Atvērtie faili

#34 Pandēmija grauj psihisko veselību: Kā VM tērēs jomai atvēlētos 7 miljonus

Atvērtie faili

#36 Lemberga prāva: izspiegoti izmeklētāji, nopludināta informācija, miruši liecinieki

#35 Pusmiljons bagažniekā: kāpēc Magoņa paņemtā nauda nav kukulis

Lielākais KNAB pārtvertais kukulis. Kāpēc Magoņa pārliecinošā kukuļošanas lieta izgāzās?

Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pirms vairāk nekā pieciem gadiem aizturēja toreizējo “Latvijas dzelzceļa” (LDz) šefu Uģi Magoni, to sauca par vienu no vērienīgākajām kukuļošanas lietām. Un šķietami neapstrīdamu – Magoņa auto bagāžniekā atrada pusmiljonu eiro, turklāt Igaunijas Drošības policija neilgi pirms tam bija nofilmējusi, kā kukuli iedod. Taču tiesa Magoni atzinusi par nevainīgu, tāpat kā naudas devēju – igauņu miljonāru Oļegu Osinovski. Kāpēc it kā tik pārliecinošā kukuļošanas lieta pirmajā instancē izgāzās? Vai skaļi iesāktā lieta ir KNAB, prokuratūras vai tiesas brāķis?

ĪSUMĀ:

Apsūdzētie savā labā izmanto neskaidrības apsūdzībā 

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis uz tiesu Limbažos ieradās ar glaunu, zilas krāsas “Mercedes” automašīnu. Atšķirībā no Uģa Magoņa, Osinovskis ar žurnālistiem labprāt tērzēja. Tā bija pirmā prāvas diena, kurā pēc ilgāka pārtraukuma abi atkal viens otru redzēja vaigā. Kopš izmeklēšanas sākuma Osinovskim un Magonim tikties bija aizliegts. 

“Esmu pēc viņa noilgojies. Neesmu divus gadus redzējis. Divus gadus nevarēju ar viņu sarunāties. Tagad pirmo reizi satiku tiesas zālē. Viņš ir ļoti izmainījies pa šo laiku. Žēl. Mēs principā ar viņu bijām draugi,” sacīja Osinovskis.

Satikšanās tiesas zālē ar neērtajiem koka soliem gan, protams, nav pielīdzināma abu draugu agrākajām kopā būšanas reizēm. Piemēram, ballei Rundāles pilī, kur Magonis kopā ar Osinovski un citiem prominentiem viesiem nosvinēja savu 50. jubileju.    

“Ko es Uģim uzdāvināju dzimšanas dienā? Ja jūs domājat, ka tā ir kaut kāda neprātīgi dārga dāvana, tad nē, protams. Dāvana bija pieticīga. Mēs vispār esam pieticīgi cilvēki,” runājot par dzimšanas dienu, Osinovskis ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu “De facto” toreiz koķetēja. 

Iemesls, kas abus draugus izšķīra, bet vēlāk lika kopīgi deldēt tiesas solu, gan nebija pieticīgs. Izmeklētāji uzskatīja, ka Magonis no Osinovska ir pieņēmis pusmiljona eiro kukuli. 

Tas notika 2015. gada 6. augustā, brīvdienā. Magonis un Osinovskis satikās ceļmalā Igaunijā. Kā vēlāk tiesā liecināja Magoņa šoferis Uldis Krēgeris, tikšanās gan bijusi sarunāta Pērnavā, bet ceļa remontdarbu dēļ Magoņa mašīna kavējās un līdz Pērnavai netika. 

Naudas nodošanu šoferis nav redzējis, jo, kā viņš stāstīja tiesā, tobrīd bija iegājis mežā savās vajadzībās. Kad atnācis, Magonis palūdzis bagāžniekā piekārtot mantas. Tad arī pamanījis maisiņu ar naudu. 

Kā papīra maisiņš no Osinovska mašīnas nonāca Magoņa dienesta auto “Audi A8” bagāžniekā, gan fiksēja Igaunijas drošības dienests KAPO. To viņi darīja KNAB uzdevumā. Latvijas korupcijas apkarotājiem bija informācija par iespējamām nelikumībām, tāpēc viņi noklausījās Magoņa sarunas un zināja par abu tikšanos. 

Citātā no apsūdzības minēts: “Oļegs Osinovskis 2015. gada 5. augustā telefonsarunā ar Uģi Magoni apstiprināja, ka nākamajā dienā ir gatavs nodot Uģim Magonim naudu un 2015. gada 6. augustā Tallinas–Rīgas šosejas 127. kilometrā pie pieturas ''Raja'' nodeva Uģim Magonim naudu 499 500 eiro.”

Kad Magoņa auto iebrauca Latvijā, to centās apstādināt KNAB izmeklētāji. Tā vietā auto palielināja ātrumu līdz pat 200 kilometriem stundā un apstājās tikai pie luksofora sarkanās gaismas remontējamā ceļa posmā. Tā vēlāk par aizturēšanas apstākļiem ziņoja Latvijas un Igaunijas mediji. Magoni KNAB aizturēja netālu no Ainažiem un viņa auto bagāžniekā starp dārzeņu saiņiem, kurus viņš veda no vecāku dārza, atrada nepilnu pusmiljonu eiro.

Līdz pilnam pusmiljonam pietrūka 500 eiro. Visticamāk, vienošanās bija par apaļu summu, bet 500 eiro pazuda starp nodošanas un aizturēšanas brīdi. Kur – tas nav skaidrs. 

Prokurore Evita Masule iepriekš to komentēja šādi: “Man izskaidrojuma šim apstāklim nav. Pieļauju to, ka varbūt tas arī pirmstiesas izmeklēšanā nav ticis skaidrots, pieļauju, ka šī summa ir kādam, šie 500 eiro, ir samaksāti kādai personai par izpalīdzēšanu. Vai arī, kā Osinovska kungs apgalvo to, ka šie naudas līdzekļi ir izņemti bankā, iespējams, bankā ir kaut kāda kļūda notikusi. Šim apstāklim izskaidrojuma nav.”

Taču šajā krimināllietā šī ir mazākā no neskaidrībām. 

Izmeklēšanā ir noskaidrots laiks un vieta, kur abi satikās un Osinovskis nodeva naudu Magonim. Taču nav precīzi zināms, kad un kādos apstākļos abi vienojās par kukuļošanu. 

Apsūdzība šajā daļā ir nekonkrēta: “Laika posmā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada sākumam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada 14. martam, Uģis Magonis un Oļegs Osinovskis AS “Skinest rail” interesēs vienojās par to, ka Oļegs Osinovskis nodos un Uģis Magonis, būdams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” prezidents un valdes priekšsēdētājs, pieņems kukuli 800 000 eiro apmērā.”

Izmeklētāji uzskata, ka sākotnēji kukulis bija plānots lielāks, jo viņu rīcībā ir sarunu ieraksti, kuros Osinovskis kaulējas par naudas summas samazināšanu no 800 000 eiro līdz pusmiljonam. Taču izmeklētāji nav fiksējuši brīdi, kad notiek sākotnējā vienošanās par kukuli. 

Šo neskaidrību vēlāk tiesā izmantoja apsūdzētie. Osinovskis sacīja: “Es nevaru pierādīt, ka manis nebija tajā vietā un tajā laikā, kad un kur es it kā piedāvāju Uģim Magonim pieņemt kukuli. Es nevaru pierādīt, ka tajā laikā es lasīju saviem bērniem grāmatu.”  

Motīvi – lokomotīvju iepirkums vai lobijs Krievijas tirgū 

Jebkurā noziegumā ir svarīgs tā motīvs. 

Magoņa lietas prokurore Masule norādīja: “Uģim Magonim ir celta apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par kukuļa pieņemšanu. Tātad naudas summas pieņemšanu 499 500 eiro apmērā. Osinovskis ir apsūdzēts pa kukuļa piedāvājuma izteikšanu un kukuļa nodošanu. (..) Tas [iemesls kukuļošanai] ir saistīts ar SIA “LDz Ritošais sastāvs” veikto iepirkumu attiecībā par Igaunijā reģistrētā uzņēmuma “Skinest Rail” īpašumā esošo dīzeļlokomotīvju iegādi. Lai šis iepirkums būtu labvēlīgs uzņēmumam.”

Osinovskis ir viens no Igaunijas turīgākajiem uzņēmējiem. Gadu pirms aizturēšanas igauņu biznesa laikraksts atkārtoti viņu atzina par valsts bagātāko cilvēku. Viņa īpašumu vērtība pārsniedza 286 miljonus eiro. Osinovska bizness ir saistīts ar dzelzceļu. Viņam pieder dzelzceļa koncerns “Skinest Rail”, kas tirgo dzelzceļa ritošo sastāvu un rezerves daļas. Latvijā igauņu miljonāram pieder Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca. 

Gadu pirms aizturēšanas Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmumiem piedāvāja iegādāties septiņas lietotas dīzeļlokomotīves. Uzņēmumiem naudas pirkumam nebija, un Osinovskim tika atteikts. 

“Skinest Rail” ap to pašu laiku par aptuveni astoņiem miljoniem eiro bija nopircis četras nederīgas dīzeļlokomotīves, kuras vajadzēja remontēt. Osinovskis uzstājīgi turpināja tās ietirgot Latvijas valsts dzelzceļa uzņēmumam, un tieši par to Magonim dots kukulis. 

“Par to, ka viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, kā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” prezidents un valdes priekšsēdētājs izrādīs labvēlīgu attieksmi un atbalstīs Igaunijas akciju sabiedrības “Skinest rail” intereses, pieņemot labvēlīgus lēmumus SIA “Latvijas dzelzceļš Ritošā sastāva servisa” rīkotajā iepirkumā 4 lietotu 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iegādei. Veicinot akciju sabiedrības “Skinest rail” uzvaru minētajā iepirkumā. Un iespēju pārdot lokomotīves SIA “Latvijas dzelzceļš Ritošā sastāva servisam” un gūt peļņu,” tā teikts apsūdzībā. 

Redzot tālākos notikumus, prokuratūras versija šķiet saprotama. 

“Latvijas dzelzceļš”, kuram sākotnēji nebija naudas lokomotīvju pirkšanai, vēlāk tomēr pārdomāja. Tā meitas uzņēmums “Ritošā sastāva serviss” izlēma pirkt tieši četras dīzeļlokomotīves. Iepirkumu izsludināja 2015. gada februārī, un Osinovska uzņēmums tam pieteicās. Osinovska piedāvātās lokomotīves neatbilda konkursā noteiktajām tehniskajām prasībām, tomēr vasaras sākumā iepirkumu komisija sarunu procedūrā vienojās, ka “Skinest Rail” lokomotīves salabos un cenu samazinās.

“LDz” vadība nolēma mainīt budžetu un ieplānoja naudu lokomotīvju iegādei. Dienu pēc budžeta grozīšanas “Ritošā sastāva serviss” parakstīja līgumu ar “Skinest Rail”.

Prokuratūra te saskata kukuļa motīvu. 

Otrs kukuļa motīvs, pēc apsūdzības uzturētāju domām, ir Osinovska Daugavpils rūpnīcas lobēšana Krievijā. Magonim par šo atlīdzību bija arī jānoorganizē Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas bosu tikšanās ar “Krievijas dzelzceļa” tā laika vadītāju Vladimiru Jakuņinu. 

Apsūdzībā minēts: “Kā arī par to, ka viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāca, ka Krievijas Federācijas akciju sabiedrības “Krievijas dzelzceļš” augstākās amatpersonas tiekas ar Daugavpils rūpnīcas amatpersonām, lai panāktu līguma noslēgšanu par ''Krievijas dzelzceļš'' lokomotīvju remontu pasūtījumiem.”

Kā sadalījās kukuļa summa un kāpēc maksāta tieši tik liela nauda, īsti nav skaidrs. Prokurore Masule saka: “To es nezinu. Faktiski arī no lietas materiāliem izriet, ka šī summa tika samazināta. Sākotnējā kukuļa summa, par ko tika runāts, bija 800 000 eiro. Un no sarunām izriet tas, ka šī summa ir piesaistīta lokomotīvju skaitam.”

Un tās Osinovskim izdevās pārdot.
 
Izmeklēšanas laikā noklausītajās sarunās dzirdama kaulēšanās par summu:

“Turpinot noziedzīgo nodomu, 2015. gada 15. jūlijā Oļegs Osinovskis abu tikšanās laikā, kas notika Uģa Magoņa dzīvesvietā Amatas novadā, lūdz Uģim Magonim samazināt kukuļa summu, par kuru abi sākotnēji bija vienojušies. Pārrunu gaitā abi vienojās un Uģis Magonis piekrita, ka Oļegs Osinovskis nodos viņam kukuli 500 000 eiro apmērā,” norādīts apsūdzībā.

Apsūdzēto advokāti gan šo sarunu likumību ir apšaubījuši, sakot, ka tiesas sankcija klausīties bija, bet atļaujas iekļūt mājoklī nebija. Tāpēc sarunas viņi uzskata par neizmantojamām un pat rediģētām. Vai tiesa šīs sarunas uzskata par pierādījumu un ņēma vērā, pašlaik nav zināms. To varēs redzēt pilnajā spriedumā, kas vēl top. 

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs skaidroja: “Bet, ja arī mēs uz brīdi pieņemtu, ka šīs sarunas ir izmantojamas, tad pamatā šajās sarunās Osinovskis ar Magoni apspriež veidus un ceļus, kā Magonis varētu Osinovskim uzlabot attiecības ar “Krievijas dzelzceļu”, lai saņemtu apjomīgus pasūtījumus lokomotīvju remontam Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai. (..) Par lokomotīvju iepirkumu sarunas nebija. (..) Šķiet, kādā no sarunām Osinovskis žēlojās Magonim, ka tie meitas uzņēmumi griežot rokas viņam ārā par cenām un vēl kaut ko. Magonis uzklausīja un varēja saprast, ka Osinovskis viņu drīzāk informē par to, kā viņam tur klājas, bet tas arī dažos teikumos. Pārējais apspriežamais ir par sadarbību ar Krieviju.”

Tomēr lietas materiālos ir arī saruna par iepirkumu. Kā tiesas sēdē atstāstīja prokurore, Osinovskis tajā interesējies, cik konkrēts būs konkurss. “Ko piesējies?” atcirtis Magonis. Konkurss būšot universāls, vienam uzrakstīt nevar, tā atbildējis Magonis. 

Tikmēr Magoņa aizstāvis Rozenbergs norāda – prokuratūras versiju par to, ka Magonis organizējis Osinovska veco lokomotīvju iepirkumu, nav apstiprinājis neviens liecinieks. 

“Visu, kas bija saistīti ar šo iepirkumu procedūru, iepirkumu jau neveica “Latvijas dzelzceļš”, bet veica meitas kompānija, kurai ir sava valde, sava iepirkumu komisija. Meitas kompānijas “Ritošā sastāva serviss” gan valdes locekļi, gan iepirkumu komisijas locekļi visi kā viens apliecināja, ka ar Magoni viņiem nekādas sarunas par šo iepirkumu nav bijis. Nekādu ieteikumu, pamudinājumu vai uzmundrinājumu, uzdevumu no Magoņa neviens no viņiem nav saņēmis. Tas bijis ekonomiski izsvērts un pamatots lēmums, lokomotīves tiek izmantotas,” pauda liecinieki.

Patiesi, Magoņa bijušie kolēģi visi kā viens liecināja, ka Latvijas Dzelzceļa šefs nekādi nav varējis ietekmēt iepirkuma rezultātus. Lai gan tieši viņš akceptēja rezultātu. 

Šo apstākļu dēļ apsūdzētie no sākta gala uztur versiju, ka nauda Magonim dota nevis kā Latvijas valsts amatpersonai, bet privātpersonai, lai viņš izmantotu savus sakarus ''Krievijas dzelzceļā'' un palīdzētu Osinovskim kārtot biznesu tur. Tādā gadījumā Magonim nevar pārmest kukuļņemšanu.

Tiesa, tad nav skaidrs, kāpēc šo darījumu abi nenoformēja ar līgumu un oficiālu bankas pārskaitījumu. Osinovskis tiesā sacīja, ka tieši Magonis vēlējies atlīdzību saņemt skaidrā naudā. Magonis šo vēlmi nav komentējis.

Magoņa advokāts Rozenbergs atzīst, ka skaidras naudas ņemšana bijusi muļķība.

“Nu, tur viņiem viedokļi atšķiras, kurš bija pirmais, kurš bija piedāvājis skaidrā naudā dot vai kurš bija piedāvājis skaidrā naudā ņemt.  Es varu piekrist, ka ir nedaudz dīvaini šis norēķinu veids un ir pareizi jautājumi par to, vai bija vai nebija jāreģistrējas VID [Valsts ieņēmumu dienestā] un kādā veidā nodokļi bija jāmaksā, un kas bija vai nebija jānorāda amatpersonas deklarācijā. Bet, tā kā par to visu nekādi pārmetumi apsūdzībā izvirzīti nebija, tad mums nebija nekāda iemesla iedziļināties šajā jautājuma, vai šajās darbībās ir kādi amatpersonu ierobežojoši normatīvo aktu pārkāpumi. (..) Katram ir skaidrs, un droši vien arī Uģim Magonim, ka valsts amatpersonai pilnīgi noteikti nav, nu teiksim tā, labais tonis pieņemt pusmiljonu skaidrā naudā un braukāt ar pusmiljonu bagāžniekā apkārt. Protams, ja tas viss būtu noformēts ar rakstveida līgumu un nauda būtu saņemta ar pārskaitījumu, tad šī aizdomu ēna par šo darījumu būtu mazāka vai citādāka,” atzīmēja advokāts.

Uzturot versiju par Osinovska interešu lobēšanu Krievijā, apsūdzētie uzsver Magoņa labās privātās attiecības ar toreizējo ''Krievijas dzelzceļa'' šefu Jakuņinu. Par abu ciešo saiti uzskata Magoņa dzīvesbiedri Anastasiju. 

Taču atšķirībā no Latvijas dzelzceļa uzņēmuma iepirkuma, kas tiešām notika, ar Daugavpils rūpnīcas lobēšanu Krievijā nekas nesanāca. Bija vien daži nelieli pasūtījumi, un arī ''Krievijas dzelzceļā'' drīz mainījās vadība.

Kamēr nav pilnā tiesas sprieduma, prokuratūra atsakās no detalizētiem komentāriem, līdz ar to nav skaidri zināms, kādi apsvērumi apsūdzības uzturētājiem tomēr ļāva kukuli saistīt ar “LDz” lokomotīvju iepirkumu. Pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas prokurore Masule uzsvēra, ka Magoņa rīcība, paņemot naudu un atbalstot iepirkumu, liecina par korupciju.

“Viņš ir piekritis kā [“Latvijas dzelzceļa”] padomes loceklis, balsojot par to, ka “LDz Ritošā sastāva servisam” tiek atļauts slēgt līgumu par attiecīgo lokomotīvju iegādi pēc tam, kad šis iepirkums jau bija noslēdzies un tika pieņemts lēmums par uzvarētāja pasludināšanu,” sacīja prokurore. 

Ja nauda bija domāta tikai lobijam Krievijā, tad īsti nav izskaidrojuma citam skandālam. 

Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), kurš tagad kļuvis par politiķi, savulaik medijiem izstāstīja, ka saņēmis viena miljona eiro kukuļa piedāvājumu, lai Magoņa lietu no kukuļošanas pārkvalificētu uz tirgošanos ar ietekmi, par ko sods ir mazāks. Tolaik KNAB vadīja Jaroslavs Streļčenoks, biroju plosīja konflikti un Jurašs pauda neizpratni, kāpēc kukuļa piedāvājumu neizmeklē. Šī publiskā atklāsme pašam Jurašam vēlāk maksāja krimināllietu par valsts noslēpuma izpaušanu, jo prokuratūra uzskatīja, ka Jurašs tādējādi izjaucis izmeklēšanu. Lieta joprojām tiek izskatīta tiesā.

Lietas tiesnesis vairākkārt stājies tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšā

Ietekmīgo vīru kukuļošanas lieta pa Latvijas tiesu ceļiem nonāca mazajā Limbažu tiesā. Vērtējot lietas pašreizējo iznākumu, nevar nepievērst uzmanību arī šim faktam.

Lēmums par lietas izskatīšanu mazpilsētā ir uz Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesneses Ināras Janēvičas sirdsapziņas. 

Sākotnēji prokuratūra lietu bija nodevusi tiesai Rīgā, bet tiesnese Janēviča to pārsūtīja uz Limbažiem. Faktiski izskatīšanas vietu izšķīra luksofors, pie kura aizturēja Magoni – tas atradās Ainažu novadā. Janēviča pamatoja, ka tiesa jāšķir vietā, kur pārtrauca noziegumu. 

Vēlāk starp advokātiem un prokurori tiesā vēl izcēlās juridisks strīds, vai lieta patiesībā nebūtu jāskata Igaunijā, jo iespējamais kukulis iedots tieši tur. 

“To, ka lieta ir nonākusi Limbažu tiesā, es varu vērtēt dažādi. Jebkurā gadījumā Magonis pēc kukuļa saņemšanas tika aizturēts Latvijā, jebkurā gadījumā noziedzīgais nodarījums tika atklāts Latvijas Republikā. Tas ir arī Limbažu rajons un būtu piekritīgs Limbažu tiesai neapšaubāmi. Mani argumenti, kāpēc es sūtīju sākotnēji uz Latgales priekšpilsētas tiesu [Rīgā], tas ir saistīts ar liecinošo personu ierašanos. Ir personas, kuras dzīvo ārpus Latvijas robežām un ir arī Daugavpilī, līdz ar to viņu ierašanās tiesas sēdē būtu, iespējams, apgrūtināta. Un arī vairumam liecinieku, kas strādā un dzīvo Rīgā, būtu vieglāk un ērtāk ierasties uz tiesu Rīgā,” komentēja prokurore Masule.

Limbažos pusmiljona darījumu izvērtēt atdeva tiesnesim Kārlim Jansonam. Arī šis fakts ir uzmanības vērts. Pirms tam Jansons bija kļuvis bēdīgi slavens ar to, ka attaisnoja reibumā braukušo Ādažu pašvaldības policisti Andu Veipu. Par spīti acīmredzamām liecībām, ka sieviete bija piedzērusies.

Lielākoties savā tiesneša praksē Jansons bija skatījis lietas, kuras saistītas ar nelielām zādzībām, narkotikām. Un tas, ka Magoņa lietā tiesnesis mulst, nebija noslēpjams arī tiesas zālē – apsūdzēto advokāti tiesnesim teica priekšā, ko darīt.

“Tas ir cirks, būtu smieklīgi, ja nebūtu traģiski – Magoņa advokāts Varis Klotiņš jau “kuro” reizi tiesnesim Jansonam pamāca, kas tiesas sēdē darāms,” tā mikroblogošanas vietnē “Twitter” 2018. gada janvārī ierakstīja “TV3” ziņu žurnāliste Monta Jakovela. 

Savukārt portāla “Delfi” žurnālists Kārlis Arājs atceras citu tiesas sēdi tā paša gada martā, kur runāts par Magoņa drošības līdzekļiem un aizskarto mantu. 

“Un tieši aizskartās mantas ziņā bija tas, ka advokāts Klotiņš principā stāstīja tiesnesim punkts punktā no Kriminālprocesa likuma, kāpēc Magoņa sieva ir persona, kuras manta ir aizskarta, un panāca to, ka sieva tika uzaicināta uz nākamo tiesas sēdi, kur tiks lemts, ko ar to mantu darīt. Jo sākumā bija skaidrs, ka tiesnesim nav nekāda vēlme ar to mantu kaut ko darīt. Bet advokāts 10 līdz 15 minūšu runā pilnībā apvērpa ap pirkstu to, kas notiek tiesas zālē. (..) Mēs ar kolēģiem ļoti brīnījāmies, neko tādu nebijām pieredzējuši, ka viens advokāts var tā komandēt tiesas zāli, it kā viņš savā ziņā būtu tiesnesis,” atcerējās žurnālists.

Jansons vairākkārt ir stājies tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšā. Veipas lietā viņu sodīja ar rājienu par patiesības nenoskaidrošanu. Pēc tam sekoja piezīme par nolaidību un vēl viens rājiens par rupju ētikas normu pārkāpumu citās lietās. 

Kamēr skatīja Magoņa lietu, Jansons saņēma negatīvu profesionālās darbības novērtējumu. Par ko – sabiedrība nav tiesīga zināt, jo šī pasludināta par ierobežotas pieejamības informāciju. 

Īso spriedumu četru gadus ilgušajā Magoņa un Osinovska prāvā Kārlis Jansons paziņoja janvārī. Tiesa nosprieda Magoni atzīt par nevainīgu un attaisnot Krimināllikuma pārkāpuma izdarīšanā. Un Osinovski atzīt par nevainīgu un attaisnot par kukuļa piedāvāšanu Magonim.

Kāpēc prokuratūras celtās apsūdzības uzskata par nepierādītām, Jansons skaidroja īsā relīzē. 

“Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” izlemtu šo darījumu veikt. Magonim kā “Latvijas dzelzceļa” prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu. Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar ''Krievijas dzelzceļa'' vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā ''Latvijas dzelzceļa'' amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar ''Krievijas dzelzceļa'' amatpersonu. Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas,” norādīja Jansons.

Tātad, var secināt, ka tiesnesis ir pieņēmis apsūdzēto nostāju. No garākiem skaidrojumiem Jansons atsakās. 

Pilnais tiesas spriedums būs pabeigts vasarā. 

Spriedums raisījis kritiku gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās 

Spriedums raisījis neizpratni ne tikai sabiedrībā. Asu kritiku tam pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija). Ministrs tiesnesi nosauca par nekompetentu un deva mājienu, ka viņš būtu no tiesneša amata jāatbrīvo.

Bordāna tiešums juristu aprindās sacēla vētru par iejaukšanos tiesas lemšanā un nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs tādēļ pat rosināja sasaukt Tieslietu padomi. 

“Šobrīd ir zināms tikai rezultāts, bet nav zināms, kāpēc ir šāds rezultāts, – vai problēma bija izmeklēšanā, vai problēma bija prokuratūras sastādītajā apsūdzībā, vai problēma bija tiesā. To mēs redzēsim tad, kad būs teksts, tad mēs to izanalizēsim. (..) Šī lieta, manuprāt, tā no malas skatoties, neizskatās ļoti sarežģīta. Bet šī lieta būs laba indikācija, lai konstatētu, kur tad ir problēma, kurā stadijā. Bet jebkurā gadījumā nevar nevienu apsūdzēt noziegumā bez pierādījumiem, nav Staļina laiku vairāk,” skaidroja Strupišs.

Par to, kāpēc tiesnesis ar apšaubāmu kvalifikāciju un ievērojamu pārkāpumu bagāžu turpina Latvijas valsts vārdā spriest tiesu, juristu cunftē nedzird runājam.

Publiski neapspriež arī Jansona darba negatīvo vērtējumu. Viņam ir dota iespēja laboties. Tiesnesim ir doti maksimums divi gadi laboties. Piemēram, jāapmeklē kursi, jāuzlabo savas prasmes. Ja tiesnesis izgāžas arī atkārtotā vērtēšanā, tad viņu atlaiž. Pērn tiesu sistēmā tāds bijis viens gadījums. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā negatīvi novērtēti seši tiesneši. 

Vēl viena mēraukla, pēc kuras vērtēt tiesnesi, ir atceltie spriedumi. Šajā ziņā tiesnesis Jansons uz citu fona neizceļas. No vairākiem simtiem skatīto lietu pēdējos desmit gados augstākās instancēs pilnībā atcelti tikai seši. 

Pamatu runāt par tiesu Strupišs neredz. Viņš vērš uzmanību uz aptaujām, kas rāda, ka tiesām cilvēki uzticas divreiz vairāk nekā valdībai un parlamentam. 

Viņš atzīmēja: “Jautājums, vai tas tiesu zemais prestižs ir tiesu pašu nopelnīts, vai tas ir radītais imidžs, ko rada šādi paziņojumi. Jo, ja tu atkārto visu laiku vienu un to pašu, ka visi ir korumpēti, visi korumpēti, vienā brīdi publika notic.”

To, vai Jansonu atkārtotā kvalifikācijas pārbaudē kolēģi novērtēs pozitīvi, uzzinās šogad augustā. Līdz tam viņam jāuzraksta detalizēts pamatojums, kāpēc attaisnoja Magoni un Osinovski. 

Vai šis spriedums stāsies spēkā, uzzinās vēl vēlāk, kad savu vārdu būs teikusi apelācijas tiesa. Tikai tad arī skaidrāk varēs atbildēt uz jautājumu, vai skaļi iesāktā Magoņa lieta ir KNAB, prokuratūras vai tiesas brāķis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt