«Maigā aneksija» visu acu priekšā. Kā Krievija aprij Baltkrieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas īstenotā Baltkrievijas sagrābšana nebūs iespaidīga izrāde ar pieklājīgo "zaļo cilvēciņu" piedalīšanos. Tā būs lēna, slēpta, metodiska operācija, kura būs beigusies, vēl pirms vairākums cilvēku par to būs uzzinājuši, prognozē ASV domnīcas "Atlantijas padome" (Atlantic Council) eksperts.

Marta beigās Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs intervijā laikrakstam "Argumenti i fakti" paziņoja, ka nekādas diskusijas par Krievijas un Baltkrievijas apvienošanu nenotiek. Vēl pirms tam, 25. martā, Grigorijs Rapota, kurš nupat bija beidzis darbu Krievijas un Baltkrievijas savienotās valsts sekretāra amatā, intervijā ziņu aģentūrai TASS uz jautājumu par abu valstu saplūšanas iespēju atbildēja, ka tā ir "sadomāta lieta" un "tāds uzdevums netiek izvirzīts".

Marta sākumā toreizējais Krievijas vēstnieks Minskā Dmitrijs Mezencevs tādā pašā garā izteicās par iespējām izveidot vienotus Krievijas un Baltkrievijas bruņotos spēkus. "Nesaskatu, ka šodien būtu tāda nepieciešamība," viņš sacīja, nosaucot runas par to par izdomājumiem un "labu fantāziju".

Varde verdošā ūdenī

"Šie noliegumi liecina par to, ka mums jāpaaugstina modrība attiecībā uz Maskavas patiesajiem nodomiem saistībā ar Baltkrieviju. Un runa nav tikai par dežūrjoku, ka nedrīkst ticēt kaut kam Krievijā notiekošam, kamēr Kremlis nav sācis to noliegt.

Peskova, Rapotas un Mezenceva teiktais droši vien "tehniski" ir patiesība.

Mēs diez vai kļūsim par lieciniekiem tam, ka Krievija oficiāli apvienosies ar savu mazo rietumu kaimiņvalsti. Mēs arī neredzēsim Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pilnīgu saplūšanu. Tomēr tas arī nav vajadzīgs. Kremļa stratēģija ir daudz smalkāka, un tā tiek veiksmīgi īstenota," raksta amerikāņu politologs, Vašingtonas domnīcas "Atlantijas padome" vecākais pētnieks Braians Vitmors  komentārā, kas publicēts domnīcas portālā.

"Krievijas īstenotā Baltkrievijas sagrābšana nebūs iespaidīga izrāde, kā tas bija Krimas aneksijas laikā 2014. gadā.

"Hibrīdoperācijas", kā gadījumā ar "zaļo cilvēciņu" iebrukumu Donbasā, arī nebūs. Un nebūs arī izrādes "Šoks un bijība", līdzīgas iebrukumam Gruzijā 2008. gadā.

Tā vietā mums jābūt gataviem lēnai, slēptai un metodiskai operācijai, kura būs beigusies, vēl pirms vairākums cilvēku būs par to uzzinājuši.  Tā būs aneksija, paslēpta visu acu priekšā. Atcerieties pazīstamo zinātnisko anekdoti par vardi verdošā ūdenī," paskaidro autors.

Uz kuru pusi pūš vējš

Tāpat kā vairākumā Kremļa operāciju, Baltkrievijas sagrābšanā ir daudz "kustīgo" elementu, tostarp ekonomiskās, militārās un politiskās sastāvdaļas, taču kustības virziens ir acīmredzams, turpina Vitmors.

Nesenā Krievijas diplomātijas veterāna Jevgeņija Lukjanova – viņam ir plaša pieredze banku un finanšu jomā, kā arī pieredze ārējās izlūkošanas darbā padomju Valsts drošības komitejā, – iecelšana par jauno vēstnieku Minskā skaidrojama ar to, ka Kremļa atbalstītie oligarhi grib iegūt kontroli pār Baltkrievijas ekonomikas pērlēm, norāda politologs. (Pēdējos četrus gadus Jevgeņijs Lukjanovs bija Krievijas vēstnieks Latvijā. – LSM.lv)

Pēc Krievijas avīzes "Kommersant" rakstītā, Lukjanovs, kurš ieņēmis vadošus amatus Vācijas "Dresdner Bank" Krievijas meitasbankā un Krievijas bankā VTB, "prot skaitīt naudu".

Šī prasme tagad ļoti noderēs, jo, kā ziņots, Krievijas kompānija "Uralkaļij" nodomājusi iegādāties Baltkrievijas kālija mēslojuma ražošanas gigantu "Belarusjkaļij", bet Krievijas ķīmiskās produkcijas ražotājs "Uralhim", kas pieder Baltkrievijā dzimušajam Krievijas pilsonim Dmitrijam Mazepinam, cenšas iegādāties lielo Baltkrievijas uzņēmumu "Grodno Azot", raksta "Atlantijas padomes" eksperts.

Ekonomiskā integrācija

Pagājušajā nedēļā bija vērojami centieni, kuru nolūks bija vēl vairāk integrēt Krievijas un Baltkrievijas ekonomikas, norāda politologs. Krievijas federālās jūras un upju transporta aģentūras vadītājs Andrejs Lavriščevs sacīja TASS, ka Maskava un Minska apspriež iespējas Krievijas ziemeļrietumu ostā Ustjlugā uzbūvēt termināli, caur kuru tiktu eksportēts Baltkrievijā ražotais minerālmēslojums.

Marta sākumā Baltkrievija sāka eksportēt naftas produktus caur Krievijas ostām Ustjlugā un Sanktpēterburgā. Abas valstis parakstījušas vienošanos, kas paredz caur Krievijas ostām trīs gados pārkraut vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu naftas produktu.

Baltkrievijas ekonomika lielā mērā tiek noturēta uz ūdens, pateicoties subsidētas Krievijas naftas importam un naftas produktu eksportam, kā arī kālija mēslojuma eksportam.

Cenšoties saglabāt kontroli pār savas valsts ekonomiku, Aleksandrs Lukašenko daudzus gadus pretojās Kremļa prasībām eksportēt Baltkrievijas produkciju caur Krieviju, nevis caur Latvijas un Lietuvas ostām. Pašreizējā Lukašenko piekāpība liecina par to, ka Maskava sāk stingrāk kontrolēt Baltkrievijas ekonomiku, raksta Vitmors.

Militārās klātbūtnes paplašināšana

Vienlaikus ar ekonomiskās ietekmes paplašināšanu Baltkrievijā Kremlis cenšas palielināt arī Krievijas militāro klātbūtni šajā valstī, norāda politologs. Šogad Maskava un Minska ieplānojušas rekordskaitu militāro mācību, par kuru kulmināciju kļūs kopīgās stratēģiskās mācības "Zapad-2021", kas paredzētas septembrī.

Amerikāņu militārais analītiķis Maikls Kofmans norādījis, ka kopīgo mācību skaita palielināšana, pēc visa spriežot, ir Maskavas atbilde uz NATO spēku rotāciju pastiprinātās klātbūtnes Polijā un Baltijas valstīs ietvaros. "Pagājušā gada laikā Krievija ar šo mācību palīdzību spēja de facto saglabāt pastāvīgu klātbūtni Baltkrievijā, secinājis Kofmans.

Krievijas un Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas 2. martā parakstīja piecu gadu vienošanos par stratēģisko partnerību.

Abas valstis arī paziņoja par plāniem izveidot trīs pastāvīgus kopīgus karavīru sagatavošanas centrus – Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kaļiņingradas apgabalos un Baltkrievijas Grodņas apgabalā. Abi pēdējie robežojas ar NATO dalībvalstīm Lietuvu un Poliju. Šķiet, ka Lukašenko ir gatavs atteikties no sava senā iebilduma pret jaunas Krievijas aviācijas bāzes izveidošanu Baltkrievijā.

Politiskā ietekme

"Pēdējais Kremļa stratēģijas elements, kas ir ļoti svarīgs, ir savas dominējošās ietekmes nodrošināšana Baltkrievijas politiskajā sfērā pēc pašreizējās krīzes beigām. Maskava izdara spiedienu uz Lukašenko nolūkā panākt, lai viņš veiktu grozījumus Baltkrievijas konstitūcijā, kuri paplašinātu valsts parlamenta pilnvaras. Vladimira Putina režīms pašlaik aktīvi rīkojas nolūkā nodrošināt Maskavas kontroli pār Baltkrievijas likumdošanas varu ar prokremlisko partiju starpniecību.

Augstu Krievijas amatpersonu paziņojumi par to, ka neesot plānu apvienot Krieviju un Baltkrieviju, ir mirāža un apzināti manevri, kuru nolūks ir novērst uzmanību. Oficiāla saplūšana vai aneksija nav vajadzīga. Kremlis uzmanīgi, neatlaidīgi un metodiski cenšas īstenot savus stratēģiskos mērķus Baltkrievijā. Un šīs "maigās aneksijas" stratēģiskās sekas ASV un NATO sabiedrotajiem ir milzīgas," brīdina "Atlantijas padomes eksperts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti