Līdzīgi kā padomju laikā Latvijā tapušās filmas, arī padomju laika mākslas darbu lielākā kolekcija var nonākt privātās rokās. Lai atpirktu kolekciju no Latvijas Mākslinieku savienības, valstij nauda līdz šim nav atradusies. Savienības biedri pa velti to dāvināt valstij negrasās, bet pēdējo gadu notikumi liecina, ka, iespējams, tiek gatavota augsne, lai šī miljonu vērtā kolekcija nonāktu privātīpašumā. Par to bažas izteikuši mākslinieki pēc 1.novembra kongresa, kurā izdarīti būtiski grozījumi Mākslinieku savienības statūtos.
Bažas par Mākslinieku savienības kolekcijas nākotni izskanējušas vairākkārt
Lielākā mākslas darbu kolekcija valstī ir Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā - ap 50 000 darbu. Mākslinieku savienības kolekcija ir otra lielākā. Tā nepieder valstij, bet mākslinieku organizācijai, kurā ir ap 800 biedru. Unikāla šī kolekcija ir ar to, ka ievērojama daļa darbu tapuši padomju laikā.
Vairākkārt izskanējuši trauksmes zvani, ka šī kolekcijas pastāvēšana apdraudēta, jo savienības iekšpusē notiek īpašumu nelikumīga izpārdošana, varas uzurpācija, krājuma durvju uzlaušana un citas kriminālsižeta cienīgas izdarības. Kārtējais trauksmes zvans pavisam nesen, 1.novembrī, kad tika sasaukts savienības ārkārtas kongress un izmanīti statūti, kolekciju apvienojot ar visu nekustamo īpašumu.
Vairāki mākslinieki uzskata, ka tādējādi šīs idejas autors grib pakļaut kolekciju ūtrupei Mākslinieku savienības bankrota gadījumā, kas jau reiz gandrīz piedzīvots.
"Ļoti it kā nenozīmīgi tika pieprasīts balsojums, ka, vārdu sakot, vienā veselumā jāapvieno viss Mākslinieku savienības īpašums ar mākslas kolekciju," stāsta māksliniece Silvija Meškone.
Tas nozīmē, ja gadījumā aiziet bojā kāds nams, kuram nevar nomaksāt, kuram nevar pieslēgt siltumu vai kā, tad iet bojā arī Mākslinieku savienības kolekcija, jo tas ir viens veselums," skaidro māksliniece un piebilst: "Un tas, ka vienpersoniski tiek viss kongress vadīts, vienpersoniski tiek izvēlēti cilvēki, sākot no sapulces vadītāja un beidzot ar valdi un pat priekšsēdētāju, nu, ziniet, demokrātiskā valstī es nezinu , kā lai to nosauc…"
Neskaidrā varas pārņemšana Mākslinieku savienībā
Māksliniece Solveiga Vasiļjeva piebilst, ka visa vara tiek koncentrēta viena cilvēka rokās. Šis viens cilvēks ar misijas apziņu, ka visu darba savienības un valsts labā, ir mākslinieks Igors Dobičins.
Augstākā tiesa šā gada 19. septembrī atzinusi, ka mākslinieks 2011. gadā tomēr nav nācis pie varas Mākslinieku savienībā likumīgi un visi iepriekšējos trijos gados viņa pieņemtie lēmumi atzīstami par pretlikumīgiem. Tam sekoja ātra reakcija. Pēc pāris nedēļām tika sasaukts kongress, kurā ieradās 150 no 800 biedriem un, kā stāsta mākslinieki, policejiskām metodēm Dobičins atkārtoti ieguva varu un legalizēja iepriekšpieņemtos lēmumus. Turklāt tas atkal noticis, pārkāpjot statūtus, jo uz kongresu nav uzaicināti visi biedri.
Pēc mākslinieku teiktā, ielūgumus nav saņēmusi Frančeska Kirhe, Lilija Dinere, Romualds Geikins, Ieva Kalniņa, Agate Muze, Roberts Muzis, Edīte Pauls-Vīgnere, Ieva Caruka un citi. Varētu sākt visu no gala, lai atkal, izejot visas tiesu instances, gūtu apstiprinājumu tam, ka vara ir sagrābta pretlikumīgi. Ja kādam būs spēks un gribēšana to darīt.
Kādēļ labi nodomi savest kārtībā Mākslinieku savienības naudas lietas un sakārtot kolekciju jāīsteno pretlikumīgām metodēm? Uz šādu jautājumu Igors Dobičins atbild ar retorisku pretjautājumu - Kas Mākslinieku savienībā ir noticis slikts? Parādi nomaksāti, kas 2011 gadā bijuši ap 50 000, kolekcija tiek sakārtota, izstādes notiek. "Telpas, ēkas [saremontējām], ierakstījām zemesgrāmatā (..)," padarīto uzskaita Dobičins.
To, ka Dobičins neko ļaunu Mākslinieku savienībai nav nodarījis, Latvijas Radio atzina tikai retais aptaujātais kā, piemēram, mākslinieks Dainis Gudovskis. "Viņš ir sakārtojis finanšu lietas un no diezgan lieliem mīnusiem ir savilcis līdz nullei – tas ir arguments," norāda Gudovskis.
Mākslinieki Dobičinu tur aizdomās par unikālu mākslas darbu iznešanu pa "sētas durvīm". Krājuma glabātāja Astrīda Valtere nezinot, kas notiek ar darbiem Gaujas ielā, kur saimnieko tikai prezidents. Ar ilggadējo krājuma glabātāju, kura pirms dažiem gadiem cēla trauksmi par to, ka prezidents uzlauzis krātuves durvis, Dobičins neļāva aprunāties.
Demakova: Labāk, lai darbus izlaupa, nevis tie iet bojā
Kultūras ministrija pēdējo reizi Nacionālā krājuma pārbaudi veikusi 2012. gadā. Nacionālais krājums ir trešā daļa no kopējā Mākslinieku savienības īpašumā esošā krājuma 15 000 darbu kolekcijas. Ministrija savā atbildes vēstulē Latvijas Radio norāda, ka vairākkārt vērsusi Mākslinieku savienības uzmanību uz to, ka kolekcija netiek glabāta piemērotās telpās, bet reakcija nav sekojusi. "Man ir viens darbs, kuru es saņēmu pirms izstādes – tas bija pilnīgi kā ūdenī izmircis," norāda māksliniece Maija Tabaka.
Labāk , ka mākslas darbus izlaupa, nevis tie iet bojā", šādu atziņu pērn interneta vietnē "Arterritory.com" paudusi kādreizējā kultūras ministre Helēna Demakova, runājot par Latvijas Mākslinieku savienības īpašumā esošo kolekciju.
Kopš 2005.gada Demakova piedalās ABLV bankas un Kultūras ministrijas veidotajā projektā, kura mērķis iepirkt mākslas darbu kolekciju un sadarbībā ar Teterevu fondu uzbūvēt Laikmetīgās mākslas muzeju, kur šo kolekciju izvietot. Pirms krīzes viņa esot "iebudžetējusi" 100 000 latu, par ko iepirkta viena kolekcijas daļa. Iepirkumi turpinās. Darbus pērk arī banka.
Savienības biedri domā, ka muzeju varētu interesēt arī Mākslas savienības īpašumā esošā kolekcija un izsaka aizdomas, ka tieši tādēļ izdarīti grozījumi statūtos, apvienojot kolekciju ar savienības īpašumu, jo neviens par to negatavojoties maksāt. "Tāda doma valdei radās – pārdot valstij un veidot sociālās aizsardzības fondu māksliniekiem," saka māksliniece Solveiga Vasiļjeva.
Tanī laikā kultūras ministre bija Helēna Demakova un Kultūras ministrijas ierēdņi teica, ka tā ir pilnīgi absurda ideja un ka to visu vajadzētu uzdāvināt valstij. Nāca uz kongresu un teica, ka tas būtu cēli, jo valstij nekad nebūs tik daudz naudas, lai šo kolekciju nopirktu. Tagad pirms 1.novembra kongresa biju savienībā un interesējos par šo jautājumu, un Igors Dobičins man teica, ka galu galā mūsu biedrībai ir jākalpo visas sabiedrības labā. Šis teikums arī norāda, ka mūsu mākslas darbu kolekcija nonāks kāda laikmetīgā mākslas muzeja īpašumā," saka Vasiļjeva.
Demakova nenoliedz, ka Laikmetīgās mākslas muzejā tā iederētos. "Protams. Bet, ko nozīmē iegādāties, ja valsts nedod līdzekļus, tad jau var sapņot, cik grib. (..) Mani vairāk interesē mākslas saglabāšana mūžības priekšā. Pēc tam, kad Maijas Tabakas gleznas pilnīgi katastrofālā stāvoklī (..) Mākslinieku savienības būtībā nolaidīgi nopostītas..., tad man interesē – lai vienalga, kas ir īpašnieks, nevis, lai iet bojā," saka eksministre.
Kultūras ministrija: Valsts mākslas darbu kolekcija nevar nonākt privātās rokās
Kā atzinuši vairāki mākslinieki un mākslas eksperti, Laikmetīgās mākslas muzejs ir unikāls projekts un nāks par labu mākslas baudītājiem un visiem Latvijas māksliniekiem, kuru darbus tur izstādīs vai nopirks. Tomēr acis un prātu var apžilbināt jaunā skaistā ēka, kuru paredzēts iekārtot, liedzot kritiski izvērtēt līguma nosacījumus, ar kuriem valsts un privātā partnerībā var tikt iepirkts un nodots privāta fonda īpašumā valsts mākslas zelta fonds. Muzeju plānots uzbūvēt līdz 2021. gadam.
Kultūras ministrija, ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), no vienas puses, un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds - Ernests Bernis, Oļegs Fiļs un Ināra un Boriss Teterevi, no otras puses, 30. oktobrī noslēguši nodoma protokolu, kurā ministrija apņemas nodrošināt budžeta līdzfinansējumu muzeja krājuma veidošanai un uzturēšanai. Līdz šim šajā projektā valsts jau ieguldījusi ap 500 000 eiro.
Ministrijas atbildes vēstulē Latvijas Radio teikts, ka nepastāv nekādi riski, ka privātā muzeja krājumā esošā valsts mākslas darbu kolekcija kaut kādā veidā var nonākt privātajās rokās. To nepieļaujot Muzeju likums.
Tādējādi valstij nauda ir atradusies, lai iepirktu mākslas darbus privāta muzeja krājumam, taču līdz šim nav atradusies, lai no Mākslinieku savienības atpirktu kaut vai Nacionālā krājumā esošo kolekcija daļu, kas iet bojā. Tādēļ netiek kliedētas mākslinieku bažas, ka ir nolūks to iegūt kādā citā ceļā, kas nebūtu godīgi pret māksliniekiem.
Tiesa, kā Latvijas Radio sacīja Laikmetīgās mākslas muzeja fonda pārstāve Inga Vasiļjeva, ja no Mākslinieku savienības nāktu kaut vismazākā iniciatīva apspriest šo jautājumu, vismaz AB.LV banka, kas arī iepērk mākslas darbus, būtu gatava apspriest šo darījumu pavisam legāli.
