De Facto

Reitingu aģentūra: Rīgai ir vājš finanšu menedžments

De Facto

Kā atšifrēt Krievijas propagandas melus

Līgums ar Saskaņu draud sašķelt mediķu arodbiedrību

Līgums ar «Saskaņu» draud sašķelt mediķu arodbiedrību

Pretēji Eiropā pieņemtajai labajai praksei, ka arodbiedrības neslēdz tiešus sadarbības līgumus ar politiskajām partijām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība šonedēļ noslēdza līgumu ar partiju "Saskaņa". Un tieši šis līgums radījis tādu nevienprātību starp arodbiedrības biedriem, ka ne viens vien apsver iespēju izstāties. Neapmierinātajiem mediķiem ir bažas, ka viņu arodbiedrība zaudēs neatkarību. Un nevis viņi ietekmēs politiķu dienaskārtību, bet paši kļūs par ieroci politiķu rokās.

"Saskaņai" draudzīgās arodbiedrības "LABA" pasākumi iepriekš gājuši rokrokā ar šīs partijas aktivitātēm, gluži kā partijas ideju ruporam. Raidījums "De facto"" jau vēstījis, ka tā nodrošinājusi apmeklētību arī "Saskaņas" rīkotajos pasākumos.

Bet šonedēļ roku viens otram paspieda "Saskaņas" vadītājs un Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs.

Vēl pirms vēlēšanām mediķu arodbiedrība nosūtīja vēstuli visām partijām, paziņojot, ka veselības aprūpei nepieciešami vismaz pieci procenti no kopbudžeta, ar jautājumu, vai konkrētā partija gatava šo aicinājumu atbalstīt.

"Mūsu vēstulē bija pavisam konkrēts jautājums, vai jūs esat gatavi šos ieteikumus izpildīt?   Un ja mums uzraksta, mēs esam par pakāpenisku palielināšanu, tad mēs tādu atbildi nepieņemam," sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Savukārt "Saskaņa" atsaucās un piedāvāja noslēgt līgumu. Kad šo iespēju Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padomē skatīja īsi pirms Ziemassvētkiem, slimnīcu iebildumi bija pārlieku lieli. Nolēma apspriest savos kolektīvos un atgriezties pie tā janvāra vidū.

"Tas nav pareizs lēmums. Bet ne jau tāpēc, ka konkrēta partija – ne tāpēc, ka ar "Saskaņu" – es tāpat būtu bijis pret –, es uzskatu, ka arodbiedrībā biedriem ir jājūtas komfortabli. Jājūtas komfortabli gan dažādu politisku uzskatu dēļ, gan reliģijas, gan ādas krāsas utt.  Tā ir specifiska organizācija, kurai jābūt apolitiskai. Pāri pār politiskām partijām, reliģiskām organizācijām un tāds ir mans viedoklis," uzskata Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājs Gunārs Riņķis.

Bērnu slimnīcas arodorganizācijā notika iekšējs balsojums un 75% darbinieku bija pret līgumu. Sasaistīšanos ar partiju noraidīja arī Biķernieku slimnīcas arodorganizācija un daudzi citi.

"Nedrīkst slēgt nekādas vienošanās, jo tā ir vienīgā institūcija, kas aizstāv darba ņēmēju.  Kas tad mums palīdzēs, ja sāksim slēgt šādas vienošanās?  Tad es neredzu šādai institūcijai jēgu!" neizpratnē ir Biķernieku slimnīcas arodorganizācijas biedre Daiga Rudzīte.

Gaiļezera klīnikā domas dalījušās, bet nobalsots par līgumu. Arī Stradiņa slimnīcā arodorganizācijas valde pēc pamatīgas diskusijas akceptēja to.

"Mans sapnis ir atnākt, nostrādāt astoņas stundas un saņemt adekvātu algu. Ja tas tā nebūs, tad būs jādomā par protestiem," savu nostāju pauž Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Līga Bāriņa.

Galu galā Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrību padomes sanāksmē no klātesošajiem 38 arodorganizāciju pārstāvjiem tikai 22 nobalsoja par, bet saņemtais balsu skaits bija pietiekams tālākai rīcībai. Tomēr neizprotama ir arodbiedrības nepieciešamība pēc līguma ar "Saskaņu", ja reiz tā atzīst, ka sadarbība iespējama arī šobrīd, turklāt ar visām partijām un bez līgumattiecībām. Skaidras atbildes nav.

"Paldies Straujumas kundzei, par to, ka viņa izpildīja savu solījumu, kad mums bija sarunas par budžetu, viņa apsolīja, ka būs 10 miljoni papildus nozarei vēl pērn. Un tas palīdzēja atrisināt vairākas sasāpējušas problēmas," stāsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, vienlaikus atzīstot, ka, lai to panāktu, līgums nav bijis nepieciešams, taču šobrīd neredz iemeslu līguma neslēgšanai ar "Saskaņu". 

Jautājums par sadarbību ar saskaņu arodorganizācijām  bija apvienots vienā aptaujas anketā ar priekšlikumiem par protesta akcijām. Tas gadījumam, ja Veselības budžets neaug atbilstoši Kera vadītās organizācijas un arī "Saskaņas" prasītajam. Tas liek vaicāt, vai politiķu mērķis nav gūt arī līgumā balstītu, līdzvērtīgu iespēju kopā ar mediķiem piedalīties viņu rīkotajās protesta akcijās.

"Ja arodbiedrības griezīsies pie "Saskaņas" pēc palīdzības, tad mēs savu iespēju robežās to noteikti sniegsim. Varētu iekļauties informēšanas kampaņā, lai mūsu biedri arī stāstītu par to, ka ir tāda un tāda problēma.  Ka būs protesta akcija, lai viņi piedalītos.  Mums ir daudz biedru, un arī ar to mēs varētu sniegt pietiekoši lielu atbalstu," sacīja “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Šādas kopējas akcijas politiķiem var nest papildu atbalstu. Taču mediķu arodbiedrības pārstāvjiem pieņemtais lēmums liek domāt par atturēšanos no dalības jebkāda veida akcijās, kas nozīmē arodbiedrības atbalsta mazināšanos savu biedru vidū. Turklāt mediķi pat pieļauj šķelšanos biedrības iekšienē.

"Noteikti būs pretrunas, jo es tagad jau esmu dzirdējusi versijas, ka biedri stāsies laukā no arodbiedrības tieši šī sadarbības līguma dēļ," stāsta klīnikas “Gaiļezers” arodorganizācijas biedre Anita Smeltere.

"Skatīsiemies, kā tas tālāk risināsies. Uzreiz jau nepametīsim arodbiedrību, skatīsimies, kā tas attīstīsies. Es domāju, ka jau tagad notiek liela šķelšanās arī starp šīm arodorganizācijām, jo taču puse bija par," bilst Biķernieku slimnīcas arodorganizācijas biedre Daiga Rudzīte.

"Jautājums par to, vai es būšu ar viņiem kopā pirmajās rindās – varbūt uz mani nevajag cerēt. Es nezinu. Jautājums, kāda mērķa vārdā tas būs un kā tas tiks pasniegts," saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas biedre Sarmīte Plūme.

Taču arodbiedrības cieša sasaistīšanās ar vienu partiju var nest vairāk ļauna, nekā laba. Šāda prakse vairs netiek īstenota jau gadus četrdesmit, tā uzskata Eiropas arodbiedrību institūta vecākais pētnieks Kurts Vandēls.

Viņš norāda, ka Eiropā šādi līgumi ir retums un sadarbība parasti notiek neformāli.

"Formāls līgums starp politisko partiju un arodbiedrību ir retums. Arodbiedrības dažreiz sadarbojas ar tām politiskajām partijām, kurām ir līdzīga ideoloģija. Tomēr formāls līgums tiešām ir reta parādībā un tas ir riskants priekš arodbiedrības. Viņus var sākt asociēt ar strādniekiem nelabvēlīgām reformām darba tirgū vai labklājības sistēmā. Ilgtermiņā viņi var kļūt par poliskās elites daļu, un tas nav viennozīmīgi vērtējams," pastāstīja Kurts Vandēls. 

Pētnieks uzskata, ka politiķi, piedāvājot šādu līgumu, var meklēt sev jaunus, darbaļaužu vidū labi ieredzētus kandidātus nākamajām vēlēšanām. Bet, ja partija ir pie varas, tai vieglāk panākt arodbiedrības atbalstu saviem lēmumiem, ne otrādi.

Klātesot arodbiedrības "LABA" pārstāvjiem un "Saskaņas" vadībai, pirms diviem mēnešiem šī partija parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāju Pēteri Krīgeru. Tā apvieno lielāko daļu arodbiedrību, taču tās mājas lapā par noslēgto līgumu gan neko nevar atrast.

Tikmēr pie varas esošā "Vienotība" speciālu līgumu ar arodbiedrībām negrasās slēgt, jo uzskata, ka sadarboties var arī līdzšinējās formās. Savukārt Nacionālā apvienība neizslēdz tādu iespēju, ja pati arodbiedrība to piedāvātu, bet Zaļo un Zemnieku savienība uzaicinājusi Keri uz frakcijas sēdi, lai pārrunātu sadarbību.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti