Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kavējas administratīvās imunitātes atcelšana tiesnešiem un prokuroriem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sistēmas bērni: Jelgavas bērnunamā vērienīgas pārmaiņas

Makrons gatavs reformēt eirozonu; pārējā Eiropa un Merkele nogaida

Makrons gatavs reformēt eirozonu; pārējā Eiropa un Merkele nogaida

Eiropa atkal ir pārmaiņu priekšā. Eiropas Savienības (ES) dinamika ir krietni mainījusies, kopš par Francijas prezidentu kļuva cieši proeiropeiski noskaņotais Emanuels Makrons. Viņš ir pārliecināts - eirozonai jāreformējas un jāintegrējas ciešāk. Pārējās valstis, kas to nevēlas, to var nedarīt, bet lai netraucē. Process iekustēsies pēc šīs nedēļas Vācijas parlamenta vēlēšanām, kurās, kā gaidāms, vēl vienu termiņu amatā un jaunu mandātu iegūs kanclere Angela Merkele. Vācijas un Francijas motors, Berlīnes un Parīzes ass – vai tā Eiropu jau drīz iekustinās nopietnu pārmaiņu virzienā? Vai šādas pārmaiņas nešķels ES – tādas valstis kā Polija jau brīdina, ka tā dēvētā vairāku ātrumu Eiropa var nozīmēt sabrukumu.

Makrons: Ir nepieciešama jauna loģika

Ja šī gada sākumā, raugoties uz gaidāmajām vēlēšanām Eiropā tādās valstīs kā Nīderlande, Francija un Vācija, kādam bija bažas par eiroskeptisku spēku nākšanu pie varas, tad nu jau var droši teikt, ka šīs prognozes nav piepildījušās. Gluži pretēji – Francijā par prezidentu kļuvis izteikti proeiropeiski noskaņotais Makrons. Viņam ir priekšlikumi būtiskām izmaiņām Eiropas līmenī, bet it īpaši 19 valstu eirozonas ciešākai integrācijai, kurā ietilpst arī Latvija.

Makrons aicina uz nozīmīgu lēcienu uz priekšu eirozonas sadarbībā. Viņš aicinājis izveidot eirozonas finanšu ministra posteni un eirozonas parlamentu, kas uzraudzītu eirozonas budžetu.

Tās būtu institucionāli nozīmīgas izmaiņas un politiski svarīgas, tomēr pagaidām tie ir diezgan vispārēji priekšlikumi un konkrētas detaļas nav skaidras.

Taču Makrona nostāja ir skaidra – tā vai citādi viņš aicina uz ciešāku eirozonu un Eiropas Savienības ietvaros – vairāku ātrumu Eiropu ar valstu kodolu. „Mans vēstījums ir vienkāršs – es dodu priekšroku celt nākotni, nevis kavēties pagātnē. Mūsu mērķis nav pārvarēt, bet pārveidot. Šis “Brexit” – tas notika tāpēc, ka gadiem neuzdrošinājāmies piedāvāt; mēs pat neuzdrošinājāmies sanākt kopā vienkāršā eirozonas formātā, lai neaizkaitinātu britus, lai neaizkaitinātu poļus. Mums ir jādomā par vairāku formātu Eiropu - doties tālāk kopā ar tiem, kas vēlas virzīties uz priekšu, kad to nekavē valstis (un tās ir to tiesības), kas vēlas doties uz priekšu lēnāk vai ne tik tālu,” norāda Makrons.

Eiropai ir „jāatsakās no loģikas”, ka tā var virzīties uz priekšu, visiem esot kopā vai arī nemaz, augusta nogalē teica Francijas prezidents.

Merkele - atbalstoša, taču piesardzīga

Šāds koncepts Eiropā gan tiek uztverts piesardzīgi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirms nedēļas uzrunā par situāciju ES centās mīkstināt Makrona priekšlikumus. Viņš paziņoja – jā, vajadzētu izveidot finanšu un ekonomikas ministra posteni, bet ES līmenī, nevis tikai eirozonā. Junkers arī iebilda idejām par atsevišķu eirozonas budžetu un parlamentu.

Tomēr galu galā lemšanas sviras ir dalībvalstu rokās, un Makronam būs vajadzīgs Vācijas atbalsts.

It īpaši kancleres Angelas Merkles personā, kas, kā gaidāms, šosvētdien Vācijas parlamenta jeb Bundestāga vēlēšanās nodrošinās ceturto termiņu amatā.

Ne velti Makrons paziņojis, ka konkrētākus un detalizētākus eirozonas reformu priekšlikumus publicēs pēc Vācijas vēlēšanām. Tas varētu notikt jau nākamnedēļ.

Kanclere Merkele priekšvēlēšanu laikā par Parīzes priekšlikumiem izteikusies atbalstoši, taču piesardzīgi.

Viņa norādījusi, ka atbalsta ideju par nelielu eirozonas budžetu, lai no tā varētu piešķirt naudu vājākām eirozonas valstīm, kurām var būt vajadzīgs atbalsts grūtu ekonomikas reformu veikšanas gaitā. Merkele nenoraida arī kopīga ekonomikas un finanšu ministra ideju. Tāpat viņa nesen atzinīgi izteicās par priekšlikumu eirozonas glābšanas fondu - Eiropas Stablitātes mehānismu - pārveidot par Eiropas Valūtas fondu.

„Tas mūs darītu vēl stabilākus un ļautu parādīt pasaulei, ka mums eirozonas portfelī ir visi nepieciešamie instrumenti, lai varētu sekmīgi reaģēt uz negaidītām situācijām. Arī - es esmu to apliecinājusi skaidri -, ka man nav nekas pret Eiropas finanšu ministra ideju kā tādu. Mums ir tikai jānosaka, ko šis finanšu ministrs darīs. Es arī varu iedomāties apvienotu ekonomikas un finanšu ministra posteni,” norāda Merkele.

Eksperts: Vai Francija ir gatava zaudēt daļu suverenitātes?

Signāli no Parīzes un Berlīnes liecina, ka pēc Vācijas vēlēšanām sāksies diskusija un virzība uz eirozonas reformām – atklāts ir jautājums, kur tieši tā novedīs? Kādi būs kompromisi? Vai nebūs tā, ka galu galā aktīvāka reformu virzīšanā būs Merkeles Vācija, nevis Francija ar Makronu, kuram jau jāsaskaras ar nopietnām iekšpolitikas problēmām? Šādu jautājumu uzdod vācu iknedēļas laikraksta “Die Zeit” Eiropas lietu redaktors Matiass Krupa. Ar viņu šomēnes Latvijas Radio tikās Polijā gadskārtējā Kriņicas ekonomikas forumā – vienā no lielākajām šāda veida konferencēm reģionā.

Krupa atgādina, ka vēsturiski tieši Francija bijusi tā, kurai bijuši stingrāki iebildumi pret soļiem, kas tiek tulkoti kā atteikšanās no suverenitātes.

„Vācijai jautājums par suverenitāti, kas ir saistīts ar tādām lietām kā eirozonas finanšu ministrs un tā tālāk – Vācijai jautājums par suverenitāti nav izšķirošs, tas nav centrāls. Kad Vācija atteicās no markas un pārgāja uz eiro – no vācu skatu tā bija lielākā atteikšanās no suverenitātes, kādu var iedomāties,” saka Krupa. “Es vienmēr esmu izbrīnīts, kad dzirdu šādas lietas no Parīzes, un Makrons nav pirmais prezidents, kurš runā par dziļāku eirozonas integrāciju. Francija gadu desmitiem aicinājusi uz Eiropas ekonomisko pārvaldību. Bet līdz šim viņi bijuši ļoti negribīgi mazināt savu suverenitāti. Visi šie jautājumi ir saistīti tieši ar atteikšanos no suverenitātes,” komentē Krupa.

Atklāts jautājums ir ne tikai, cik daudz pati Francija galu galā būs gatava iet uz ciešāku integrāciju un cik daudz un kādos jautājumos katra eirozonas valsts būtu gatava kompromisiem, piemēram, attiecībā uz fiskālo disciplīnu.

Ir valstis, kas ir stingri pret šādu vairāku ātrumu Eiropas ideju. Skaļāki iebildumi un bažas ir Polijai, Ungārijai un citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas vēl nav pievienojušās eirozonai. Tām ir bažas, ka, izveidojoties ciešākam eirozonas kodolam, pārējās riskē zaudēt ietekmi un palikt, tā teikt, „ārpusē”.

Kriņicas ekonomikas forumā Polijas prezidents Andžejs Duda neslēpa Varšavas nostāju, ka daudzu ātrumu Eiropa nebūtu labi ne ekonomiski, ne politiski, bet gluži otrādi – draudētu ar ES izjukšanu. „Ja dalība ES kļūs mazāk pievilcīga valstīm, kas tiek izstumtas no pirmā lēmumu pieņemšanas loka – šis būs brīdis, kad pienāks savienības beigu sākums. Agrāk vai vēlāk to valstu sabiedrības, kas patlaban ES vērtē pozitīvi, jutīsies atstumtas, atbalsts ES samazināsies, kas novedīs pie turpmākiem “Brexit”,” norādīja Polijas prezidents.

Daudzātrumu Eiropa jau ir realitāte, tikmēr norāda vācu žurnālists un analītiķis Matiass Krupa, kā piemēru minot eirozonu, Šengenas zonu un citas struktūras, kurās ietilpst ne visas ES valstis. Lielākā daļa ES valstu – 19 no pašlaik 28 - ir eirozonā. Lielākajai daļai pārējo iestāšanās līgums uzliek par pienākumu ieviest eiro, kad tās būs gatavas, norāda Krupa. „Eirozona jau ir un arī nākotnē būs ES un integrācijas kodols. Ja jūs vēlaties būt Eiropas kodolā, tad agrāk vai vēlāk jums būs jāpievienojas eiro. Jūs nevarat apgalvot, ka jūs izolē vai esat atstāts ārpusē, bet nevēlaties pievienoties klubam. Visi ir brīvi pievienoties klubam. Tādēļ es nedomāju, ka jautājums ir par jaunām plaisām,” norādīja Krupa.

Latvija grib būt kodoldiskusijā

Nākamajos mēnešos nostājas būs jāizkristalizē visām, bet it īpaši eirozonas valstīm, arī Latvijai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) atzīst – drīzumā sāksies konkrētas diskusijas, kas novedīs pie konkrētiem lēmumiem:

„Es domāju, ka, jā – pēc Francijas vēlēšanām, un tagad arī Vācijas vēlēšanām, - šīs diskusijas no tādas teorētiskas sarunas par to, vai būs un kādā līmenī vairāku ātrumu vai vairāku integrāciju Eiropa, kāda būs eirozonas nākotne, gan pārvaldības, gan budžeta ziņā, uzņems jaunus apgriezienus. Es pieļauju, ka šī gada vēls rudens un ziema būs ļoti intensīvu sarunu, diskusiju laikmets, lai pēc tam agrā pavasarī jau vienotos par kaut kādu konkrētu lēmumu,” sacīja Rinkēvičs.

Vaicāts, vai eirozonas ciešāka integrācija ir neizbēgama un kāda būs Latvijas nostāja, viņš atbild: „Mums ir jābūt daļai no diskusijas. Mēs nevaram vienkārši pateikt nē, un tad brīnīties, ka kaut kas tiek izlemts bez mums, bet tomēr mūs arī ietekmē.

Objektīvi ir grūti iedomāties, kā Latvija, būdama eirozonā, pateiks – “Nē!”. Mēs gribam būt daļa no lēmumu pieņemšanas mehānisma.”

“Šeit vēl ir ļoti daudz dažādu diskusiju, un es vairāk diskusiju gribētu redzēt gan ekspertu, gan sabiedrības līmenī, definējot mūsu konkrētas intereses,” turpina Rinkēvičs. “Diskusijas būs arī valdībā. Es personīgi uzskatu, ka mums ir jādara viss, lai mēs būtu šo diskusiju epicentrā jeb tā saucamajā kodoldiskusijā,” neslēpj ārlietu ministrs.

Arī citur Eiropas Savienībā nostājas ir piesardzīgas. Ārpus eirozonas esošās Dānijas ārlietu ministrs Anderss Samuelsens pirms dažām dienām vizītē Rīgā atzina – „ar ko tas viss beigsies pēc Vācijas vēlēšanām – ir ļoti grūti pateikt”. „Mums Eiropā vajadzētu koncentrēties uz savienības pamatvērtībām. No dāņu skatu punkta tas ir brīvais un vienotais tirgus, cilvēku brīva pārvietošanās un miera projekts,” norāda Samuelsens. “Kamēr mēs to ievērosim un vienlaikus cienīsim dalībvalstu dažādās vēstures un veidus, kā tās risina problēmas, mums nākotnē būs spēcīga savienība. Bet, ja nonāksim situācijā, kad Briselē tiek risināts pārāk daudz tādu jautājumu, ko vajadzētu risināt mājās pašās dalībvalstīs, tad mēs grausim uzticēšanos savienībai,” saka Dānijas ārlietu ministrs.

Riski gan Eiropai, gan tās līderiem un sabiedrībai

Polijā Kriņicas foruma šī gada galvenā tēma bija Eiropas nākotne, un Īrijas Mūsdienu Eiropas pētījumu asociācijas priekšsēdētāja Mērija Mērfija ir pārliecināta, ka izmaiņas jebkurā gadījumā būs. Par tām - un Eiropas nākotnes scenārijiem - būs jāsāk domāt arī Dublinai, kas pēdējos mēnešos bijusi spiesta vairāk pievērsties notiekošajam ap kaimiņvalsts Apvienotās Karalistes izstāšanās peripetijām.

„Īrijas valdība ļoti atbalsta integrāciju, tomēr nav bijis īstu diskusiju par to, kādi ir varianti un alternatīvas, un kādu pozīciju varētu ieņemt Īrija. Es pieņemu, ka Īrija gribētu būt kodolā, lai arī kāds šis kodols būtu. Bet domāju, ka nākamais ES līgums – tāds droši vien varētu tikt noslēgts nākamajos gados – būs svarīgs brīdis. Jo ES lielie izaicinājumi būs nodrošināt, ka tas ir leģitīms līgums un bauda tādu atbalstu, kāds ir nepieciešams. Pagātnē ES šajā ziņā nav bijusi īpaši sekmīga, tādēļ ārkārtīgi svarīgs būs jautājums par komunikāciju un vēstījuma nodošanu,” atzīmē Mērfija.

Iedzīvotāju iesaistīšana būs ļoti svarīga, atzīst arī sabiedriskās domas izpētes centra „Pew Research Center” vadošais pētnieks Brūss Stouks. „Mūsu aptaujās Eiropā šogad interesanti bija, ka pēc “Brexit” cilvēki kontinentā teica – "Mēs negribam sekot britiem un izstāties!". Tajā pašā laikā septiņās no astoņām ES valstīm, kur veicām aptauju, cilvēki teica, ka tomēr gribētu iespēju balsot par šo jautājumu.

Tā sākotnēji liekas pretruna – "Ja negribi izstāties, tad kāpēc gribi balsot?" Bet domāju, ka tā ir izpausme sabiedrības plašākai vēlmei, ka tai ir vairāk teikšanas nozīmīgos politiskos lēmumos.

Tas ir viens no iemesliem, kādēļ populisms šķiet tik populārs. Cilvēki saka – "Kaut negribam izstāties, mēs gribam, lai mums jautā, lai mūsu balss ir dzirdama. Mēs neticam, ka politiķi, Brisele mūsos ieklausās",” norāda Stouks.

Itāļu analītiķis, profesors Luidži Troiani vērtējumā par to, cik tālu un cik cieši integrēsies eirozona, ir piesardzīgs. Katrā ziņā, viņa ieskatā, tas vairāk būs atkarīgs nevis no Parīzes, bet Berlīnes, kā arī – gatavības riskēt. „Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz Angela Merkele vēlas riskēt, jo ar Eiropas virzīšanu uz priekšu ir saistīti riski. Tie ir riski politiskajiem līderiem. Bet domāju, ka viņa jau pietiekami sasniegusi savā karjerā, un viņa varētu būt drošsirdīgāka nekā iepriekš. Bet Eiropas motors var salūzt, ja uzspiež pārāk daudz gāzes. Tas ir ļoti delikāts un jūtīgs motors. Tomēr mēs, ES, – mēs nevaram turpināt kā ir pašlaik,” saka Troiani.

Vai Berlīnes un Parīzes ass atkal sāks griezties vienā ritmā, līdzi pavelkot arī citas savienības dalībvalstis? Cik daudz gāzes tiks uzspiests, tomēr vienlaikus nesalaužot Eiropas motoru? ES, un īpaši eirozona, atkal ir jaunu pārmaiņu priekšā. Lielbritānija drīz izstāsies no ES, kur tā allaž bijusi skeptiski noskaņota pret ciešākiem integrācijas procesiem, tiem darbojoties kā pretsvars. Tas pārējās valstis var mudināt spert konkrētākus soļus ciešākā integrācijā. Tomēr šis pats process dalībvalstis var arī šķelt. Uz skaļu paziņojumu fona tām tomēr būs uzmanīgi jāturpina lavierēt starp dažādām interesēm un vīzijām. Kuras no tām piepildīsies - to varbūt redzēsim jau pavisam drīz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt