Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ārvalstīs iegūtu augstākās izglītības diplomu atzīšana: Katru piekto pieteikumu noraida

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: «Baltais plankums» pašā deguna priekšā

Likstas publisko ēku būvniecībā – brāķa projekti vai būvnieku dempings?

Likstas publisko ēku būvniecībā – brāķa projekti vai būvnieku dempings?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Pusgada laikā divi lauzti līgumi par sabiedriski nozīmīgu ēku – Rakstniecības un mūzikas muzeja un "Tabakas fabrikas" – pārbūvi liecina par sistēmiskām problēmām būvniecības iepirkumos, saka būvnieki. Tikmēr pasūtītāji uzņēmējiem pārmet cenu dempingu, bet kontrolētāji mudina būvniecības jomai kļūst standartizētākai.

Nepilnīgs projekts vai aizbildinājumi?

Ķibeles, kas piedzīvotas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības laikā, Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta epopeja, aizvadītā gada rudenī lauztais līgums ar "Tabakas fabrikas" pārbūvētājiem un jau šogad lauztais līgums ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstruētājiem, faktiski apstājušies Muzeju krātuvju kompleksa būvdarbi Pulka ielā. Tie ir tikai daži no nozīmīgiem projektiem, kuru īstenošana daļai vērotāju ļauj ironizēt par nelabvēlīgu karmu, bet citiem – uzdot raižpilnus jautājumus par būvniecības nozarē notiekošo.

"Šis ir diezgan kliedzošs gadījums, kad pasūtītājs, vienpusēji laužot līgumu, ir rīkojies prettiesiski," komentējot "Valsts nekustamo īpašumu" lēmumu lauzt ar pilnsabiedrību "PMK un BBA" noslēgto līgumu par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, saka pilnsabiedrības vadītājs Ivo Čerbakovs.

"Valsts nekustamie īpašumi" lēmumu par līguma laušanu skaidro ar to, ka būvnieki pamatīgi iekavējuši būvdarbu termiņus, tādējādi radot risku zaudēt vairāk nekā četrus miljonus eiro lielu Eiropas Ekonomiskās zonas finansējumu.

Čerbakovs aizkavēšanos nenoliedz, taču uzstāj, ka pasūtītājs savlaicīgi informēts par rekonstrukcijas darbu aizkavēšanās iemesliem, kas bijuši saistīti ar projekta labojumu saskaņošanas gaitu būvvaldē un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā: "Tanī brīdī, kad mēs uzsākām būvdarbu izpildi atbilstoši šim tehniskajam projektam un sākām atsegt būvdarbu zonas, mēs konstatējām, ka būvprojekts neatbilst faktiskajai situācijai. Un skaidrs, ka šādām vecām rekonstruējamām ēkām ir jāveic tehniskā izpēte pirms būvprojekta izstrādes.

Kad mēs sākam atsegt būvdarbu zonas, ieskaitot pamatus, lien ārā visādi zili brīnumi.

Loģiski, ka mēs kā būvnieks neko nedrīkstam tālāk darīt līdz brīdim, kad mums tehniskā projekta autors iedod tālākai būvdarbu izpildei nepieciešamos risinājumus."

Kā apliecinājumu Čerbakovs rāda uz vairākiem simtiem lappušu apkopotus dokumentus – būvsapulču protokolus, saraksti ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" un tamlīdzīgi: "Mēs esam regulāri rakstiski informējuši pasūtītāju par šīm problēmām. Galu galā mums ir arī būvsapulču protokoli. Sapulces notika katru nedēļu. Šajos protokolos informācija ir diezgan detalizēti atspoguļota, tajā skaitā noteikti termiņi, kuros katrai no pusēm ir jāizpilda zināmi pienākumi, lai mēs varētu iekļauties nospraustajos termiņos. Un diemžēl ne pasūtītājs, ne projektētājs ļoti daudzos gadījumos šajos termiņos neiekļāvās."

Projekta izmaiņas būvvaldē sniegtas vairākkārt – pirmo reizi aizvadītā gada augustā, pēc tam – oktobrī, bet pēdējo reizi – vēl šā gada 19.janvārī.

Tomēr "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols būvnieku argumentus sauc par atrunām, noraidot arī pieprasījumus apmaksāt papildu darbus: "Līgumā pat vispār šāda iespēja nebija atrunāta. Līgums bija par pilnu būvniecību par noteiktu samaksu, bez jebkādām iespējām mainīt cenu. Vienīgais cenas mainīšanas pamatojums, kas ir iespējams, ir sabiedrības drošība vai ēkas drošība."

"Valsts nekustamo īpašumu" vērtējumā, iepriekš projektā neuzrādīto velvju atklāšanās un projekta izmaiņu saskaņošanas ievilkšanās ir tikai aizbildinājumi:

"Kam ir jānotiek, lai šie 16 kvadrātmetri spētu uz trim mēnešiem apturēt būvdarbus 3000 kvadrātmetru lielā objektā?"

Tikmēr Ivo Čerbakovs no pilnsabiedrības "PMK un BBA" uzstāj: "Mums pat izveidojās situācija, ka trīs mēnešus divās trešdaļās objekta mēs kā būvnieks neko nedrīkstējām darīt. Pat gribot nedrīkstējām!"

Savas domstarpības ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" pilnsabiedrība risina tiesā.

RD: Tiesvedībā zaudētāji ir abas puses

Publisko sektoru pārstāvošie pasūtītāji ar būvniekiem noslēgtos līgumus lauž reti.

Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"), vaicāts par galvaspilsētas pašvaldības praksi, atbild: "Mums bija savā laikā viens gadījums, kurā mēs izbeidzām līgumu. Bet tas bija pirms kādiem sešiem vai septiņiem gadiem, kad faktiski būvnieks vispār nestrādāja objektā, un mēs izbeidzām līgumu."

Kāpēc tā? Uz šo jautājumu Burovs atbild, ka līgumu laušana nav izdevīga ne tikai tiesvedības risku dēļ: "Tas ir vissliktākais, kas var būt.

Tur uzvarētāja nebūs neviena tāpēc, ka ļoti grūti apzināt izdarītos darbus.

Ja tie ir izdarīti pa pusei, tad kā tos apzināt, kā notāmēt? Vienmēr zaudētāji ir abas puses. Pēc tam vēl garantija…kas atbild par tiem darbiem, kas ir izdarīti? Vecais būvnieks vai jaunais? Vecais būvnieks atbildību nenes, jaunais būvnieks negrib uzņemties atbildību par iepriekš veiktajiem darbiem. Labi tas nav."

Mudina vairāk standartizēt

Biežākie pārkāpumi publisko ēku būvniecībā 296 pārbaudēs:  

49% būvdarbi neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām

 

39% nenotiek autoruzraudzība vai būvuzraudzība un/vai neievēro būvuzraudzības plānu

 

22% būvlaukumā nav būvizstrādājumu atbilstību apliecinošas dokumentācijas

 

Avots: Būvniecības valsts kontroles biroja dati par 2016. gadā veikto pārbaužu rezultātiem

Sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā pārkāpumi tiek konstatēti bieži, pat pārāk bieži, to ļauj secināt pēc Zolitūdes traģēdijas izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja apkopotie dati par 2016.gadā notikušajām pārbaudēm.

52 no kopumā pārbaudītajiem 103 objektiem konstatēti pārkāpumi, deviņos – tik būtiski, ka būvdarbus nācās apturēt.

Teju puse no atklātajiem pārkāpumiem saistīti ar būvdarbiem neatbilstoši apstiprinātajam būvprojektam, stāsta Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis. "Biežākais pārkāpums, ko mēs konstatējam, ir, ka darbi, ko veic būvuzņēmējs, neatbilst saskaņotajam projektam. No vienas puses, mēs varam runāt par nekvalitatīviem projektiem.

Tas projekta sastāvs, ko radījuši paši projektētāji, nav pietiekams un nav kvalitatīvs, lai šo darbu spētu būvnieks izdarīt."

Viņaprāt, Latvijā strādājošie būvniecības nozares speciālisti, sākot no projektētājiem un beidzot ar būvniekiem, netiek līdzi citviet pasaulē vērojamajai tendencei. Proti, būvniecības joma kļūst arvien standartizētāka. Eiropā šo standartu piemērošana nostiprināta arī normatīvo aktu, tostarp – tieši piemērojamo regulu līmenī.

"Šos standartus Latvijā joprojām nevēlas lietot nozarē, jo īpaši projektēšanas nozarē. Arhitekti ir ļoti kūtri lietot šos standartus – gan Eiropas, gan starptautiskos. Arhitekti uzskata, ka viņi ir zināmā mērā radošas personības un jebkura standartizācija ierobežo viņu radošo garu.

Viņi dzīvo tādā puspatiesībā, mītā, ka šie standarti viņiem kaut ko ierobežo," saka Druķis.

Vāji definēta atbildība?

Zīmīgi, ka tieši būvnieku iebildumi pret būvprojektā paredzētajiem risinājumiem kļuvuši par iemeslu, kādēļ patlaban praktiski apstājušies Muzeju krātuvju kompleksa būvdarbi Pulka ielā. Pēteris Druķis šo sauc par pozitīvu piemēru, kad problēmas tiek risinātas, tiklīdz tās atklātas.

Tikmēr "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols stāsta, ka būvnieku iebildumi tomēr neesot bijuši līdz galam pamatoti: "Mēs vēl ar būvnieku neesam vienojušies par Muzeju krātuvju būvniecības turpināšanu. Mēs esam ekspertējuši projektu, sapratuši, ka sākotnējās pretenzijas par projekta kvalitāti nav apstiprinājušās. Patlaban notiek sarunas par to, kādā veidā no šīs vietas izkustēties, kam pieprojektēt, ko pieprojektēt un par kādām naudām pieprojektēt."

Pārkāpumi un domstarpības starp pasūtītājiem un būvniekiem liecinot par dziļām problēmām visā nozarē, saka Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs: "Ir sistēmiskas problēmas. Būvnieku asociācija ir aicinājusi par nozari atbildīgo ministriju vērtēt būvniecības dalībnieku atbildību. Vērtēt un definēt katra dalībnieka atbildību, sākot no pasūtītāja atbildības, pēc tam – ģenerālbūvnieka atbildību, projektētāja atbildību, apakšuzņēmēju atbildību un viņu apakšuzņēmēju atbildību.

Visos šajos līmeņos atbildība ir izplūdusi un vāji definēta, interpretējama, un šo es redzu kā sistēmisku problēmu." 

Viņaprāt, liela daļa likstu, kas saistītas ar lielo un sabiedriski nozīmīgo projektu īstenošanu, atkristu, ja pasūtītāji atbildīgāk attiektos pret saviem pienākumiem: "Pasūtītājam ir atbildīgi jāiepērk būvdarbi, jāorganizē iepirkums. Ar atbildību es domāju, ka tas ir jādara kvalificēti. Jo, ja mēs to darām bez kvalificētiem speciālistiem, pavirši, tas process nonāk pie būvnieka. Ja būvnieks redz, ka pasūtītājs ir paviršs, tad automātiski arī būvnieks, kurš tā nedrīkstētu darīt, bet arī būvnieks vairs nebūs tik rūpīgs. Un tā tas aiziet visos līmeņos līdz pat strādniekam, kas veic reālos darbus būvlaukumā."

Tam gan kategoriski nepiekrīt Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis:

"Pasaulē kopumā tiek uzskatīts, ka pasūtītājam ir jābūt tikai īpašumtiesībām uz konkrēto objektu un naudai.

Ar to viņa atbildība beidzas. Izpildītājam ir jāspēj nodrošināt termiņi, kvalitāte un cena, izmantojot tās tehnoloģijas un risinājumus, kas pasaulē tiek piedāvāti."

Pasūtītāji būvniekiem pārmet dempingu

Fakts, ka teju visos pēdējo gadu laikā īstenotajos lielajos projektos to izmaksas projekta iedzīvināšanas gaitā būtiski pieaugušas, vedina domāt, ka, cīnoties par pasūtījumiem, būvkompānijas apzināti piekopj dempingu.

"Būvnieki dempingo, būvnieki visu laiku dempingo, lai dabūtu pasūtījumu.

Mums ir tādi gadījumi, kad mēs izskatot redzam, ka cena ir maza, mēs parakstam līgumu, bet pēc tam mēs ejam un ar viņu runājam: Mīļie draugi, mēs rakstījām, ka vajadzētu tādas un tādas kvalitātes apdares materiālus, lūdzu nodrošiniet. Kaut vai uz savas peļņas rēķina," saka Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs. Viņa vadītais departaments ir viens no vērā ņemamākajiem spēlētājiem publiskajos būvdarbu iepirkumos.

Par dempingu ir pārliecināts arī Mārtiņš Tols, kurš gan apgalvo, ka vēl iepirkuma stadijā to neesot iespējams atklāt. Viņaprāt, tieši dempings ir iemesls, kādēļ lielajos projektos būvnieki iemanās pieprasīt samaksu par papildu darbiem: "Telpa manevram parasti ir šī pasūtītāja rezerve. Būvnieki mēģina teikt, ka tas viņiem ir pielemts; neskatoties uz to, ka līgumā apstiprinātu darbu par šo pasūtītāja rezervi nav, būvnieks uzskata, ka viņam tā pienākas. Tie laiki, kad viņiem pienākas, sāk aiziet."

Tikmēr Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs uzsver: "Būtu bezatbildīgi par šiem procesiem vainot tikai būvnieku.

Vai tad būvnieks apzināti iet uz šiem procesiem tikai tāpēc, ka viņam tā gribas? Viņš ir spiests to darīt."

Jautājums par būvdarbu izmaksām publiskajos iepirkumos un publisko ēku būvniecības kvalitāti vēl jo aktuālāks kļūst tagad, kad tiek sagaidīts, ka jau tuvākā gada laikā šajā nozarē ieplūdīs visai ievērojami Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kā arī tiks sākti vairāki visai vērienīgi privāti projekti daudzu miljonu eiro vērtībā.

Par vienu no pārmaiņu nesējiem varētu kļūt izmaiņas publisko iepirkumu jomā. Jau tagad Būvniecības valsts kontroles birojs, balstoties uz kontroles pasākumu rezultātiem, sācis veidot "būvnieku pelēko sarakstu", kurā iekļauj tās būvkompānijas, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi. Pagaidām šis saraksts paredzēts iekšējai lietošanai un publisko būvdarbu pasūtītājiem vēl nav pieejams.

"No 2019. gada tas stāsies spēkā saistībā ar publiskajiem iepirkumiem," stāsta Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Viņš norāda, ka atrašanās šādā sarakstā kalpos par iemeslu būvkompāniju izslēgšanai no līdzdalības publiskajos iepirkumos.

Jautājums ir, kas nāks šo būvkompāniju vietā.

Daudzmiljonu pasūtījumi, iespējams, varētu šķist gana iekārojams kumoss ārzemju būvniekiem,

taču tādā gadījumā pasūtītājiem - kā publiskajiem, tā privātajiem - visticamāk, tomēr jārēķinās ar visai ievērojamu izmaksu pieaugumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti