Lai gan Latvija dabasgāzes nozares reformu ziņā ir atpalikusi no savām kaimiņvalstīm, notikumi ap gāzes monopoluzņēmuma "Latvijas Gāze" (LG) vadību un sarunu gaita ar jaunajiem potenciālajiem akcionāriem - fondu "Marguerite" - liecina, ka nozarē būtiskas pārmaiņas varētu būt sagaidāmas ne tikai no likumdošanas viedokļa, bet arī no uzņēmuma puses.
Gatavošanās lielākām pārmaiņām – tāds ir vairāku ekspertu izskaidrojums faktam, ka par aiziešanu no amata paziņojis ilggadējais dabasgāzes kompānijas LG vadītājs Adrians Dāvis. Uzsverot to, ka Dāvja kā uzņēmuma vadītāja darbība līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga, eksperti tomēr prognozē, ka uzņēmuma vadītāja maiņa var liecināt par iespējamo nākamo īpašnieku interesēm, gan arī esošā lielākā akcionāra "Gazprom" gatavību pārskatīt savus darbības principus.
Savulaik baumu līmenī izskanējis, ka uzņēmuma vadītāja vieta solīta bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim. Arī privātās sarunās enerģētikas eksperti šo iespēju apšauba, un tiek uzsvērts - LG akcionāri drīzāk vēlas labāk pielāgoties gaidāmajai darbībai atvērtā tirgū.
Enerģētikas eksperts, "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš norāda, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kāda varētu būt uzņēmuma akcionāru izvēle, tomēr pazīmes par iespējamajam pārmaiņām ir novērojamas. Piemēram, ir mainīts LG padomes sastāvs, padomē iekļaujot ar Krieviju saistītus cilvēkus. "Tas var būt indikators, ka "Gazprom" vēlētos redzēt lielāku ietekmi vai vismaz tādu pašu ietekmi, lai tā nemazinātos," tā Āboltiņš.
Arī enerģētikas eksperts, bijušais Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš norāda, ka, ņemot vērā paredzamās pārmaiņas gan tirgū, gan arī uzņēmuma akcionāru struktūrā, pārmaiņas uzņēmuma vadībā ir tikai loģisks solis. Vienlaikus tomēr izskanējušas arī bažas par to, ka sarunas ar potenciālo jauno uzņēmuma akcionāru, fondu "Marguerite", ir aizkavējušās.
"Ir kāds cits interesants aspekts, ka, ņemot vērā šīs izmaiņas, gaidāmās izmaiņas, cik man ir zināms no dažādiem avotiem, tad gada sākumā uzsāktas sarunas ar fondu "Marguerite" šobrīd ir apstājušās, nekāda darbība šobrīd nenotiek. Acīmredzot visi svarīgākie dalībnieki nogaida, kādas izmaiņas būs uzņēmumam vadībā un tad, iespējams, varēs izdarīt secinājumus par tālākajām perspektīvām," teica "Providus" eksperts.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) tomēr atklāj, ka, lai gan uz brīdi sarunas tiešām risinājušās gausi, šobrīd tās ir aktivizējušās, un potenciālais investors aktīvi piedalās arī diskusijās ar Ekonomikas ministriju. "Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā, lai atvērtu gāzes tirgu. Esam sagatavojuši visu likumu paketi, notiek konsultācijas ar nozares organizācijām, arī ar visām pārējam ieinteresātajām personām," teica ministre.
Viņa akcentēja, kas fonds "Marguerite" turpina aktīvi strādāt, jo viņiem ir nopietni nodomi iegādāties LG akcijas. "Līdz šim viņiem ir bijušas grūtības saņemt visu nepieciešamo informāciju, lai varētu veikt kvalitatīvu uzņēmuma novērtējumu un analīzi. Šodrīd, atbilstoši viņu sniegtajai informācijai, sadarbība ar esošajiem akcionāriem un uzņēmuma vadību ir uzlabojusies, un darbs turpinās diezgan aktīvā tempā," teica Reizniece-Ozola.
Ministre arī norāda, ka gan esošie, gan nākamie akcionāri visai aktīvi iesaistās topošo dabasgāzes tirgus reformu izstrādē. Fondam "Marguerite" interesē, kādi būs LG sadales nosacījumi saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu. "Tāpēc man ir liels prieks, ka gan "E.ON Ruhrgas", gan fonds "Marguerite" piedalās šajās konsultāciju sanāksmēs, izsaka savus komentārus, uzdod jautājumus, jo mums arī ir svarīgi neaizbaidīt potenciālos investorus," teica ministre.
Arī Reizniece-Ozola atturējās no prognozēm par iespējamo nākamo LG vadītāju, bet pieļāva iespēju, ka jaunais investors uzņēmuma vadībā vēlēsies redzēt cilvēku, kas būtu gatavs darbam jaunajos apstākļos. "Nav informācijas par plānoto vadītāju vai kas varētu būt tie iespējami cilvēki, kas uzņēmumu vadīs," teica ekonomikas ministre, norādot, ka no sarunām ar fondu "Marguerite" radies iespaids, ka fonds ir noskaņots strādāt "daudz eiropeiskāk" un gribētu, lai nākamā vadība būtu vērsta uz konkurenci un tirgus atvēršanu.
Faktu, ka sarunas starp fondu "Marguerite" un akciju pārdevēju Vācijas uzņēmumu "E.ON Ruhrgas" nav apsīkušas, apstiprināja arī uzņēmuma padomes vadītāja vietnieks Juris Savickis. ""Marguerite" fonds - tas nav mans jautājums. Tur tomēr notiek tādas pusslepenas sarunas starp vāciešiem "E.ON Ruhrgas" un fondu "Marguerite" . Es tikai zinu to, ka viņi diezgan aktīvi pēta LG papīrus," teica Savickis.
Savickis arī atklāja, ka jautājums par to, kas būs uzņēmuma vadītājs, tiks izlemts augustā, un šobrīd gala izvēli plānots izdarīt no aptuveni pieciem sešiem kandidātiem. Savickis gan neatklāja, vai nākamajam uzņēmuma vadītājam kā viens no galvenajiem nosacījumiem ir izvirzīta spēja vadīt uzņēmumu strauji mainīgajos tirgus apstākļos, tomēr viņš neslēpa, ka izvirzītās prasības ir ļoti augstas un tiek izvērtēti gan vietējie, gan ārvalstu speciālisti.
"Tie ir gan vietējie, gan ārzemju speciālisti. Vietējie ir ar lielu darba pieredzi ārvalstīs. (..) Izlasot to, ko aģentūra izvirzījusi cilvēkam, kādām īpašībām jābūt, izglītības līmenim, politiskajai pieredzei, tad atrast tādu vadītāju nebūs vienkārši," sprieda Savickis.
Līdzšinējais LG vadītājs Dāvis, uzstājoties uzņēmuma akcionāru sapulcē, atklāja, ka uz gaidāmajām pārmaiņām uzņēmumā raugās piesardzīgi un par Vācijas uzņēmuma "E.ON Ruhrgas" ieceri aiziet no LG akcionāru loka neslēpa nožēlu.
"Man gandrīz raudāt gribās, ka "E.ON Ruhrgas" pārdod savas akcijas. Tik profesionāla kompānija, un tādus investorus otrus neatrast," teica Dāvis, paužot pārliecību, ka akcionāra maiņa noteikti ietekmēs LG darbību.
Dāvja viedoklis par sagaidāmajām dabasgāzes nozares reformām akcionāru sapulces laikā gan bija mazāk kritisks nekā dažos iepriekšējos izteikumos, tomēr pieredzējušais vadītājs joprojām neslēpa, ka labprātāk saglabātu esošo LG struktūru.
"Nevajadzētu celt paniku nekādā gadījumā. Mēs esam strādājuši jau tādā situācijā, kad kompānija bija sadalīta - bija atsevišķi galvenā gazifikācijas pārvalde Latvijā, pēc tam komiteja. Bija pilnīgi atsevišķs Inčukalns [pazemes gāzes krātuve] un maģistrālie vadi, kuru bija padoti tieši "Gazprom". Mēs tāpat strādājām, gāzi piegādājām. Te nekas ārkārtējs nav pie sadalīšanas, vienkārši esmu novērojis, ka efektīvāk kompānija strādā, ja tā ir vienās rokās," teica Dāvis.
Par spīti kuluāros klīstošajām prognozēm par "Gazprom" gatavību pakāpeniski pielāgoties gaidāmajām reformām un arī atvērtam tirgum, ekonomikas ministre Reizniece-Ozola atklāja, ka saziņā ar ministriju Krievijas gāzes koncerns savu nostāju pagaidām nav mainījis.
"Arī "Gazprom" vadību aicināju uz sanāksmi, uz pārrunām, lai, līdzīgi kā ar pārējiem akcionāriem, gan uzklausītu viņu viedokli, gan intereses gadījumā izstāstītu, kā mēs grasāmies tirgu atvērt. Man šķiet, ka šobrīd ir svarīgi spēlēt atklātām kārtīm un visas puses maksimāli iesaistīt, lai pēc tam nebūtu kādi pārmetumi vai kādi zemūdens akmeņi, ko mēs neesam pamanījuši no savas puses.
Pēc ilgas domāšanas vai klusēšanas saņēmu oficiālu vēstuli, ka "Gazprom" uzskata, ka līdz 2017.gadam, kamēr ir spēkā privatizācijas līgums, nekādas darbības ar uzņēmumu nedrīkst tikt veiktas un šādā kontekstā arī viņi būtu gatavi runāt," atklāja ministre.
Tiesa, ekspertu vidū valda vienprātība par to, ka, ņemot vērā gan strauji sarūkošo dabasgāzes noieta apjomu Baltijas reģionā, gan arī Eiropas Savienības enerģētikas politikā notiekošās pārmaiņas, kopumā Krievijas gāzes koncerns labi apzinās nepieciešamību pēc pārmaiņām LG nākotnes darbībā un ātrāk vai vēlāk pieņems spēles noteikumus.
Kā vienīgais iespējamais klupšanas akmens tiek minēts topošais nozares regulējums, kurš atsevišķu enerģētikas nozares speciālistu vērtējumā šobrīd draud kļūt pārāk samudžināts.
