Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Skolu slēgšana Viļakas novādā dzīvi maina, bet neaptur

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Parlamenta vēlēšanas Lietuvā: revolūciju nav pamata gaidīt, bet intrigu netrūkst

Likuma mīkstināšana varētu ļaut farmācijai atklāti «dotēt» slimnīcas

Likuma mīkstināšana varētu ļaut farmācijai atklāti «dotēt» slimnīcas

Lai izvairītos no interešu konfliktiem, slimnīcām jāievēro likuma prasības attiecībā uz ziedotājiem – divus gadus nedrīkst pieņemt jebkādus lēmumus attiecībā uz tiem. Tas attiecas arī uz iepirkumiem, pat ja ziedotājs ir uzvarējis konkursā.  Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā šo stingro normu mainīt. Tikmēr pašas slimnīcas ar šādām problēmām nesaskaras jau tagad - ziedojumus saņem fondi, ne pašas slimnīcas.

Ziedotājs nevar būt pasūtījuma izpildītājs

Likums par interešu konflikta novēršanu paredz: ja institūcijai, piemēram, slimnīcai ziedojis kāds uzņēmums, tad slimnīca pēc šī ziedojuma vai mantiskās palīdzības pieņemšanas attiecībā uz ziedotāju divus gadus nedrīkst pieņemt jebkādus lēmumus, tostarp iepirkuma konkursā. 

„Tas bija radīts ar domu ierobežot valsts reketu attiecībā uz kaut ko,” skaidro KNAB pārstāvis Andris Donskis. Viņš stāsta, ka šāda norma radīta, jo iepriekš bija gadījumi, kad pat policijā uzņēmēji remontēja kabinetus.

„Kad publiskas personas, institūcijas saņem ziedojumu, dāvinājumu publiskajām vajadzībām, tad, lai sabiedrībai nerastos šaubas, ka tieši tāpēc, ka viņš ir ziedojis, pret viņu ir kaut kāda īpašāka attieksme iepirkumā. Arī šodien nereti parādās publiski visādi paziņojumi, ka tieši tāpēc vinnējis atsevišķs komersants un saņēmis valsts pasūtījumu tāpēc, ka viņš kaut kad kaut ko ir izdarījis labu,” skaidro Donskis.

Arī korupcijas novēršanas eksperte Diāna Kurpniece atgādina -

lai slimnīca vai cita valsts institūcija varētu saņemt ziedojumu no uzņēmuma, tas jāsaskaņo ar augstākstāvošu institūciju, šajā gadījumā ar Veselības ministriju.

„Jāizvērtē, vai nerodas interešu konflikta situācija, piemēram, vai nav nesen vēl veikti iepirkumi no šī paša ziedojumu devēja. Piemēram, ja tas ir kāds SIA „ABC”, viņš ir pirms kāda laika piedalījies publisko iepirkumu konkursā un uzvarējis, slimnīcas vajadzībām piegādājis kādas preces, tad šādu ziedojumu nevarētu saņemt, jo tad varētu rasties aizdomas, ka, piemēram, tur ir bijusi kaut kāda aizmuguriska vienošanās un tas varētu būt kaut kāds slēpts kukulis," stāsta Kurpniece.

Latvijā īpaši strikti ierobežojumi

No otras puses, ja kāda komercsabiedrība ziedo slimnīcai, piemēram, 10 000 eiro, tad divus gadus no tā brīža, kad ziedojums saņemts, uzņēmums nevar sniegt par atlīdzību šai iestādei pakalpojumus vai piedalīties publisko iepirkumu procesā.

Kurpniece arī atzīst - ierobežojums ir visnotaļ strikts. Ārvalstu praksē nav tik stingru ierobežojumu attiecībā uz jebkādiem ziedojumiem.

Pieņemot, ka pat valstij piederošas bibliotēkas, kultūras nami, izglītības iestādes, tajā skaitā slimnīcas, nekad nav finansētas tādā mērā, ka tām pāri paliktu nauda. Taču Latvija ir pieņēmusi šādu regulējumu, tas ir jāievēro, un to acīmredzot valsts amatpersonas labi zina.

Bet vai šī stingrā kārtība nerada riskus?

„Tas vienmēr ir jāskatās kontekstā ar personisko sajūtu, vai tās personas, kas ir spiestas ievērot šo regulējumu, nejūtas, ka viņi ir nepamatoti ierobežoti. Un, ja viņi domā, ka viņi ir nepamatoti ierobežoti, tad varētu būt situācija, ka viņi meklē dažādus ceļus, kā apiet šādus ierobežojumus. Piemēram, sadibina biedrības, nodibinājumus, fondus, kuros formāli darbojas tās pašas personas, kas strādā valsts iestādē.

Bet, lai neparādītos, ka valsts iestāde ir saņēmusi finansējumu, tad šis finansējums tiek pat pieprasīts caur šīm neformālajām organizācijām," atklāj eksperte.

Viņa arī skaidro, kādi riski no tā ir sabiedrībai: „Sabiedrībai vienmēr ir risks saistībā ar to - ja kāda persona ir pieņēmusi prettiesisku labumu, viņas pieņemtais lēmums nebūs godīgs attiecībā pret klientu. Šajā gadījumā varētu būt pret pacientu. Varbūt pacientam tiek reklamēti tie produkti, ko piedāvā ziedojumu devējs.”

Slimnīcas: Strikto kārtību nav grūti ievērot

Savukārt Latvijas Radio aptaujāto lielo universitātes slimnīcu vadība pauž, ka arī esošo strikto kārtību neesot grūti ievērot.

„Farmācijas industrija slimnīcai kā tādai neziedo," norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga. „Ja ir pieņēmums, ja kāds ir ziedojis, tad ir jāpublicē attiecīgās iestādes mājaslapā, lai jebkurš varētu redzēt, ka šai ārstniecības iestādei ir sadarbība ar tādu un tādu kompāniju, tad šis jautājums ir caurspīdīgs.”

Arī no Stradiņa slimnīcas valdes locekles Artas Birumas sacītā izriet, ka slimnīcai likuma prasības grūtības nesagādā: „Mums šobrīd visi ziedotāji, kas ir bijuši, ir juridiskas vai fiziskas personas, kuras nepiedalās pēc tam iepirkumā. Līdz ar to tas jautājums tā nav bijis.”

Ziedo ne slimnīcām, bet fondiem

Tomēr, lai arī vismaz šīm lielajām universitātes slimnīcām farmācijas nozares uzņēmumi neziedo, tie mēdz ziedot fondiem, kuru nosaukumā ir šo slimnīcu vārds, un kuru vadībā ir slimnīcu vadošie speciālisti.

Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas )RAKUS) attīstības fondu vada asociētais profesors Ardis Platkājis no slimnīcas diagnostiskās radioloģijas nodaļas, un tā valdē ir profesors Aivars Lejnieks, RAKUS galvenais internists, un profesors Mārcis Leja, slimnīcas zinātnes daļas vadītājs.

Fonda gada pārskats vēsta, ka, piemēram, pērn prāvākais ziedojums fondā bijis no zāļu lieltirgotavas „Recipe Plus”, kura regulāri piedalās arī šīs slimnīcas rīkotajos iepirkumos. Tā fondam pērn ziedoja 42 tūkstošus eiro. Kopumā RAKUS atbalsta fonda kontos 2015.gadā uzkrāti aptuveni 257 tūkstoši eiro, pērn ziedojumos saņemti aptuveni 312 tūkstoši.

Taču slimnīcas fonds nav slimnīca – tās ir divas atšķirīgas institūcijas. 

„Nē, fonds nekādā veidā neietekmē slimnīcas iepirkumus," saka Rīgas Austrumu slimnīcas vadītāja. Arī Stradiņa slimnīcas valdes locekle slimnīcas darbībā, piemēram, iepirkumos, korupcijas riskus nesaskata: „Iepirkuma likums jau regulē to, ka mēs neiepērkam kādas konkrētas zāles, bet mēs iepērkam aktīvo vielu. Attiecīgi katrs zāļu ražotājs mums var piedāvāt to savu ražojumu, kur ir šī aktīvā viela tādā apjomā, kāda mums ir nepieciešama. Līdz ar to mēs izvēlamies zemāko cenu iepirkumā, un to, kas vinnēs, mums ir grūti pateikt, kurš no ražotājiem būs ar izdevīgāko slimnīcai piedāvājumu.”

Fonds nav slimnīcas struktūrvienība

Taču - ar ko nodarbojas fondi? Stradiņa slimnīcas attīstības biedrībā, ko iepriekš sauca par fondu, stāsta, ka tas nodarbojas ar zinātnisko projektu, ārstu un rezidentu izglītības atbalstīšanu. Līdzīgi mērķi ir arī Rīgas Austrumu slimnīcas atbalsta fondam: labdarība, veselības veicināšana, slimību profilakse, atbalsts izglītības, zinātnes attīstīšanai, kā arī kultūras atbalstīšana.

"Mūsu lielākā darbība aizņem dažādu izglītojošu materiālu izdošanu, sākot no kaut vai infografikām pacientiem, beidzot ar konferenču organizēšanu ģimenes ārstiem un dažādu jomu speciālistiem, kas strādā ambulatorā sektorā. Mēs viņus informējam par to, ko slimnīcas spēj izdarīt pacientu labā, kā mums attīstās gan šis pakalpojumu līmenis, gan iespējas sniegt palīdzību ārstēšanā un slimībās, kur mēs esam vadošā iestāde valstī kā universitātes slimnīca," skaidro fonda izpilddirektors Normunds Beļskis.

"Tā nav slēgta biedrība vai fonds slimnīcas paspārnē. Nekādā gadījumā fonds nav slimnīcas struktūrvienība.

Mēs esam pilnīgi neatkarīgi no slimnīcas. Faktiski fonds darbojas sabiedrības interesēs," saka Stradiņa slimnīcas attīstības biedrības vadītājs profesors Dainis Krieviņš, kurš ir asinsvadu ķirurgs un slimnīcā vada zinātnisko institūtu. Viņš uzsver, ka  slimnīcu ar biedrību saistot faktiski tikai nosaukums.

Atskaitot slimnīcas popularizēšanu, pārējie biedrības mērķi saistās ne tikai ar šīs iestādes mediķiem un pacientiem, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. "Es arī paskatījos 2015.gada ziedotājus un konstatēju, ka 89%, gandrīz 90 % no visiem ziedotājiem nav nekādā saistībā ar tiem produktiem vai medikamentiem, kuri varētu būt vai ierīcēm, ko lieto slimnīca. Mums 40% ziedotāju ir vispār organizācijas, kuras nav saistītas ar medikamentiem," norāda Krieviņš.

Gada pārskats vēsta, ka Stradiņa slimnīcas attīstības biedrības kontos ir 421 tūkstotis eiro. Pērn ziedojumos saņemts 101 tūkstotis. No ziedotājiem, kas ir saistīti ar veselības nozari, pusei neesot sakara ne ar slimnīcas iepirkumiem, ne ierīcēm, kuras lieto slimnīcā.

„Faktiski pat skaitļi liecina, ka mums nav ietekmes, ko kādreiz mēdz pārmest, ka varētu būt kaut kāda slēpta korupcija vai kas.

Mums nav nekādas korelācijas starp mūsu ziedotājiem un sadarbības partneriem ar pašu slimnīcu," apgalvo Krieviņš.

Viņš uzsver, ka ziedotājiem nav ietekmes arī uz fonda darbību. To pašu norāda arī Austrumu slimnīcas atbalsta fonda izpilddirektors Normunds Beļskis: „Nav tā, ka būtu kāda dominējoša iestāde vai kādi mēģinājumi diktēt savus noteikumus. Tā tas nav. Mums ir ļoti korektas attiecības ar visiem šo pārstāvniecību vadītājiem un viņu personālu.”

Ministrija: Riski ir vienmēr

Taujāts par ekspertu norādītajiem riskiem un iespējamiem apiešanas mehānismiem, Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners, kurš ir arī šo slimnīcu kapitāldaļu turētājs, atzīst, ka riski var būt vienmēr:

"Kad ir žogs, vienmēr kāds mēģinās izlauzties pāri. Bet likumi tiek rakstīti godīgiem, normāliem cilvēkiem."

Arī Veselības ministrijas valsts sekretārs atzīst, ka tieši slimnīcām lielākoties ziedo uzņēmumi, kas nav saistīti ar nozari. Valsts kapitālsabiedrības, kādas arī ir klīniskās universitātes slimnīcas, ziedojumu saņemšanu saskaņo ar Veselības ministrijas valsts sekretāru kā kapitāldaļu turētāju. Saskaņā ar Ketnera teikto tas notiekot vismaz reizi mēnesī. Biežāk šie saskaņojumi tiek lūgti pirms svētkiem.

Striktajos ierobežojumos plāno izmaiņas

Taču esošajā kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs plāno izmaiņas – izņēmumu. Tas paredz, ka joprojām divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas institūcijai, piemēram, slimnīcai, aizliegts attiecībā uz ziedotāju pieņemt jebkādus lēmumus, taču izņemot tos, kas pieņemti atklātā konkursā. Jaunums ir šis izņēmums.

„Šajā gadījumā būtu atklāts konkurss. Ja ir atklāts konkurss, visiem viss ir skaidrs, kāpēc šis pasūtījuma saņēmējs saņem šo  līgumu, uz viņu arī [attiektos] šie ierobežojumi divus gadus pieņemt  lēmumus," stāsta KNAB pārstāvis Andris Donskis.

Uz jautājumu, kas ir šo izmaiņu iniciators, Donskis norādīja, ka grozījumu izstrādātājs ir KNAB:

„Mēs paši saprotam, ka šī norma īsti vairs laikam neatbilst. Tā ir diezgan problemātiska gan mums kā iestādei, kas uzrauga, gan tiem, kam ir jāpiemēro.”

Grozījumi ir sākuši ceļu uz valdību, pēc tam likuma grozījumi būs jāapstiprina arī Saeimā.

Var secināt , ka slimnīcas labi zina, ko paredz likums attiecībā uz ziedojumiem, un tām ir izdevies izvairīties no potenciāliem interešu konfliktiem. KNAB stāsta, ka vismaz pēdējos gados šādus pārkāpumus veselības nozarē nav atklājis.

Turklāt arī farmācijas firmas un lieltirgotavas neziedo slimnīcām. Taču tās mēdz ziedot fondiem un biedrībām, kuru vadībā ir slimnīcu augsta līmeņa speciālisti.

Veidojot "Īstenības izteiksmes" raidījumu gan atklājās, ka Veselības inspekcijas publiskotajā sarakstā par farmācijas industrijas atbalstu ārstiem un viņu organizācijām atsevišķas slimnīcas uzrādās kā atbalsta saņēmējas. Viena no uzrunātajām slimnīcām norādīja, ka dati ir nepilnīgi. Viņuprāt, patiesībā paši mediķi slēguši līgumu par atbalstu ar kādu no farmācijas firmām un slimnīcu norādījuši kā darbavietu. Tāpēc slimnīca sarakstā uzrādoties kā atbalsta saņēmējs. Taču šādas nesakritības neviens pusgada laikā nav centies novērst, pasakot, kā tad ir patiesībā, un acīmredzot - neviens par to nebija arī jautājis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt