Latvijas Radio 90: Kā ziņu saturu mainījušas tehnoloģijas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Tehnoloģijas, daudzas no kurām šodien šķiet pašsaprotamas, mainījušas arī radio ziņas. No magnetofona lentēm pie datorprogrammām, no faksa pie interneta un sociālajiem tīkliem, no stacionārajiem pie mobilajiem telefoniem, kas vienlaikus kalpo arī kā datori un fotoaparāti – visām šīm pārmaiņām Latvijas Radio ziņu žurnālisti gājuši cauri tikai pēdējo 20 gadu laikā. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ar milzīgiem skaņu ierakstu aparātiem

Ar Pučīni operas "Madama Butterfly" translāciju 1925.gada 1.novembrī oficiāli tika atklāts toreizējais Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta Rīgas radiofons, tagadējais – Latvijas Radio. Šodien to veido seši kanāli, kas raida diennakts režīmā.

Latvijas Radio fonotēkas vadītāja Guna Rāga noved tagadējās radio mājas pagrabā, kur aiz biezām dzelzs durvīm no plauktiem pretī lūkojas radio vēsture – vairāki desmiti tūkstošu vēsturisku radio ierakstu, vairums no tiem magnetofona lentās. "Te glabājas oriģinālieraksti no laika, kopš mums ir pašas pirmās oriģināllentas. Lūk, 1969.gads. "Stereo tests kanāla noregulēšanai"," stāsta fonotēkas vadītāja.

Uz lentām radio ierakstus veidoja un atskaņoja vēl līdz 2000.gadu sākumam.

Arī Ziņu dienestā ir žurnālisti, kuri labi atceras šo laiku. "Tas darbs skaņu operatoram bija ļoti virtuozs, jo tās lentas jāgroza ar rokām, un tas jādara ļoti, ļoti ātri. Tā ir interesanta profesija, es arī to savulaik apguvu, bet diemžēl mūsdienās pilnīgi nederīga. Domāju, ka es arī to vairs neprastu," stāsta kultūras žurnāliste Baiba Kušķe. Viņa Latvijas Radio ienāca kā skaņu operatore deviņdesmito gadu vidū.

"Korespondenti staigāja, apkrāvušies ar milzīgiem skaņu ierakstu aparātiem – tās bija tādas lielas, melnas kastes, klāt vēl bija paprāvs mikrofons. Ja cilvēks gāja pa ielu, izskatījās, ka viņam ir divas somas – viena viņējā, otra – šis aparāts."

"Informāciju pieveda ar mašīnām"

Tas ir laiks, kad radio ziņu darbā viens pēc otra ienāca datori, internets, peidžeri un mobilie telefoni, bet Baibas aprakstītie lenšu ierakstu aparāti pamazām sarukuši līdz plaukstas lieluma digitāliem diktofoniem. 

Baiba saka – toreiz pat prātā nenāca, ka tehnoloģijas attīstīsies tādā zibens ātrumā: "Es teiktu, ka visvairāk tas skar tieši informācijas ieguves un apstrādes veidus. Atslēgas vārds noteikti ir ātrums – viss visu laiku notiek arvien ātrāk un ātrāk. Dažreiz man ir bažas, cik ilgi tas vispār var turpināties?"

Pie tehnoloģiju uztrenētā ziņu ātruma šodien pieraduši gan paši žurnālisti, gan klausītāji. Ir pašsaprotami dažās sekundēs saņemt e-pastu vai īsziņu, karstākie jaunumi uzreiz parādās ziņu aģentūrās un tviterī. Bet vēl pirms mazāk nekā 20 gadiem datori radio bija tikko ienākuši un internetā vēl vienkārši nekā daudz nebija.

"Es atceros laiku, kad aģentūra BNS savas ziņas vakarā pieveda ar mašīnu. Arī tāds laiks ir bijis.

Un, kad es sāku strādāt radio, viens no galvenajiem informācijas piegādes veidiem bija fakss, kas šobrīd jau ir atmiris. Un toreiz bija ļoti svarīgi sekot līdzi, lai faksa aparātā nebeidzas papīrs, jo tā varēja palikt bez svarīgām ziņām," atceras programmu vadītājs Lauris Zvejnieks.

Arī radio diktē ziņu dienaskārtību
 

Radio ziņu dinamikā liela loma ir ne vien interneta, bet arī mobilo tālruņu ienākšanai. Iespēja sazināties ar žurnālistiem tiešraidē notikumu vietā dod klātbūtnes sajūtu un ļauj sekot notikumiem reālajā laikā.

Mobilajiem telefoniem kļūstot par ikdienu, arī žurnālisti daudz operatīvāk var sazināties ar ziņu avotiem.

Bijušo Latvijas Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu tagad Latvijas Radio sazvana ārpus Rīgas. Arī šī nu jau sen pierastā tehnoloģija – telefonieraksti – krietni paātrinājusi ziņu nonākšanu līdz klausītājiem. Kolāts Latvijas Radio vadīja laikā, kad ziņu veidošana piedzīvoja lielus tehnoloģiju lēcienus – interneta un mobilo telefonu attīstību. Bija bažas, kā tas ietekmēs darba ritmu un ziņu saturu.

"Atceros, bija bažas, vai cilvēki vispār sapratīs jaunās tehnoloģijas un vai katastrofāli nepalielināsies darba apjoms. Pēc dzirdētā un, jūtot radio atmosfēru, domāju, ka ne viens, ne otrs risks nav piepildījies, un tā ir laba ziņa," saka Kolāts.

Kā nozīmīgākās tehnoloģijas, kas pēdējās desmitgadēs ietekmējušas ziņu saturu, Kolāts izceļ datoru ienākšanu radio deviņdesmitajos gados un sociālo tīklu kā informācijas nesēju attīstību pēdējā piecgadē. Tie būtiski palielinājuši darba ātrumu, ziņu pieejamību un avotu daudzveidību. Taču Latvijas Radio varētu vairāk izmantot šīs iespējas un mazāk ļauties politiķu un uzņēmumu diktētajai dienaskārtībai, ko piedāvā relīzes un aģentūru kalendāri, saka Dzintris Kolāts.

"Radio vienmēr ir bijis tāds mazvērtības komplekss – ai, tur jau lielā televīzija, vēl kaut kas… Domāju, ka tagad caur lsm.lv un to, ka arī radio ziņas ir iespējams funkcionalizēt un diversificēt uz citām platformām, arī radio, sevišķi ziņas, var būt (un brīžiem ir bijis) tas, kas sāk diktēt dienaskārtību un noteikt svarīgākos uzstādījumus," pārliecināts Kolāts.

To, ka tehnoloģijas vien neko nedod un ziņu galarezultātu tāpat nosaka žurnālista profesionalitāte, uzsver arī mediju eksperts un grāmatas "Radiožurnālistika" autors Sergejs Kruks. Tieši prasmē izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas viņš saredz radio ziņu vājo punktu un lielākās attīstības iespējas.

"Lai gan žurnālists varētu būt ļoti brīvs, nav mums tik daudz reportāžu no visurienes Latvijā. Žurnālistam jau neko daudz nevajag – viņam ir dators, interneta pieslēgumu pašvaldībā var dabūt, mikrofonu var pieslēgt datoram, turpat klēpjdatorā samontēt un aizsūtīt uz radio. Bet nav mums daudz šādu gadījumu," norāda eksperts.

Tāpat Kruka ieskatā žurnālisti daudz prasmīgāk varētu izmantot interneta doto iespēju visiem dalīties ar informāciju. Spēt pamanīt, piemēram, interesantus pētījumus, iedziļināties - nevis tikai atreferēt -, saskatīt kopsakarības.

"Žurnālista profesija nekur nav pazudusi. Viņš nav kļuvis vienkārši par skaņu operatoru, kurš izķeksē kaut ko no "Facebook" vai "Twitter" un nesaliek vienkārši ziņu raidījumā vai ziņu lapā internetā. Šī informācija ir jāapstrādā," atgādina Kruks.

Gids informācijas jūrā

"Informācijas apjoms, ko nes tīmeklis, ir tik milzīgs, ka žurnālists kļūst par gidu šajā informācijā. Jo katrs it kā var to pašu tur atrast, bet informācijas ir tik daudz, ka parastais lietotājs tur vienkārši apjūk. Bet žurnālists, veicot savu darbu, ir pārliecinājies, uz kuru avotu var paļauties un uz kuru nē," norāda Zvejnieks.

To Lauris Zvejnieks saka arī kā žurnālists, kurš 2000.gadu sākumā četrus gadus bija Latvijas Radio korespondents Maskavā. Viņš bija klāt "Nord-Ost" ķīlnieku krīzē 2002.gadā. Salīdzinot ar ārkārtas situāciju atspoguļojumu ziņās šodien, Lauris kā galveno atšķirību min sociālo tīklu neesamību, kas šādos gadījumos var gan palīdzēt ātrāk iegūt informāciju, gan ir laba augsne straujai baumu izplatībai, kā tas bija aizpērn Zolitūdes traģēdijā. Vēl pirms 10 gadiem mobilos telefonus nevarēja izmantot ne foto, ne video vai internetam, kas pašlaik ir ziņu ikdiena.

Bet Linda Rulle atgādina par vēl vienu no mobilo ierīču iespējām – klausīties radio raidījumu aplādi jeb podkāstus (podcast - angl.) sev ērtā laikā. Viņas vadītā Latvijas Radio Multimediju daļa pēdējos divus gadus rauga palīdzēt savā ziņā konservatīvajam radio tikt līdzi datoru un mobilo tehnoloģiju skrējienam.

"Radio lietošana ir krietni mainījusies no tā viedokļa, ka radio var klausīties arī tie, kuriem nav radio aparātu. To caur internetu var darīt gan telefonā, gan datorā. Un mēs redzam, ka ļoti daudzi cilvēki to izmanto," stāsta Linda.

Tas ļoti palielinājis arī radio ziņu satura pieejamību – interneta arhīvā klausāms pēdējo 13 gadu saturs, bet kopš 2013.gada radio ziņas lasāmā veidā nonāk Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) mājaslapā lsm.lv.

"LSM ir ziņām piešķīris krietni daudz jaunu iespēju. Ja līdz šim Latvijas Radio Ziņu dienests strādāja ēteram, tad līdz ar LSM ziņas top ne tikai audio, bet arī tekstuāli un vizuāli, tiek fotografētas un filmētas. Ejot gatavot materiālu, korespondents padomā arī par to, vai tur nevarētu būt kāds dokuments, kas šo ziņu varētu papildināt arī internetā. (..) Tas žurnālists, kas kādreiz bija tikai radio žurnālists un staigāja apkārt ar lielu ierakstu aparātu, tagad ir kļuvis par multimediālu žurnālistu, kurš ne tikai domā par to, kā tas skanēs, bet arī par to, kā tas izskatīsies," stāsta Linda.

Jauno platformu izmantošana – kritiski svarīga

Līdz ar LSM ziņu portālu radio saturs sasniedz arī auditoriju, kas Latvijas Radio ikdienā neklausās. Debašu un kritiskās domāšanas pasniedzējs Mārtiņš Vaivars ir viens no viņiem – radio saturs pie viņa nonāk kā atsevišķi sižeti vai raidījumi, kas publicēti "Facebook" vai "Twitter". Spēju izmantot jaunās tehnoloģiju platformas ziņu izplatīšanai Vaivars sauc par ļoti svarīgu un pat kritisku.

"Varbūt es neesmu pilnīgi reprezentatīvs, bet pietiekami liela manu draugu daļa [ziņu] saturu iegūst no sociālajiem tīkliem un tamlīdzīgām platformām. Domāju, ka radio, lai gan tas rada saturu bez video un bildēm, noteikti ir jādomā, kā būt sociālajos tīklos. Radio ir daudz priekšrocību – cilvēki klausās audiogrāmatas, podkāstus. (..) Nedomāju, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāspēlē līdzi privātajiem medijiem, kas reizēm nozīmē nekvalitatīvāku saturu vai sensacionālas ziņas. Esmu drošs, ka tas nav jādara. Bet šīs jaunās iespējas noteikti ir jāmēģina izmantot," uzskata Vaivars.

Jauno tehnoloģiju platformu ienākšana ziņu saturā iezīmē arvien lielāku atbildību par ziņu ticamību. Lai gan, ekspertu ieskatā, Latvijas Radio ziņas arvien spēj saglabāt augstu uzticamību un nezaudē konkurencē ar sociālajiem tīkliem, žurnālistiem tas ikdienā nozīmē nemitīgu balansēšanu starp ziņu ātrumu un kvalitāti, kur tomēr kvalitātei būtu jābūt pirmajā vietā, saka Ziņu dienesta žurnālists Ivo Leitāns. Sociālie tīkli ir viņa darba ikdiena arī pētnieciskajā žurnālistikā.

"Ļoti daudz informācijas, ko par cilvēkiem nevar atrast vienkārši "Google", var atrast sociālajos tīklos. Tāpat sazināties. Atrast sakarības starp cilvēkiem. Protams, tas nav tik vienkārši, kā izklausās. Ir speciāli kursi, apmācības profesionāļiem, piemēram, kā izmantot "Facebook", lai tajā kaut ko meklētu,"  atklāj Leitāns.

Informācijas meklēšanā šodien neatņemams palīgs ir arī internets mobilajā telefonā, kas ļauj kaut vai pasākuma laikā "iegūglēt" nezināmo. Tādēļ šodien komisks varbūt šķitīs kāds stāsts no apmēram 20 gadus senas radio ziņu vēstures. Kolēģe Baiba Kušķe atceras, ka kādam kolēģim uzdots veidot sižetu par kontracepciju, bet viņam nav bijis ne jausmas, ko šis vārds nozīmē.

"Bet viņš iet uz to ierakstu, viņš ir viltīgs un jautājumu konferences organizatorei sāk tā: "To jau visi cilvēki zina, kas ir kontracepcija, bet būtu vēlams, ka jūs tomēr dažos vārdos atgādinātu…". Bet dāma reaģē ne tā, kā viņš ir domājis: "Nu ko jūs, to taču tiešām visi zina, varbūt tomēr jautājiet par problemātiku!" Un mans kolēģis ir sprukās, jo viņš vienkārši nezina šo problemātiku. Viņš šauj vēlreiz: "Jā, jā, protams, bet nu varbūt tomēr dažos vārdos atgādiniet…" Beidzot viņa atbild, viss ir kārtībā un sižets top, bet es domāju, ka tas tā spilgti raksturo, ka šis cilvēks toreiz nevarēja tā "iegūglēt", kā mēs to darītu, un paskatīties – kas tad ir kontracepcija un kāda ir tā problemātika," stāsta Baiba.

No šodienas skatpunkta tāda situācija, protams, šķiet absurda. Jautāts, vai viņš šodien varētu iedomāties savu darba ikdienu bez mobilā telefona un sociālajiem tīkliem, Ivo Leitāns atzīst :"Godīgi sakot, būtu grūti iedomāties…"

"Bet pirms 10 gadiem es nevarēju iedomāties darbu ar sociālajiem tīkliem. Kas nāks vēl pēc pieciem vai 10 gadiem, to arī nevar prognozēt," viņš piebilst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti