Īstenības izteiksme 15 minūtēs

«Latvijas piena» un «Trikātas» nedienas iedragā lopkopju ticību kooperācijai piena nozarē

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Krievijas agresija slāpē plānus mīkstināt Eiropas sankcijas

Mājokļa nodoklis var kļūt par fiksētu maksu ar papildu slogu dārgiem īpašumiem

Mājokļa nodoklis var kļūt par fiksētu maksu ar papildu slogu dārgiem īpašumiem

Nekustamā īpašuma nodokļa sistēmā situācija nobriedusi tiktāl, ka bez plašākas reformas neiztikt. Starp reformas variantiem izskan piedāvājums lielāku sloga uzlikt biznesam, vienotu likmi dzīvojamiem īpašumiem vai sadalīt nodokli, nosakot fiksētu maksu visiem un papildus nodokli dārgajiem īpašumiem.

Šā gada sākumā sakrita vairāki apstākļi, kas nepārprotami signalizēja – ir pienācis laiks no runām par nekustamā īpašuma nodokļa reformu pāriet pie reāliem darbiem. Sabiedrisko iniciatīvu platformā „ManaBalss.lv” teju 12 tūkstoši iedzīvotāju ir pauduši atbalstu ierosinājumam atcelt nekustamā īpašuma nodokli par vienīgo mājokli.

Arvien pieaug to pašvaldību skaits, kas nosakot nodokļa atvieglojumus par galveno kritēriju nosaka to, vai īpašumā kāds ir deklarējis savu dzīvesvietu. Bet nodokļa aprēķināšanā par pamatu ņemamo kadastrālo vērtību pieaugums ir atlikts tikai uz vienu gadu. Laika diskusijām vairs nav daudz. Lai pašvaldības savlaicīgi sagatavotos nodokļa administrēšanai, lēmumi par to, kāda tad izskatīsies nekustamā īpašuma nodokļa sistēma pēc 2018.gada 1.janvāra, ir jāpieņem līdz nākamā gada Jāņiem, tas ir, laikā, kad iespaidu uz diskusiju saturu un formu neizbēgami atstās pašvaldību vēlēšanu gaisotne.

Nav gluži tā, ka pie reformas netiktu strādāts. Finanšu ministrija ir izstrādājusi sešus dažādus reformu variantus. Tos, raksturojot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība) padomnieks Jurijs Spiridonovs stāsta:

„Piemēram, noteikt kādu minimālo platības apmēru, kam netiek piemērots nodoklis vai noteikt kaut kādu minimālo summu, kam netiek piemērots nodoklis.”

Par šiem variantiem patlaban tiek diskutēts ekspertu līmenī. Nesen noslēdzies Finanšu ministrijas izsludināts iepirkums, kura uzvarētājiem būs jāmodelē nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem.

Lielāks slogs biznesam? 

Viens no ietekmīgiem spēlētājiem diskusijās par to, kādā virzienā jānotiek reformai, ir Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Tieši lielās pilsētas un Pierīgas pašvaldības ir tās, kuru budžetos vērā ņemamu ieņēmumu daļu veido ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (“Vienotība”) saka - galvenais, ko vēlas panākt lielās pilsētas, lai reforma būtu fiskāli neitrāla, tas ir, nesamazinātos vietvaru ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Viens no variantiem kā to nodrošināt, būtu lielāka nekustamā īpašuma sloga uzlikšana biznesam.

„Mēs arī aktualizējām sarunu par industriālajām teritorijām. Tur šobrīd, piemēram, lielveikaliem ļoti atšķiras šīs kadastrālās vērtības no reālajām. Desmitkārtīgi dažos gadījumos. Tas arī ir papildu ieņēmumu avots, kam neviens tā īsti nav pieķēries,” saka Valainis.

Varbūt šiem lielveikaliem būtu jāsamaksā vairāk, lai daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie varētu turpināt maksāt mazāk? „Neteikšu, ka tikai lielveikali. Tās arī ir industriālās teritorijas, uzņēmējdarbības vietas. Tam visam jābūt sabalansēti. Bet tur ļoti ilgu laiku nekas nav skatīts šajā virzienā,” norāda Valainis.

Vienota likme visiem dzīvojamiem īpašumiem?

Diskusijas par to, kā panākt taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa sloga sadalījumu notiek jau ilgāku laiku.

Piedāvājumi bijuši dažādi atkarībā no tā, ko katra konkrēta piedāvājuma autors uzskata par galveno iemeslu, kādēļ nodokļa slogs dzīvojamiem īpašumiem ir nevienmērīgs.

Tā, piemēram, bijusī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, kas šā gada vasarā uzteica darbu dienestā un tagad strādā Ventspils pašvaldībā, norāda, ka teritorijas, kurās ir dārgie īpašumi, tieši zemei ir lielākā daļa īpašuma kadastrālās vērtības – 70% līdz 80%. "Ja šo dārgāko īpašuma daļu apliek ar lielāku nodokli, kopējais nodokļa maksājums veidojas daudz lielāks. Lētākajās teritorijās, īpaši tālāk no Rīgas, kur zemes vērtība ir pat mazāk par 10% no kopējās īpašuma vērtības, mēs iegūstam 0,2% un pat mazāku nekustamā īpašuma slogu, citās teritorijās mēs iegūstam virs 1%” saka Baklāne-Ansberga.

Viņa vēl piebilst, ka pašreizējā situācijā gadījumos, kad pašvaldība nav izmantojusi likumā dotās iespējas noteikt nodokļa likmi noteiktā koridorā un tādēļ zemei tiek piemērota ievērojami augstāka likme nekā dzīvojamai ēkai, nevienlīdzīgs nodokļu slogs var veidoties pat divu kaimiņu starpā.

„Veidojas netaisnīgs nodokļa maksājums pat starp diviem kaimiņiem. Piemēram, Jūrmalā, Majoros vai kādā citā dārgā vietā, kur blakus uz vienlīdz dārgas zemes atrodas divas atšķirīgas ēkas, lētai ēkai, kur dzīvo daudz mazāk maksātspējīgs cilvēks, nodokļa slogs būs tuvu 1,5%, bet dārgai villai nekustamā īpašuma kopējais slogs būs daudz zemāks – jau zem 1%," norāda bijusī dienesta vadītāja.

Par ērtāko risinājumu esošajā situācijā bijusī Valsts zemes dienesta vadītāja uzskata vienotas nodokļa likmes noteikšanu visiem dzīvojamiem īpašumiem.

„Kopumā valstī, lai fiskāli nodrošinātu pašvaldībām tikpat lielus ieņēmumus, tā vienotā likme ir aptuveni 0,35% no kopējās īpašuma vērtības dzīvojamam fondam. Bet, protams, tur nav modelēts individuālais nodokļa slogs katram konkrētam nekustamajam īpašumam,” viņa skaidro.

Asociācijās skeptiski par vienoto likmi

Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības eksperti par šo piedāvājumu nav īpaši sajūsmināti.

„Vienotā likme var būt tikai kā opcija, par kuru lemj tikai un vienīgi pati pašvaldība, ja viņu teritorijā šīs piemērošanas problemātikas nav un ja viņiem tas ir tas ērtākais risinājums.

Bet tas noteikti nevar būt kā standarta risinājums likumā visiem, jo tas vienkārši nav iespējams.”

Tā saka ilggadējā Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa vienoto likmi sauc par grūti administrējamu. Īpaši tas attiecoties uz galvaspilsētu: „Mums ir milzīgs skaits dalīto īpašumu, kuru izbeigšanu.... Tuvāko desmit gadu laikā tie būs un paliks. Mums ir situācijas, ka viena ēka atrodas uz trim un pieciem zemes gabaliem. Pats Valsts zemes dienests nav spējīgs pateikt automatizēti, cik liela ēkas daļa atrodas uz katra konkrētā zemesgabala.”

Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis neslēpj, ka

vienota nekustamā īpašuma nodokļa likme arī nozīmētu nodokļa pieaugumu absolūtajam vairumam iedzīvotāju, proti, tiem gandrīz 70% iedzīvotāju, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās.

Atsevišķos gadījumos nodokļa maksājums varot pieaugt pat uz pusi, piemēram, no 50 līdz aptuveni 75 eiro gadā. „Tur ir savi plusi un savi mīnusi, mūsu ieskatā. Mīnuss ir tas, ka tieši daudzdzīvokļu namos nāksies maksāt vairāk un tieši privātmājām un jaunceltnēm tas būs izdevīgāk," saka Valainis.

Kadastrālā vērtība atpaliek no tirgus vērtības

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere vērš uzmanību uz vēl vienu absurdu situāciju, proti,

nereti tieši visdārgākajiem un ekskluzīvākajiem īpašumiem noteiktā kadastrālā vērtība, no kuras atkarīgs arī nodokļa apmērs, visvairāk atpaliek no reālās tirgus vērtības.

Kamēr tā nav atrisināta, jebkādas citas diskusijas par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā esot liekas. „Tirgū absolūti visdārgāk vērtētajiem īpašumiem šīs vērtības ir krietni zemākas. Tas ir gan Vecrīgā, gan klusajā centrā attiecībā uz pilnībā renovētām ēkām, kas ir gandrīz tādās pašās kadastrālajās vērtībās kā padomju laika celtnes. Tas būtu tas primārais segments, kas būtu „jāpievelk” tām tirgus vērtībām, nevis parastie īpašumi," uzskata Šķiltere.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa gan norāda, ka, nosakot īpašuma kadastrālo vērtību, tiek ņemti vērā vairāki faktori. Taču izpratne par to, kas ir un kas nav ekskluzīvs īpašums lielākoties ir subjektīva. Tikmēr Valsts zemes dienestam vērtēšanas procesā ir jāvadās no objektīviem kritērijiem: „Jaunajiem projektiem un jaunuzceltajām ēkām – gan dzīvojamām, gan nedzīvojamām – šī nolietojuma jau nav. Līdz ar to vērtība, ņemot vērā, ka tur ir pilnībā jaunas komunikācijas, vērtība ir pavisam cita nekā tai mājai, kas ir celta pirms simts gadiem.”

Situācijas, kad arī lepni un svaigi rekonstruēti nami, kas atrodas prestižās vietās, saskaņā ar kadastra reģistrā fiksēto informāciju ir teju grausti, ir iespējamas.

Taču Valsts zemes dienesta iespējas reaģēt uz šādām situācijām, kad acīmredzami dārga īpašuma kadastrālā vērtība neatbilst reālajai, ir visai ierobežotas. „Mums kā Valsts zemes dienestam nav tādu tiesību aiziet un bez īpašnieka piekrišanas kaut ko mainīt, lai arī dabā tas eksistē. Tāpēc viens no uzdevumiem būtu saprast, kā šim īpašniekam, neatkarīgi no tā, vai ir valsts, pašvaldība, juridiska vai fiziska persona, ātrāk, vienkāršāk un vieglāk iedot informāciju Valsts zemes dienestam, lai varētu veikt datu aktualizāciju. Tiklīdz šis process notiks ātrāk, mums parādīsies precīzāka informācija par to, kas notiek dabā,"  saka Zvidriņa.

Dienesta rīcībā esošās informācijas sistēmas arvien tiek pilnveidotas. Taču vismaz pagaidām par galveno objektīvi nosakāmo nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības ietekmējošo faktoru tiek uzskatīta īpašuma atrašanās vieta un tirgus cenas darījumos ar līdzvērtīgiem īpašumiem.

„Tāpat kā naudai ir inflācijas un deflācijas, praktiski jebkurai precei vērtība var mainīties. Tāpat arī nekustamajam īpašumam vērtība var mainīties. Viens no parametriem, ko tad vērtē un skatās, ir attiecīgā tirgus darījumi, kas ir notikuši noteiktā laika periodā. Arī šobrīd vērtēšanas kritērijos, kad nosaka vērtību zemei vai būvēm, ņem vērā atrašanās vietu," skaidro  zemes dienesta direktore.

Pastāv vēl citas problēmas, tostarp – Valsts zemes dienesta rīcībā ne vienmēr ir pilnīga informācija par to, cik lielā mērā Kadastra informācijas sistēmā fiksētie konkrētā nekustamā īpašuma lietošanas mērķi atbilst patiesajiem. Arī informācijas aprite starp Valsts zemes dienestu un pašvaldību būvvaldēm ne vienmēr norit gana raiti.

Piedāvā sadalīt nodokli

Kā tad nodrošināt taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa sloga sadali? Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Jurijs Spiridonovs domā, ka dažas no pašreizējām piemērošanas problēmām izriet no tā, ka nekustamā īpašuma nodoklis, kura ieņēmumi 100 procentu apmērā nonāk pašvaldību budžetos, vienlaikus pilda vairākas funkcijas.

No vienas puses, tas uzskatāms par komunālo nodokli, proti, tādu, kura ieņēmumi izmantojami ar nekustamo īpašumu lietošanu saistītās infrastruktūras, tādas kā ceļi un ielu apgaismojums, uzturēšanai. No otras puses, nekustamā īpašuma nodoklis daļēji pilda arī kapitāla nodokļa funkciju. Iespējams, reformējot nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, šīs funkcijas būtu jānodala.

„Mēs gribētu, lai tas ir komunālais nodoklis ar salīdzinoši zemu likmi un plašām pilnvarām pašvaldībām ar šo nodokli strādāt.

Noteiktam īpašumu apmēram, piemēram, īpašumiem, kuri maksā zem 100 000 eiro vai 200 000 eiro kadastrālajā vērtībā, nemaksātu papildu prēmijas par to, ka viņi dzīvo ekskluzīvos īpašumos, jo tas tā nav. Bet mēs redzētu, ka viņi maksātu kaut kādu komunālo nodokli, kas būtu vienāds visā valstī, pietiekami zems un pašvaldībām vēl būtu tiesības atsevišķām kategorijām to vēl pazemināt. Mūsu uzdevums ir, pirmkārt, skaidri pateikt, ka šis ir komunālais maksājums. Šis nav maksājums ne par veselības aprūpi, ne par aizsardzību, bet tikai par to, ka pagalms ir tīrs un sakopts," saka Spiridonovs.

Šī komunālā jeb infrastruktūras nodokļa likme dzīvojamiem īpašumiem, viņaprāt, varētu būt fiksēta un tās apmērs nebūtu atkarīgs no konkrētā īpašuma kadastrālās vērtības, tikai no platības.

Savukārt dārgajiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniegtu noteiktu slieksni, varētu tikt piemērots nekustamā īpašuma nodoklis, kuram pašvaldības vairs nevarētu piemērot atlaides pēc sava prāta.

„Kapitāla nodokļa noteikšanā, acīmredzot, valstij būtu jāiesaistās, jānosaka, kas ir tie dārgie īpašumi, par kuriem tiek ņemta papildu maksa virs visiem pārējiem noteiktās. Un attiecībā uz šo maksu, mēs neredzam, ka tai vajadzētu kaut ko atlaist vai ļaut vēl kaut ko ar to brīvi darīt," skaidro Spiridonovs.

Protams, arī šāda sistēma, kuru iedibināt varētu ne ātrāk kā aiznākamajā gadā, daudziem nebūs pa prātam. Taču nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā jārēķinās ar to, ka uz to allaž varēs attiecināt veco izteicienu: „Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp.” Turklāt tas pilnā mērā attiecas ne tikai uz mājokļu aplikšanu ar nodokli. 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti