Lidostas "Rīga" bagāžas šķirošanas kompleksu jau ilgstoši nevar nodot ekspluatācijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) iebildumu dēļ. Tas gan nenozīmē, ka komplekss nestrādā – tajā ikdienas tiek apstrādāta pasažieru bagāža.
Ekspluatācijā nepieņemtās telpas izmanto jau ilgstoši
Pagājušajā nedēļā starptautiskās lidostas "Rīga" un Satiksmes ministrijas vadība lepni izrādīja medijiem jauno lidostas infrastruktūru, kas izveidota, izmantojot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Līdz šim lidostas infrastruktūras attīstībā jau ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro. Par šo naudu lidostā renovēta skrejceļa virskārta un rekonstruēti peroni, izbūvēti jauni manevrēšanas ceļi un citi būtiski infrastruktūras objekti.
Tikmēr lidostā izvietotais bagāžas šķirošanas komplekss jau ilgstoši nav nodots ekspluatācijā. To nevar izdarīt VUGD iebildumu dēļ.
Starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš sarunā ar Latvijas Radio uzsver, ka nupat pabeigts iepirkums, lai novērstu VUGD konstatētos trūkumus.
"Glabātuve patiešām vēl nav nodota ekspluatācijā, bet, kas ir būtiski, ir pabeigts iepirkums principā tiem nepieciešamajiem darbiem, kas tuvākajās nedēļās ir jāveic, lai panāktu bagāžas glabātuves atbilstību ugunsdrošības prasībām," viņš norāda.
Liepiņš, kurš pērnā gada nogalē kļuva par lidostas valdes priekšsēdētāju, nenoliedz, ka, neraugoties uz to, ka bagāžas šķirošanas komplekss nav nodots ekspluatācijā, tas jau ilgstoši tiek izmantots.
"Jā, ilgstoši. To es arī konstatēju, to es konstatēju, sākot šeit darbu, ka nav pilnīga atbilstība šajās bagāžas šķirošanas un komplektācijas telpās.
Tāpēc arī šos darbus uzdevu nekavējoties veikt, veikt šo iepirkumu, kas tagad noslēdzies. Domāju, tuvāko nedēļu laikā mēs šos darbus pabeigsim un pēc tam to atbilstība ir jāapliecina arī ugunsdzēsēju pārstāvjiem," pauž Liepiņš.
Ne piemērotas telpas, ne naudas pārbūvei
Viņa priekštecis starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja amatā bija Aldis Mūrnieks. Viņš problēmas ar bagāžas apstrādes kompleksa nodošanu ekspluatācijā nekomentē, norādot, ka lidostā vairs nestrādā. Savukārt Mūrnieka priekštecis – Arnis Luhse – zina teikt, ka pie vainas bijis naudas un atbilstošu telpu trūkums.
"Jā, viņas būtu jāpaplašina, jo nevar ielikt tās jaunās…Teiksim, tā šķirošanas sistēma ir augstumā. Es vairs neatceros tos metrus, bet man liekas, ka tur virs sešiem metriem vismaz ir jābūt telpām augstumā. Nebija viņas kur izvietot, bija jātaisa paplašināšana," saka Luhse.
"Vienkārši neļāva to naudu izmantot tiem mērķiem, patiesībā nekādiem mērķiem. Pašiem naudas nav, Eiropas fondi nepienācās tieši tam, nu, termināla paplašināšanai. Tā arī nekas nenotika. Un mums pašiem naudas vienkārši nepietika. Varbūt arī pietiktu, ja izmantotu tikai tam. Bet tā kā bija tur daudz kas cits…es tikai varu pateikt, ka pamatā tas bija telpu dēļ, jo nebija telpas, kur izvietot šo bagāžas kompleksu," viņš uzsver.
ES Kohēzijas fonda līdzekļus drošības sistēmas uzlabošanā neesot bijis atļauts izmantot, apgalvo Luhse. "Tur tikai to, ko Eiropa atļauj. Drošības sistēmas viņi neatļauj uzlabot lidostās. Tāpat kā viņi arī neatļāva uzlabot pasažieru termināli, jo tas skaitās kapitālā celtne. Tur bija tā, ka drīkst uzlabot tikai ar infrastruktūru saistītās lietas – skrejceļi, uguņi, stāvlaukumi, tamlīdzīgas lietas. Nebija atļaujas no Eiropas uzlabot, teiksim, uzgaidāmās telpas, tādas lietas kā drošības sistēmas, perimetrus," skaidro Luhse.
Tiesa gan, pēdējā pusotra gada laikā, īstenojot lidostas infrastruktūras attīstības projektu, lidostā izbūvēts arī jauns ugunsdzēsēju depo. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka pirms mēneša lidosta izsludinājusi iepirkumu arī par jaunas ugunsdzēšanas specializētās automašīnas iegādi.
Strādāja un dzīvoja kā pusbomži
Luhse atzīst, ka laikā, kad viņš ieņēma lidostas valdes priekšsēdētāja amatu, ugunsdzēsēji bijuši spiesti mitināties neapskaužamos apstākļos. Trūcis arī speciālās tehnikas.
"Viņi vispār briesmīgi sēdēja, viņi jau ne terminālī. Bagāžas šķirošana jau notiek terminālī, ugunsdzēsēji jau nesēž terminālī. Tad, kad es strādāju, ugunsdzēsējiem tas depo bija padomju laikos celts, viņi tur dzīvoja kā pusbomži. Kādas jau 1974. gadā bija tās telpas, tādas viņas arī bija palikušas.
Tiem ugunsdzēsējiem jau tikai mūsu laikā sāka taisīt to projektu, bet neko…es pat nobrīnījos, ka tagad ir, jo toreiz arī ugunsdzēsējiem neļāva. Arī negāja cauri. Tur bija vēl tāda problēma, ka pietrūka viena mašīna, pat mašīnu negribēja ļaut pirkt. Jo tās mašīnas ir pēc normatīviem, cik reisi dienā un kādas lidmašīnas, tādām mašīnām jābūt. Tad pat viena mašīna vēl trūka mums," norāda Luhse.
VUGD: Bez mūsu piekrišanas telpas nedrīkst ekspluatēt
VUGD Ugunsdrošības normatīvu daļas priekšnieks Andris Staļģevics komentēt situāciju starptautiskajā lidostā "Rīga" nevēlējās. Viņš skaidro – pēc būvdarbu pabeigšanas VUGD dod atļauju sabiedriski nozīmīgo ēku ekspluatācijai. "Principā ir tā, ka VUGD veic pārbaudes tikai trešās grupas objektiem, tās ir sabiedriski nozīmīgās būves. Tad, kad būvdarbi ir pilnībā pabeigti, mūsu Ugunsdzēsības un glābšanas dienests sniedz atzinumu 14 dienu laikā pēc pasūtītāja iesnieguma saņemšanas. Pie pieņemšanas ekspluatācijā mēs pārbaudām projekta dokumentāciju, vai projekts ir izstrādāts atbilstoši ugunsdrošības normām, kā arī vai būvdarbi ir veikti atbilstoši izstrādātajam projektam," saka Staļģevics.
Viņš uzsver, ka pirms VUGD norādīto trūkumu novēršanas ēkas īpašnieks nemaz nedrīkst to ekspluatēt. "Nu, tur ir tā, ka Valsts ugunsdzēšanas un glābšanas dienests sastāda negatīvu atzinumu, norādot atzinumā konstatētos pārkāpumus. Pārkāpumiem nav noteikts termiņš, kādā šie pārkāpumi ir jānovērš.
Tiklīdz pasūtītājs ir novērsis šos konstatētos pārkāpumus, tiek rakstīts jauns iesniegums un mēs veicam atkārtotu pārbaudi," norāda Staļģevics.
Par ekspluatācijā nenodotu ēku ekspluatēšanu to īpašniekiem draud administratīvais sods, atgādina VUGD. "Principā tā ir administratīvā atbildība, jo nepieļaujam tādus gadījumus, kad nenodota ekspluatācijā ēka tiek ekspluatēta. Viņai ir jābūt nodotai ekspluatācijai un tad viņu drīkst ekspluatēt. Ir jābūt akceptētam būvprojektam, atbilstoši būvprojektam izbūvētai ēkai ir jābūt nodotai ekspluatācijā un tikai tad viņu drīkst ekspluatēt," saka Staļģevics.
Precīzu datu par to, cik bieži sabiedriski nozīmīgu ēku vai to daļu nodošana ekspluatācijā aizkavējas VUGD iebildumu dēļ, nav. Pēdējā laika skaļākais zināmais gadījums ir aizkavēšanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas nodošanu ekspluatācijā. Pērnā gada sākumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bibliotēkas jaunajā ēkā konstatēja astoņas dažādas neatbilstības ugunsdrošības prasībām. Publiski pieejami nav arī precīzi dati par to, cik bieži sabiedriskās ēkas vai to daļas tiek ekspluatētas par spīti tam, ka tās nav nodotas ekspluatācijā.
