Smiltēns (Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība) par "Rīgas ūdeni"

Smiltēns kā labas pārvaldības un atklātības piemēru minēja uzņēmumu "Tallinas ūdens". Viņš sacīja: 

""Tallinas ūdens", viņu atskaites, "Tallinas ūdens" tarifs ir daudz lētāks nekā Latvijā, bet viņu peļņa ir 3,5 reizes lielāka. Tas ir mērķis, uz ko mēs ejam."

Taču šāds uzņēmumu salīdzinājums būtisku informāciju noklusē. "Rīgas ūdens" peļņa patiesi pērn bijusi 8,45 miljoni eiro, savukārt "Tallinas ūdens" – 27,76 miljoni. Arī tarifi atšķiras – Rīgā 1,79 eiro par kubikmetru, bet Tallinā – 1,52 eiro. Taču vēl līdz pat pagājušā gada decembrim Tallinā ūdens tarifs privātpersonām bija par aptuveni 27% lielāks nekā pašlaik un attiecīgi arī lielāks nekā Rīgā – uzņēmumam to nācās samazināt pēc tiesas sprieduma. Galvenokārt tarifa krituma dēļ šā gada otrajā ceturksnī pret to pašu periodu pērn ievērojami samazinājies arī "Tallinas ūdens" apgrozījums un par 46% arī bruto peļņa. 

Tāpat jāpiebilst, ka Tallinas pašvaldībai pieder tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa "Tallinas ūdens". Vēl trešdaļa – starptautiskam uzņēmumam "United Utilities", bet pārējais – Igaunijas un ārvalstu privātpersonam uzņēmumiem. Smiltēns "Re:Check" sacīja, ka ar šo piemēru vēlējies parādīt, ko var sasniegt ar efektīvu pārvaldību. Viņaprāt, lai tādu ieviestu, nav obligāti nepieciešama pašvaldības uzņēmumu privatizācija un tā būtu rūpīgi apsverama katrā atsevišķā gadījumā.  

Smiltēns raidījumā arī teica: 

""Tallinas ūdens" publicē gada pārskatus atšķirībā no "Rīgas ūdens"." 

Gada pārskatus publicē arī uzņēmums "Rīgas ūdens". Smiltēns "Re:Check" sacīja, ka bija domājis, ka Tallinas uzņēmumam tie ir daudz detalizētāki un atbilstoši starptautiskiem biznesa standartiem.

Smiltēns (NA, LRA) par plāniem nodokļu politikā

Smiltēns raidījumā arī izteicās par Rīgas budžetu, norādot, ka tas var samazināties, tāpēc nav pamata nepamatotiem solījumiem. Viņš teica:

"Valdība nupat ir paziņojusi, ka viņi jau nākamā gada budžetā plāno samazināt par 152 miljoniem ieņēmumus pašvaldībām. Rīgai tie ir 70 miljoni. (..) Mani sadarbības partneri pašlaik iebilst šīm  izmaiņām un izvirza arī savus nosacījumus."

Nav tiesa, ka šādas izmaiņas plāno un par tām ir paziņojusi valdība. Par ieceri mainīt nodokļu sadalījumu paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). Tostarp iecerēts par 2% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu, kas nonāk pašvaldību rīcībā. Tas pašvaldībām būtu ievērojams zaudējums, jo IIN veido 80% no to ieņēmumiem. Savukāt valdībā šo jautājumu tika nolemts vēl neskatīt, jo partiju nostāja atšķiras. Pret plānotajām izmaiņām patiesi ir arī Nacionālā apvienība – Smiltēna pārstāvētās LRA partneri RD vēlēšanās. Tiesa, vismaz publiski tā izteikusies nevis pret ieceri samazināt IIN pašvaldību ieņēmumu daļu, bet gan pret to, ka visu iecerēto izmaiņu rezultātā pasliktinātos situācija ģimenēm ar bērniem un pašlaik nav piedāvājuma to kompensēt.

Kossovičs ("Attīstībai/Par!", "Progresīvie") par namu siltināšanu

Kossovičs debatēs stāstīja, ka "Rīgas namu pārvaldniekam" (RNP) būtu aktīvāk jāuzņemas māju apsaimniekošana. Viņš, runājot par uzņēmuma attīstības vīziju, teica:

"Mēs redzam, ka RNP var siltināt īpašumus, RNP var sakārtot kāpņutelpas, pagalmus."

Svarīgi pieminēt, ka saskaņā ar valsts finanšu institūcijas "Altum" datiem "Rīgas namu pārvaldnieks" ir apsaimniekotājs ar lielāko iesniegtu projektu skaitu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā. Tiesa, būvniecība pabeigta tikai vienai ēkai, vēl viena ir būvniecības stadijā, taču 62 ēkas ir kādā būvniecības priekšdarbu stadijā.

Valainis (ZZS) par dzīvojamā fonda atjaunošanu

Arī ZZS mēra amata kandidāts Viktors Valainis debašu laikā runāja par dzīvojamo ēku stāvokli Rīgā. Viņš sacīja:

"Vispirms jāsāk ar dzīvojamā fonda atjaunošanas sākšanu. Līdz šim RD tajā nav darījusi praktiski neko."

Lai gan jautājums par dzīvojamo ēku atjaunošanu ir aktuāls jau ilgstoši, nav tiesa, ka dome līdz šim neko nav darījusi. Ik gadu pašvaldība piešķir naudu ēku atjaunošanai. Piemēram, nesen apstiprināts nolikums konkursam par naudas piešķiršanu dzīvojamo māju atjaunošanai nākamajos divos gados. Pērn dome ieguldīja 1,2 miljonus eiro, lai daļēji finansētu 78 kultūrvēsturisku ēku atjaunošanu, tajā skaitā arī dzīvojamo māju. 2018.gadā atjaunoja 85 ēkas.

Valainis (ZZS) par māju atjaunošanu

Valainis arī norādīja:

"3000 mājām nepieciešami steidzami atjaunošanas darbi."

Iepriekš medijos Valainis par to izteicies vēl skarbāk, norādot, ka 3000 ēkas esot kritiskā stāvoklī un bīstamas cilvēkiem. Par šādu viņa izteikumu jau rakstīja sabiedrisko mediju portāls LSM.lv rubrikā "Melu detektors". Nekādu apstiprinājumu Valaiņa apgavojumam LSM neguva ne pilsētas būvvaldē, ne RNP, ne Ekonomikas ministrijā. Valainis toreiz žurnālistiem norādīja, ka viņa izteikums bijis "apzināts pārspīlējums". 

Viedokli viņš arī balstot savā pētījumā, ko veicis kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes būvniecības ekspertiem. Lai gan solīja, žurnālistiem viņš pētījumu neatsūtīja. Arī "Re:Check" lūdza Valainim iespēju iepazīties ar viņa pētījumu. Viņš sacīja, ka tas jāsaskaņo ar autoriem, bet tiklīdz tas būs izdarīts, viņš to nosūtīšot. Līdz raksta publicēšanas laikam to nesaņēmām.

Valainis (ZSS) par valsts kapitālsabiedrību privatizēšanu

Tāpat Valainis savai konkurentei, "Jaunās konservatīvās partijas" mēra amata kandidātei Lindai Ozolai pārmeta par partijas vadītās Satiksmes ministrijas plāniem:

"Attiecībā par to, ko jūsu partija dara, piemēram, vienā ministrijā, Satiksmes ministrijā – CSDD privatizācija, "Autoceļu uzturētāja" privatizācija, ostu virzīšana uz akciju sabiedrību."

Būtiski piebilst, ka teiktais nav precīzs. Satiksmes ministrija neplāno privatizācijai nodot Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). Privātajiem uzņēmējiem plānots nodot tikai vienu tās funkciju – tehniskās apskates veikšanu. 

Kad "Re:Check" vaicāja Valainim, kāpēc viņš apgalvo, ka CSDD tiks privatizēts, viņš skaidri uz jautājumu neatbildēja, taču norādīja, ka, viņaprāt, uzņēmēji kā prioritāti izvirzīs savas peļņas intereses, tādēļ var ciest drošība un palielināties korupcijas riski.

Ir tiesa, ka no nākamā gada rudens valsts autoceļu uzturēšanas tirgus tiks atvērts privātajiem uzņēmējiem. Satiksmes ministrs teicis, ka laika gaitā uzņēmumā "Latvijas Autoceļu uzturētājs", kam līdz šim bija autoceļu uzturēšanas monopols, mazinās valsts līdzdalību.

Valainis (ZZS) par bezmaksas sabiedrisko transportu Jūrmalā

ZZS saraksta līderis arī teica:

"Mēs esam ieviesuši tepat blakus pie Rīgas Jūrmalā bezmaksas transportu jau trīs gadus."

Jāprecizē, ka bezmaksas sabiedriskais transports pilsētas iedzīvotājiem Jūrmalā tika ieviests no 2018. gada 1. jūnija, tātad tas pastāv mazliet vairāk nekā divus, nevis trīs gadus, kā sacīja Valainis.

Valainis (ZZS) par bezmaksas sabiedrisko transportu

ZZS sola bezmaksas sabiedrisko transportu visiem rīdziniekiem. Kā pamatojumu, ka tas iespējams, Valainis minēja Tallinas piemēru:

"70 miljonu dotācija par bezmaksas transportu Tallinā un 140 miljoni dotācija Rīgā par maksas sabiedrisko transportu."

Valainim taisnība attiecībā uz skaitļiem. Taču kontekstam jānorāda, ka Rīga ir gandrīz pusotru reizi lielāka pēc iedzīvotāju skaita un divreiz lielāka pēc platības. Salīdzinājumam jāmin, ka "Rīgas satiksme" (RS) un "Rīgas mikroautobusu satiksme" pērn nobraukuši 50 miljonus km, Tallinas – 32 miljonus. Rīgā ir arī vairāk sabiedrisko transportlīdzekļu nekā Tallinā – 854 pret 649. Valainis "Re:Check" atzina, ka abas pilsētas nav tiešā veidā salīdzināmas. Viņaprāt, svarīgāks ir cits parametrs – pārvadāto pasažieru skaits, un viņš esot pārliecināts, ka, optimizējot izmaksas, ir iespējams bezmaksas transportu visiem nodrošināt esošās dotācijas ietvaros. Valainim ir taisnība par pasažieru skaitu – tas pēdējos gados Tallinā ir būtiski pieaudzis (pērn 142 miljoni) un tuvojas Rīgā pārvadāto cilvēku skaitam (pērn 147 miljoni). Tāpat mediji ne reizi vien ziņojuši par RS izmaksu neefektivitāti.

Kā vēl vienu argumentu Valainis minēja to cilvēku skaitu, kas jau tagad Rīgā brauc bez maksas:

"Lielākā daļa rīdzinieku jau izmanto bezmaksas sabiedrisko transportu, un biļešu ieņēmumi ir tikai 50 miljoni."

Valainim taisnība, ka biļešu ieņēmumi ir 50 miljoni eiro. Taču nav gluži precīzi, ka jau šobrīd bez maksas brauc lielākā daļa. Patiesībā tie ir 46% pasažieru. Par to var pārliecināties uzņēmuma 2019. gada pārskatā.

Ozola (JKP) par hokeja halles iepirkumu

Ozola debatēs uzsvēra savas partijas lomu godīgāku iepirkuma procesu nodrošināšanā. Viņa teica:

"Piemēram, IZM, kas ir šobrīd konservatīvo pārziņā, tikai vienā iepirkumā – jaunā hokeja halle, kas top, no sākotnēji plānotajiem 19 miljoniem, padarot to atklātu, paplašinot pretendentu skaitu, ir samazināts uz 11 miljoniem. Mēs ietaupījām uz vienu iepirkumu 8 miljonus eiro."

Ozola runāja par Daugavas stadiona ledus halles būvniecību. Partijas nopelni iepirkuma izmaksu samazināšanā gan ir apšaubāmi. Pieejamais finansējums būvniecībai bija 10,6 miljoni eiro. Konkursā neizdevās atrast pretendentu, kas par šādu cenu piedāvātu ledus halli būvēt. Pieteicās viens pretendents, kura piedāvājums izmaksātu 19,37 miljonus eiro. Prasības konkursā nācās samazināt, kas ļāva paplašināt pretendentu loku. Uzvarēja piedāvājums par 10,3 miljoniem eiro.

Ozolas komentāru līdz raksta publicēšanas brīdim iegūt neizdevās.

Strods (nacionālā savienība "Taisnīgums") par iepirkumiem

Par godīgākiem iepirkumiem izteicās arī Strods:

"Nedrīkst slēgt līgumus ar firmām, kas ir ofšorizētas, kaut vai 0,1%, atteikt pilnīgi. Jo ofšori ir nebeidzams korupcijas avots."

Jāpiebilst, ka šādu risinājumu šobrīd nepieļauj likums. Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pretendentu no iepirkuma procedūras izslēdz, ja tas ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai apvienība, tas ir Latvijā reģistrēts kandidāts, kuram vairāk nekā 25% akciju pieder ārzonā reģistrētai juridiskai personai vai apvienībai, kā arī, ja ārzonā reģistrētam apakšuzņēmumam plānots veikt vismaz 10% no kopējā pakalpojumu apjoma vai līguma vērtības.

Nikiforovs (Rīcības partija) par auditu "Rīgas satiksmē"

Nikiforovs pieminēja vienu no, viņaprāt, veicamajiem darbiem domē:

"Veikt auditu "Rīgas satiksmē". Parku, degvielas cenām, patēriņu un arī par amatpersonām valdē, tēriņiem, kas ir veikti jau,  kur aiziet 40 miljoni, kas ir atvēlēti "Rīgas satiksmei"."

Pirmkārt, jāpibilst, ka dotācija uzņēmumam ir vairāk nekā trīs reizes lielāka. Otrkārt, būtiski piebilst, ka uzņēmumā "Rīgas satiksme" pavisam nesen jau ir bijis audits. Audita rezultāti publicēti pērnā gada pavasarī. Auditori pārmeta uzņēmumam, iespējams, fiktīvi nodarbinātus konsultantus un negodīgi organizētus iepirkumus. Rezultātus vērtēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pēc biroja sniegtās informācijas to sāka vērtēt arī Valsts policija, maijā par atklāto sākot kriminālprocesu.

Centra partijas mēra amata kandidāta Jāņa Valtervitenheima teiktajā "Re:Check" faktuāli nepareizus izteikumus nesaklausīja.