Pirms diviem gadiem Viļakas novada dome pieņēma vienu no visu laiku smagākajiem lēmumiem – slēdza divas pamatskolas. Pašvaldība abas turēja līdz pēdējam un slēdza tikai tad, kad finansiāli citādi vairs nevarēja. Tā kā laukos bērnu skaits strauji rūk, bija bail, vai pēc skolu slēgšanas prom nebrauks veselām ģimenēm, vai skolotājiem izdosies atrast citu darbu, vai skolēni līdz ar pašvaldības naudu neaizies uz blakus novadu. Galu galā - kā bērni spēs iejusties stipri lielākā kolektīvā.
Pirms diviem gadiem Mežvidos, kas atrodas pie pašas Krievijas robežas, mācījās vairs tikai 26 skolēni, Kupravā nebija pat 20.
Visi kļuvuši par savējiem
"Zvans, bija zvans!" Viļakas novada Viduču pamatskolā jaunāko klašu bērni, izdzirdot skolas zvanu, priecīgi ziņo cits citam par stundas sākšanos un dauzoties steidzas uz klasi. Mājīgā Viduču pamatskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kurās mācās skolēni no abām slēgtajām skolām.
Viduču skolotājām vairs nav viegli pateikt, cik bērnu pirms diviem gadiem atnāca, jo visi kļuvuši par savējiem. Cita citai pārjautājot, saskaita astoņus un stāsta, ka nekādu lielo grūtību iejustiem viņiem neesot bijis. Viduču skola ar 93 skolēniem pašlaik ir lielākā pamatskola Viļakas novadā.
Patriks ir viens no skolēniem, kurš pēc Kupravas skolas slēgšanas atnāca uz Vidučiem. Tagad viņš mācās 8.klasē, bet mazais brālis Kristers Artūrs ir otrklasnieks. Patrikam Kupravā bija tikai divi klasesbiedri un stundas notika apvienoti ar citām klasēm. Vidučos viņi klasē ir desmit.
Patriks stāsta, ka tagad ir vairāk jāmācās un stundās jākoncentrējas, kas viņam varbūt ne pārāk patīkot. Vairs nevar garlaikoties, kā tas bija Kupravā brīžos, kad skolotājs apvienotajās klasēs pievērsās otrai skolēnu grupai.
Ceļš nogurdina
Abi brāļi turpat Vidučos iet arī mūzikas skolā. Vecākais mācās akordeonu, mazais - klavieres.
Puikām skola patīk, vien ceļš ar skolas autobusu no Kupravas ir garš. Un tas nogurdina.
"Mēs ceļamies pusē septiņos, un tad septiņos divdesmit braucam ar autobusu. Pusotru stundu jābrauc. Kā atbraucam, uzreiz jāskrien uz stundu. Ziemā tu izbrauci tumsā, atbrauci tumsā, ne pastaigāt, ne atpūsties, nekā," stāsta Patriks. Ko darāt ceļā? "Mūziku klausāmies un guļam, atpakaļceļā spēles spēlējam, kad nav ko darīt".
No Kupravas centram līdz Viduču skolai Semenovā ir 27 kilometri, bet skolas autobuss vēl met līkumu - izbrauc cauri arī Žīguru pagastam pakaļ citiem bērniem. Viļakas novada Izglītības pārvaldē atzīst, ka tik ilgi pavadīt ceļā nav pareizi, taču bērniem ir iespēja mācīties tuvāk - 18 kilometru attālajā Žīguru pamatskolā vai Viļakā, līdz kurai jābrauc 20 kilometru.
Izvēlējās skolu, kas atrodas tālāk
Tomēr zēnu mamma Mārīte vēlējās, lai puikas mācās Vidučos un izvēli nenožēlo. Pagaidām arī paši pret ilgo braukšanu neiebilst.
"Skola tiešām ir laba, katram priekšmetam ir savs skolotājs. Pie mums jau bija apvienoti skolotāji, viens uz vairākiem priekšmetiem, un es domāju, ka zināšanu līmenis vairs nav tas," saka Mārīte. Viņai patīk, ka Viduču skola ir lielāka, taču ne ļoti liela.
Viduču pamatskolas direktore Ināra Sokirka domā, ka skolēniem un viņu vecākiem pašiem jāizlemj, kāda skola viņiem ir nepieciešama: "Vieniem gribas dzīvot mazākā, klusākā vidē. Vieniem liekas, ka tā konkurence ir par mazu. Kā mums pirms dažiem gadiem viens zēns teica, man te nav konkurences. Uz aizgāja uz lielāku skolu, bet arī tas ir pozitīvi. Pārsvarā cilvēks ir sociāla būtne, viņam ir jābūt sabiedrībā, un viņam ir jāpierod pie tā."
To, ka lielākās skolās vidēji izglītība ir labāka, apstiprina arī pasaulē atzītākās mācību kvalitātes vērtējuma sistēmas PISA dati, ko ik pa četriem gadiem apkopo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tie rāda, ka Latvijas mazajās lauku skolās salīdzinājumā ar pilsētām, piemēram, matemātikā bērnu zināšanas atpaliek vairāk nekā par vienu mācību gadu.
Grupu darbs un klases vakari
Skolēni no slēgtajām Kupravas un Mežvidu skolām mācās arī Viļakas Valsts ģimnāzijā. Kopumā tajā šogad ir 119 skolēnu no 7. līdz 12.klasei. Uz Viļaku pirms diviem gadiem atnāca arī māsas Dagnija un Agnese - tagad 12. un 10.klases skolnieces. Ģimnāzijas 7. klasē mācās arī trešā māsa Kristiāna.
No rītiem meitenes autobusā kāpj pat vēlāk nekā tad, kad mācījās Mežvidos. Viļakā ir vairāk ārpusstundu nodarbību. Arī vairāk klasesbiedru, līdz ar to stundās iespējams grupu darbs, tiek rīkoti klases vakari, stāsta abas vecākās meitenes. Viņas uzskata, ka arī ģimnāzijas vārds ir prestižāks.
"Ir liela klase, visi pienākumi tiek sadalīti, un ir pasākumi... Tas ir patīkamāk un foršāk. Pats grūtākais bija tas, ka vajadzēja iemācīties saprasties ar jauniem cilvēkiem - klasesbiedriem, skolotājiem. Tagad ļoti labi, jauni draugi, klasesbiedri, skolotāji. Jau pierasts," stāsta skolnieces.
Viņas gan atzīst, ka mazākā skolā ir vieglāk un saprasties ir vienkāršāk. No otras puses, lielākā klasē ir labāk.
Visi skolotāji darbu atraduši
Dagnijas un Agneses ģimenē ne tikai meitas izjuta skolas slēgšanu. Mamma Mežvidos strādāja par skolotāju, tētis par saimniecības daļas vadītāju, un pirmo gadu abi bija bezdarbnieki.
Mamma Inese stāsta, ka vīrs atradis darbu pagasta centrā, bet pati darba meklējumos nokļuvusi 90 kilometrus attālajā Rēzeknes novada Liepu pamatskolā, kur māca latviešu valodu. Darba dienās Inese dzīvo Rēzeknē un uz mājām Viļakas novadā dodas tikai nedēļas nogalē.
Dzīve ir mainījusies, tomēr Inese nesūdzas: "Protams, tas pirmais moments, kad skola tika slēgta, bija tāds grūts, jo nezināmas izvēles priekšā mēs visi bijām.
Bet pakāpeniski pie tās domas mēs pieradām un sākām savu dzīvi nokārtot."
Viņai skolotājas darbā bija divu gadu pārtraukums, ko pati uzskata par ilgu laiku, jo pedagogam "visu laiku jāaug un jāmācās laikam līdz".
Kad abas skolas slēdza, tajās darbu zaudēja kopumā 19 pedagogi. Divi aizgāja pensijā, bet pārējie pa šo laiku atraduši citu darbu, turklāt visi (ar vienu izņēmumu) - skolās, stāsta Viļakas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene. Mežvidu pamatskolas toreizējā direktore Ināra Nikolajeva tagad vada Jelgavas novada Sesavas pamatskolu.
Pastāvēs, ja pašvaldība varēs atbalstīt
Ar šo mācību gadu stājies spēkā jaunais pedagogu algu modelis, kas pašvaldībām vismazāko lauku skolu uzturēšanu padara vēl neizdevīgāku. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka pašvaldības sakārtos skolu tīklu un ietaupīto naudu varēs novirzīt kvalitātes celšanai lielākās skolās.
Savukārt pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri tā rezultātā zaudēs darbu (IZM lēš, ka Latvijā kopā tādu būs ap 160), tiek solīts speciāls pabalsts līdz vecuma pensijas saņemšanai.
Viļakas novadā pašlaik ir divas pamatskolas, kuru nākotni šīs pārmaiņas dara neskaidru. Žīguru pamatskolā šogad mācās 57 bērni, Upītes - 43. Izglītības pārvaldes vadītāja Circene saka, ka vēl jāskaita un jādomā, cik lielā mērā pašvaldība varēs tās turpmāk finansiāli atbalstīt. Ne mazāk svarīgi esot, ko domās paši skolēnu vecāki. Pašvaldībai arvien ir stingra pārliecība, ka mazajām lauku skolām ir jāpastāv.
