ASV prezidenta vēlēšanas izšķirs, kādu ASV ārpolitiku īstenos attiecībās ar Krieviju un NATO aliansi. Hilarijas Klintones ārpolitikas platforma šajos jautājumos ir Latvijai vislabvēlīgākā, kamēr Donalds Tramps un Bērnijs Sanderss vēlas mazināt ASV lomu pasaulē un mainīt ASV ārpolitiku Baltijai nelabvēlīgā virzienā.
- Turpināt Obamas politiku vai izolacionisms
- Donalds Tramps: Amerika jāpadara atkal varena
- Bērnijs Sanderss: Amerikāņu dzīvības ir svarīgākas nekā tāli konflikti
- Hilarija Klintone: Nepieciešama gudra ASV ārpolitika
Turpināt Obamas politiku vai izolacionisms
2016.gada 8.novembra ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti noteiks tuvāko četru gadu ASV ārpolitiku. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā NATO alianses austrumu valstu drošība un Krievija ir atgriezusies ASV ārpolitikas un drošības politikas prioritāšu augšgalā. Atkal un atkal ASV prezidenta amata kandidāti vēlēšanu debatēs un runās ir izklāstījuši savas nostājas, kā ASV būtu jāveido sava ārpolitika ar šo pasaules reģionu.
Prezidenta amata kandidātu starpā pastāv nopietnas atšķirības uzskatos par šiem jautājumiem.
Kandidātus var sadalīt divās grupās: Klintone, kura vēlas turpināt Baraka Obamas iesākto ārpolitiku, un abi pārējie kandidāti, kuri vēlas ASV ārpolitiku virzīt izolacionisma virzienā.
Demokrāte Hilarija Klintone vēlas, lai ASV pasaulē ieņem vadošo lomu un kopā ar sabiedrotajiem risina globālās problēmas. Klintone ir kritiska pret klaja militāra spēka lietošanu un uzsver, ka viņa vēlas izmantot visplašāko ārpolitikas instrumentu klāstu ASV interešu sasniegšanai. Klintone ir ļoti kritiska pret Krievijas ārpolitiku un vēlas paplašināt ASV lomu un drošības garantijas NATO Austrumu dalībvalstīm.
Spektra otrā galā ir Donalda Trampa un Bērnija Sandersa izolacionistiskie uzskati, kas raisa bažas no Austrumeiropas un Latvijas skatupunkta. Abi kandidāti uzskata, ka ASV nevar būt globālais policists un ASV loma pasaulē ir jāsamazina. Abi kandidāti vēlas samazināt ASV bruņoto spēku lomu pasaulē un uzskata, ka ASV bruņoto spēku pirmā prioritāte ir aizstāvēt ASV teritoriju. ASV sabiedrotie, arī NATO valstis, nemaksā pietiekami par drošību. Tā vietā sabiedrotie par velti izmanto ASV bruņoto spēku vairogu.
No visiem ASV prezidenta amata kandidātiem Tramps ir vispozitīvāk noskaņots uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Tramps runā par iespēju noslēgt nekonkrētu vienošanos ar Krieviju. Sanderss ir kritiskāks pret Putinu un ir atbalstījis sankcijas pret Krieviju, tomēr viņš vēsturiski ir bijis pret Baltijas valstu iekļaušanu NATO un nevēlas izmantot militāru spēku ārpolitikā un arī attiecībās ar Krieviju. Šādi abu kandidātu uzskati raisa pamatotu satraukumu Austrumeiropas valstīs.
Donalds Tramps: Amerika jāpadara atkal varena
Donalds Tramps savos ārpolitikas uzskatos ir atšķirīgs no ierastajiem Republikāņu partijas ASV prezidenta amata kandidātiem, kuri ārpolitikā parasti ir vanagi un vēlas, lai ASV gan aktīvi vada starptautisko valstu sistēmu, gan attīsta militāro spēku un nepieciešamības gadījumā to izmanto, lai aizstāvētu ASV intereses, ideālus un vērtības.
Tramps aizstāv republikāņu klasisko tēzi, ka ASV drošības garantēšanai ir nepieciešams palielināt ASV militāro varenību. Taču vienlaikus Tramps uzskata, ka ASV valsts interesēm ir jābūt pirmajā vietā, un interpretē ASV valsts intereses ļoti šauri, izejot no izolacionistu skatu punkta: ASV jāpasargā tikai no tieša uzbrukuma ASV teritorijai.
Starptautiskie notikumi lielākoties nekādā veidā neapdraud ASV, tādēļ nepieciešams aizsargāt tikai ASV teritoriju, nevis risināt visas pasaules problēmas vai rūpēties par sabiedrotajiem, kuri paši nav gatavi maksāt par savu drošību.
Tramps kā prezidents vēlētos atjaunot "iztukšotos" bruņotos spēkus un vadīt brīvo pasauli, bet vienlaikus ir kritisks par ASV kā "pasaules policistu" un vēlas, lai ASV sabiedrotie spēlē daudz lielāku lomu pasaulē. Saskaņā ar Trampa teikto, ASV bruņotie spēki atrodas un rūpējas par drošību bagātās, attīstītās, industriālās valstīs, kā Vācijā, Saūda Arābijā, Japānā, Dienvidkorejā un citur, bet ASV par to pretī nedabū "absolūti neko". Gan ASV sabiedrotie, gan pretinieki ASV redz kā "vāju un piedodošu" valsti un līdz ar to "nejūt nekādu pienākumu izpildīt savas vienošanās" ar ASV. Tikai četras no 28 NATO valstīm tērē nepieciešamos 2% no IKP aizsardzībai un, ja šīs valstis nemaksās par savu aizsardzību, "ASV jābūt gatavām ļaut šīm valstīm pašām aizstāvēt sevi". Piemēram, Ukraina ir gadījums, kur ASV nav vitāli svarīgu interešu un kur tieši Eiropas valstīm, nevis ASV, pēc Trampa domām, būtu jādarbojas daudz aktīvāk.
ASV prezidenta kandidātu vidū Trampa izteikumi par Krieviju ir nesalīdzināmi labvēlīgāki Krievijai, tādēļ arī Krievijā gan sabiedrības, gan Krievijas politiķu vidū Tramps ir populārs. Tomēr par spīti plaši izplatītajam apgalvojumam, ka Tramps pozitīvi vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina valsts vadības stilu un atbalsta Krieviju, viņa pozīcija pret Krieviju tomēr ir niansētāka.
Tramps apzinās, ka ASV un Krievijas starpā pastāv "nopietnas atšķirības" uzskatos, uz Krieviju jāskatās ar "atvērtām acīm". Tomēr, pēc viņa domām, abas valstis "nav neizbēgami pretinieki" un ir nepieciešams sadarboties jautājumos, kur abām valstīm ir līdzīgas intereses, piemēram, cīņā pret radikālā islāma terorismu.
"Naidīgu attiecību ciklam jābeidzas", ir iespējams "no spēka pozīcijām" veidot labākas attiecības ar Krieviju. Tramps runā par divām iespējam: nekonkrēta "izdevīga darījuma" noslēgšanu ar Krieviju vai arī "aiziešanu no sarunu galda".
Neskatoties uz šiem izteikumiem, Tramps ir publiski pateicis, ka aizstāvēs Igauniju un citas jaunās NATO dalībvalstis NATO līguma piektā panta ietvaros. To sakot, viņš gan uzreiz arī atgādināja, ka ASV sabiedrotie netērē pietiekoši aizsardzībai.
Bērnijs Sanderss: Amerikāņu dzīvības ir svarīgākas nekā tāli konflikti
Bērnijs Sanderss ir Demokrātu partijas ASV prezidenta amata kandidāts, kurš ir sagādājis negaidīti sīvu konkurenci Hilarijai Klintonei. Ārpolitikas jomā Sandersa uzskati ir līdzīgi Trampam: ASV būtu jāspēlē mazāka loma pasaulē un jāsamazina savu bruņoto spēku klātbūtne visā pasaulē. Investīcijām ASV infrastruktūrā, sabiedrībā, nākotnē, visu ASV iedzīvotāju, tai skaitā arī karavīru dzīvību, aizsargāšanai būtu jābūt ASV prioritātēm.
Pēc viņa domām, ASV "nevar būt globālais policists", ASV jāsamazina sava vadoša loma pasaulē, jo tā ļauj citām valstīm pašām taupīt uz ASV drošības garantiju rēķina.
Tāpat kā Tramps Sanderss kritizē Eiropas valstis par nevēlēšanos maksāt savu artavu NATO un savā drošībā. ASV ar savu aizsardzības budžetu apmaksā Eiropas drošību un ļauj Francijai un citām Eiropas valstīm ietaupīt uz aizsardzības tēriņu rēķina. Ja ASV neapmaksātu Eiropas valstu drošību, tad ASV varētu atļauties labu veselības aprūpes sistēmu un bezmaksas izglītību tāpat kā Eiropas valstīs.
Tomēr atšķirībā no Trampa Sanderss vēlas samazināt ASV militāros tēriņus, bet vienlaikus viņš ir kritiskāks pret Vladimiru Putinu. Skatoties uz Austrumeiropu, vēsturiski Sanderss bija pret NATO paplašināšanos, konkrēti pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Sanderss 1997.gada Kongresā argumentēja: "ja mēs [ASV] jebkad domāsim par Baltijas valstu pievienošanu NATO, mums būtu jāpārbauda savas galvas." Tā kā "Aukstais karš ir beidzies, kādēļ mēs [ASV] militāri provocējam Krieviju" ar Baltijas valstu uzņemšanu? ASV no šīs NATO ekspansijas neko neiegūs, tikai rēķinu."
Neskatoties uz šiem izteikumiem, pēc Krievijas agresijas Ukrainā Sanderss atbalstīja ASV sankcijas pret Krieviju un uzstāja, ka "visai pasaulei ir jāiestājas pret Putinu".
Pēc viņa domām, vienlaikus ir jācenšas ar Krieviju "attīstīt pozitīvas attiecības" un vienlaikus ir jāievieš sankcijas, arī "jāstrādā ar NATO, lai aizsargātu Austrumeiropu no jebkādas Krievijas agresijas".
Hilarija Klintone: Nepieciešama gudra ASV ārpolitika
Balstoties līdz šim veiktajās ASV sabiedriskās domas aptaujās, Hilarijai Klintonei ir vislielākās izredzes tikt ievēlētai par ASV prezidenti šajā novembrī. Viņas ārpolitikas platforma paredz "gudrās varas" izmantošanu. Pielāgoties spējīgu un mainīgu ārpolitiku, kurā nedominē viena pieeja, bet katrā izaicinājumā tiek izmantoti vislabākie ārpolitikas instrumenti. Pēc Klintones domām, ASV jābūt galvenajam spēlētājam starptautiskajā sistēmā, kurš motivē un koordinē citas valstis līdzdarboties ASV vadībā.
Klintone ir kritiska pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un vēlas palielināt ASV iesaisti Austrumeiropā. Viņas ārpolitikas platforma ir labvēlīga NATO Austrumeiropas valstīm, tostarp arī Latvijai.
Neskatoties uz milzīgo ASV spēku un resursiem, viena pati pasaulē ASV nespēs atrisināt 21.gadsimta izaicinājumus. Sadarbība ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām ir priekšnoteikums sekmīgai ASV ārpolitikai. NATO alianse Klintonei ir nozīmīgs instruments ASV ārpolitikā, lai cīnītos pret terorismu un nodrošinātu drošību Eiropā, tādēļ NATO ir nepieciešams modernizēt. Viņa ir izteikusies, ka NATO Eiropas valstīm vajadzētu maksāt vairāk pašām par savu drošību, bet "tas nenozīmē, ka mēs [ASV] pametīsim [Eiropu], jo es nedomāju, ka tas ir ASV interesēs".
Viņas kritika NATO valstīm nav ne tuvu tik skarba kā Donalda Trampa un Bērnija Sandersa izteikumi.
Viņa vienīgā no kandidātiem uzsver Krievijas agresijas apturēšanu kā savas prezidentūras prioritāti. Viņa ir arī vienīgā kandidāte, kurai ir bijusi iepriekšēja pieredze, strādājot ar Krievijas līderiem.
2009.gada martā Klintone kā ASV Valsts sekretāre kopā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu nospieda simbolisko "restarta" pogu un pārstartēja ASV - Krievijas attiecības, kuru veidošanā Klintone bija viena no centrālajiem ASV puses pārstāvjiem. Tādēļ viņas uzskati par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un par Krievijas ārpolitikas mērķiem ir bez jebkādām ilūzijām.
Klintone uzskata, ka Krievija izdara konstantu spiedienu uz Eiropas sabiedrotajiem. Krievija cenšas "sarīdīt Eiropas valstis vienu pret otru, iegūt teritorijas, paturēt teritoriju Krimā. Sāk pētīt, vai viņi var atrast kādas ietekmes sviras Baltijā." Klintone uzskata, ka Krievija "vēlas pārzīmēt Eiropas karti. Tas nav mūsu interesēs. Padomājiet, cik daudz tas maksātu, ja Krievijas agresija netiktu atturēta."
"Krievijas iegrožošana un agresijas atturēšana" būtu Klintones atbilde Krievijas agresīvajai ārpolitikai. ASV sadarbosies ar sabiedrotajiem Eiropā un citos reģionos, lai apturētu Krievijas centienus atjaunot savu ietekmes sfēru. ASV "ir jāsūta ļoti skaidra ziņa Putinam, ka šāda agresivitāte – šāda robežu testēšana – nepaliks bez atbildes." Lai atturētu Krieviju, NATO ir jābūt uz "frontes līnijas, padarot skaidru, ka viņi [Krievija] nevar iet uz priekšu."
Klintone atbalstītu NATO, veicinātu kopējo aizsardzību, palielinātu bruņoto vienību skaitu Austrumeiropā un motivētu eiropiešus tērēt vairāk savai aizsardzībai.
Viņa uzskata, ka jāturpina arī ASV sankcijas pret Krieviju un jāmazina Eiropas atkarība no Krievijas energoresursiem. Viņa turpinās un pastiprinās Obamas iesākto ASV atbalstu NATO Austrumeiropas dalībvalstīm. Klintone, salīdzinot ar citiem kandidātiem, ļoti skaidri saredz Krieviju kā draudu un ir gatava palielināt ASV klātbūtni reģionā, lai atturētu Krieviju.
Izvērtējot trīs ASV prezidenta amata kandidātu uzskatus par ārpolitiku, Krieviju un NATO aliansi, skaidri redzams, ka no drošības aspekta Hilarija Klintone būtu Latvijai visizdevīgākā ASV prezidente.
Viņai ir ne tikai unikāla pieredze sadarbībā ar Krievijas līderiem, bet viņas ārpolitikas platforma paredz atbalstu NATO austrumu dalībvalstīm, to starpā arī Latvijai. Bērnijs Sanderss un Donalds Tramps nav tik kritiski noskaņoti, ir atvērti iespējai pragmatiski sadarboties ar Krieviju. Abi kandidāti uzskata, ka NATO valstīm vairāk pašām vajadzētu spēt tikt galā ar saviem drošības izaicinājumiem un vēlas samazināt ASV lomu reģionā un pasaulē, kas Latvijai nebūtu izdevīgi.
Vēl detalizētāku ASV prezidenta kandidātu uzskatu izklāstu ir iespējams iegūt Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra stratēģiskajā apskatā "Drošības riski Baltijas valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām".
