LSM intervija. Skride: Medicīnai pietiktu ar to, kas ir, ja to tikai izlietotu godīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Par priekšvēlēšanu programmā minētajiem solījumiem, kas skar tautsaimniecības attīstību, kā arī uz papildu jautājumiem - kā varētu mainīties nodokļu politika, kā panākt, lai uz Latviju nāktu vairāk investīciju un kur ņemt darbaspēku, kā nodrošināt enerģētisko neatkarību - partiju pārstāvjus iztaujā Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane (A.P.). Turpinājumā saruna ar politiskās partijas "Izaugsme" ekonomikas pārzinātāju Andri Skridi.

Andris Skride (A.S.) – startē Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar pirmo kārtas numuru. Ir partijas valdes priekšsēdētājs, strādā par ārstu-kardiologu P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Plašāk šogad kļuva atpazīstams kā Zanes Lazdiņas ārsts – jaunā sieviete sirga ar retu plaušu slimību un tāpēc steidzami bija vajadzīga plaušu transplantācija, kuru arī sekmīgi veica Vīnē. Nauda šai operācijai tika savākta ar ziedojumu palīdzību.

Autores komentārs

Kā jau partijā, kur valdes priekšsēdētājs ir ārsts, par valsts prioritāti tiek noteikta veselības aprūpe un priekšvēlēšanu programmas pirmajā teikumā arī rakstīts, ka veselības aprūpes budžetam ir jābūt vismaz 5% no IKP. Tiesa, vēlāk jau sarunā partijas līderis, kardiologs Andris Skride atzīst, ka medicīnā pat pietiktu ar to, kas ir, ja tikai naudas izlietojums būtu godīgs. Lai gan uzreiz arī piebilst, ka naudu tomēr vairāk vajag.

 

Tādi kalambūri gan partijas programmā, gan arī intervijas laikā nav retums. No vienas puses, programmā daudzām jomām tiek paredzēts vairāk naudas – jāpalielina atalgojums veselības un sociālās aprūpes un izglītības darbiniekiem, vairāk naudas vajag zinātnei – 1,5% no IKP. Tāpat partija gatava mesties cīņā par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu, gatavi samazināt darbaspēka izmaksas, uz efektīvākās nodokļu politikas rēķina. Taču, no otras puses, intervijas laikā tā arī nerodas skaidrs, no kurienes partija ņems naudu, lai šīs savas vēlmes īstenotu. Skrides piedāvātais variants – progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana un lietderīgāka naudas izmantošana. Ak, jā – vēl ēnu ekonomikas apkarošana. Taču rodas priekšstats, ka rakstot priekšvēlēšanu programmu, par valsts budžeta ienākuma sadaļu īsti tomēr padomāts nav.

 

No sākuma nedaudz dīvains šķiet partijas programmas tautsaimniecības sadaļā lielais akcents uz lauksaimniecības un mežkopības attīstību. Taujāts, kāpēc tā, Skride godīgi atbild – partijas biedru vidū gan lauksaimnieks, gan arī mežsaimnieki. Sanāk, ka tie tad arī savas vajadzības ielobējuši. Iespējams, ja partijas biedru vidū būtu kādas citas tautsaimniecības nozares pārstāvis, atbalsts tiktu arī tai. Pats Skride kā ārsts vislabāk zina savas jomas „vājās” vietas, piemēram, gan, ka Latvijas veselības iestādēs pārāk daudz nodarbojas ar medicīnas iekārtu izmantošanu vienkārši naudas taisīšanai, gan, ka zinātne ir „uzpūsta”. Taču vienā brīdī, runājot par ekonomikas problēmām, ārsts ieslīgst pārdomās un nonāk pie secinājumu, ka te var līdzēt tikai paaudžu maiņa. Ko darīt līdz brīdim, kamēr paaudzes nomainīsies – atbildes diemžēl nav.

 

Partija ir salīdzinoši jauna, lai arī nav dibināta īsi pirms vēlēšanām. Iekļūt 12.Saeimā partijas saraksta cilvēki necerot un, jāpiebilst, ka tas arī visdrīzāk neizdosies, jo sabiedrības atbalsts ir niecīgs. Tiesa, tagadējais starts Saeimas vēlēšanās ļaušot cilvēkiem vairāk uzzināt par partiju un tajā esošajiem cilvēkiem un gluži kā ne vienu reizi vien jau Latvijas politiskajā dzīvē bijis, piebilst – ka Izaugsme ir platforma jaunajiem cilvēkiem.

 

A.P. Partijas īsās priekšvēlēšanas programmas tautsaimniecības sadaļā lielu akcentu liekat uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību. Kāpēc?

A.S. Tāpēc, ka mēs savu programmu stādījām un liekam akcentus tur, kur saprotam. Mums nav āzis par dārznieku. Mūsu partijā ir Vidzemē pazīstams lauksaimnieks – Artūrs Čačka, kas ir arī Madonas novada domes deputāts. Viņš arī atbild par lauksaimniecisko sadaļu. Savukārt par mežsaimniecību vairāk zina Roberts Kuzņerevičs, kas ir virsmežzinis, un Valdis Bondars, kas arī ir mežzinis. Tā kā mums šajās lietās ir zinoši cilvēki.

Manuprāt, šīs ir vienas no pamatnozarēm. Tā vismaz būtu jābūt.

Jūs uzskatāt, ka mēs vairāk varētu nopelnīt ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, nekā ar modernām, inovatīvām tehnoloģijām?

Mēs nedrīkstam laukus atstāt tukšus, kā šobrīd ir. Inovatīvās tehnoloģijas vairāk koncentrējas Rīgā un citās pilsētās. Ko tad mēs darīsim laukos? Cik daudz lauksaimniecības zemju ir neapmežotas?

Kā to domājat veicināt, vai veidosiet speciālas atbalsta programmas?

Jā, ar atbalsta programmām.

Kur ņemsiet līdzekļus – no valsts budžeta vai pārdalīsiet ES fondus?

Iespējams, vajadzētu pārdalīt.

Svarīgi, lai tas būtu reāls ieguldījums un nevis kārtējo viesu māju celšana, kas nekad šo funkciju nav pildījušas.

Un mēs nedrīkstam arī neapstrādātu koksni eksportēt, kas visu laiku notiek un notiek. Mums uz vietas ir jārada pievienotā vērtībā.

Latvijā ir ļoti svarīga jaunu darbavietu radīšana. Taču uzņēmēji arvien vairāk sāk teikt, ka darbaspēka sāk pietrūkt. Vai pieļaujat, ka Latvijā būtu nepieciešams mīkstināt imigrācijas likumu, lai šeit varētu brīvāk ievest trūkstošo darbaspēku?

Šobrīd – nē. Drīzāk ir jāveicina, lai šobrīd tas cilvēks nebrauktu prom, un nevis ievest citus.

Bet uzņēmējiem jau to cilvēku sāk trūkt.

Jā, tāpēc, ka viņi ir aizbraukuši.

Un viņi nebrauc atpakaļ...

Bet imigrācijas politiku nedrīkst mīkstināt.

Vai to Jūs nesakāt tikai tāpēc, ka Latvijas sabiedrībā ir priekšstats, ka imigranti - tas ir slikti un mums nevajag nevienu te svešo?

Mums ir bezdarbs uz vietas.

Drīzāk ir jāveicina, lai cilvēki atgrieztos. Pie manis nāk daudzi cilvēki, kas te iebrauc paārstēties. Vai tad viņi ir priecīgi, tur dzīvojot? Nē, nav. Viņu darbs tur netiek novērtēts. Drīzāk jāskatās no citas puses – svarīgi, lai cilvēks gribētu šajā valstī dzīvot. Tāpēc svarīgi, lai te būtu normāla sociāla aizsardzība. Mums tās vispār nav. Ja cilvēks saslimst, viņam ir jāvāc ziedojumi – piedodiet, tas ir pilnīgs absurds. Ja valstij būs normāla infrastruktūra, normāla sociāla aizsardzība, tad arī cilvēki gribēs šeit dzīvot.

Lai to visu izveidotu, ir nepieciešama nauda. Lai būtu nauda, tā kādam ir jānopelna, jāsamaksā nodokļi. Ja sāk trūkt cilvēku, kas to produktu ražo, tad jau nav no kā maksāt nodokļus un novirzīt tos normālai sociālai aizsardzībai.

Nu, bet jūs taču piekrītat – ļoti daudzi taču aizbraukuši.

Jā. Bet kā jūs viņus dabūsiet atpakaļ?

Radot valstī cilvēkam normālus apstākļus, kur dzīvot, tiešām sociālo aizsardzību, kaut vai veselības aprūpē. Tās tagad valstī nav.

Jūsu partijas programmā minēts, ka sekmēsiet nodarbinātību, nodrošinot atbalsta pasākumus uzņēmumiem, kuri rada jaunas darbavietas un veic ilgstošo bezdarbnieku, kā arī jauno vecāku, senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu darba tirgū. Jūs minat sociāli neaizsargātas grupas, kurām atrast darbu ir grūti. Kā mēģināsiet ieinteresēsiet darba devējus šādus cilvēkus pieņemt darbā?

Valsts to var iespaidot, piemērojot kādu nodokļu atlaides. Tas ir viens no veidiem.

Jūsu programmā arī minēts, ka esat gatavi samazināt darbaspēka izmaksas uz efektīvākas nodokļu politikas pamata. Kas jūsuprāt ir efektīvāka nodokļu politika? Vai nodokļu politika ir jāpārskata, vai arī jūsuprāt nodokļi var palikt tādi kādi ir?

Pirmkārt, mēs esam par progresīvā nodokļa ieviešanu. Tāpēc varam teikt, ka ir ko mainīt. Otrkārt, esam par to, ka būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pirmās nepieciešamības precēm un savukārt jāpaaugstina luksus un veselībai kaitīgām precēm.

Vai esat partijā runājuši, no kāda ienākuma līmeņa būtu jāpiemēro progresivitāte?

Jā, esam par to debatējuši. Tas ir numur viens, kam noteikti ir jābūt. Nu nevar būt tā, ka cilvēks, kas saņem 10 tūkstošus, maksā tādu pašu nodokli kā tas, kas saņem 300.

Par PVN likmes samazināšanu – ko tas dos? Un uz cik jūs domājat to būtu vēlams samazināt?

Tas dos to, ka cilvēkiem, kuri lielāko daļu naudas iztērē tikai tam, atliks nauda arī kaut kam citam. Tas vairāk ir domāts sociāli neaizsargātām grupām, viņu dzīves līmeņa palielināšanai.

Varbūt te labāk noderētu neapliekamā minimuma palielināšana? Vai esiet par to partijā arī runājuši?

Jā, bet konkrētus ciparus arī šim jautājumam es nevarēšu nosaukt.

Partijas programmā minēts, ka veselības aprūpei ir jāatvēl 5% no IKP, ir minēts, ka izglītības darbiniekiem jāpalielina atalgojums, jāpalielina finansējums arī zinātnei, jāpalielina atbalsts arī bērnu un jauniešu interešu izglītībai. Tas viss prasa papildu naudu.

Jā, loģiski.

Bet valsts budžets ir tāds, kāds ir. Vai pieļaujat, ka būs nepieciešams nevis samazināt nodokļus, bet gan palielināt, lai visas sabiedrības augošās vajadzības apmierinātu?

Nē, šobrīd mēs neizskatām, ka būtu nepieciešams palielināt kādu nodokļu likmi, izņemot luksus precēm un neveselīgai pārtikai. Bet, sekmējot ražošanu, atbalstot uzņēmējus...

Kur ir galvenā mūsu valsts problēma? Lielākā problēma ir tāda, ka lielāko daļu sastāda nodokļu nemaksāšana. Tas sastāda vienu lielu daļu, kur pazūd nodokļi.

Kā jūs cīnīsieties ar ēnu ekonomiku?

Kopā ar visām pārējām valsts iestādēm. Bet jūs man piekritīsiet – šī ēnu ekonomika ir numur vien un otrs – pievienotās vērtības radīšana jebkurai precei. Tam pašam kokam, lauksaimniecībā. Tās ir divas lietas.

Lai budžetā ienāktu nodokļi un nebūtu ēnu ekonomikas, kā arī tiktu radīta pievienotā vērtība, ir jābūt apstākļiem, lai uzņēmējs šeit vēlētos strādāt. Taču pie mums investīcijas šobrīd neienākt tik daudz, cik vajadzētu, pat neskatoties uz to, ka esam pievienojušies eiro zonai. Ja jūs nonākat pie varas, tad jums būs jālemj, kā veicināt investīciju piesaisti, kur ņemt darba rokas, kā nodrošināt cilvēkiem labus apstākļus šeit.

Valsts var veicināt investīciju piesaisti ar nodokļu politiku un infrastruktūru. Mūsu valstī nav infrastruktūras – ceļi ir nekādi. Piemēram, kāda mums ir pasažieru osta? Vai tad varam tūrismu attīstīt? Kad pie mums brauc kāds kruīza kuģis, cilvēks izkāpj uz lielceļa.

Valsts visu to var iespaidot ar prognozējamu nodokļu politiku, un nevis mainot tos, un sakārtojot infrastruktūru. Kaut vai sākot ar ceļiem.

Bet ceļos jau līdz šim ir ļoti daudz ieguldīts.

Un kur tad tas ir viss palicis? Medicīnā arī ir daudz naudas ieguldīts. Taču tā ir tādā līmenī kā pirms 70 gadiem Austrijā.

Naudas ir daudz ieguldīts, tikai kur tas viss palicis? Privātmājās ap ezeriem.

Cik ilgā laikā jūs vēlaties panākt, lai būtu 5% no IKP medicīnai?

Tas ir ļoti pakāpeniski. Taču galvenais, kas jāizdara medicīnā – ir iekšējo lietu sakārtošana. E-veselības sistēmas ieviešana - tas ir numur viens. Tā nauda, kas jau tagad tiek piešķirta, puse tiek izmesta ārā, tā tiek nelietderīgi iztērēta. Piemēram, visi izmeklējumi, kas pacientam tiek veikti, dublējas. Katrs uzskata par nepieciešamu veikt asins analīzi. Piemēram, pacients to jau veicis pirms nedēļas savā dzīves vietā, bet tas nekas – pēc nedēļas viņš stājas pie mums un viņam atkal veic asins analīzi. Bet tas jau viss maksā naudu. Katra iestāde uzskata, ka der tikai viņu veiktie izmeklējumi. E-veselība būtu tas, kas to ierobežotu. Turklāt tiek veikti arī ļoti daudz nevajadzīgu izmeklējumi. Protams, var uzstādīt kādu modernu aparātu un tik drillēt no rīta līdz vakaram, lai to noslogotu. Tā ir naudas pelnīšana, jo neviens jau neskatās, piemēram, vai to magnētisko rezonansi vajag vai nē. Galvenais ir uztaisīt, jo par to nāk nauda. Bet lielākoties, šādu izmeklējumu nemaz nevajag, tas nav nepieciešams.

Ņemot vērā situāciju ar Krievijas embargo, var sanākt, ka ekonomikai bremzējoties, nodokļu ieņēmumu arī varētu palikt mazāk. Ja nākamgad būtu jāizšķiras – palielināt nodokļus, vai arī palielināt budžeta deficītu, kas arī ar likumu ierobežots, - kam Jūs dotu priekšroku?

Es domāju, ka vairāk mēs apsvērtu budžeta deficīta palielināšanu. Bet nu – katra lieta ir tik sensitīva šajā valstī. Nodokļu celšanu mēs noteikti neapspriežam.

Kāpēc? Vidējais nodokļa slogs Latvijā ir salīdzinoši zems.

Zems viņš varbūt ir tiem, kam naudas ir daudz. Bet, piemēram, šeit strādājošai medmāsai, kura saņem 300 eiro mēnesī, tas ir liels.

Turklāt mums jau vajag, lai būtu inovācijas. Būtu jāgulda vairāk naudas zinātnē.

Bet tā zinātne pie mums, vismaz medicīnā un arī pārējās jomās, ir uzpūsta. Mēs it kā nezin ko darām, bet reāli mēs jau neko nedarām. Neko. Zinātnē mēs esam nulle.

Kāds tam iemesls – nav cilvēku, kas to darītu, vai nav ieinteresētības, vai arī – kā jau tradicionāli saka – nav naudas?

Es domāju, ka cilvēki būtu. Ieinteresētība jau arī droši vien būtu.

Tad nav naudas?

Jā, nav. Un viens no iemesliem, ka tā tiek izsaimniekota. Ir simtiem piemēru.

Medicīnai pat pietiktu ar to, kas ir. Bet ja to tikai izlietotu godīgi...

Turklāt mums vēl rūpīgi būtu jāizskata ES struktūrfondu finansējums. Liela daļa no šīs naudas ir izsaimniekota. No vienas puses – ok, ja tā būtu tikai Eiropas nauda. Bet katram Eiropas finansējumam nāk arī valsts finansējums klāt. Līdz ar to nav tikai izsaimniekota Eiropas nauda, bet arī mūsu nauda. Arī medicīnā tas ir, kur Eiropas finansējums tiek piesaistīts mistiskiem projektiem un ieguvuma zinātnei vai kam citam nav nekāda. Tikai diviem trim cilvēkiem.

Bet tad varbūt medicīnai nemaz nevajag papildu līdzekļus?

Vajag, vajag. Lai veselības aprūpe funkcionētu vismaz ja ne kā Austrijā, tad vismaz kā Igaunijā. Ja varas partijas pasaka, ka mūsu prioritāte nav medicīna, tad tā lai arī pasaka.

Bet jūs jau arī piedalāties vēlēšanās. Ja jūs ievēlēs, tad jums nauda būs jādala ne tikai medicīnai, būs arī jādomā par to, piemēram, kā vairāk naudas atvēlēt drošībai, kas arī tagad svarīgi.

Bet kāpēc šobrīd ir tā, ka naudas nepietiek nekam? Aizsardzības mums nav, veselības aprūpes mums nav, izglītībā arī problēmas.

Viena no atbildēm, ko min vairāki eksperti, ir tāda, ka maksājam nodokļos par maz, turklāt daudzi vēl izvairās no nodokļu maksāšanas.

Tāpēc vajadzīgs progresīvais nodoklis. Neviena medmāsa jums nepateiks, ka viņa maksā par maz nodokļus. Tāpat arī ir svarīgi samazināt ēnu ekonomiku. Bet to var darīt lēnām.

...faktiski ir jānomainās paaudzēm.

Tad līdz tam brīdim, kamēr nomainās paaudzes, mūsu budžets un dzīve ir tāda, kāda tā ir?

... tad ir slikti, vai ne?

Jūsu partijas programmā teikts, ka ir jānodrošina energoefektivitātes pasākumi un pāreja uz vietējiem atjaunojamiem energoresursiem. Patlaban liela problēma ir tas, ka esam 100% atkarīgi no Krievijas gāzes. Kā mazināt šo ietekmi?

Baltijas – Polijas reģionā uzbūvējot atomelektrostaciju. Tas noteiktu mazinātu atkarību no gāzes. Biomasas izmantošana nav nemaz tik laba – tā noplicina lauksaimniecības zemi, turklāt tā nav nemaz tik lēta. Biomasas ražošana ir darbietilpīga un salīdzinoši dārga. Sākotnēji tikai liekas, ka tas ir lēti un viegli. Tā nav izeja.

Vai Latvijai būtu jāceļ sašķidrinātās gāzes terminālis? Vai arī pilnīgi pietiek ar to, ka Lietuva jau tūlīt būs uzcēlusi pie sevis?

Mums droši vien vairāk jākooperējas ar kaimiņiem.

Līdz šim tas nav bijis?

Nav. Nekur nav. Es to atkal varu pateikt no medicīnas. Mūsu sadarbība medicīnas jomā ir nulle, jo trūkst kontaktu, tikšanās, vienkārši negribam mēs sadarboties.

Kāpēc?

Tā ir gan iekšējā konkurence, gan arī tas, ka katrs grib visu vilkt uz savu pusi un beigās nesanāk nekas. Piemēram, katrs grib savā valstī transplantēt plaušas, bet jāsaprot, ka to nevar darīt, ir jābūt konkrētam iedzīvotāju skaitam, lai tas būtu izdevīgi. Medicīnā ar vecākiem cilvēkiem nav ko runāt, var sākt runāt ar jaunākiem. Mēs jau mēģinām tomēr vienoties.

Vai reģionālā nestabilitāte, ko ienes Ukrainas/Krievijas krīze, varētu mudināt valstis tomēr sadarboties vairāk?

Protams. Tam jau sen bija jābūt izdarītam.

Tagad mēs esam apstājušies pie sasistas siles un skatāmies – o, mums blakām ir Krievija! It kā tā tur pirms tam nebūtu bijusi.

Mums nekā nav un tikai tagad esam pamodušies. No kā? No savas bezdarbības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti