Saeimai vēl līdz gada beigām nāksies lemt par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kura pēdējie labumi stājās spēkā tikai pirms diviem mēnešiem, 1.augustā. Deputātiem būs jālabo norma, kas šobrīd pieļauj iepirkumos piedalīties arī uzņēmumiem, kuriem izveidojies nodokļu parāds, svētdienas vakarā vēsta LTV raidījums "de facto".
Pašlaik likumā noteikts, ka iepirkumā nodokļu parāda esamība jāpārbauda potenciālajam uzvarētājam, un, ja parādu fiksē, komersantam jādod 10 dienas, kuru laikā parāds jāsamaksā un jāiesniedz attiecīgs apliecinājums. Kā skaidroja Finanšu ministrijas (FM) Tiesību aktu departamenta direktore Inta Liepa, šobrīd likums paredz, ka "iepirkumu process ir atvērts jebkuram, jebkuram komersantam, un tajā brīdī, ja potenciālajam uzvarētājam tiek konstatēts nodokļu parāds, tad viņam tiek dotas tiesības nomaksāt šo nodokļu parādu."
Ar labotā likuma atsevišķām normām nav mierā Valsts ieņēmumu dienests (VID), jo tās nemotivē uzņēmumus maksāt nodokļus. Kā "de facto" sacīja VID priekšnieces pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone, tad "gribētos, ka to nodokļu maksātāju naudu, kuru izmantojam būvējot, ceļot, ka viņa balstītos uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi maksā nodokļus."
Raidījums vēsta, ka satraukti par likuma labojumu efektu ir vairāki tā sauktā "baltā saraksta" uzņēmumu, kuri apņēmušies regulāri nomaksāt visus nodokļus. Problēma slēpjas tajā, ka tādam uzņēmumam, kurš nodokļus maksā neregulāri, iespējams, atsevišķos konkursos ir brīvākas rokas zemākas cenas piedāvāšanā. Un jaunā likuma redakcija arī nodokļu maksāšanu neveicinot. VID pagaidu vadītāja neslēpa, ka beidzamajā laikā aizvien biežāki dzirdēti gadījumi, kad uzņēmums nodokļus samaksā tikai tad, ja tiešām spīd kāds ienesīgs valsts pasūtījums.
Šie likuma labojumi tapa darba grupā, kuru vadīja Valsts kancelejas speciālisti. Un iemesls, kāpēc likumā šāda iespēja paredzēta, visai praktisks – grozījumu tapšanas brīdī Valsts ieņēmumu dienests nav varējis savlaicīgi nodrošināt gana aktuālu informāciju savās datu bāzēs par nodokļu parādniekiem. Un pašreizējā likuma interpretācija esot vien "sanācis pārpratums" - apgalvo kancelejā.
"Tāds pats regulējums, kāds bija iepriekš, saglabājas arī līdz šim. Joprojām ir 10 dienas, kā bija iepriekš, tā arī tagad, kuru laikā var atnest tā saucamo tīro izziņu, ka ir nomaksāti parādi. Līdz ar to te nav nekāda pamata bažām, ka varētu startēt konkursos, nemaksājot nodokļus," sacīja Valsts kancelejas (VK) direktores palīgs Ivars Mēkons.
To, ka pašreizējās likuma prasības attiecībā uz nodokļus nemaksājošiem uzņēmumiem, tomēr ir zināms kompromisa variants, gan apliecina likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā notikušās diskusijas. Jau tolaik runāts, ka būtu precīzāk jānosaka brīdis, līdz kuram visiem nodokļiem jābūt nomaksātiem, pretēja gadījumā iepirkumā nemaz nevarētu piedalīties. Ideja gan atmesta – VID datu bāzes dēļ. Un Saeimas atbildīgā komisija joprojām pārliecināta, ka problēmu nav. "Ja tā nodokļu maksāšanas regularitāte ir vērsta uz to, ka maksā tikai tad, kad ūdens jau sasmēlies mutē, tad tāda veida pretendenti publiskajos iepirkumos izkrīt uz citiem kritērijiem," "de facto" sacīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP).
Tomēr jau drīz deputātiem šīs prasības visticamāk nāksies labot. Finanšu ministrija iecerējusi rosināt likuma labojumus, kuri paredzēs, ka nodokļu parādnieks iepirkumā nevar piedalīties. "Tajā brīdī, kad tiek iesniegts piedāvājums, tiek pārbaudīta nodokļu parāda esamība un, ja tiek konstatēts nodokļu parāds, tad pieteicējs tiek izslēgts no dalības turpmākajā publiskajā iepirkumā," skaidroja FM Tiesību aktu departamenta direktore Inta Liepa.
Šāda prasība jau darbojas Igaunijā un nu, vien divus mēnešus kopš likuma grozījumu stāšanās spēkā, to mēģinās iedzīvināt arī Latvijā. Tiesa, juristi iesaka neieslīgt eiforijā, jo diez vai šādas izmaiņas tūlīt piespiedīs uzņēmējus regulāri maksāt nodokļus. "Tikpat labi var sanākt, ka uz iesnieguma brīdi tev parāds ir nulle, bet jau pēc nedēļas tev ir 500 000 latu parāds, kā ir gadījies diemžēl arī praksē, kur faktiski pēc ļoti īsa laika perioda pēc tam, kad šīs te deklarācijas, kuras iesniedz,ka tev parādu nav, tiek konstatēts, ka tas parāds ir jau ļoti liels," stāstīja VK direktores palīgs Mēkons.
Raidījums arī prognozē, ka liela daļa uzņēmēju arī būs nemierā, ka parādniekus jau piedāvājumu saņemšanas brīdī no turpmākās cīņas izslēgs. Tirdzniecības un rūpniecības kamera savulaik atbalstīja nodokļu nomaksas laika piešķiršanu iepirkuma uzvarētājām, jo pretējā gadījumā daudzi mazie un vidējie uzņēmumi nespētu izdzīvot.
"Jāsaprot, ka mazajiem un vidējiem [uzņēmējiem], tā situācija ar naudas plūsmu, apgrozāmajiem līdzekļiem ir dažāda, jo mēs mākslīgi samazinām to skaitu, kas var startēt konkursos, tātad augtu cenas un otrs – mums jau nevajag uzņēmējus nospiest uz ceļiem," raidījumam sacīja LTRK Publisko Iepirkumu likuma darba grupas vadītājs Renārs Krūgaļaužs.
Finanšu ministrija ar grozījumiem sola nekavēties un labojumus Saeimā iesniegt līdz šā gada beigām.
