Maksas piekļuve ziņām Baltijas valstu portālos. Glābiņš krīzes laikā vai neizbēgamība?

Covid-19 pandēmija paātrinājusi pārmaiņas, kas jau sen briedušas visdažādākajās jomās, un tā tas ir arī Baltijas valstīs. Maksas piekļuves tiešsaistes izdevumu saturam ieviešana ir viens no šādiem procesiem.

Daži portāli Baltijas valstīs eksperimentēja ar maksas abonēšanu arī “pirmskovida” laikā. Tomēr ekonomikas straujās sabremzēšanās dēļ plašsaziņas līdzekļu ieņēmumi no reklāmas izvietošanas samazinājušies, un daudzi no tiem nonākuši izvēles priekšā – pārtraukt darbību vai ieviest maksu par piekļuvi saturam.

Lielākoties tiek piedāvāta abonēšanas maksa, kas ļauj piekļūt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa publicētajam saturam zināmā laika periodā, līdzīgi kā tas ir ar drukātajiem izdevumiem. Izplatīta ir arī iespēja samaksāt par iespēju izlasīt atsevišķu publikāciju, sastopami arī citi maksas piekļuves modeļi.

Tendence ieviest maksas piekļuvi parādījās vēl pagājušā gadsimta beigās, attīstoties internetam un rodoties drukāto plašsaziņas līdzekļu elektroniskajām versijām. Par maksas piekļuves pionieri kļuva amerikāņu lietišķais laikraksts “The Wall Street Journal” - izdevuma bezmaksas elektroniskā versija parādījās 1996. gadā un pastāvēja tikai dažus mēnešus, bet pēc tam tika ieviesta maksas abonēšana. 2020. gadā “The Wall Street Journal” tiešsaistes versijai ir 2,25 miljoni abonentu, drukātajai versijai – 754 tūkstoši abonentu. Abonēt par maksu piekļuvi tiešsaistes saturam piedāvā daudzi vadošie pasaules plašsaziņas līdzekļi.

Baltijas valstu plašsaziņas līdzekļu “veselības pārbaude”

Novembrī tika publicēts pētījums “Baltic Media Health Check 2019-2020. The Media After Covid: Finding strategies to survive and thrive” (”Baltijas mediju veselības pārbaude 2019-2020. Plašsaziņas līdzekļi pēc Covid: atrodot stratēģijas izdzīvošanai un uzplaukumam”), kurā analizētas Baltijas mediju tirgus tendences, finansiālās un citas problēmas. Publikāciju sagatavojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas Annas Marijas un Gustava Anderu mediju pētījumu centru.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze sākās brīdī, kad likās, ka Baltijas mediju uzņēmumu finansiālā situācija stabilizējusies un to vairākums iegājuši izaugsmes periodā. Pēkšņais un straujais ieņēmumu kritums, ar ko saskārušās burtiski visas mediju kompānijas, parādījis, cik trausla ir plašsaziņas līdzekļu finansiālā stabilitāte. Vietējās reklāmas tirgus pieaugums vēl nav atgriezies 2008. gada līmenī, un tagad process tiks atsviests atpakaļ par vairākiem gadiem. Konkurence nozarē nav mazinājusies, bet tas nozīmē, ka tirgū kļūst mazāk naudas visiem, konstatē publikācijas redaktore Aija Krūtaine.

Pēc viņas domām, krīze likusi lielajām mediju organizācijām meklēt jaunus ieņēmumu avotus un daudzām kļuvusi par tramplīnu, lai pārlēktu jaunā digitalizācijas līmenī.

Runājot par nelielajiem plašsaziņas līdzekļiem, pandēmija ir parādījusi, kas tos apdraud visvairāk – nelielie ieņēmumi, kas vēl samazinājušies, un ierobežotās digitālās iespējas.

Pavasarī daudziem plašsaziņas līdzekļiem bija ātri jāievieš jaunus funkcionēšanas un līdzekļu ekonomijas veidus. Šī pieredze ir svarīga arī tagad, jo Baltijas valstis ir piemeklējis pandēmijas otrais uzliesmojums. Tāpēc šogad “Baltic Media Health Check” uzmanības centrā ir izdzīvošanas un uzplaukuma stratēģija.

Igaunija: reakcijas ātrums un pāreja digitālajā formātā

Igaunijas mediju kompānijas pavasarī reaģēja uz krīzi ļoti ātri. Starp operatīvi veiktajiem pasākumiem bija štatu samazināšana un darba samaksas samazināšana uz laiku, dienas izdevumu pāreja uz iznākšanu reizi nedēļā un citi līdzekļu taupīšanas veidi. Tomēr galvenais akcents bija uz digitālo transformāciju – tādu procesu izstrādi, kas ļauj strādāt attālināti, darbinieku apmācīšana strādāt ar attiecīgiem instrumentiem, kā arī maksas piekļuves saturam ieviešana un paplašināšana.

Rezultātā Covid-19 pandēmijas sekas daudziem Igaunijas plašsaziņas līdzekļiem nebija tik briesmīgas, kā šķita pavasarī. Turklāt attiecībā uz maksas piekļuvi panākts patiess progress, norādīts pētījumā.

Tiešsaistes abonēšanas pieaugums

“Īstenībā pašlaik situācija ir neticami laba. Noticis “kovida” lēciens,” saka mediju uzņēmuma “Äripäev” ģenerāldirektors Igors Ritovs.

Pateicoties šim lēcienam, ieņēmumu daļa no kompānijas produktu abonēšanas pieaugusi no “pirmskovida” laika 50% līdz 65%. Lietišķās informācijas portālam aripaev.ee tagad ir 14 tūkstoši abonentu, pirms gada to bija 10 200.  Reklāma tagad veido tikai 20% no kompānijas ieņēmumiem.

“Postimees Grupp” visaktīvākais digitālās abonēšanas pieaugums bija vērojams jūlijā un augustā, un kopš vasaras katru mēnesi nākuši klāt no tūkstoša līdz diviem tūkstošiem abonentu. Novembrī grupai Igaunijā bija apmēram 37 tūkstoši digitālo abonentu.

Vēl vienai lielai mediju grupai “Ekspress Grupp” krīzes laikā abonentu skaits Baltijas valstīs pieaudzis par 26% salīdzinājumā ar 2019. gada beigām, un tagad sasniedz 63 tūkstošus.

Kā tiek pārdots digitālais saturs

Kā mediju produktu pakete. Tā, “Ekspress Meedia” paketē ir iekļauta piekļuve portāla “Delfi”, četru laikrakstu un septiņu žurnālu saturam. Savukārt paketē kopā ar pamatproduktu – portālu postimees.ee — “Postimees Grupp” piedāvā izklaides portāla materiālus, sešus reģionālo laikrakstu portālus un divu žurnālu portālus. Kompānijas “Äripäev” digitālajā komplektā ietilpst visi mediju produkti, kā arī piekļuve podkāstiem un biznesa analītikas portālam. Mediju kompānija “Geenius” piedāvā standarta paketi un biznesa paketi. Otrajā papildus ir informācijas tehnoloģijām veltīta portāla materiāli, kā arī drukātā izdevuma abonements.

Atsevišķu publikāciju pārdošana. Līdztekus pārdošanai paketēs “Ekspress Meedia” piedāvā maksas piekļuves iespēju atsevišķiem rakstiem. Tas ir stabils pārdošanas elements, kas lietotājiem sniedz lielu izvēli.

Kā piesaistīt maksājošos abonentus (uzņēmumu vadītāju padomi)

Akcents ir nevis uz jaunu abonentu piesaistīšanu, bet uz esošo noturēšanu un pašreizējo abonementu pagarināšanu -  “Ekspress Meedia” (46 400 abonentu).

Galvenais ir saturs un ekskluzivitāte. Jāpiedāvā lasītājiem tas, kā nav citiem — “Postimees Grupp” (37 000).

Visiem plašsaziņas līdzekļiem ir svarīgi pāriet no “klikšķu ēsmas” publicēšanas uz kvalitatīvu žurnālistiku un publikācijām abonentiem — “Äripäev” (14 000).

Labus materiālus var labi pārdot. Jāpublicē raksti, kas ātri kļūst par hitiem internetā— “Geenius” (1200).

Maksa par piekļuvi

Cenu diapazons Igaunijas plašsaziņas līdzekļu tiešsaistes abonementiem: pirmajā mēnesī - no viena līdz 3,90 eiro, turpmāk par paketi - no 6,99 līdz 25 eiro mēnesī.

“Ekspress Meedia” arī piedāvā ģimenes paketi četriem cilvēkiem par 9,99 eiro mēnesī un maksas piekļuvi atsevišķiem rakstiem par 1,99 eiro.

Latvija: sabrukums reklāmas tirgū un valsts atbalsts

Koronavīrusa pirmo vilni Latvijas plašsaziņas līdzekļiem palīdzēja izturēt tēriņu un štatu neizbēgamā samazināšana, finansiālā palīdzība no valsts un ieņēmumi no politisko partiju reklāmas pirms Rīgas domes vēlēšanām. Tā izdevās daļēji aizlāpīt caurumus budžetos, bet

nelielajiem plašsaziņas līdzekļiem, īpaši reģionos, nākotne joprojām ir problemātiska.

Daži drukātie izdevumi sākuši iznākt retāk, samazinājies arī lappušu skaits. Viens no trim nacionālajiem dienas laikrakstiem “Neatkarīgā Rīta Avīze” pilnībā pārgājis digitālā formātā. (Šajā pētījuma daļā minēti tikai dienas nacionālie – atšķirībā no reģionālajiem – laikraksti, kas iznāk latviešu valodā. Vēl viens dienas laikraksts, kas tiek izplatīts Latvijas teritorijā un vismaz atbilstoši šim kritērijam ir nacionāls, iznāk krievu valodā. Tā ir avīze “Segodņa”, iepriekš – “Vesti segodņa”. – LSM.lv)

Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem, vietējā reklāmas tirgus apmērs ir samazinājies gandrīz par 25% jeb par vairāk nekā 10 miljoniem eiro 2020. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Izdevniecības nams “Rīgas Viļņi” uzskata elektronisko komerciju par jaunu ieņēmumu avotu – paredzēts, ka tuvākajos mēnešos sāks darbu interneta veikals, tiks piedāvāta videoprodukcija un apmācība internetā.

Kā tiek pārdots digitālais saturs

Pagājušajā gadā portāls “Delfi” sāka projektu, piedāvājot par maksu abonēt saturu. Pēc uzņēmuma vadītāja Konstantīna Kuzikova teiktā, pieeja ir šāda: “Oriģinālmateriāli, kurus rakstījuši “Delfu” žurnālisti, ar mazāku reklāmas daudzumu tiek piedāvāti par zemu sākumcenu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku abonētu maksas saturu un lai mudinātu citus tirgus dalībniekus ieviest maksas saturu.”

2020. gada maijā, pandēmijas karstumā, šim piemēram sekoja sieviešu žurnāls “Santa” - abonentiem internetā tiek piedāvāta piekļuve visiem labākajiem izdevniecības žurnālu oriģinālmateriāliem bez reklāmas.

Kā piesaistīt maksājošos abonentus (uzņēmumu vadītāju padomi)

Aizraujošs stāsts publikācijā ir galvenais instruments, kā palielināt abonentu skaitu. Maksas rakstu saturs nav tiks svarīgs kā satura dažādība un tēmu izvēle – “Delfi” (8800 abonentu).

Konsekvence, kvalitāte, tēmu dažādība, ko nodrošina vairāk nekā 15 izdevniecības drukāto žurnālu – “Santa” (500 maksājošo abonentu 2020. gada augustā).

Maksa par piekļuvi

Pirmajā mēnesī “Delfu” maksas materiālu abonēšana – viens eiro, pēc tam – 2,99 eiro mēnesī. Žurnāla “Santa” portāla rakstu viena mēneša abonements – 2,49 eiro (tā ir drukātā žurnāla viena numura cena).

Lietuva: pirmie soļi

Pandēmijas sākumā pieprasījums pēc ziņām Lietuvā pārspēja visus rekordus, bet plašsaziņas līdzekļu ieņēmumi no reklāmas praktiski pārstāja eksistēt, norāda viena no populārākajiem Lietuvas ziņu portāliem Lrytas.lt galvenais redaktors Tautvīds Mikalajūns. Kompānijas “Lietuvos rytas”, kas izdod arī tāda paša nosaukuma laikrakstu, kopējie ieņēmumi kopš gada sākuma samazinājušies par 20%, bet vissaspringtākajos mēnešos (aprīlī, maijā, jūnijā) kritums sasniedza 50%.

Lai izvairītos no slēgšanas, daudzi Lietuvas plašsaziņas līdzekļi bija spiesti atlaist darbiniekus, apcirpt algas un iesaldēt projektus. Pēc Lietuvas Komunikācijas aģentūru asociācijas vadītājas Žīdrones Amšejūtes teiktā, karantīna visspēcīgāko triecienu devusi drukātajiem izdevumiem un radio, un nākotne tiem nesola neko labu, taču televīzija un interneta mediji izdzīvojuši, un tiem būs vieglāk.

Kā tiek pārdots digitālais saturs

Kopš pagājuša gada beigām divi Lietuvas portāli ieviesuši maksas abonēšanu, un pagaidām tie ir pirmie soļi šajā virzienā.

Portāls “Delfi” par maksu piedāvā savu autoru oriģinālrakstus, kā arī tulkojumus no vadošajiem ārzemju plašsaziņas līdzekļiem (“The Economist”, “Foreign Policy”, “Bloomberg”) bez reklāmas.

Tāda pati pieeja ir portālam “15min” – žurnālistu un populāru sabiedrisko darbinieku oriģinālraksti, kā arī tulkoti raksti no ārzemju populārzinātniskajiem izdevumiem.

Kā piesaistīt maksājošos abonentus (uzņēmumu vadītāju padomi)

Pagaidām vēl agri runāt par panākumu formulu, jo produktam ir tikai gads, un lasītāji pagaidām tikai pierod maksāt par saturu tiešsaistes ziņu portālos — “Delfi” (4100 abonentu).

Receptes vai formulas pagaidām nav, taču kompānija eksperimentē un sazinās ar lietotājiem, izmantojot satura izplatīšanas kanālus - informācijas biļetenus un sociālos tīklus – “15min” (500 abonentu).

Maksa par piekļuvi

Lietuvas plašsaziņas līdzekļi mēģina ieviest satura gada abonemementu. “Delfiem” abonements pirmajam mēnesim maksā vienu eiro, pēc tam – 3,99 eiro mēnesī, bet gada abonements – 24 eiro. “15min” piedāvā abonementu mēnesim par 4,99 eiro, gadam – par 47,88 eiro.

Secinājumi

Maksas piekļuves saturam ieviešana, tas ir, ieņēmumu no lasītājiem palielināšana, patiešām kļūst par vienu no stratēģijām, kā mazināt negatīvo ietekmi, kāda ir reklāmas ieņēmumu sarukumam šajos nestabilajos laikos.

Jā, tās īstenošana var prasīt gadus, bet

Igaunijas piemērs parāda, ka uzdevums ir izpildāms, un maksas abonentu skaitu iespējams palielināt līdz vairākiem desmitiem tūkstošu, norāda redaktore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt