Krievijas kanālus, kuros vērojamo raidījumu saturs atspoguļo notikumus Kremlim tīkamā skatījumā, uztur arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. Tiesa gan, mūsu artava veido vien niecīgu daļu no līdzekļiem, kas tiek ieguldīti Krievijas varai vēlama viedokļa veidošanā.
Krievijas valsts dažādu televīzijas kanālu uzturēšanai atvēl simtiem miljonu eiro. Tomēr savu artavu šo Krievijas varai tīkamā viedokļa izplatītāju kasēs ienes arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. Kopējā summa, kas tiek samaksāta par Krievijā tapušā satura retranslēšanu Latvijā, reklāmu izvietošanu šeit retranslētajās programmās un Krievijā veidota satura iekļaušanu Latvijā reģistrēto televīzijas kanālu saturā gan nav zināma, bet diezgan droši var apgalvot, ka tā sasniedz vairākus miljonus eiro.
"Televīzijas programma ir tāda pati prece kā jebkura cita prece, un, ja televīzijas programma tiek pārdota par naudu, tad šīs preces ražotājs šo naudu saņem kaut kādā mērā. Katrā ziņā šī summa būs krietni zem viena miljona eiro, runājot par visu Latvijas tirgu kopumā," saka Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls, skaidrojot, cik Latvijas iedzīvotāji samaksā par to, ka šeit tiek retranslēti televīzijas kanāli, kuru saturs tapis Krievijā un notikumus interpretē atbilstoši tās varai tīkamai izpratnei.
To, cik īsti maksā licence kāda Krievijas televīzijas kanāla restranslēšanai Latvijā, neatklāj arī maksas televīzijas tirgus līderis – "Lattelecom". "To mēs nevaram atklāt, tā ir komerciāli sensitīva informācija, mums ir līgumos konfidencialitātes noteikumi. Tā ir pašu kanāla īpašnieku vai licences izplatītāju vēlme. Cenu lielā mērā veido šī kanāla pieprasījums," saka "Lattelecom" Juridiskā un korporatīvā atbalsta daļas direktors Toms Meisītis.
Muuls gan neslēpj, ka Krievijas valdības dotēto televīzijas kanālu retranslēšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas: "Cenas ir atšķirīgas, dažādiem kanāliem ir dažādas, un tā sauktie federālie kanāli, ko subsidē Krievijas valsts, viņi, protams, ir lētāki nekā, piemēram, televīzijas kanāls "Doždj", kam ir jācīnās pašam par sevi un kas no valsts nesaņem neko. Tas ir pilnīgi saprotams, kāpēc ir šāda cenu starpība."
Latvijā reģistrētie televīzijas kanāli bieži savās programmās iekļauj Krievijā tapušus seriālus un šovus. Arī par to ir jāmaksā. "Summu es jums atklāt nevaru, bet es varu teikt, ka tās summas, ko mēs investējam vietēji ražotu produktu veidošanā un ko mēs maksājam par Holivudā vai Eiropā tapušiem produktiem, ir daudz lielākas nekā tās, ko mēs maksājam par Krievijā ražotiem produktiem," tā uz jautājumu, cik Latvijas televīzijas maksā par Krievijā tapuša satura iekļaušanu savās programmās, atbild tirgus līdera – MTG televīzijas un radio vadītāja Baiba Zūzena. Galvenais iemesls, kādēļ šāds saturs tiek pirkts, esot skatītāju vēlmes.
Visticamāk, lielāko daļu ieņēmumu, ko Krievijas kanāli gūst Latvijā, tie saņem no reklāmas laika pārdošanas retranslētajās programmās.
Patlaban Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apsver iespēju ierobežot reklāmas izvietošanu kanālos, kas nav reģistrēti Latvijā.
"Reklāmas daļa ir viens no iemesliem, kāpēc mēs šajos grozījumos gribējām ielikt punktu, par kuru norisinās vislielākās diskusijas, vai ļaut reklāmu iekļaut tikai tajos kanālos, kas ir reģistrēti Latvijā. Tas būtu godīgi – ja tu esi te un raidi savu saturu un liec savu reklāmu, tad arī atbildi te. Mums nav vēlēšanās šādi aizliegt kaut kādus kanālus pa apkārtceļu, bet tad lai nereklamējas!" stāsta padomes locekle Aija Dulevska.
Atbilstoši "TNS" datiem, šā gada februārī tādi Krievijas kanāli kā, piemēram, "RTR Planeta Baltija" un "NTV Mir Latvija" popularitātes ziņā pārspēj LTV 7 un TV5. Reklāmdevēji, lemjot par reklāmu izvietošanu, lielā mērā vadās tieši no reitingiem.
"Ja skatāmies televīzijas kanālu grupu, tad "BMA" grupa, kura Latvijā pārstāv "Pirmo Baltijas kanālu", "REN TV" un "NTV Mir", protams, ir būtisks spēlētājs Latvijas reklāmas tirgū, jo krieviski runājošās auditorijas vidū šie kanāli ir ļoti pieprasīti. Un arī reklāmdevējs vēlas sasniegt savu auditoriju tur, kur viņa ir, kur viņa "dzīvo", vienkārši sakot," skaidro Zūzena. Atbilstoši aģentūras LETA veidotā "Latvijas biznesa gada pārskata" datiem, viņas pieminētā "Baltijas mediju alianse" 2013.gadā apgrozījusi 15,5 miljonus eiro, tādējādi ierindojoties otrajā vietā mediju, reklāmas, izglītības un radošās industrijas nozares uzņēmumu topā.
Pēc Krimas aneksijas liela daļa Krievijas kanālu Latvijas skatītājiem ir pieejami pilnīgi bez maksas, atklāj Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs.
"Kopš Ukrainas notikumu sākuma pagājušā gada pavasarī, ļoti liels skaits – pāri par divdesmit Krievijas kanālu, kuri līdz šim bija kodēti satelītos, viņiem tika noņemta šī kodēšana un tie ir pilnīgi brīvi uztverami jebkuram un ar vislētāko uztvērēju. Nopērkot vislētāko sateltītuztvērēju par 50 eiro, skatītājiem ir iespēja skatīties Krievijas kanālus pilnīgi par brīvu. Šajā gadījumā tas ir pilnīgi ideoloģisku apsvērumu dēļ – tur visus zaudējumus nosedz Krievijas valdība un tāpēc arī šī brīvā pieeja ir nodrošināta," stāsta Ilmārs Muuls.
Tas skaidri apliecina, ka Krievijas kanālu klātbūtni Latvijas informatīvajā telpā šobrīd diktē ideoloģiski, nevis komerciāli apsvērumi.
