Latvijas grāmatnīcā "Polaris", kuras specializācija ir grāmatas krievu valodā, ir atrodamas Ukrainā aizliegtās grāmatas. Ukraina "melnajā sarakstā" iekļāva gandrīz 40 grāmatas - par separātisma un naida kurināšanu, un vairāk nekā puse no tām ir pieejama "Polaris" veikalos, novēroja LTV raidījums "Panorāma".
Šajās grāmatās lasāms, ka Ukraina jau izsens bijusi nacistu valsts, nekad nav spējusi uzturēt savu neatkarību, daudz pieminēta krievvalodīgo apspiešana, slavināta Krimas aneksija, sazvērestības teorijas. Alternatīva skatījuma vai citas pieejas tematam grāmatnīcas piedāvājumā nav, secinājuši žurnālisti.
Vairāki grāmatnīcā atrodamie autori saistīti ar Krievijas budžeta finansējumu, nopērkams arī nacionālboļševika Eduarda Ļimonova sacerējums "Kijev kaput". Viens no autoriem - Pāvels Daņiļins - ir strādājis "Vienotajā Krievijā" un Krievijas prezidenta administrācijā, bet cits - Dušenovs - vairākus gadus pavadījis cietumā par naida kurināšanu. Latvijā pieejamo grāmatu pavadošā filma ir dziļi antisemītiska.
Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins norāda – Krievijā pseidovēstures grāmatas ir cieņā, taču Latvijā pieejamās ir īpaši nekvalitatīvas: "Krievijā darbojas interneta troļļi, kuru mērķis ir piemēslot informācijas telpu.
Te mēs saskaramies ar papīrtroļļiem, tā ir apzināta dezorientēšanas kampaņa.
Nav svarīgi, cik nejēdzīgs ir viņu sarakstītais, galvenais, lai patiesība pazūd starp meliem. Un es nedomāju, ka šie cilvēki to dara nesavtīgi."
"Polaris" vadība jau iepriekš bija paziņojusi, ka grāmatnīcā netirgo sev nepieņemamu literatūru, piemēram, pretreliģisko literatūru. Pirms vairākiem gadiem tīkls atteicās izplatīt rakstnieka Vladlena Dozorceva grāmatu. Vēlāk Dozorcevs stāstīja, ka par pamatu kļuva teksta "antikrieviskums".
Klātienes sarunai "Polaris" īpašniece un direktore Jeļena Bistrova nepiekrīt un apgalvo, ka attiecībā uz Ukrainas notikumiem cenzūras viņas veikalos neesot. "Sortimenta ziņā neesmu autoritāte, man var būt nepatiesa informācija, es jau tās izdevniecības zinu tikai pēc nosaukuma, ar grāmatu pasūtīšanu nenodarbojos, pat nezinu, kas tur un kā..." raidījumam saka Bistrova.
Vēstīts, ka kopš 2014.gada pavasara, kad Krievija ir anektējusi Ukrainas pussalu Krimu, Krievijas atbalstītie kaujinieki ir iegājuši Austrumukrainā. No 2014.gada aprīļa tur notiek karadarbība, kas nav rimusi vēl šobrīd.
Tādēļ Krievijas attiecības kļuva saspīlētākas ne tikai ar Ukrainu, bet arī ar rietumvalstīm, kā rezultātā puses apmainījās ar savstarpējām sankcijām.
