LGBT un sieviešu tiesību ierobežošana Polijā: ceļš uz neliberālām ES dalībvalstīm?

Jau divus mēnešus starptautiskie mediji un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Polijā. Vēl nesen Polija paziņoja par lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas, kuru valsts ratificēja 2015. gadā. Šādiem soļiem mandātu nacionālkonservatīvajai un eiroskeptiskajai partijai “Likums un taisnība” (Prawo i Sprawiedliwość) iedeva Polijas vēlētāji prezidenta vēlēšanās 2020. gada 12. jūlijā, kurās ar 51% pārspēku uzvarēja Andžejs Duda. Viņa kampaņas ietvaros “LGBT+ ideoloģija” tika saukta par lielāku kaitējumu kā komunisms. Neilgi pēc vēlēšanām Polijas varas iestādes nekavējās uzsākt jaunās programmas īstenošanu.

Īsumā:

  • Pēc Andžeja Dudas atkārtotas ievēlēšanas prezidenta amatā Polija paziņoja par izstāšanos no Stambulas konvencijas un uzsāka masveida LGBT+ aktīvistu aizturēšanu.
  • Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas nosaukušas aizturēšanas par nozīmīgu pagriezienu Polijas neliberālās “demokrātijas” nostiprināšanā.
  • Vadošā partija “Likums un taisnība” kopš 2015. gada virzījusi nacionālkonservatīvu un eiroskeptisku politiku pretēji iekļaujošas un tolerantas sabiedrības definīcijai.
  • Plašais Polijas sabiedrības transformācijas projekts sakņojas idejās par tradicionālām dzimumu lomām un LGBT+ tiesību noliegšanu.
  • Pēc 1989. gada sasniegtais Centrāleiropas transformācijas process ir apstājies un valstī sākusies demokrātijas erozija.
  • Pārmaiņas Polijā iezīmē pagrieziena punktu ES nākotnes attīstībā. ES ilgtspējība atkarīga no dalībvalstu vēlēšanās ievērot tās vērtības un likumus.
  • Šie procesi ilgtermiņā var novest pie ES pastāvēšanas jēgas pārskatīšanas, kas atstās iespaidu arī uz Latviju.

Mātes klēpi – tautai! Sieviešu tiesību erozija Polijā

Jau 25. jūnijā Polijas tieslietu ministrs Zbigņez Zjobro paziņoja par valsts izstāšanās plāniem no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas). Pasludinātais izstāšanās iemesls — liberālo vērtību uzspiešana skolās (atsaucoties uz konvencijas 12. pantu, kas aicina Konvencijas dalībvalstis veicināt “izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem”). Kritika vērsta arī pret terminu “gender” (latviešu valodā tulkojams kā “dzimte” vai “sociālais dzimums”), kas Polijas varas iestāžu acīs satur ideoloģiskus elementus un nav savienojams ar valsts spēcīgajām kristīgajām tradīcijām.

Eiropas Padome, Eiropas Līdztiesības komisāre Helena Dallun citi Eiropas Savienības (ES)  līmeņa politiķi izteikuši sašutumu par šādu lēmumu, norādot, ka tas kalpotu par nopietnu soli atpakaļ vardarbības pret sievietēm un vardarbības mājās apkarošanas centienos. Kaut arī Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes dokuments, tā pieaugošā loma ES vērtības balstošā likuma ietvara (t.s. acquis communautaire) nav noliedzama. Piemēram, 2020. gada martā ES publiskoja arī jauno Dzimuma līdztiesības stratēģiju 2020.-2025., kuras ietvaros tika izdarītas tiešas atsauces uz Stambulas konvenciju un tajā izmantoto “gender” definīciju. ES arī turpina virzīties uz pievienošanos Stambulas konvencijai, kaut arī process šobrīd “iesprūdis” nacionālo valstu nesaskaņu krustugunīs.

Covid-19 globālās krīzes aizsegā 2020. gada aprīlī Polijas parlaments uzsāka divu likumu — “Apturi abortu!” un “Apturi pedofiliju!” — atkārtotu izskatīšanu un izstrādāšanu. “Apturi abortu!” likumprojekts paredz papildināt Polijas kriminālkodeksu, aizliedzot legālu pieeju abortiem gadījumā, ja auglim konstatētas nelabojamas medicīniskas anomālijas, vēl vairāk ierobežojot vienu no ES stingrākajiem aborta likumiem.

Starptautiskā dzimumu līdztiesības organizāciju koalīcija KARAT norāda, ka sievietes nereti sastopas ar stigmu, iebiedēšanu un nekorektu informāciju no veselības aprūpes darbinieku puses. Šāda rīcība attaisnojama ar Polijas Ārstu un zobārstu profesiju aktu, kura 39., t.s. “sirdsapziņas” pants paredz, ka medicīniskais personāls var atteikties īstenot abortu gadījumā, ja tas ir pretrunā ar to personīgajām vērtībām un ticību.

“Apturi pedofiliju!” savukārt paredz krimināli tiesāt jebkuru personu, kas veicina seksuāla rakstura kontaktu ar nepilngadīgu personu. Vienlaikus likuma apstiprināšanas gadījumā nodarbības, kas skolas vecuma bērnus iepazīstina ar seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jautājumiem, tiktu aizliegtas. Personas vai biedrības, kas šādas nodarbības piedāvātu, varētu sastapties pat ar trīs gadus ilgu cietumsodu.

Turklāt 2018. gadā Polijas skolās tika ieviesta arī jauna izglītības programma, kas paredzēja skolēnus sagatavot ģimenes dzīvei. "Amnesty International" un "Human Rights Watch" norādījušas, ka programma satur dezinformāciju, var atstāt ilgtermiņa negatīvu iespaidu uz veselību, veidot negatīvus stereotipus par dzimumu un seksualitāti, kā arī veicināt naidu pret LGBT+ kopienu. Jebkuri mēģinājumi iekļaut seksuālās un reproduktīvās veselības, kā arī tiesību jautājumus skolu programmās tiek raksturoti kā uzbrukumi tradicionālajām ģimenes vērtībām, draudi bērniem, kā arī “slepeni LGBT+ grupu plāni”. 

Paužot sašutumu, Eiropas Parlaments norādījis, ka pielīdzināt šādu jautājumu iztirzāšanu skolās pedofilijai ir kaitējoši, un aicināja Poliju iekļaut vecumam atbilstošu izglītību par dzimumu un seksualitāti skolu programmās. Jānorāda, ka šāda izglītība tiek iekļauta skolu programmās gandrīz visās ES dalībvalstīs, taču visretāk sastopama tieši Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Kopš 2015. gada un “Likums un taisnība” nākšanas pie varas līdz ar to īstenota politika, kas virza tradicionālu izpratni par sievietes lomu sabiedrībā.  Īpaši svarīga šī projekta ietvaros bijusi ierobežojošā abortu politika, binārs dzimuma definējums, ekskluzīva ģimenes definīcija kā savienību starp vīrieti un sievieti, kā arī valsts paternālistiska tēla veidošana – kā pārraugam bērnu izglītībā un audzināšanā.

LGBT+ tiesību ignorēšana un aktīvistu aresti

Pētījumi norāda, ka LGBT+ tiesību joma ir vienīgā, kuru Polijā eiropeizācijas process nav skāris nemaz. 2019. gada Eirobarometra dati norāda, ka Polijā tikai 49% sabiedrības uzskata, ka gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāļiem (ES vidējais rādītājs ir 76%). Turklāt ILGA Europe indekss norāda, ka Polija ir sliktākā vieta, kur dzīvot LGBT+ cilvēkiem Eiropā visās indeksa dimensijās. Šie rādītāji, protams, nepārsteidz, ņemot vērā kopīgo reģiona dinamiku, kas samērojama ar Polijas politikas nostādnēm šajā jautājumā.

Tomēr starptautisko mediju ziņojumi liecina par pavisam jaunu pagriezienu neliberālās demokrātijas nostiprināšanā. Tikai vienu dienu pēc Dudas zvēresta nodošanas, 7. augustā, Varšavas ielās tika organizēts publisks protests, kurā piedalījās LGBT tiesību aizstāvju grupas, lai protestētu pret aktīvistes Margo Šutovicas (Margo Szutowicz) arestēšanu 3. augustā par izdarītu kaitējumu mašīnai, kas izplatīja pret LGBT+ vērsto propagandu. Aresta laikā Margo piedalījās #StopBzdurom kampaņā, kas izkāra LGBT+ karogus pie Varšavas skulptūrām. Varšavas policija sociālajā tīklā Twitter norādīja, ka kampaņa ir vērsusies pret sabiedrības reliģiskajām sajūtām un “aptraipījusi” Varšavas pieminekļus. 14. jūlijā policija ielauzās Margo dzīvoklī, arestēja viņu un nopratināja visu nakti. Margo ievietota divu mēnešu arestā par vandālismu. 

Attēls: Pret LGBT vērsta mašīna Vroclavā. Šādi auto, kurus sponsorē pretaborta organizācija Fundacja Pro-Prawo do Życia (https://stronazycia.pl/stop-pedofilii/), bieži redzami Varšavas ielās.

Jau 8. augustā protestu pret Margo aizturēšanu laikā tika aizturēti 48 cilvēki. Policija ziņojusi, ka pret šīm personām tiks celtas apsūdzības par plāniem vandalizēt īpašumu. Protestējot pret notiekošo, Polijas parlamenta deputātes no kreisās partijas "Lewica Razem" ieradās policijas iecirkņos pieprasīt aizturēto atbrīvošanu un nodrošinātu politisko pārstāvniecību. Partijas pārstāves ieradās uz Dudas inaugurāciju Polijas parlamentā, tērpušās varavīksnes krāsās, norādot uz LGBT+ tiesību politiskās instrumentalizācijas nopietnību kā šķeļošu faktoru Polijas centrālajā likumdevējā.

Jau 2019. gada sākumā vairāk nekā 80 Polijas pilsētas pasludināja sevi par “no LGBT+ ideoloģijas brīvām zonām”. Aktīvistu veidota karte — Naida Atlass (Atlas nienawiści) — parāda, ka liela daļa no šīm pilsētām atrodas tālu no Polijas liberālajām un ekonomiski labi attīstītajām pilsētām. Jānorāda, ka Eiropas Parlaments nosodījis šo lēmumu, iestājoties par LGBT+ tiesībām un Eiropas Komisija apturējusi finansējumu vairākām no šīm municipalitātēm par ES likuma normu pārkāpšanu.

Tajā pašā laikā Varšavas liberālais mērs no “Pilsoniskās platformas” pieņēma “LGBT Hartu”, kas solīja pilsētas lesbietēm, gejiem un transsekusāliem mērus, kas cīnīsies ar diskrimināciju. Tāpat  Polijas “praids” — Vienlīdzības parādes — bieži saskaras ar vardarbību tieši pilsētās, kas attālinātas no valsts administratīvā centra. Centra un perifērijas dalījums Polijā, kas bieži saistīts arī ar dažādiem sociālekonomiskiem faktoriem, kļūst par aizvien noteicošāku faktoru “Likums un taisnība” iespējā izmantot varas resursus konservatīvas dienaskārtības ieviešanā Polijā.

Raksturotais vērtību šķēlums Polijā līdz ar to nav interpretējams tikai kā simpātijas pret liberālu vai konservatīvu ideoloģiju, kas sakņojas valsts reliģijā, vēsturē vai mentalitātē. Tas ir plašāks valsts transformācijas process, kurš mērķtiecīgi motivēts “Likums un taisnība” partijas politikā. Šīs transformācijas sekas ir mēģinājums pārdefinēt ES vērtības, izmantojot argumentu par ES kā kristīgās vērtībās balstītu sabiedrību. Tomēr jānorāda, ka 2009. gada Lisabonas līgums 1. pantā skaidri norāda, ka ES dalībvalstu sabiedrības ir balstītas plurālismā, diskriminācijas aizliegumā, tolerancē, taisnīgumā, solidaritātē un vienlīdzībā – vērtībās, kas nav savienojamas ar Polijas valdošās partijas pašreizējo politiku.

Ceļā uz neliberālām ES dalībvalstīm vai pavisam citu ES?

Kopumā jānorāda, ka opozīcija liberālai vienlīdzības paradigmai, kas ir daļa no ES pamatlikuma, ir kļuvusi par svarīgu ideoloģisku pamatnostādni Polijas “neliberālajai demokrātijai”. Sasniegums — straujā ES un Centrāleiropas transformācija pēc 1989. gada — nu ir kļuvis tikai daļējs, jo Polija līdzās Ungārijai oficiāli iekļauta to valstu sarakstā, kur demokrātijas erozija ir neapstrīdama. Ņemot vērā Polijas ideoloģisko trajektoriju tagad, jājautā: vai valsts būtu uzņemta ES, ņemot vērā šādas perspektīvas?

Tradicionālās ģimenes un pret “gender” vērsta politika nu ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem neliberālu valstu politikas pamata pīlāriem. Tā savukārt tiek izmantota, lai pārdefinētu vienlīdzību un cilvēktiesības — vērtības, kas līdz šim turējušas kopā ES dalībvalstis. Polijas piemērs parāda, kā instrumentalizēt šīs tiesības un ES finansējumu tādiem mērķiem, kas iestājas pret iekļaujošas sabiedrības veicināšanu. Pēdējo nedēļu notikumi liecina, ka valsts kļūs par nopietnu šķērsli civilās sabiedrības aktivitātei un demokrātisku brīvību īstenošanai.

Ikvienam būtu individuāli jāveic plašāka analīze, lai noskaidrotu, ko šāds pavērsiens nozīmē mums, Latvijā. Polija ir svarīgs stratēģisks partneris un ekonomiski spēcīga valsts, kuras mentalitāte lielākajai sabiedrības daļai tuva un saprotama ar vēstures, draugu, radu un kultūras starpniecību. Ir gandrīz neiedomājami, ka Latvijas un Polijas savstarpējās saites varētu sašūpot šāds pavērsiens, īpaši ņemot sarežģīto reģionālo drošības situāciju. Tas tomēr netraucē Latvijai veidot savu politiku tā, lai rādītu piemēru, kas balstīts Eiropas un vispārējās cilvēktiesību vērtībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti