"KVV Liepājas metalurgs" problēmas, par ko liecina gan tikai nesen pieņemto darbinieku atlaišana, gan sarežģījumi ar norēķiniem par elektrību un dabasgāzi, liek bažīties par uzņēmuma jauno īpašnieku spējām izpildīt visas uzņemtās saistības.Tikmēr "Liepājas metalurga" (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers un investoru meklēšanā iesaistītie konsultanti vēl arvien ir pārliecināti, ka lēmums pārdot "Liepājas metalurgu" "KVV Group" bija pareizs.
- Izdevies atgūt vien nelielu daļu no LM saistībām
- Ministre: Ar sekām būs jārēķinās mums visiem
- Valsts kases pārvaldnieks: Ir bažas par situāciju LM
- Velmers noraida tiesvedības starp valsti un "KVV Group" iespējamību
Izdevies atgūt vien nelielu daļu no LM saistībām
Teju pēdējā brīdī tikai nesen darbību atjaunojušajam "KVV Liepājas metalurgs" ir izdevies izvairīties no piespiedu dīkstāves, kas rastos, ja "Latvenergo" un "Latvijas gāze" kavēto norēķinu dēļ pārtrauktu elektrības un dabasgāzes piegādes uzņēmumam.
Taču situācija nebūt nav rožaina un ir pamats bažām par to, vai uzņēmums spēs izpildīt vairāk nekā 80 miljonus eiro lielas saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem, no kuriem lielākais ir Latvijas valsts.
"Tātad tas, ko valsts plāno atgūt vēl, ir apmēram 72 miljoni eiro. Pirmais maksājums ir paredzēts šī gada beigās – nepilni trīs miljoni eiro. Un tad līdz 2024. gadam – gadā vidēji septiņi miljoni eiro. Tad, protams, uzņēmumam vēl ir saistības arī pret pārējiem kreditoriem – "Citadeli", "SEB banku" un vēl kārtējie rēķini, kas arī ir jāmaksā," skaidro Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Pirms diviem gadiem tieši Valsts kasei nācās atmaksāt Itālijas bankai "Unicredit" valsts galvoto kredītu, kuru uzņēmuma iepriekšējā vadība ņēma ražotnes modernizācijai.
Līdz šim atgūtie līdzekļi seguši vien nelielu daļu no LM saistībām, atzīst Āboliņš.
"Ir atgūti vairāk nekā septiņi miljoni eiro, kas tika iztērēti maksātnespējas procesa laikā, lai uzturētu rūpnīcu gatavībā un pēc tam viņu palaistu. Tad ir atgūti vēl aptuveni trīs miljoni eiro kā pirmā iemaksa no investora, kā arī ieņēmumi, ko administrators guva, pārdodot ar rūpnīcu tieši nesaistītus aktīvus – transportlīdzekļus, ledus halli vai medicīniski-saimniecisko daļu. Kopumā tie ir aptuveni 10 miljoni eiro, ko mēs esam atguvuši," rēķina Valsts kases pārvaldnieks.
Patlaban jau ir pārdoti gandrīz visi "Liepājas metalurga" aktīvi, apliecina uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers. "Ir faktiski nekustamie īpašumi, bijušās garāžas, kas nebija juridiski noformētas un divas nepabeigtas jaunbūves, kas arī nebija juridiski noformētas. Tās atkārtoti otrajā izsolē tiks pārdotas jūlija pašā sākumā. Faktiski no tādām lielākām vērtībām tas ir arī viss. Vēl ir debitoru prasījumi, kas ir ieķīlāti par labu bankai. Tie arī būtu jārealizē," uzskaita maksātnespējas administrators.
Tagad, kad atklātībā nonākusi informācija par to, ka ar "Liepājas metalurga" darbības atjaunošanu jaunajiem īpašniekiem nesokas tik gludi, kā solīts, ukraiņu investori no "KVV Group" valstij pārmet solījumu nepildīšanu. Tikmēr Āboliņš kategoriski noliedz, ka investoriem būtu solīta kāda īpaši labvēlīga attieksme.
Ministre: Ar sekām būs jārēķinās mums visiem
To, ka šādi solījumi būtu paredzēti ar investoriem noslēgtajos līgumos, kuru nosacījumi vēl arvien ir slepeni, noliedz arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). "Pagājušajā nedēļā bija tikšanās Ekonomikas ministrijā, kurā viņi apgalvoja, ka kādi svarīgi ļaudis esot devuši viņiem nopietnus solījumus, kas varēs viņiem nodrošināt atbalstu biznesā. Piemēram, metāla produkcijas sertificēšanu Latvijas tirgū, metāllūžņu izvešanas ierobežojumus no valsts un atbrīvošanu no obligātā iepirkuma komponentes pilnībā. Bet līgumos šādu nosacījumu - arī pēc viņu dotās informācijas - nav, līdz ar to nav arī skaidrs, no kā prasīt atbildību. Arī vairākas lietas, ko viņi minēja, pat ja kāds ir devis tādus solījumus, nav praktiski realizējamas, jo mēs esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts," skaidro Reizniece-Ozola.
Viņas vērtējums par maksātnespējas administratora un konsultantu izraudzīto investoru, kura vārds tika atklāts 12. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, ir visnotaļ kritisks.
"Var redzēt, ka vai nu uzņēmumam nav pietiekami labi dota informācija šajā procesā, vai nu viņi paši nav tādi, kas ir piemēroti darbam ES valstī. Nav skaidrs, kurā pusē ir patiesība, bet ar sekām mums visiem būs jārēķinās," nosaka ministre.
Tikmēr LM kreditoru piesaistītā konsultanta – "Prudentia Advisors" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš vēl arvien ir pārliecināts, ka "KVV Group" piedāvājums ir bijis vislabākais.
"Man grūti spekulēt, kas būtu, ja būtu, bet mēs kā "Prudentia" izdarījām maksimālo darbu, sasniedzām maksimālo cenu, kāda bija iespējama, kas arī bija kreditoru interesēs," saka Krastiņš.
"Ja atceraties, finiša taisnē divi investori – "United Group" ar Igoru Šami un "KVV Group" savā starpā ļoti sacentās. Cena šīs konkurences rezultātā tika paaugstināta. Pēc tam, protams, investors var sūkstīties un kost pirkstos, bet tāds arī bija mūsu darbs, tāds bija uzstādījums no administratora un kreditoriem – pārdot šo rūpnīcu uz maksimāli izdevīgiem noteikumiem," uzsver "Prudentia Advisors" vadītājs.
Krastiņa pieminētais Igors Šamis Latvijas medijos apgalvojis, ka viņa piedāvātā cena un garantijas bijušas labākas. Pats Krastiņš gan uzsver, ka arī "KVV Group" sniegtās garantijas ir bijušas pietiekamas un saistību nepildīšanas gadījumā LM jaunajiem īpašniekiem jārēķinās ar milzīgiem zaudējumiem. "Tā informācija, kuru mums investors iesniedza par savu līdzekļu pieejamību, bija divas ES bāzētas solīdas, lielas bankas, kas liecināja, ka investoram ir nepieciešamā visa summa naudas līdzekļu veidā pieejama, lai izpildītu savas saistības. Cits jautājums, vai investors to gribēs un pildīs godprātīgi līgumus," atzīst Krastiņš. "Es domāju, pagaidām nevajag celt paniku. Investors ir ļoti motivēts pildīt saistības, jo pretējā gadījumā investors pazaudēs ļoti lielus līdzekļus, apmēram 50 miljonus, ko viņš līdz šim ir ieguldījis. Pretējā gadījumā investoram atņems šo rūpnīcu un viņš pazaudēs šos 50 miljonus," norāda Krastiņš.
Valsts kases pārvaldnieks: Ir bažas par situāciju LM
Līdzīgās domās ir arī Āboliņš, kurš gan neslēpj, ka "KVV Group" jau bijušas problēmas ar savlaicīgu finanšu prognožu iesniegšanu LM kreditoriem.
"Informācija, kas pienāk, raisa bažas.
No otras puses, tas, kādai vajadzētu būt šai investoru motivācijai, ņemot vērā to naudas līdzekļu apjomu, ko viņi jau ir ieguldījuši rūpnīcā, gan veicot pirmo iemaksu, kas lielā mērā aizgāja kreditoriem un maksātnespējas izdevumu segšanai, gan apgrozāmiem līdzekļiem, gan izsniedzot dažāda veida nodrošinājumus – bankas garantiju, saistīto uzņēmumu garantiju, komercķīlas, hipotēkas – šķiet diezgan nepieļaujama situācija, ka viņi saimniecisko darbību nesakārto tādā veidā, lai varētu izpildīt saistības pret kreditoriem," pieļauj Āboliņš.
Līgumos, kas noslēgti starp LM jaunajiem īpašniekiem un kreditoriem, ir paredzēti konkrēti saistību izpildes kontroles mehānismi. Tas, cik efektīvi tie darbosies, ir atkarīgs gan to tā, cik veiksmīgi uzņēmumam izdosies atjaunot darbību, gan no investoru godaprāta, atzīst Valsts kases pārvaldnieks. "Formāli tie pienākumi un saistības investoram ir noteikti atsevišķos līgumos ar katru no kreditoriem. Arī valstij ir līgums ar uzņēmumu par to, kā viņš pilda savas saistības, tur ir grafiks un ir iestrādāti dažādi uzraudzības mehānismi un tiesības no kreditoru puses un pienākumi no uzņēmuma puses. Tas ir saistīts ar dažādu prognožu iesniegšanu, pārskatu iesniegšanu par faktiskās darbības rezultātiem, pārskati arī no saistītajiem uzņēmumiem. Ir tiesības veikt dažādas pārbaudes, piemēram, pagājušajā nedēļā Valsts kases cilvēki bija tādā operatīvā pārbaudē par to, kāda ir ķīlu situācija uzņēmumā," saka Āboliņš.
Turklāt jāņem vērā, ka kreditori nevar iejaukties uzņēmuma lēmumos, uzsver Āboliņš. "Attiecībā par finanšu prognozēm jāsaka, ka tās mums tika iesniegtas ar novēlošanos, tās tiešām bija salīdzinoši optimistiski un mēs arī dzīvē redzējām, ka pats uzņēmums šīs prognozes nerealizēja," viņš saka. "Šobrīd mēs gaidām jaunākas prognozes, bet katrā ziņā prognožu pieņēmumi un cipari, kas tur parādās, ir paša uzņēmuma lēmumi, bet redzot, ka prognozes nepildās, mēs neejam un nemēģinām uzreiz atņemt uzņēmumam ieķīlāto mantu," norādīja Āboliņš.
Velmers noraida tiesvedības starp valsti un "KVV Group" iespējamību
"KVV Group" līdzīpašnieka Valerija Krištala pārmetumi par to, ka LM pārdošanas procesā nav bijis pietiekamas atklātības un netiek pildīti investoriem dotie solījumi, radījuši pamatu arī bažām par to, vai šī nebūs kārtējā reize, kad valsts un investori tiek ierauti ilgstošā un dārgā tiesvedībā. Velmers šāda riska esamību noliedz. "Šis nav ne privatizācijas līgums, ne valsts mantas atsavināšanas līgums. Šis ir parasts privāttiesisks darījums, kad maksātnespējas procesā bankrota aktīvi tiek pārdoti pircējam," skaidro Velmers. "Atšķirība tāda, ka viens no kreditoriem jeb lielākais kreditors ir valsts. Līdz ar to šeit attiecībā uz maksātnespējas procesa aktīviem mantas nodošana ir pabeigta, samaksa ir saņemta, bet ar nodrošinātajiem kreditoriem ir finanšu līgumi, kuros uzņēmumam ir jāturpina pildīt savas saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem, līgumos noteiktie finanšu nosacījumi, kas nozīmē nepieciešamību saglabāt darbību, nodrošināt naudas plūsmu, kas savukārt nozīmē arī vajadzīgos darbiniekus," uzsver maksātnespējas administrators.
Turpretī Reizniece-Ozola neizslēdz iespēju, ka LM atkārtoti var nonākt situācijā, kad nespēj izpildīt savas saistības.
"Kamēr uzņēmums pilda savas saistības, formālu iemeslu vērtēt kādu darbību nav. Šobrīd viņi savas saistības pilda gan pret valsti, gan pret, piemēram, elektrības pakalpojumu sniedzējiem, ar ko viņi mēģina norēķināties par uzkrātiem elektroenerģijas parādiem. Bet, ja šis pasākums būs neveiksmīgs, manuprāt, pilnīgi noteikti būtu jāvērtē, vai tika piesaistīts īstais investors," uzsver ministre.
Tāpat starp maksātnespējas administratoru un "Liepājas metalurga" jaunajiem īpašniekiem noslēgtajos līgumos nav paredzēts, ka uzņēmumam jāsaglabā noteikts skaits darbavietu. Turklāt situācija metalurģijas tirgū vēl arvien ir ļoti smaga, tādēļ zināmos apstākļos investori var nonākt pie secinājuma, ka darbības pārtraukšana, kaut arī ciešot daudzos miljonos mērāmus zaudējumus, tiem ir izdevīgāka par tās turpināšanu.
