Kultūršoks

Kultūršoks. Ko darīt ar kultūras būvēm Latvijā?

Kultūršoks

Kultūršoks

«Lielo kapu tramvaja» sāga turpinās, un iestādes meklē risinājumus

Pirms pāris nedēļām, par to publiski neziņojot, Rīgas dome (RD) un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) noslēgusi vienošanos par Lielo kapu teritorijas pārdošanu, bet valstij vēl ir iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības, uz ko aicināja Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Kamēr iestādes meklē risinājumus, “Lielo kapu draugi” sola nezaudēt modrību un uzraudzīt Rīgas domes ieceri būvēt tramvaja līniju pie kapiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Kultūršoks”. 

"Ir noslēgts nevis tikai nodoma līgums, bet jau pirkuma līgums, kurš ir stājies spēkā jau ar 14.februāra, tas fakts ir apstiprināts," uzsver LELB pārstāvis Kaspars Upītis.

LELB vaļsirdīgi atzīst – rūpes par vairāk nekā 20 hektārus plašo dvēseļu dārzu baznīcai bijusi pārlieku smaga nasta.

Kamēr paši varējuši kapu kopšanai gadā izlietot 15 000 eiro, RD šeit sola ieguldīt pat 100 000 eiro gadā. Turklāt Kultūras ministrija (KM) šogad piešķīrusi 100 000 kapliču atjaunošanai, tāpēc baznīca no īpašuma šķiroties ar mierīgu sirdi.

"Šis ir 11.gadījums, kad mēs vienojamies ar pašvaldībām un šo teritoriju vai nu nododam par kadastra vērtību, notirgojam, ja tā var teikt, un otrs variants, kad mēs nododam apsaimniekošanai. Bet jāsaka, ka minētajos gadījumos ir darbojošies kapi, bet Lielie kapi ir parka teritorija. Ir skaidri zināms, ko drīkst darīt kapos, bet par teritoriju, kas ir bijusi kādreiz kapi, ir karstas diskusijas, kas tad tas būs? Muzejs?" jautā Kaspars Upītis.

Lielo kapu pārdošanas darījuma cena ir 372 000 eiro. Sev baznīca paturēs tikai divus dievnamus kapu teritorijā un zemi zem tiem. Un pateicībā par kapu teritorijas atvēlēšanu sabiedrības vajadzībām RD luteriskajai baznīcai ierādījusi zemi jauna lūgšanu nama būvniecībai Imantā.

"Tā vieta, ko mēs kādreiz pašvaldībai jau rādījām, to zemi kā tādu, kur būtu labi uzcelt baznīcu, to mēs tagad esam sev rezervējuši. Bet vai mēs īrēsim vai atpirksim, to mēs darīsim tad, kad tas zemes gabals tiks atdalīts no pārējā. Tā kā divu baznīcu vietā mēs dabūsim vēl trešo klāt," skaidro Kaspars Upītis.

Trīs! Līdz šim tieši tāds bijis minētais tramvaju ceļam traucējošais apbedījumu vietu skaits, pārsteigti ir "Kultūršoka" veidotāji.

Dokumenti

Lielo kapu draugi: atbalstām Lielo Kapu piederību valstij!

Lejuplādēt

19.25 KB

Pret to aizskaršanu iestājas Lielo kapu draugi, kultūras vēsturnieki, un valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija.

"Lielie kapi ir 18. gadsimtā radīti kapi. Faktiski šeit guļ visi, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar luteriskās, protestantiskās Rīgas kā ziemeļu pilsētas attīstību. Šeit ir mūsu vēstures grāmata. Mums ir jāpierāda, ka jaunais laikmets, kurā mēs dzīvojam, ir laikmets, kurā mēs cienām vēsturi, un šie kapi ir mūsu vēstures daļa," uzsver aktīvistu grupas „Lielo kapu draugi” pārstāve Rita Eva Našeniece.

Šī brīža kapu īpašnieki luteriskā baznīca gan attieksmē un domāšanā ir elastīgāka.

"Runājot par kapu kopiņām, skaidrs ir tas, ka nekas netiek pieļauts, kas aizskartu pīšļus," apgalvo Kaspars Upītis. "Tas nozīmē, ka būvēt uz zināmiem apbedījumiem ir nepieļaujami. Tajā pašā laikā ir izplatīta prakse, ka šīs apbedījuma vietas pārceļ uz citu vietu. Mācītājs iesvētī šo jauno vietu un tur pārapbedī šos pīšļus. Nonsenss, ka pieminekļu inspekcija nosaka robežas, jo tajās sarkanajās robežās ir apbedījumi.''

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), šķiet, drīzāk tieši pārapbedīšanu un kapliču pārcelšanu sauktu par nonsensu jeb nejēdzību.

Pērna gada beigās VKPAI veica pazemes skenēšanu, kurā atklājās, ka apbedījumu vietas, kaut arī nav redzamas, šeit sniedzas līdz pat Senču ielas gājēju trotuāra malai. Tāpēc VKPAI noteikusi, ka tramvajs tālāk par trotuāru  nedrīkstēs sniegties.

"Līdz ar to nav pieļaujams tramvaju izvietot ārpus ielas šī brīža robežām, un inspekcija to ir precīzi noteikusi, un man ir cerība, ka pašvaldība to arī ievēros," saka VKPAI vadītājs Juris Dambis, uzsverot, ka normatīvie akti nodrošinās inspekcijas prasību ievērošanu.

Ar inspekcijas nelokāmo nostāju un prasībām jau saskāries RD pakļautības uzņēmums "Rīgas meži", kam deleģēta Lielo kapu apsaimniekošana. Tā saucamie uzkopēji kapus izbraukājuši ar vietai nepiemērotu - smago tehniku, braukuši pāri apbedījumu vietām, apgāžot pieminekļus. Par to inspekcija noteikusi administratīvos sodus un veikusi skaidrošanas darbus. Tikmēr kapsētas ikdienu uzrauga Lielo kapu draugi un organizācijas domu biedri. Viņuprāt, kapsēta būtu drošākās rokās, ja valsts izmantotu pirmpirkuma tiesības un kapsētu iegādātos savā īpašumā.

"Ja tiek izmantotas valsts pirmpirkuma tiesības, tad pastāv divas iespējas. Viena iespēja, ka VNĪ (Valsts nekustamie īpašumi) nodrošina apsaimniekošanu. Otra iespēja varētu būtu, ka tiek nodots apsaimniekošanā Rīgas pilsētai, bet jau konkrēti institūcijai, konkrētiem uzdevumiem un ļoti stingru kontroli," variantus skaidro Juris Dambis.

"No inspekcijas mēs saņēmām šādu aicinājumu. Tā ir pirmā reize, kad tik tālu ir nonācis. Līdz šim šīs tiesības, kas ir spēkā kopš 1995.gada, ja nemaldos, ne reizi nav izmantotas. Tagad mēs vērsīsimies Finanšu ministrijā, pēc tam Ministru kabinetā. Mums priekšlikums ir jāiesniedz 20 dienu laikā, kopš Rīgas dome ir iesniegusi attiecīgi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Pēc termiņa izskatās, ka tā būs marta otrā nedēļa, 13., 14. marts," lēš Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Tikmēr "Rīgas satiksme" sola, ka pieminekļu inspekcijas skenēšanas rezultātus ir ņēmusi vērā.

"Noteikti šo noteikumu pildīsim, nosacījumus izpildīsim un ņemsim vērā, un tramvaja līnija tiks plānota tā, lai tā iet pa esošām ielas robežām, kas ir šobrīd līdz ietvei," saka „Rīgas satiksmes” pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Lielo kapu draugi gan apņemas nezaudēt modrību, līdz savām acīm ieraudzīs publiskotu projekta pieteikuma jaunāko versiju Centrālā finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā. Aģentūrā teic, ka pieteikumu publiskošot, tiklīdz "Rīgas satiksme" iesniegs projekta versiju, no kuras izņemta komercnoslēpumu saturošā informācijas daļa.

"Ja mēs redzam, ka tas tā arī notiek, tad mēs sitam sev uz pleca, pasakām, ka viss ir kārtībā, ejam mājās, iedzeram Latvijas balzamu un pasakām, ka šī daļa ir beigusies. Cita lieta, vai mums vispār šo tramvaju vajag," - tā Našeniece.

"Tā pozitīvā lieta, kas ir parādījusies visas šīs aktīvās diskusijas rezultātā, ir tā, ka tas liek meklēt visiem risinājumus, ko vispār darīt," uzskata Sandis Voldiņš. "Citādi, es lēšu, paietu vēl pieci, desmit gadi, un tie kapi tieši tādā stāvoklī, kādā ir šobrīd, tādi paši arī būtu. Tagad ir tāds ''x'' brīdis, kad visi ir spiesti apskatīties un saprast, ko tad tagad ar to darīt."

Ja šāda projekta versija gūs atbalstu un raiti ritēs tehniskā projekta sagatavošana un citi sagatavošanas darbi, tad tramvaja sliežu izbūve varētu sākties valsts simtgades svētku laikā, 2018. gada vidū.

7 komentāri
Anna
"Pērna gada beigās VKPAI veica pazemes skenēšanu, kurā atklājās, ka apbedījumu vietas, kaut arī nav redzamas, šeit sniedzas līdz pat Senču ielas gājēju trotuāra malai. Tāpēc VKPAI noteikusi, ka tramvajs tālāk par trotuāru nedrīkstēs sniegties."
Santa
Es atkal gribētu uzzināt, kāpēc to tranvaju nevarētu palaist uz Bolderāju? Visos Rīgas rajonos viskautko taisa, dara, attīsta - tikai ne Bolderājā!
Igors
Tā jau būtu labi, bet visticamāk lielāka vajadzība pēc tramvaja būtu Purvciemā u. tml. Bolderāja ir ļoti tālu un ar relatīvi mazu iedzīvotāju skaitu; varbūt trolejbuss būtu labāks risinājums? No otrās puses, vai 3. autobuss nekursē diezgan bieži jau tagad?
uu
Ja Rīgā būvēs metro, tad Kapu tramvaju nevajag.
?
Vai varētu palūgt Našenieces viedokli vērā vairs neņemt!!! Pilnīgi aptrakusi hipsterene. Ne centa pilsētas attīstībā nav ieguldījusi, bet uzskata, ka stāv teju pāri visiem.
..
Tak atšujieties beidzot no tiek kapiem - tak skaidri un gaiši plānā redzams, ka NEVIENS kaps netiks aizskarts būvējot līniju. Mums vecrīgā teju zem katras mājas apakšā vairāk skeletu, nekā jebkad bijis zem visām tramaju līnijām kopā.
Jas
Bet man skapī arī ir daži skeleti, tiesa, neviens negrib viņiem pārbraukt pāri ar tramvaju.... :)
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti