«Liepājas metalurga» lieta: advokātiem bažas par izmeklēšanas objektivitāti

Lēmums atcelt aizdomas turēto statusu bijušajiem „Liepājas metalurga” akcionāriem un vadītājiem Sergejam un Aleksejam Zaharjiniem un Iļjam Segalam sabiedrībā uztverts neviennozīmīgi, viņu pretinieka  „Liepājas metalurga” akcionāra Kirova Lipmana advokāts Pāvels Rebenoks uzsver, ka netic lietas objektīvajai izmeklēšanai Liepājā, bet ģenerālprokuratūra pagaidām nav izlēmusi, vai lietu nodot citā jurisdikcijā.  Tāpat nav skaidrības, vai šajā lietā valsts varētu būt pieteikta kā cietušais.

Valsts policija,  gadu pētot naudas apriti „Liepājas metalurgā” un veicot kratīšanas, bija savākusi pierādījumus, kas ļāva pērn vasarā noteikt aizdomās turamā statusu bijušajiem uzņēmuma vadītājiem un akcionāriem Sergejam un Aleksejam Zaharjiniem un Iļjam Segalam. Viņus turēja aizdomās  par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā un piesavināšanos lielā apmērā, par ko draud cietumsods līdz pat desmit gadiem ar mantas konfiskāciju.

Īsi pirms Ziemassvētkiem šīs lietas uzraugošais Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis pieņēma lēmumu atcelt šo aizdomās turēto statusu. Tika noņemti arī jebkādi ierobežojumi , kas bija noteikti, lai netiktu traucēta izmeklēšana. Pats prokurors savu lēmumu nekomentē, ģenerālprokuratūras preses sekretāre vien norādīja - prokurors uzskatījis, ka ierobežojumi šīm personām nav pietiekami pamatoti.  

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis atzina, ka līdz ar prokurora lēmumu atcelti visi drošības līdzekļi un aizliegumi, taču policija šo prokurora lēmumu pārsūdzēja.  „Mēs nevaram runāt par izmeklēšanas rezultātiem, policija uzskatīja, ka ir pamats turēt šīs personas aizdomās”, prokurora uzskats atšķīrās, bet viņa lēmums pārsūdzēts, norādīja Gudermanis.

Prokuratūras lēmumu pārsūdzējusi ne vien policija , bet arī vēl viena uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana advokāti, lūdzot ģenenrālprokuroru mainīt uzraugošo prokuroru. Viņaprāt, prokurora rīcībā trūkstot loģikas, ja vien nav plāna lietu izbeigt.  

Arī advokāts Mārtiņš Krieķis norādīja, ka valsts deva garantijas kredītam, ko izmantoja rūpnīcas modernizācijai, „rūpnīca saņēma naudu, kur tā palika?..”. Viņš uzsvēra, ka izmeklēšanā būtu jānoskaidro, vai rūpnīca līdz maksātnespējai nonākusi nolaidības vai piesavināšanas dēļ, un kas ir atbildīgs par to, bet pašlaik „prokurors rīkojas kā uzņēmumu kontrolējošo akcionāru advokāts”.

Savukārt Rebenoks norādīja, ka arī valsts varētu būt cietušais šajā lietā.  

 Valsts galvoja 60 miljonu latu kredītu, ko arī nācās samaksāt, valsts neiekasēja nodokļus gandrīz 10 miljonu latu apmērā ,tagad valsts maksās sociālās garantijas atlaistajiem strādniekiem, un iztērēta nauda finansistu konsultācijām. Tiesa, cerības atgūt naudu, pat pārdodot „Metalurga” mantu, nav lielas.

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš atzina, ka valsts intereses jāaizstāv, bet   juridiski korekts ceļš, kā to izdarīt, ir sadarbībā ar administratoru lemt, vai viņam ir pamats vērsties pret uzņēmuma vadību.

 Administrators Haralds Velmers vēl nav ticis skaidrībā, vai uzņēmums novests līdz bankrotam ar vadības palīdzību vai tā bijusi apstākļu sakritība. Viņš sacīja, ka šobrīd viņam tādu secinājumu nav, pašlaik tiek izvērtēti darījumi un vadības rīcība saistībā ar uzņēmuma saimniecisko darbību, un tas ir apjomīgs darbs.

Tikmēr bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka valstij būtu jāpiesaka sevi kā cietušo šajā lietā un jāseko tās izmeklēšanai, jo valsts bija kredīta galvotāja un ir pamats izskatīt versiju, ka akcionāri, kas arī parakstījuši galvojuma līgumu,  to neievēroja. „Valsts būtu cietušais, tas būtu loģiski,” atzina Bordāns. Viņš skaidroja, ka valsti kā cietušo varētu pieteikt Valsts kase vai Finanšu ministrija, arī izmeklētāji, izvērtējot lietas materiālus, var vērsties pie potenciālajiem cietušajiem un informēt viņus par iespēju pieteikties.  

Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vēl nav izlēmis, vai apmierināt Lipmana advokātu lūgumu nomainīt uzraugošo prokuroru, lietu nododot citas pilsētas prokurora uzraudzībā.

Bet Lipmana advokātiem bažas par Kursinska objektivitāti „Metalurga” lietā raisīja vēl viens prokurora lēmums kādā ar „Metalurgu” saistītā lietā -  Muitas kriminālpārvaldes izmeklēto lietu saistībā ar nelikumīgām darbībām ar metāllūžņiem „Liepājas metalurga” meitaskompānijā „Liepājas osta LM” Kursinksis nolēma izbeigt. Šo Kursinska lēmumu gan atcēlis augstākstāvošs prokurors, un lieta atkal nonākusi Muitas kriminālpārvaldē.

Ar pašu prokuroru raidījumam sazināties nav izdevies.  

Savukārt Zaharjina advokāts Egons Rusanovs pārliecināts, ka nevienam neizdosies neko „piešūt” uzņēmuma bijušajiem vadītājiem, jo pamatojums, lai turētu viņus aizdomās par kādām nelikumībām, bijis absurds.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti