Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sistēmas bērni: Jelgavas bērnunamā vērienīgas pārmaiņas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

«Zapad 2017» - vai sprungulis Baltkrievijas neitralitātes politikas riteņos?

Lieta par Adamovā, iespējams, piekauto zēnu izbeigta

Lieta par Adamovas skolā, iespējams, piekauto zēnu ir izbeigta

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ir pārtraukusi izmeklēšanu par iespējamu zēna piekaušanu Adamovas speciālajā skolā, tomēr Valsts policija (VP) vēl vērtē citas epizodes, tostarp, iespējamo matu plēšanu kādam no audzēkņiem.

 

Uz rokām un kājām zilumi; audzinātāja situsi ar kājām

Ir pagājis pusgads, kopš Latvijas Radio uzsāka analīzi par to, kas notiek Jelgavas un citos bērnunamos. Par konkrētiem pāridarījumiem vainīgie tika sodīti un bērnunamā darbu zaudēja vairāki darbinieki. Trešdien Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme" secināja, ka Jelgavas bērnunama jaunā vadība pakāpeniski ievieš pārmaiņas, taču par aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu iepriekšējai direktorei var draudēt kriminālatbildība. Tieši Jelgavas gadījumā, vērtējot bērnu individuālās vajadzības valsts apjomīgajā projektā, biedrības „Bērni bērniem” eksperti jau martā atbildīgajām institūcijām nodeva papildu iesniegumu, kurā aprakstīta epizode ar kādu zēnu, kas nāk no Jelgavas bērnunama, bet faktiski dzīvojis Adamovas palīgskolā.

Viņu biedrības psiholoģe Andrija Likova sastapusi skolēnu pavasara brīvlaikā, ieslēgtu izolatorā. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzsāka plašākas pārbaudes konkrētajā skolā.

Šobrīd arī VP ar prokuratūru izmeklē iespējamus noziedzīgus nodarījumus pret nepilngadīgajiem konkrētajā skolā. Tagad fragments no epizodes, par kuru inspektori uzzināja pastarpināti, tikai tādēļ, ka zēns pavasara brīvlaikā bija nosūtīts uz Jelgavas bērnunamu:

“Kāds zēns viens pats ieslēgts tukšā istabā. Pēc pieprasījuma policists atslēdz durvis un izlaiž viņu ārā. Darbiniece Inese nespēj paskaidrot, kāpēc zēns bijis izolēts.

Zēna rokas un kāju lejas daļu klāj zilumi. Zēns stāsta, ka viņu piekāvusi Adamovas speciālās internātskolas audzinātāja Anita. Viņa situsi ar kājām.

Bērns saka, ka pēc brīvlaika uz Adamovas skolu neatgriezīsies un bēgs no iestādes”.

Zēns psiholoģei ļāvis zilumus arī nofotografēt, un tie ir apskatāmi iesniegumā. Toreizējā bērnunama direktore Maija Neilande iespējamību, ka zēns ticis piekauts, noliedza, sakot, ka, tieši otrādi, no skolas viņš atgriezies ļoti priecīgs. Vadība zilumus neredzēja, audzinātājas arī, pat pašvaldības policists, kas ieslēgto zēnu izlaida no izolatora, lai gan tobrīd zēns bija ģērbies T kreklā.

Pēdējo mēnešu laikā Radio saņēmis arī citu bijušo Adamovas skolēnu liecības par vardarbību no personāla puses, grūšanu pret sienu, ieslēgšanu izolatorā un citiem pāridarījumiem. Viņi skolu dēvē par „Adamovas Centrālcietumu”.

Epizodi par sišanu ar augstpapēžu kurpēm vairs neizmeklē

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), izmeklējot lietu, pamanīja arī cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem, kā rezultātā var iestāties kriminālatbildība.

Adamovas speciālajā skolā mācās gandrīz 90 bērni ar garīgās attīstības un uzvedības traucējumiem. Aptuveni trešdaļa nāk no bērnunamiem.

Viņu vidū arī, iespējams, piekautais puisis, ar kura stāstu aizsākās inspekcijas izmeklēšana. Inspekcijas vecākās inspektores Rēzeknē – Gunita Kopeika un Rita Vasiļjeva – sākotnēji secināja, ka sišana nav notikusi, bet skolotāja zēnam uzkāpa uz kājām.

Skolotāja sacīja, ka tas izdarīts netīšām. Notikušo ilgi skaidroja, jo bija izveidojis konflikts starp internāta audzinātāju un konkrēto zēnu. Notikušajam bija arī aculiecinieki. Intervējot viņus un citus skolēnus, ievākta informācija, kas liecina par konkrētās audzinātājas iespējamu cietsirdīgu rīcību pret bērniem pēdējo divu gadu laikā.

Inspekcija administratīvo lietvedību par vairākām fiziskās un emocionālās vardarbības epizodēm tagad ir izbeigusi, tai skaitā par gadījumu ar augstpapēžu kurpēm, taču atsevišķas epizodes tagad izmeklē Valsts policija.

Kriminālprocess notiek neatkarīgi no inspekcijas izbeigtās lietvedības, informē inspekcijas vadība Rīgā.

Vasiļjeva gan atsakās sniegt komentārus. “Diemžēl mēs komentārus nesniedzam. Mums ir vadība un departamenta direktore, kas kopā liek, kā saka, visu to Jelgavas lietu, un viņa koordinē. Ja jūs vēlaties kādu informāciju, tad jums ar viņu ir jāsazinās,” norāda Vasiļjeva.

Tā esot vadības nostāja, ka reģionālie inspektori komentārus nesniedzot.

Skolas direktors ar Radio negrib runāt, jo tas nesaka neko labu

VBTAI informācija elektroniskajās datu bāzēs liecina, ka pēdējā sūdzība par šo skolu saņemta pirms diviem gadiem, bet tā nebija saistīta ar iespējamu vardarbību.

VP redzeslokā šī skola bijusi vairākkārt audzēkņu savstarpējas vardarbības dēļ. Tomēr neesot bijis ziņu par pārkāpumiem no personāla puses.

Inspektoru savāktie pierādījumi nodoti VP Latgales reģionālajai pārvaldei. Tā sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimeni un nepilngadīgajiem. Pagaidām policijas darbinieki ir nerunīgi. Līdzīgi arī prokuratūrā.

Lietu izmeklē Rēzeknes prokuratūras prokurore Jeļena Kalvāne. Viņa interviju atsaka, jo izmeklēšana šajā kriminālprocesā esot sākuma stadijā un vēl neesot pienācis laiks ko publiski komentēt. Sarunai atsaucas VP Rēzeknes iecirkņa priekšnieks Gunārs Paškevičs.

Viņš saka, ka lieta ir apjomīga un ilgs laiks vajadzīgs visu bērnu nopratināšanai. Braucot arī uz Rīgu, kur tagad mācās zēns, ar kura stāstu aizsākās izmeklēšana. Garās sarunās Paškevičs neielaižas, vairākkārt atgādinot, ka esot runa par bērniem ar psihiskām saslimšanām.

“Mēs runājam tagad ar bērniem, nepilngadīgajām personām ar psihoneiroloģiskajiem traucējumiem vai slimībām, kuri uzturas Adamovas skolas internātā. Kriminālprocess ir uzsākts šī gada 20.jūlijā, atbilstoši Krimināllikuma 17.nodaļai, kura ietver arī Krimināllikuma 174.pantu. Tā ir cietsirdība vai vardarbība pret nepilngadīgajiem,” norāda Paškevičs.

Izmeklēšanas laikā konkrētā audzinātāja uz laiku no amata pienākumu pildīšanas ir atstādināta. Par galīgu darba attiecību izbeigšanu skolas vadība pagaidām nedomā un arī savu vainu notikušajā nesaskata.

Interviju skolā direktors Jānis Puriņš sākumā atsaka, piebilstot, ka nepieciešams oficiāls Latvijas Radio priekšniecības iesniegums. Kad iesniegums gatavs, direktors atbild, ka skolā nelaidīšot, jo neesot informēts par kriminālprocesa esamību un tā būtību. Vēstulē viņš informē, ka policija skolas vadību ne rakstiski, ne kādā citā veidā nav informējusi par kriminālprocesa norisi, tāpēc interviju sniegt nevarot.

Dokumenti

Adamovas speciālās internātpamatskolas direktora atteikuma vēstule tikties ar Latvijas Radio

Lejuplādēt

286.11 KB

Policijā tikmēr saka, vēl šodien izmeklētāji rīta pusē tikušies ar direktoru un viņš esot gatavs sadarboties.

“Manā rīcībā nav tādu faktu, ka Adamovas skolas internāta vadība traucē mūsu izmeklēšanai,” norāda Paškevičs.

Tā kā neko labu par skolu nestāstot, ar Radio nav vērts runāt, tā iepriekš sacīja skolas direktors. Gribējis vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, taču pagaidām pārdomājis.

Vietējā bāriņtiesa mierinājusi, ka skandāls noklusīšot.

Tas vēlreiz apliecina, cik ciešā sazobē strādā pašvaldība un visas tās struktūras, kas ikdienā ir „sistēmas” darbinieki.

Direktora meli un Izglītības pārvaldes vadītāja nekompetence

Skolā radiokorespondente ierodas agrā pēcpusdienā. Direktors esot izbraucis. Viņa vietniece Anita Babre aicina korespondenti uz direktora kabinetu.

Īsā sarunā viņa apstiprina to, ka gaidot ziņas no policijas, un tas nozīmē, ka direktors melojis, sakot, ka neko par kriminālprocesu nezina.

Adamovas speciālās internātpamatskolas direktora vietniece Anita Babre

Par to, ka internāta audzinātājas rīcībā varētu būt saskatāma cietsirdīga attieksme, Babre ir pārsteigta.

“Atklāti sakot, jā - es biju diezgan pārsteigta. Varbūt tāpēc, ka es neesmu ar to saskārusies. Ja skolotājs pasaka stingrāku vārdu, tad es domāju, ka tas nav pretrunā ar audzināšanas likumiem. Bet fiziska vardarbība? Nē. Man nebija informācijas. Ir parastās lietas, kad sastrīdas bērns ar audzinātāju. Tādas mēs risinājām, bet tādas ir visiem mums,” norāda Babre.

Pilnīga informācija par notikušo ir tikai Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un policijai, kas izmeklēšanas laikā detaļas neatklāj. Sava atbildība par kolektīvu ir skolas direktoram. Vaicāta, vai viņai šķiet normāli, ka Puriņš turpina būt direktors, Vasiļjeva atsaka: “To lemj pašvaldība. Tā ir pašvaldības skola”.

Skola ir nepilnu sešu kilometru attālumā no Rēzeknes novada Sociālā dienesta. Tur stāsta, ka bērni iepriekš par notiekošo dienestā neesot vērsušies,

un skolā jau pašlaik strādājot psihologs, vēl cits atbalsta personāls, kas problēmas varot atrisināt turpat uz vietas, neiesaistot pašvaldību. Tomēr interesants ir fakts, ka skolai tiesībsargājošās iestādes uzmanību pievērsa, pētot notikušo citā institūcijā, Jelgavas bērnunamā. Dienesta vadītāja Silvija Strankale arī tagad saka, ka oficiālas informācijas par policijas izmeklēšanu Adamovā pašvaldībai neesot. Cik vēl šādu slēptu vai nezināmu gadījumu varētu būt?

“Cik daudz šādi gadījumi? Es par to neņemšos spriest un provizoriskus skaitļus saukt. Es pieļauju, ka varbūt tas ir vienīgais. Ir bijuši, vai nav? Es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. Kamēr nav kāds konkrēts gadījums, konkrēts bērns nav atnācis un pateicis, “persona „x” vai persona „y” pret mani izturējās vardarbīgi”, “man tika nodarīts pāri fiziski vai emocionāli”, tikmēr apšaubīt šo cilvēku negodprātīgu attieksmi pret bērniem un saviem pienākumiem mums nav nekāda pamata,” stāsta Strankale.

Rēzeknes sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale

Visvairāk pārsteidz domes Izglītības pārvaldes vadītāja Guntara Skudras nekompetence. Viņš neoficiāli zinot, ka konkrētā audzinātāja darbā ir atjaunota, taču Radio vēlāk noskaidro, ka tā ir nepatiesa un nepārbaudīta informācija.

“Tas, ko mēs esam dzirdējuši, ir neoficiāli. Jelgavas gadījums (..) tika ierosināts kā kriminālprocess. Vai šī lieta tika uzsākta? Cik mēs zinām, tā ir jau pabeigta,” pauž Skudra.

Izmeklēšanas mēdz ilgt gadiem

Latvijas Radio zināms, ka dienu pēc došanās uz Adamovu Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs personīgi sazinājies ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas inspektorēm un ārkārtas sēdē sasaucis kopā Izglītības komisiju, lai noskaidrotu vairāk. Arī viņam sniegtā informācija ir skopa un pretrunīga.

Bērnu inspekcija administratīvo lietu esot izbeigusi, bet par iespējamiem faktiem, par kuriem var draudēt kriminālatbildība, izmeklēšana nodota policijas un prokuratūras rokās. Figurē epizode ar matu plēšanu, bet publiski neko vairāk neviens nestāsta.

Iesaistītās puses pauž satraukumu par iespējamu kriminālprocesa izgāšanos, jo tādā gadījumā atstādinātajai internāta audzinātājai būtu jāizmaksā kompensācijas par laiku, kurā viņai nebija darba. Taču, ja viņas vainu apstiprinās, naivi cerēt, ka pārmaiņas notiks ļoti ātri.

Par to liecina, piemēram, bāreņu nama „Līkumi” gadījums, kurā pārkāpumus policija izmeklē jau ilgāk par diviem gadiem.

Bērni liecinājuši par cietsirdīgu rīcību arīdzan no aprūpes centra direktora Jura Boķa puses, kurš aizvien turpina vadīt bērnunamu. Savukārt tiesībsargu Juri Jansonu, kas savulaik vērsās ģenerālprokuratūrā, Boķis sauc par meli.

Iespējams, ka problēmu spētu risināt Labklājības ministrijas iecere pašvaldību dibinātās bāriņtiesas pārņemt savā pārraudzībā, un, iespējams, arī par pašvaldībām atbildīgajai ministrijai būtu jāpievērš uzmanība šādiem gadījumiem, kad ar vietējās varas atbalstu pretrunīgi vērtēti vadītāji turpina strādāt ar bērniem un pārkāpumus neviens nepamana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti