Kopš iecelšanas amatā Francijas prezidents Emanuels Makrons pārsteidzošā kārtā, līdzīgi ASV prezidentam Donaldam Trampam, biežāk ar sabiedrību sazinās tviterī, nevis tiešās sarunās ar medijiem. Tādēļ vēl jo vairāk pārsteidza viņa uzruna Nacionālajai asamblejai, kurā viņš rosināja samazināt tās locekļu skaitu par trešdaļu.
Pirms tam viņš izdarīja gājienu, kas nav biežs Francijā — sasauca abas parlamenta palātas un nāca klajā ar prezidenta uzrunu. Turklāt tādu, ka to uzreiz salīdzināja ar ASV valsts prezidenta Donalda Trampa uzrunu Kongresā un pat Britu karalienes uzrunu parlamentā.
Viņa ceļš uz parlamenta zāli veda pa tā dēvēto Prinču aleju. Šoreiz tam piešķīra īpašu vērību. Tas, ko viņš teica un kā viņš to darīja, atsakoties no ierastās 14.jūlija intervijas Francijas Nacionālajā dienā jeb Bastīlijas dienā, franču ausīm izklausījās nevis pēc Republikas prezidenta, bet gan monarha.
Interesanti, ka, piemēram, Vācijas mediji slavēja Makrona uzstāšanos, kā arī uzsvēra viņa nodomu par trešdaļu samazināt deputātu skaitu. Šobrīd tajā ir gandrīz 580 Nacionālās asamblejas deputātu un senatoru.
Toties franču mediji nebūt neaplaudēja dzirdētajam. Nedrīkst aizmirst, ka franču republikānisms ir tik dziļš un aktīvs, ka melnākajās Franču revolūcijas dienās dienas gaismu ieraudzīja giljotīna. Starp citu, šo izgudrojumu prezentēja šī parlamenta vectētiņam – 19.gs. Nacionālajai asamblejai. Ar šīs ierīces palīdzību par pagātni kļuva arī pēdējais Karalis Luijs 16. un karaliene Marija Antuanete.
Tikmēr politiskie pretinieki un tāpat daļa ietekmīgāko mediju – kas Francijā dalās pēc savām simpātijām politiskajā spektrā –, kritizēja prezidenta Makrona runu ne tikai par karaliskām ambīcijām, bet arī par pārāk lielo nekonkrētību.
