Saistību turpināšanās pēc līguma beigām?
"Mūsu interesēs ir, lai šī vienošanās ar Norvēģiju stātos spēkā. Protams, Norvēģija ar to rēķinās, jo ir notikusi notu apmaiņa, ir pieņemts lēmums valdībā atbalstīt šo vienošanos, viņi to zina. Līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai tas process notiktu tā, kā bija paredzēts, lai nebūtu pārsteigumu," sacīja Ārlietu ministrijas OECD un ekonomiskās sadarbības nodaļas vadītāja Dace Liberte.
Balstoties tieši uz šo līgumu, Pildegovičs un viņa uzņēmums "North Star Ltd" vērsies starptautiskajā šķīrējtiesā. Tā nākamnedēļ sāks lietas izskatīšanu. Viņa prasījums pret Norvēģiju ir ap 400 miljoniem eiro. Un, lai gan Ārlietu ministrija vairākkārtīgi uzsver, ka vienošanās neietekmēs jau sāktus investīciju strīdus, Pildegovičs vēlas novilcināt līguma izbeigšanu. Pat vēl vairāk – Saeimas Ārlietu komisijas sēdē viņš un Zemkopības ministrija runāja vienā balsī,
aicinot divpusējo līgumu izbeigt tā, lai esošie investori pretenzijas varētu iesniegt vēl desmit gadus pēc tā laušanas.
Pildegovičs nekavējās izteikt pārmetumus arī Ārlietu ministrijai. "Ja, jūsuprāt, ar 17 vai 20 miljonu ieguldījumu Latvijas uzņēmumam tik ļoti sarežģītā un visādā citādā ziņā sarežģītā tirgū kā Norvēģija ir maz, nu, lai tas paliek jūsu privāts viedoklis vai jūsu pārstāvētās ministrijas viedoklis. Man liekas, ka tas nav korekti pret Latvijas uzņēmējiem, kas šādā veidā meklē jaunus tirgus," tā 12. oktobra Ārlietu komisijas sēdē teica Pildegovičs.
Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis tai pašā sēdē izteicās: "Būtība ir tā, kā sacīja Pildegoviča kungs – tas ietekmē jebkādas iespējas uzsākt jebkādu jaunu procesu arī šajā gadījumā, ja, piemēram, ir nepieciešama šī [tiesas] sastāva maiņa vai atklājas kādi jaunatklāti apstākļi attiecībā uz šīm esošajām investīcijām."
Saistību turpināšanās pēc līguma beigām savukārt nav izdevīga Latvijas valstij, uzsver Ārlietu ministrija. Jo Latvijas tiešās investīcijas Norvēģijā ir nepilni divdesmit miljoni, bet Norvēģijas investīcijas Latvijā ir 460 miljoni, kas ir nesalīdzināmi lielāki riski. Un, ja kāds no jauna iesūdzēs Latvijas pusi, izdevumi šķīrējtiesai var būt neparedzami, pat ja izdodas uzvarēt. Latvijas praksē jau ir gadījums, kad uzvara nāk kopā ar trīs miljonu rēķinu par advokātiem, bet no pretinieka palikusi vien čaula, no kuras neko nevar piedzīt.
Atbrīvojas no vecās paaudzes līgumiem
Norvēģija investīciju aizsardzības līgumus plāno izbeigt ar visām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Arī Latvija jau ir atteikusies no vairākiem šādiem līgumiem un bez domstarpībām – ar Zviedriju, Austriju un Somiju. Tas arī atspoguļo
kopējo tendenci valstīm atbrīvoties no vecās paaudzes līgumiem, kas rada lielus izdevumu riskus, tiesājoties šķīrējtiesās.
"Šos līgumus raksturo ļoti vispārīgi formulētas normas, kas ļauj investoriem iztiesāt ļoti prāvas kompensācijas no valstīm, kas ir uzņēmušas investīcijas. Un šīs kompensācijas visbiežāk tiek mērītas nevis simtos tūkstošos, bet visbiežāk miljonos, un pat miljardi atsevišķos gadījumos," skaidroja Ārlietu ministrijas pārstāve.
Lēmums būs 14. Saeimas rokās
Par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu un arī pieņemšanu būs jālemj 14. Saeimai, kura pirmoreiz sanāks nākamnedēļ.
Saskaņā ar publiski pieejamajiem dokumentiem saistībā ar gaidāmo šķīrējtiesu redzams, ka uzņēmums par savu investīciju uzskata tur strādājošos zvejas kuģus un to aprīkojumu. Informācijas par meitasuzņēmumu Norvēģijā firmas pārskatos nav. Pildegovičs no intervijas pirms tiesas sēdes atteicās.
Pildegoviča "North Star" iepriekš ierauts vairākos skandālos gan saistībā ar kuģu izcelsmi, gan iespējamiem pārkāpumiem zvejnieku nodarbināšanā. Oktobra vidū firmas nodokļu parāds VID bija vairāk nekā 163 tūkstoši. Pēdējā pārskatā uzrādīts, ka "North Star" nav neviena darbinieka. Turpat pārskatā Pildegovičs atzīmējis arī Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvo ietekmi uz firmu, tostarp, ka no un uz kuģiem grūti nogādāt jūrniekus, Krievijas pilsoņus, kuriem tagad jāmēro garš un līdz ar to dārgs ceļš pa sauszemi. Firma Norvēģijā jau vairākus gadus esot pārmetusies uz garneļu zveju, par ko nav strīdu starp valstīm.
Vēršas pie Saeimas
Ārlietu komisijai vēstuli nosūtījuši Pildegoviča advokāti. Bet pēc tam arī uzņēmējs pats meklējis ceļu pie deputātiem, tai skaitā, zvanot komisijas vadītājam Rihardam Kolam (Nacionālā apvienība), kurš ieteicis meklēt oficiālo ceļu uz Saeimas komisiju.
"Uz Pildegoviča kunga jautājumu, kādā veidā varētu tikties ar Ārlietu komisijas deputātiem, es atbildēju, ka nav tāda prakse komisijai strādāt ar atsevišķiem uzņēmumiem vienalga kādā kontekstā. Es aicināju tomēr, ja ir, nozares pārstāvjus. Pildegoviča kungs minēja, ka nozares organizācija jau kādu laiku nepastāv, neesot. Nu, tad es teicu, ka šādā veidā tad nu vienīgi – tā ir publiska sēde, varat vērsties individuāli pie deputātiem, komisijai nosūtīt kaut kādu informāciju, ja ir," raidījumam "De facto" stāstīja Kols.
Negaidīta bijusi arī Zemkopības ministrijas iesaistīšanās.
Jo, kad jautājums bija valdības dienaskārtībā, tā iebildumus neizteica. Lūgts precizēt, kādēļ Zemkopības ministrija par nozares aizstāvību atcerējās tagad, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis nevarēja atbildēt, kā tieši tas noticis.
Jūs nezināt?
Kaspars Cirsis: Es nevarēšu pateikt.
Tad kā tā informācija nonāca pie jums, ka tagad vajag to aizstāvēt?
Šajā gadījumā likumprojekts tika iekļauts komisijas darba kārtībā, un ministrija no nozares puses arī attiecīgi reaģējusi, tai skaitā arī mēs esam sūtījušas Zemkopības ministrijas vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, kurā arī esam izklāstījuši savus šos redzējumu, kas komisijas sēdē ticis diskutēts.
Jāuzsver, ka Zemkopības ministrija savu vēstuli ar iebildumiem Ārlietu komisijai iesniedza līdz ar sēdes sākumu.
Ārlietu ministrija aprēķinājusi, ka likums jāpieņem un tam jāstājas spēkā līdz 10. februārim.
Ja nepaspēj, līgums izbeigsies marta vidū bez vienošanās, bet tas nozīmēs, ka šķīrējtiesās pretenzijas pret valstīm varēs iesniegt vēl desmit gadus.
"Līdz ar to šeit es vairākkārtīgi arī komisijā uzsvēru, ka mēs šeit nešķetinām juridiskus strīdus starp divām pusēm. Tam ir attiecīgi formāti. Līdz ar to šeit vienošanās starp divām valdībām, divu valstu valdībām, panākt abpusēju vienošanos denonsēt šo līgumu," sacīja Kols.
KONTEKSTS:
Norvēģijas varas iestādes 2017. gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošu zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.
Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920. gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc ES regulas prasībām.
2019. gada sākumā pieņemtais Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim "Senator" ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisku vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
2020. gadā Latvija zaudēja Eiropas Savienības (ES) Tiesā sniega krabju zvejas lietā.
