Lielveikalu tīklu darbiniekus veikaliem Rīgā meklē pat attālos novados

Iespējams, lielveikalā Rīgā līdzās kolēģēm rīdziniecēm pircējus apkalpo arī kasieres vai pārdevēji, kuru mājas un ģimene ir attālā Latvijas novadā. Nespēdami atrast gana daudz darbinieku Rīgas veikaliem, tīkli "Maxima" un "Rimi" tos meklē arī reģionos. "Maximai" lielākie panākumi ir tieši Latgalē. Vakanču tirdzniecībā ir daudz, sacensība par darbiniekiem aug, un tirgotāji strādātgribētājus uzrunā aizvien izsmalcinātākos veidos. Uzņēmumi arī seko līdzi algām nozarē.

Jaunus darbiniekus veikalu tīkli meklē arvien radošāk. To, ka var pievienoties "Rimi" komandai, vēsta, piemēram, sludinājums pirkuma čekā. Ar aicinājumu „Meklējam pozitīvus kolēģus" "Rimi" ielūdz topošos kolēģus uz atlasi  Zinātņu akadēmijā. Arī Latvijas Radio korespondente turp devās, lai noskaidrotu, ko "Rimi" piedāvā.

Telpā sēž ap 20 cilvēku, kas apsvēruši strādāšanu "Rimi". Pārsvarā viņi ir 30-40 gadus veci. Ir arī jaunieši. Visiem jāaizpilda pieteikuma anketa. Kad tas paveikts, "Rimi" pārstāve jau tuvākajās dienās katram ērtā laikā sarunā tikšanos ar dzīvesvietai tuvākā veikala vadītāju: „ Bet iesaku tuvāk mājām, jo nebūs forši braukāt".

Pievienoties "Rimi" kasieru, pārdevēju un zāles darbinieku pulkam aicināti arī cilvēki bez darba pieredzes. Savukārt strādāt gribošajiem vidusskolēniem piedāvā darbu vasarā. Grafiki esot piemēroti arī studentiem.  „Desmit stundas ir optimālas, lai jūs nebūtu arī galīgi pārgurusi. Desmit stundu darba diena iekļauj arī pusdienas laiku stundu," stāsta "Rimi" pārstāve.

Darbiniekus meklē aizvien aktīvāk 

„Tas, ko mēs jūtam, mēs kā karjeras portāls varam teikt, ka sludinājumu skaits pieaug. Ne tikai mūsu portālā," stāsta portāla "irdarbs.lv" vadītāja Evija Šalte. Viņa piebilst, ka pēdējos gados mazumtirgotāji meklē par darba sludinājumiem efektīvākus veidus.

Piemēram, vakanču reklāmas met pastkastītēs gan kā atsevišķus bukletus, gan nodrukātas ierastajās atlaižu avīzēs. Savukārt esošie veikalu darbinieki savu draugu lokā palīdz atrast jaunus kolēģus. Tiek rīkotas arī atvērto durvju dienas.

„Viņiem vēl ir daudz dažādas interesantas metodes, piemēram, ja veras kaut kur liels tirdzniecības centrs vaļā, viņi izvieto vides reklāmu, ka viņi meklē šobrīd darbiniekus. Es esmu redzējusi uz "Rīgas satiksmes" biļetēm otrā pusē, uz čekiem," stāsta Šalte.

Pēc darbiniekiem dodas uz Valku un Krāslavu

Turklāt uzņēmumi "Maxima" un "Rimi" darbam Rīgas veikalos meklē cilvēkus arī reģionos. „Maximas” pārstāvji dodas pat uz attālām pilsētām, piemēram, Valku un Krāslavu.

„Rīgā atrast darbiniekus ir grūtāk tā paša iemesla dēļ, ka Rīga spēj kā pilsēta vairāk piedāvāt arī brīvo vakanču skaita ziņā," stāsta „Maximas" pārstāvis Jānis Beseris. Viņš arī norāda, ka reģionos dzīvojošajiem ir daudz mazākas iespējas izvēlēties darbu. Tāpēc "Maxima" pērn maijā viņus sāka uzrunāt. 

"Tie ir visas Latvijas  reģioni, bet galvenokārt darbinieki ir no Latgales reģiona, tā kā tur bezdarbs ir lielākais valstī. Ja vērtējam skaitļu griezumā, nepilna gada laikā piesaistīti aptuveni 200 darbinieki, kas piesaistīti un strādā no Latvijas reģioniem," stāsta Beseris.

Apmaksā naktsmītni un mājupceļu

Beseris arī ieskicē "Maximas" piedāvājumu potenciālajiem darbiniekiem: "Darbiniekiem, kas nāk no reģioniem, tiek apmaksāta dienesta viesnīca, attiecīgi ceļš uz mājām un atpakaļ uz dzimto pilsētu. Nosacījumi ir tādi paši, kā kolēģiem, kas strādā veikalos."

Valkā tikšanās ar "Maximas" uzņēmuma pārstāvjiem notika pirms mēneša Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē. Vai kāds no atnākušajiem 20  bezdarbniekiem strādās "Maxima" veikalā Rīgā, pagaidām vēl nav zināms. Pašā Valkā brīvo darba vietu ir maz - šobrīd tikai 14. Tāpēc valcēnieši apzinās, ka darbu neviens klāt nenesīs.

"Kā es infodienā stāstu, neviens jums jūsu durvju priekšā, mājas priekšā neatvērs. Tas nozīmē, ka jums jābūt gataviem uz mobilitāti. Ļoti daudz cilvēku brauc un strādā, vakarā brauc atpakaļ no Valmieras. Tas atkarīgs no paša cilvēka, vai ir mazi bērni, kas tos pieskata," stāsta filiāles vadītāja Erna Pormeistere.

Savukārt Krāslavas novadā dzīvojošie jau pieraduši, ka, iespējams, uz darbu būs jāmēro desmiti vai pat simti kilometru. „Pārdevēja profesijā, metinātāja profesijā, virpotāja profesijā. Gan uz Rīgu, gan Daugavpili, gan Rēzekni," saka Ilona Šlāpina. Viņas vadītajā Krāslavas filiālē "Maximas" lūgums atlasīt no vietējo cilvēku vidus strādātgribētājus Rīgā nebija pārsteigums. Atrast darbu savā novadā ir grūti.

„Pie mums reģistrēts ļoti maz vakanču. Ja ņemam pagājušo gadu, tad mums bija reģistrētas tikai 294 brīvās darbavietas uz 2792 bezdarbniekiem, tas ir ļoti maz. Pārsvarā mums tiek reģistrētas vakances vienkāršās profesijās, piemēram, palīgstrādnieks, laukstrādnieks. Pārējie ir gatavi braukt arī uz Rīgu, jo tā ir vēl viena iespēja, kur darba meklētājs var atrast darbu," skaidro Šlāpina.

Uz veikalu strādāt neraujas

Gan "Rimi," gan "Maxima" pilnīgi visiem saviem darbiniekiem piedāvā diezgan līdzīgus labumus. Piemēram, bezmaksas pusdienas un veselības apdrošināšanu pēc nostrādāta gada. Arī "Rimi" nesen ieviesis dienesta viesnīcas pilotprojektu.

„Mēs esam bijuši vairākos reģionos ar informāciju, ka šī iespēja ir, " stāsta "Rimi Latvia" pārstāve Anita Segliņa. Reģionos uz vakancēm veikalos esot pat konkurss. Kopumā mēnesī "Rimi" ir ap 200 vakanču, pārsvarā Rīgā. Tiem, kas uz darbu galvaspilsētā brauc no reģioniem, daļēji sedz ceļa izdevumus. Taču dzīvot dienesta viesnīcā Rīgā cilvēki neesot ļoti ieinteresēti.

"Nākas arī krietni pasvīst, lai pierunātu šos cilvēkus pat pamēģināt kaut ko tādu. Ir sajūta, ka darbs veikalā, tā ir viena no pēdējām izvēlēm, tieši mazumtirdzniecībā," saka Segliņa.

Bet mēs izjūtam to, ka nav prestižs, cilvēki neraujas strādāt, lai arī it kā valstī bezdarbs skaitās augsts," atzīts "Rimi" pārstāve.

Tirdzniecības nozarē aug gan nodarbināto cilvēku, gan arī vakanču skaits. NVA dati vēsta, ka gada laikā vakanču skaits pieaudzis par ceturto daļu. Tāpēc palielinās arī sacensība par darbiniekiem un uzņēmumi seko, ko dara konkurenti.

Šonedēļ būs zināms, vai "Maxima" pildījusi solījumu darbiniekiem paaugstināt darba samaksu par septiņiem procentiem. Iepriekš vidējā alga "Maxima" kasierim vai pārdevējam bija ap 310 eiro pēc nodokļu nomaksas. "Rimi” par atalgojumu neizteicās, bet atklāja, ka plāno to celt no aprīļa.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn vidējā bruto darba samaksa tirdzniecībā vidēji augusi par 6,6%. „Es gribētu arī teikt, ka nav tā, kā varbūt pieņemts tautā runāt, un bieži dzirdēts, ka algas ir tikai minimālās," norāda Kristīne Pudāne no NVA.

NVA pārstāve stāsta, ka veikalu darbiniekiem algas svārstās no minimālās līdz 500 eiro. Vidēji tās ir no 350 līdz 450 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs norāda, ka tirdzniecības jomu ietekmē arī algu augšana citos tautsaimniecības sektoros. „Pirmkārt, ir audzis spiediens uz algām, ir palielinājusies konkurence, šīs abas lietas ietekmē to, ka ir grūtāk atrast strādājošos tirdzniecībā, turpinās cilvēku došanās darbā uz ārzemēm, un arī cilvēki noveco. Šī tendence samazina piedāvājumu skaitu,” skaidro Danusēvičs.

Vakanču daudz un bezdarbnieku arī netrūkst

Lai arī tirdzniecībā vakanču daudz, Latvijā ilgstoši bez darba ir tūkstošiem cilvēku. Nodarbinātības valsts aģentūrā skaidro, ka tirdzniecībā vakances būšot vienmēr, jo ir liela darbinieku rotācija. Tā esot zemāk apmaksātās darbavietās.

NVA pārstāve uzsver, ka bezdarbniekiem darbs jāmeklē aktīvi un piemērotu darba piedāvājumu nemaz nedrīkst tā noraidīt.

"Ja tas ir tuvu viņa dzīvesvietai, ja šis darba piedāvājums viņam ir pieņemams un atbilst viņa pašreizējai kvalifikācijai, viņš nav iesaistīts kādos citos nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos uz to brīdi, tad viņam ir jāpieņem šis darba piedāvājums. Ja divas reizes ir atteikšanās no piemērota, tiešām piemērota, darba piedāvājuma, tiek skatīts jautājums par bezdarbnieka statusa noņemšanu," saka NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Biedē slikti apstākļi un mazās algas

Tomēr interese par darbu lielveikalos nav liela, Latvijas Radio pārliecinājās sarunās ar Nodarbinātības valsts aģentūrā sastaptajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem:

"Teiksim tā, ja galīgi man nāktos iet, es ietu. Bet saistībā ar veikalu tīkliem - man ir ziņas no paziņām un draugiem, ka tur ir slikti apstākļi."
"Nav apliecības latviešu valodā. Laidīšu uz Krieviju, tur vēl mežs ir, Latvijā tā pamaz palicis. Būšu lentzāģa operators."
"Nepieņem jau, cik es esmu gājis - [saka] mēs jums atzvanīsim, mēs jums atzvanīsim. Gan "Maximā", gan "Rimi" biju."
"
Ko tad es tur iešu par simt latiem strādāt? Man ir daudz paziņu strādājuši, neviens vairāk nestrādā. Tā ir ņirgāšanās."

Vairāki bezdarbnieki nevēlējās runāt ierakstam, taču pēc savas vai draugu pieredzes zinot, ka veikala darbiniekus sagaida smags fizisks darbs un ilgas darba stundas un nesamērīgi zems atalgojums.

Tirgotāju asociācijas vadītājs Danusēvičs arī norāda, ka vajadzētu jauniešiem piedāvāt pirmās darbavietas tieši tirdzniecībā. Par to asociācija runājusi ar Labklājības ministriju. Eiropas Savienībā tirdzniecībā lielākoties strādājot jaunieši un sievietes pirmspensijas vecumā, bet Latvijā esot citādi.

„Ir ļoti liels pieprasījums pēc mācībām par pavāriem, kas saistīts ar televīzijas raidījumiem, kur pavārs tiek parādīts kā interesanta profesija un iespēja iegūt ātru popularitāti. Bet pārdevēju profesiju diemžēl mediji šobrīd nepopularizē," saka Danusēvičs.

Savukārt "Rimi" pārstāve Anita Segliņa norāda, ka krīzes gados kadru mainība un problēmas atrast jaunus darbiniekus mazinājās. Viņa pieļauj, ka tuvākajos gados atkal būs grūtāk: „Man liekas, jo augstāks paliek dzīves līmenis valstī, jo grūtāk ir šīs varbūt zemākās vai mazkvalificētās darbinieku vietas aizpildīt; tad kad bija treknie gadi, mums gāja ļoti grūti, ļoti smagi."

„Ļoti daudzi cilvēki, kas varētu kvalificēties šāda veida darbam, ir izbraukuši no valsts. Un to var just ļoti darba tirgū šobrīd," saka Šalte.

Un patiešām es domāju, ka pēc diviem, trim gadiem būs ļoti nopietni, valstiskā līmenī jādomā, kā nosegt mazkvalificētā darbaspēka darbavietas," spriež Šalte.

Vēl jāpiebilst, ka, meklējot potenciālos darbiniekus reģionos Rīgas veikaliem, lielveikalu tīkli nav izmantojuši Latvijā uzsāktās reģionālās mobilitātes programmas iespējas, proti, naudu transporta vai telpu īres segšanai. To uzzinājām Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti