjovs man klāsta savus uzskatus: "Kreisā fronte ir kreisi-radikālā organizācija. Uzskatām, ja ir jāpārskata 90. gadu privatizācijas rezultāti, lai īpašnieki izpērk savus uzņēmums, jau samaksājot reālo cenu. Tāpat gribas ieviest bezmaksas augstāko izglītību un bezmaksas medicīnu. Politiski gribam ievest parlamentāro republiku, bet tālāk vēlamies nostiprināt tiešo demokrātiju, kur starp tautu un varu nebūtu starpnieku un iedzīvotāji visu lemtu referendumos."
Vienīgais, kas vieno visus politiķus, ar kuriem esmu runājusi, ir asa, pat histēriska nepatika pret Aļekseju Navaļniju. Viņu vaino populismā, nacionālismā, autoritārā vadības stilā. Partijas "Jabloko" kandidāts uzskata, ka Navaļnijs zog viņu idejas, Milovs no "Demokrātiskās izvēles" ir pārliecināts, ka Navaļnijs īstenībā ir Kremļa organizēts projekts, lai atņemtu balsis citiem opozīcijas spēkiem. Kaut gan pie katra intervējamā es dodos, lai uzzinātu par viņu partijas būtību, mūsu saruna ļoti ātri nonāk līdz Navaļnija personībai. Ir sajūta – Navaļnijs kā protesta kustības nopietnākais politiķis nav tikai politologu veidots stereotips. Tā uzskata arī pašā opozīcijā. Viņa uzvārdu šajās dienās pieminu tik daudz, ka, šķiet, tagad to atcerēšos labāk par savējo. Satikt viņu joprojām nesanāk.
Navaļniju par prezidentu?
Tomēr pēdējā ceļojuma dienā, liekas, ka beidzot ir paveicies. Uzzinu, ka vienā no attālajiem rajoniem Navaļnijs plāno tikties ar vēlētājiem. Tā ir slepena sanāksme – lai izvairītos no žurnālistiem un nelabvēļiem. Sociālajos tīklos baumo, ka pasākums notiks Zjuzino, Maskavas nomalē. Adresi es nezinu, bet dodos tik un tā. Pa ceļam saņēmu norādi – man izpalīdz Navaļnija štaba aktīvists, kuram politiķa izolētais stils arī nav pa prātam.
Detektīvromānam līdzīgie meklējumi beidzās pēc stundas, kad tomēr atrodu īsto vietu. Navaļnijs tiekas ar apkārtējo namu iedzīvotājiem blakus skolai, uz neliela laukuma. Runas sākumā viņam apkārt ir tikai pārdesmit cilvēku, tikšanās beigās – jau divi simti. Starp viņiem gan vecāki cilvēki, gan māmiņas ar bērniem un studenti.
Alekseja Navaļnija tikšanās ar vēlētājiem Maskavā, Zjuzino rajonā . Foto Olga Dragiļeva/LR
'
Video: Olga Dragiļeva/LR
Navaļnijs ir skaists. Zilas acis, pieskaņots krekls, balti zobi un viegls iedegums. Viņš skaļi runā, enerģiski žestikulē un uzmanīgi vēro publiku – vienmēr pamana, kurš pirmais pacēla roku, lai uzdotu jautājumu, un kāda ir publikas reakcija uz viņa teikto. Viņš veiksmīgi joko, atļaujas kļūdīties un ir vienkārši izcils orators. Salīdzinājums ar Baraku Obamu, ko dzirdēju vairākkārt, tiešām ir vietā.
Nemanot paiet stunda, pusotra. Navaļnijs runā par korupciju, ierēdņu bezspēcību, "otkatiem" un to, ka izmanīs šo visu, kad nāks pie varas. Viņš lieliski pārzina šī konkrētā mikrorajona problēmas – pat ar kādu auto brauc prefekts. Globālās problēmas viņš skaidro ar konkrētiem piemēriem. Teiksim, laukums, kur notiek sanāksme. Te ir tikai gumijas virsma, bet dokumentos ir norādīts jau uzbūvēts laukums. Iespaidīgi.
Un kaut gan Navaļnijs ir daudz pārliecinošāks un atraktīvāks par citiem opozīcijas aktīvistiem, stāstus par korupciju un tiesu sistēmu esmu dzirdējusi ja daudzkārt. Navaļnijs ar vieglu roku veido ienaidnieka tēlu.
Viņš bieži piemin mistiskus "viņus" - miljonārus, tadžikus - atgriežas pie nelegāliem migrantiem. Vārdu sakot, viņa piedāvājums daudz neatšķiras no citiem opozicionāriem, kaut gan ir mazliet detalizētāks - politiķis piedāvā izveidot Maskavā maksas stāvvietu sistēmu, rīkot vietējos referendumus un vēlēt vietējos tiesnešus.
Tikšanās beigās ap Navaļniju veidojās cilvēku pūlis – jāparaksta autogrāfi. Opozicionāra rokās iemanās Latvijas Radio 4 pildspalva – kāds no līdzjutējiem to man to palūdza un manta tā arī paliek pie politiķa. Šī pildspalva arī ir noteicošais arguments, kāpēc man tomēr izdodas pierunāt politiķi atbildēt uz trīs jautājumiem.
Olga Dragiļeva: Vai esat pārsteigts par cilvēku skaitu, kuri atnāca ar Jums iepazīties? Kādas ir sajūtas pēc pirmām tikšanām ar vēlētājiem?
Aleksejs Navaļnijs: Šodien ir pirmā aģitācijas diena un jau iepriekš sapratām, ka cilvēku daudz nebūs un esam apmierināti ar to, cik ir atnākuši. Pašas pirmās tikšanās sākumā es uzstājos tikai trīs cilvēku priekšā… Jāsaka, ka mēs arī nebijām plānojuši nekādus mītiņus ar tūkstošiem cilvēku, bet gan tādus nelielus saietus pagalmos ar vietējiem interesentiem. Vidēji atnāk 50-100 cilvēku, un tas arī ir mūsu uzdevums.
OD: Šodien pieminējāt, ka ar Jums mēģināja vienoties kriminālprocesa laikā? Ko Jūs ar to saprotat?
AN: Tas notika publiskā formā, sūtot dažādus signālus. Piemērām, kad biju ārzemēs, man draudēja, lai tur arī palieku. Vai paziņo par apsūdzības izrādīšanu un gaida vēl divas nedēļas, pirms iesniegt dokumentus – lai man ir laiks aizbraukt.
OD: Kad pieminat noziedzību, Jūs saistāt to tikai ar nelegāliem migrantiem. Rodas iespaids, ka vienkārši spēlējat uz iedzīvotāju ksenofobijas.
AN: Jums rodas nepareizs iespaids. Tomēr mums jāatceras, ka, spriežot pēc oficiālās statistikas datiem, migranti veic 55 procentus no visiem noziegumiem Maskavā un būtu muļķīgi ignorēt šo faktu. Te nedrīkst pieļaut ksenofobiju, bet cilvēki taču saprot, kurš uz ielām viņu aplaupa! Mums likuma ietvaros ir jārisina šī situācija – jāierobežo nelegālo migrantu skaits un jāpanāk, lai šie cilvēki nedzīvo kā vergi un nebūtu spiesti veikt noziegumus, lai izdzīvotu.
Mēģinu uzdot vēl ceturto jautājumu, bet ap mums jau ir sastājušies miesassargi, Navaļnijs iekāpj melnajā džipā un aizbrauc. Es joprojām nespēju salikt kopā iespaidus. No vienas puses - rietumniecisks, atvērts tēls, aģitācijas kampaņa, kura Krievijas politiskā vidē nav pieredzēta, no otras – apsargs, džips, noslēgtība no žurnālistiem. Dalītās jūtās ir arī maskavieši, kuri tikko kā noklausījās politiķa runu (Maskavieši stāsta par to, vai atbalsta Alekseju Navaļniju)
Tepat uz soliņa apspriežas cienījama vecuma kundzes. Navaļnijs viņām patīk, runā jau labas lietas un skaisti, bet sevi vēl nav pierādījis. "Navaļnijs varētu būt prezidents", ierunājas viena no sievietēm. "Ko tu?" atmetot ar roku, brīnās cita.
Jaunā sieviete jūtas vīlusies, nepatīk Navaļnija autoritārais stils un nacionālisms. Mani atbaida populisms un agresija, viņa saka.
Cīņa par 20% jeb Krievijas opozīcijas izredzes
Gan valsts varai lojālie, gan opozicionārie politiķi ir vienoti – tuvākajās Maskavas mēra velēšanās opozīcijas politiķi cīnīsies par 20% balsu. Tieši tik augsti reitingi popularitātes augšgalā bija kādreizējam prezidenta amata kandidātam Mihalam Prohorovam. Viena piektdaļa šobrīd ir maksimālais rezultāts, ko varētu sasniegts arī Navaļnijs.
Dmitrijs Orlovs ir Krievijas politologs un "Vienotās Krievijas" augstākas padomes loceklis. Tieši viņu partija nozīmēja paust oficiālo viedokli. Orlovs uzskata – nedz Navaļnijam, nedz citiem opozīcijas pārstāvjiem nav izredžu iegūt varu. " Maskavas mēra vēlēšanas risināsies pēc šāviena scenārija. Navaļnijs "izšāva" kampaņas sākumā, bet tagad atbalsts norims. Domāju, ka augusta beigās viņš zaudēs savas pozīcijas. Kas attiecas uz Krievijas Valsts domes un prezidenta vēlēšanām, tad jāsaka – protesta kustības piedāvājums neatbilst sabiedrības pasūtījumam. Cilvēki vēlas dzīves apstākļu uzlabošanu, ekonomikas izaugumu, bet opozīcija neatbild uz šo jautājumu, viņi grib tikai sagraut sistēmu", klāsta Orlovs.
"Kommersant" žurnālists Aleksandrs Černihs nepiekrīt. Viņš ir pārliecināts, ka 2011. gada protestu kustība ir izmanījusi Krievijas sabiedrību: "Skaidrs, ka visi opozīcijas kandidāti ļoti labi saprot, ka neuzvarēs. Tāpēc nākamās vēlēšanas nav pieteikums pilsētas vadīšanai, bet gan vienkārši mēģinājums parādīt sevi, saskaitīt savus atbalstītājus un pierādīt, ka šie spēki joprojām eksistē. Bet man liekas, ka pārmaiņu pieprasījums nekur nepazudīs. Ja apcietinās Navaļniju, varbūt par līderi kļūs viņa sieva vai parādīsies kāds cits. Varbūt ne tik skaists un stilīgs, bet būs noteikti."
Sarunās ar maskaviešiem es gūstu apstiprinājumu gan Orlova, gan Černiha teiktajam – Krievijas iedzīvotāji alkst izmaiņu, bet netic, ka paši kaut ko varētu izmanīt.
Pētniece Marija Lipmane piebilst – Krievijas protesta kustības nākotne ir atkarīga arī no valdošās elites iekšējām cīņām. Visticamāk, tieši tās novājinās esošo režīmu un ļaus Kremlī iesprukt kādam jaunam spēkam.
"Dažādu elites grupu spēle kļūst par arvien svarīgāku faktoru Krievijas politiskajā dzīvē. Ir pat tādi analītiķi kuri uzskata, ka Vladimirs Putins vairs nerisina strīdus Kremlī, viņš vairs nekalpo par arbitru šajā cīņā. Un tagad šis pretrunas ir redzamas no ārpuses. Kāpēc, mēs nezinām. Bet tieši tas noteiks, kurš būs Krievijas nākamais valdnieks. Kad – to mēs nevaram minēt. Populārs ir uzskats, ka esam liecinieki režīma beigu sākumam. Bet cik garas ir tās beigas. Gads, divi, trīs? To nevar paredzēt", tā Lipmane.
Maskavas mēra un vēl vairāku apgabalu vēlēšanas gaidāmas 8.septembrī. Tad varēs spriest, cik liels ir opozīcijas atbalsts lielpilsētā, kura allaž bija Krievijas politikas noteicēja. Šis atbalsts arī ietekmēs gan nākamās Valsts domes, gan prezidenta vēlēšanas. Un kaut gan šajā vienādojumā ir joprojām ļoti daudz nezināmo, ir iespējams, ka kāds svarīgs Krievijas dokuments tiks parakstīts ar Latvijas Radio pildspalvu.
