Latvijas Radio nākotnē joprojām būs sava stabila niša, bet medija attīstības ceļi var būt dažādi. Tas izriet no dažādu ekspertu sacītā raidījumā "Īstenības izteiksme", kas saistībā ar Latvijas Radio 90.jubileju šoreiz ielūkojas šī sabiedriskā medija nākotnē, mēģinot prognozēt to, kāds radio būs pēc 10 gadiem.
- Tehnoloģijas attīstīsies, vēlme klausīties saglabāsies
- Vai pēc 10 gadiem būs vienots sabiedriskais medijs?
- Grēviņš: Klausītāji vairāk izvēlēsies saturu, ko klausīties
- Kruks: Radio atgriezīsies pie klasiskām formām
- Tradīcijas apvienojumā ar jaunām idejām
- Lai mediji neietu diktētas kārtības pavadā
Pareģojumi par radio drīzo galu uzvirmo ik pa laikam, un tiem ir jau sena vēsture. Par nopietnu draudu radio pastāvēšanai uzskatīts gan kino, gan televīzija, gan vēlāk arī mūzikas kanāls "MTV" un mp3 atskaņotāju izgudrošana.
Šobrīd par radio lielāko konkurentu pasludināti sociālie mediji. Aptaujātie eksperti gan visi kā viens ir pārliecināti – runām par radio nāvi arī tagad nav pamata, jo radio ir sava noteikta un stabila niša, un tāda tā vismaz desmit gadus arī saglabāsies.
Tehnoloģijas attīstīsies, vēlme klausīties saglabāsies
Sociologs Arnis Kaktiņš prognozē, ka radio loma sabiedrībā pēc 10 gadiem būs aptuveni tāda pati, kā šobrīd, jo arī pati sabiedrība fundamentāli šajā laikā nebūs mainījusies.
"Ja skatāmies tādas virspusējas izpausmes, tad tur no tās dienas skatu punkta tie cilvēki teiks – tās izmaiņas ir vienkārši fundamentālas, jo, paskat, mums ir 17. aifons, bet viņiem tur bija pilnīgs akmens laikmets. Taču, fundamentāli ņemot, tās nebūs nekādas nopietnas pārmaiņas, jo – vai tev ir viena vai cita elektroniska ierīce, tas nav tas, kas maina sabiedrību," teica Kaktiņš.
"Man gribētos domāt, ka radio būs un tā vajadzība pēc radio būs plus mīnus tāda pati, kāda tā ir šodien. Jo radio ir vairākas funkcijas, bet galvenās – pirmkārt, tas ir viens no informācijas kanāliem un, otrkārt, tas pārstāv arī izklaidējošo funkciju. Ir novērots, ka ir daudz cilvēku, kuriem vajag, lai viņiem fonā visu laiku būtu kādas skaņas. Vai varētu būt tā, ka pēc 10 gadiem cilvēki vēlēsies dzīvot meditatīvā klusumā, - es domāju, ka nē. Viņiem tāpat apkārt vajadzēs troksni. Protams, ir citi trokšņu avoti, bet radio niša ir, ka mēs varam ar acīm darīt ko citu, bet ar ausīm klausīties. Tā kā vajadzība pēc skaņas būs, un tas nozīmē, ka arī radio būs niša," sprieda sociologs.
Vai pēc 10 gadiem būs vienots sabiedriskais medijs?
Iespējams, pēc 10 gadiem Latvijas Radio varētu būt ceļā uz digitālo apraidi, iespējams, testa režīmā ciparu radio jau varētu būt ieslēgts, pieļauj Latvijas Radio valdes loceklis tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs.
Viņš gan uzsver – to ir ļoti grūti prognozēt, jo šobrīd Latvijā - atšķirībā no daudzām citām valstīm - par šādu pāreju netiek domāts, jo tam nav ne stratēģijas, ne finansējuma.
Nav arī skaidras atbildes, vai pēc 10 gadiem būs izveidots vienots sabiedriskais medijs, taču Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbība būs kļuvusi daudz ciešāka, tāpat kā radio sasaiste ar jaunajām tehnoloģijām.
"Ja runājam par tehnoloģijām kopumā, tad, es domāju, radio kā radoša vienība daudz vairāk sāks ražot arī multimediju saturu, jo mūsu priekšrocība ir tāda, ka mēs saturu ražojam ļoti operatīvi, un mēs to varam izplatīt arī visās citās platformās – viedierīcēs, telefonos, planšetēs, datoros, un, protams, ka uz to pusi mēs arī vēlētos virzīties," teica Lavrinovičs.
Grēviņš: klausītāji vairāk izvēlēsies saturu, ko klausīties
Par to, ka saikne ar jaunajām platformām kļūs aizvien būtiskāka, ir pārliecināts arī LR5 raidījumu vadītājs un dīdžejs Toms Grēviņš, kurš ar lielu interesi seko līdzi visām novitātēm, kas saistās ar radio attīstību.
Grēviņš modelē tuvākās nākotnes radio klausīšanās paradumus: "Tev ir gudrā automašīna ar gudru paneli, kas, visticamāk, ir savienots ar tavu tālruni, un visas tās pašas aplikācijas vai lietotnes, kas atrodas tavā telefonā, tev arī smuki izklājas uz mašīnas paneļa. Un, o, jā, tur ir vai nu Latvijas Radio aplikācija-lietotne vai arī kāds no straumēšanas servisiem, kuru tu lieto – "spotify", "apple music", nav svarīgi, kurš, bet tajā Latvijas Radio ir iekšā gluži tāpat kā mūziķi un daudz kas cits, kuram tu seko un kura saturu tu patērē".
Prognozes liecina, ka klausītāji arvien vairāk paši izvēlēsies saturu, ko klausīties, un uz šo tendenci Toms Grēviņš raugās ar dalītām sajūtām. "Tas, uz ko vispār ved visa mediju attīstība šobrīd, ir dot cilvēkam iespēju izvēlēties saturu, ko viņš vēlas patērēt. Un te mēs joprojām esam divu svaru kausu priekšā – it kā no vienas puses tas izklausās interesanti – tev ir radio, un tu tam norādi, ka tevi interesē, piemēram, sports, akadēmiskā mūzika, teātris, bet tu izslēdz, piemēram, kulināriju, bērnu audzināšanu, svešvalodas, kas tevi neinteresē, un šāds radio, kādu tu esi izlēmis, tāds radio tev arī skan.
Tas līdz galam man vismaz neiet kopā ar sabiedriskā radio misiju un radio būtību vispār, jo radio jau ir foršs ar negaidītību, ka tu izdzirdi ko tādu, par ko tu nekad neiedomātos, un tādējādi tev rodas jaunas intereses un idejas.
Un tomēr tie cilvēki, kas pēta tirgu, viņi uzskata, ka tā ir ļoti būtiska lieta – ļaut cilvēkam izvēlēties," sprieda Grēviņš.
Kruks: Radio atgriezīsies pie klasiskām formām
Spēju būt par ātru, operatīvu un tūlītēju mediju – to par radio lielāko trumpi dēvē arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors, mediju eksperts Sergejs Kruks. Atšķirīga savukārt ir viņa vīzija, kas notiks ar radio kā sabiedrisko mediju 10 gadu laikā.
"Es domāju – atgriezīsies vairāk pie vecām, klasiskām, akadēmiskām formām, ka vārds ir mūsu radio galvenais rīks, ierocis, instruments, un ar to pietiek," lēsa Kruks.
"Tagad uzskata, ka radio obligāti ir jābūt mājaslapai ar video, lai redzētu, kas tur ēterā notiek, es domāju – tas viss atmirs 10 gados, un mēs atgriezīsimies pie vārda.
Un nav obligāti rakstīt pēc tam kopsavilkumus par raidījumiem, izvietot tos internetā, lai to jebkurā brīdī varētu noklausīties un noskatīties, jo tomēr radio ir tāds efekts, ka tas ir tūlītējais medijs. Es braucu mašīnā un klausos, un tieši šajā brīdī šī diskusija notiek, un pēc kāda laika tā jau būs novecojusi.
Skatoties globāli, tehnoloģiju attīstība notiek eksponenciāli - pirmajos gados ļoti strauji iet uz augšu, tad stabilizējas, un arī digitālo tehnoloģiju attīstība kādā brīdī pierims, apstāsies, novitātes beigsies, un mums vajadzēs tad "sagremot" – priekš kam mums visi šie dzelži ir vajadzīgi?" teica Kruks.
Tradīcijas apvienojumā ar jaunām idejām
Saglabāt tradīcijas, bet vienlaicīgi strauji virzīties uz priekšu un piedāvāt jaunas idejas – tādu Latvijas Radio ceļu turpmākos 10 gadus redz mediju pētnieks Jānis Juzefovičs.
Viņš ir pārliecināts – apvienot šīs divas lietas būs liels izaicinājums, un viņam ir bažas, ka radio pārāk lielu uzsvaru centīsies likt uz jaunajām tehnoloģijām un formas meklējumiem, piemirstot, ka radio galvenais kungs un karalis tomēr ir kvalitatīvs saturs, kura attīstībā investēt ir vissvarīgāk.
"Es arī negribu teikt, ka nevajag ieguldīt tehnoloģijās vai mārketingā un nodarboties ar formas meklējumiem. Es domāju, ka tas viss ir radio tikai priekšā, ka vēl būs tāds liels kārdinājums, vilinājums risināt problēmas ar tehnoloģiju, mārketinga un formas palīdzību. Tas viss ir vajadzīgs, bet tas nedod rezultātu ilgtermiņā, jo tu vari to konfekti iepakot skaistā, spīdīgā papīrā, bet, ja pildījums nav spēcīgs, tad tam nebūs ilgtermiņa rezultāta. Un tādējādi gribot negribot vajadzēs atgriezties pie satura un ieguldīt, investēt tieši satura attīstībā. Bet, kādi būs tieši tie virzieni, es domāju, to lielā mērā noteiks sabiedrības attīstība un auditorijas vajadzības un vēlmes. Bet tā atslēga būs – agrāk vai vēlāk – būs atpakaļ pie satura," norāda Juzefovičs.
"Lai saturs būtu ne tikai interesants un aizraujošs, bet arī žurnālistiski izcils, ar augstu kvalitāti. Es domāju, tam ir nepieciešamas investīcijas dažādos žanros, dažādā tematikā. Tam vajadzētu būt virsmērķim, lai Latvijas Radio 1 sauklis "Vienmēr pirmais!" nepaliek tikai mārketinga sauklis, bet lai tam ir piepildījums saturā, ko radio ik dienu piedāvā," piebilst Juzefovičs.
Lai Latvijas Radio neietu diktētas kārtības pavadā
Sergejs Kruks kā galveno priekšnoteikumu kvalitatīvam saturam min neatkarību un patstāvību ziņu un arī cita satura veidošanā, jo šobrīd radio, tāpat kā citi Latvijas mediji, Kruka vērtējumā, ļoti bieži iet citu diktētas kārtības pavadā, bet tas neveicina klausītāju uzticību.
"Ir jāaizmirst valdības dienaskārtība, ir jāatsakās no aģentūras LETA, kas īstenībā ir valdības un lielo ekonomisko korporāciju preses relīzes, un pašiem jāstrādā. Īstenībā mēs tā arī darbojāmies padomju laikos. Mums no rīta Ziņu redakcijā arī bija rīta sapulce pulksten 9.00, kurā lasīja oficiālo dienas kārtību, bet korespondenti tad visur kur arī braukāja, un Latvijas Radio pats taisīja ziņas, pats veidoja savu dienaskārtību. Tagad diemžēl mēs ejam pavadā tam, ko jau priekš mums ministri, sabiedriskās attiecības ir izdomājušas. Tā ir ne tikai Latvijas Radio, bet Latvijas žurnālistikas problēma vispār šodien – sekošana oficiālajai dienaskārtībai. Ka ziņa nav tas, ko Saeima nolemj par kaut kāda normatīvā akta maiņu.
Ziņa ir par to, ko [domā] cilvēks, kuru tas skar, kā viņš to uztver un kā tas ietekmēs viņa dzīvi. Tā kā mēs braucam nevis uz Saeimu intervēt politiķi, bet braucam pie tā cilvēka – biznesmeņa, māmiņas, pensionāra, kuru šī norma ietekmē, lai zinātu, kā viņš tālāk dzīvos," teica Kruks.
Ja visi aptaujātie eksperti ir vienoti pārliecībā, ka radio kā sabiedriskais medijs turpinās pastāvēt arī pēc 10 gadiem, tad par citu prognožu īstenošanos viņiem tik drošas pārliecības nav, jo, kā saka sociologs Arnis Kaktiņš, nākotne reizēm mēdz izspēlēt ļoti negaidītus scenārijus.
Pēc 10 gadiem jebkurā gadījumā būtu ļoti interesanti atgriezties pie šī raidījuma, lai konstatētu, vai svaru kausi tiešām vairāk atkal nosvērušies akadēmiskā virzienā vai gluži otrādi – radio vēl daudz vairāk iesaistījies eksperimentos ar jaunajām tehnoloģijām, tādējādi būtiski izmainot arī savas auditorijas klausīšanās paradumus.
