De Facto

Magņitska saraksts: koalīcija atbalsta, kritiķi neredz labumu

De Facto

Kiberuzbrukumi tikuši vērsti arī pret VID un valdību

Krievu Savienība grib atgūt ietekmi ar Mamikinu un Ždanoku priekšgalā

LTV: Mamikins varētu kļūt par «ždanokiešu» premjera kandidātu

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins varētu kļūt par Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) premjera amata kandidātu, ziņo LTV raidījums “De facto”. Raidījumam to pastāstīja “Latvijas Krievu savienības” (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.


Mitrofanovs pauda, ka tas notiks, ja Ždanokai tomēr neļaus piedalīties Saeimas vēlēšanās. LTV atgādina - lai tiktu pie iespējas kļūt par saraksta līderi Saeimas vēlēšanās, Ždanokai jāsagaida Satversmes tiesas lēmums.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pirms vairākiem gadiem noteikusi - Latvijai regulāri jāpārskata aizliegums vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kuri komunistiskajai partijā un Interfrontē darbojušies pēc 1991. gada. Ar šādu lūgumu Ždanoka tiesā vērsās tikai pērn rudenī – tagad tiesu darbi sakritīs ar priekšvēlēšanu kampaņu.

Mamikins intervijā LTV noliedza, ka būtu uzrunāts. “Esmu ļoti pagodināts, ka vismaz viena partija mani neapsaukā par savu lielāko kļūdu, to dara “Saskaņa”... bet, atklāti runājot, mums nebija nopietnu sarunu,” eirodeputāts teica sarunā ar “De facto”. Pati Ždanoka skaidro, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts: “Mums notiek pārrunas gan ar Mamikinu, gan ar citām partijām, kas cīnās pret asimilāciju”.

“De facto” norāda, ka Tatjanas Ždanokas lēmumu pamest Briseli un iesaistīties priekšvēlēšanu cīņā politikas kuluāros dēvē par perfekti aprēķinātu un izplānotu soli. Nostrādājusi vairākus sasaukums, Ždanoka sev nopelnījusi Eiropas Parlamenta deputāta pensiju, bet viņas vietu aizņems līdzgaitnieks Miroslavs Mitrofanovs – tas ļaus arī turpmāk ar Eiropas parlamenta ienākumiem finansēt partiju. Neformāli izskan – par šādiem Ždanokas plāniem daudzi uzzināja pērn rudenī. Tieši tad kļuva skaidrs, ka valdība atbalstīs pakāpenisko pāreju uz latviešu valodu tā sauktajās “krievu skolās”.

LTV atgādina, ka krievvalodīgo Latvijas pilsoņu noskaņojumi pirms vēlēšanām plaši nav pētīti. Pēdējā lielā aptauja veikta 2014. gadā – īsi pēc Krimas aneksijas. Toreiz secināts, ka tikai 2 līdz 3 procenti krievvalodīgo uztraucas par “krievu skolu" problēmām.

Tomēr LKS līderis Miroslavs Mitrofanovs skaidro: “Mums ir pētījumu rezultāti, kuri liecina, ka personīgais reitings Ždanokai ir augsts. Ja ielās parunātos ar 10 cilvēkiem, tad no tiem 7 teiks, ka viņi pazīst Ušakovu, bet 4 vai 5 teiks, ka viņi pazīst tādu Ždanoku, bet [viņa] ir kaut kur Eiropā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti