De Facto

12. maija «De Facto»

De Facto

19. maija «De Facto»

Levita izredzes - sašķeltās «KPV LV»rokās

Levita izredzes – sašķeltās «KPV LV» frakcijas rokās 

Valdošās koalīcijas partijas, izņemot “KPV LV”, Valsts prezidenta vēlēšanās apņēmušās balsot par Egilu Levitu. Pirms gala lēmumu pieņēmusi sašķeltā “KPV LV” frakcija, Levita virzītāji negrib izteikt prognozes, cik tieši balsis viņš iegūs, tomēr par diskusiju iznākumu “KPV LV” iekšienē īpaši nenervozē, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Īsumā:

  • Levitam izredzes kļūt par prezidentu ir visaugstākās;
  • Kārtis gan sajaukuši "KPV LV" opozicionāri, izvirzot Didzi Šmitu;
  • Šmits uzskata, ka "KPV LV" jāvirza viens kandidāts;
  • "KPV LV" frakcija labprāt Levitu uzklausītu;
  • Ir vēl opozicionāru virzītais Juris Jansons. Par viņu gan neviens īpaši neaģitējot;
  • "Saskaņai" vēl nav oficiālas pozīcijas.

Eiropas Savienības tiesa tiesneša Egita Levita izredzes kļūt par Valsts prezidentu ir visaugstākās. “Es ceru uz pietiekošu balsu skaitu, bet, kā saka, es to patlaban neprognozēju, jo redzēsim kāds būs rezultāts,” pagājušajā nedēļā LTV sacīja pats Levits. 

Levitam ir minimāli nepieciešamā 51 balss. Par viņu sola balsot visa koalīcija, vienīgi “KPV LV” izlems nākamnedēļ. Tiesa, pie Levita virzītājiem jau var pieskaitīt divus “KPV LV” deputātus - Artusu Kaimiņu un Aldi Blumbergu. Par Levitu noskaņoti balsot vēl citi frakcijas deputāti, noskaidroja raidījums “de facto”.

Ar to vajadzētu pietikt, tomēr kārtis sajaukuši “KPV LV” iekšējie opozicionāri, izvirzot prezidenta amatam kolēģi Didzi Šmitu. “Es domāju, ka būs cilvēki, kas mūs atbalstīs. Tomēr mēs esam partijas biedri,” tā saka viena no Šmitu virzošajām deputātēm Karīna Sprūde (KPV LV).

Patlaban Šmitam ir piecas balsis – pašam sava, trīs izvirzītāju un bijušās “saskaņietes” Jūlijas Stepaņenko.

Šmits uzskata, ka “KPV LV” frakcijai būtu jāvirza vienots kandidāts. Viņš ir gatavs būt šis kandidāts, un sagaida, ka pārējie viņu atbalstīs.

“KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs vēl neko nesola. Pirms lēmuma pieņemšanas frakcija labprāt uzklausītu Levitu.

“Mums nemaz nav vienota frakcija, kā jūs ziniet, un mūsu frakcija droši vien ir vēstures grāmatās ar to, cik mēs dīvaini tur rīkojamies. Es to atzītu, bet frakcijā ir frakcijas kodols, kas atbalsta valdību. Es gribētu redzēt, ka šis kodols rīkojas kā viena vienība,” pauž Zakatistovs.

Vēl viens konkurents Levitam ir tiesībsargs Juris Jansons. Viņu virza opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 11 balsīm. Tomēr ne “zaļzemnieki”, ne Jansons par sevi īpaši neaģitē.

“Skatīsimies,” atbild ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis uz jautājumu, vai partija plāno vest pārrunas ar citiem spēkiem par atbalstu Jansonam. Augulis skaidro, ka Jansonu virza, lai būtu diskusija.

Arī pats tiesībsargs apgalvo, ka balsu skaits viņu neinteresē. Jansons sarunā kritizē balsošanas kārtību. Šīs būs pirmās atklātās Valsts prezidenta vēlēšanas, un deputāti nevarēs balsojumu paturēt pie sevis.

“Tas ir tas, kas ir mulsinoši un ir nopietns signāls, ka mēs kāpjamies atpakaļ no demokrātijas principiem,” uzskata Jansons. Vaicāts, vai slēgtā balsojumā savas izredzes vērtētu augstāk, Jansons atbild: “Es neteiktu, ka augstāk, bet tā iespējamība būtu cita.” 

Savu pozīciju valsts prezidenta vēlēšanās nav noformulējusi lielākā Saeimas frakcija - “Saskaņa”. Tai nav sava kandidāta, bet tā grib nākamnedēļ iztaujāt visus.

“Neviens no izvirzītajiem kandidātiem mums nerada zosādu. Mūs interesē saruna pirms viņi ir ievēlēti. Es negribētu spekulēt, kā mēs rīkosimies,” teica “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Vairāki politiķi sarunā ar “de facto” pieļāva, ka “Saskaņa” varētu vispār nepiedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās, ja Levita izredzes būs pārliecinošas.

Ja valdību atbalstošā “KPV LV” daļa kopā ar koalīciju nobalsos par Levitu, viņam garantēta pārliecinoša uzvara ar tuvu 60 balsīm.

KONTEKSTS:

Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti vienojās Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu. Līdz šim Valsts prezidenta amatam piesaukta tikai Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūra, kuru atbalsta koalīcijas vairākums. Atsevišķi partijas "KPV LV" deputāti Valsts prezidenta amatam virzīs frakcijas deputātu Didzi Šmitu. Viņa kandidatūru virza ārpusfrakciju deputāts Aldis Gobzems un “KPV LV” deputātes Linda Liepiņa un Karīna Sprūde. 

Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šoreiz Valsts prezidentu Saeimā vēlēs atklātā balsojumā. Iespējamais vēlēšanu datums ir 29. maijs. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti