Pēc iebrukuma Ukrainā pret Krieviju ieviestās ekonomiskās sankcijas atsaucas dažādās nozarēs visā pasaulē. Krievu komandas un klubi lielākoties diskvalificēti starptautiskajos sporta turnīros, oligarhs Romans Abramovičs nevar pārdot sev piederošo Anglijas futbola klubu "Chelsea", savu pēdējo spēli aizvadījusi arī Rīgas "Dinamo" hokeja komanda, kas bija nepārprotams Krievijas "maigās varas" instruments.
Latvijas futbola virslīgā šosezon atkal piedalās 10 komandas, kas vietējai līgai ir liels skaitlis. Katrai komandai ir savi mērķi – uz čempionu kausu kārām acīm skatās RFS, "Riga", "Valmiera" un "Liepāja", bet pārējiem klubiem ambīcijas ir pieticīgākas. Tomēr arī tie cer investīcijas atpelnīt, ja ne ar dāsnajām prēmijām, tiekot Eiropas kausos, tad vismaz ar veiksmīgām darbībām jauno futbolistu tirgū.
Medija sportacentrs.com futbola žurnālists Arkādijs Birjuks pagaidām nesaskata tiešu kara Ukrainā un sankciju pret Krieviju ietekmi uz Latvijas futbolu. Pēc Birjuka teiktā,
daudz vairāk Krievijas naudas Latvijas futbolā bija pirms vairākiem gadiem.
"2014., 2015. un 2017. gadā bija daudz vairāk krievu naudas," teica Birjuks. "Tagad arī kopumā, paskatoties ģeogrāfiju, Krievijas spēlētāju [virslīgas klubu pieteikumos] gandrīz nav. Ja ir, tad tikai jaunieši."
Birjukam piekrīt arī kolēģis Edmunds Novickis – viņaprāt, stāsti par Krievijas naudu Latvijas futbolā ir pārspīlēti, un iekrišana finanšu bedrē nedraud arī diviem klubiem, kam ir Krievijas investori.
"Tas lozungs, ka Latvijā ir daudz krievu naudas [futbolā], ir pārspīlēts," uzsvēra Novickis. "Jā, "Riga" un "Auda" ir tās divas komandas, kur ir krievu investori. Ja skatāmies tādā plāksnē, vai viņiem [klubu investoriem] tagad apstāsies bizness, tad es uzskatu, ka arī tādā gadījumā viņiem ir pietiekami dziļas kabatas."
Tomēr piesardzība futbola saimniecības gaiteņos ir jūtama.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko un LFF ģenerālsekretārs Arturs Gaidels sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka pirms 2022. gada sezonas virslīgas potenciālajiem dalībniekiem bija jāiesniedz finanšu garantijas, ka viņi spēs sezonu pabeigt, kā arī jāpierāda naudas izcelsme.
"Pazīstam visus, jo mums bija intervijas ar jaunajiem komandu īpašniekiem pirms sezonas sākuma. Visa bilde ir uz papīra," paskaidroja LFF prezidents Ļašenko.
Savukārt Gaidels atzina, ka personīgi klubu īpašniekus nepazīst, bet tie viņam ir zināmi.
"Ja runājam par krievu investoriem, tad bija jautājumi diviem klubiem – "Riga" un "Auda". Mēs pārbaudījām visu licencēšanas dokumentāciju. Konstatējām, ka finansējumā, kas nepieciešams, lai izietu licencēšanas procesu, tajos līgumos nebija krievu izcelsmes naudas. Šobrīd mums risku nav."
Ķekavā bāzētā "Auda" ir viena no trim virslīgas sezonas jaunpienācējām – klubs ir ar bagātu sportisko vēsturi vēl no 70. gadiem,
un tā rindās izaudzis bijušais futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs. Komandu jau vairākas desmitgades vada viņa tēvs Juris Gorkšs.
"Mums situācija ir ļoti laba un stabila. Bija noslēgti sponsorēšanas līgumi, kuri tika prezentēti Latvijas Futbola federācijā," pastāstīja Juris Gorkšs. "Tās ir kompānijas, kas ir Latvijā. Ja kādam liekas, ka mums nāk nauda no Krievijas, – mums nenāk nauda no Krievijas. Tā ir vietējā [nauda]. Es nevaru komentēt, kas katram ir vēderā vai kas katrai firmai."
Lai spēlētu virslīgā, klubiem vajadzīga prāva naudas summa, vismaz 200 tūkstoši eiro, un ar pašvaldības vai vietējo sponsoru atbalstu bieži vien nepietiek.
Starpsezonā "Auda" paziņoja par krievu investora Andreja Viļenkina piesaisti. Latvijas Radio noskaidroja, ka viņam Krievijā pieder bizness, kas ražo, importē un pārdod dažādus piederumus un darbarīkus dārzam – puķupodus, sniega lāpstas un cirvjus. Latvijas Radio nav ziņu, ka viņš vai viņa uzņēmumi būtu pakļauti sankcijām.
Ar ienākšanu Virslīgā, kluba galveno komandu gaida strukturālas izmaiņas. Zaļi-melnajiem ir pievienojies krievu investors Andrejs Viļenkins, kluba ikdienas darbu vadīs jaunais ģenerāldirektors Fransis Žustēns Zodeugans, savukārt izpilddirektora pienākumus pildīs Juris Gorkšs. pic.twitter.com/k2DS5BdBbq
— FK AUDA (@fkauda) January 31, 2022
Pēc investora piesaistes "Audas" ambīcijas ir augušas – no cienīga snieguma sezonā līdz cīņai par vietu vadošo komandu pieciniekā.
Par vadošajām vietām cīnīsies arī "Riga" FC – otra komanda, par kuras finansējuma avotiem federācijai bija jautājumi. Turklāt abas komandas – "Audu" un "Riga" FC – pēdējos gadus vieno cieša saikne. Nesenie trīskārtējie čempioni "Riga" izīrē spēlētājus un dalās ar treneru resursu.
"Riga" FC ir neapšaubāmi bagātākā vienība virslīgā.
Tās budžetu zinātāji neoficiāli lēš četru līdz septiņu miljonu eiro apmērā. Kluba īpašnieks ir krievu miljardieris Sergejs Lomakins, kurš jau divus gadus atrodas Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā un Krievijā darbojas viņam daļēji piederošais zemo cenu preču veikalu tīkls "Fix Price". Tas atrodams futbola kluba atbalstītāju sarakstā, un veikalu tīkla logo rotā laukuma apmales Ķeizarmeža stadionā.
"Mūsu budžets saplūst, tāpat kā citiem, no daudziem atbalstītājiem. Bija pilnvērtīgs licencēšanas process, kurā mums arī bija jāuzrāda savi finanšu avoti. Tur jautājumi nav radušies, viss ir kārtībā," pēc atbildes rūpīgas saskaņošanas ar kluba vadību paskaidroja "Riga" FC pārstāvis Krišs Upenieks. "Nekādu signālu, ka mūs šīs sankcijas ietekmēs, nav bijis. Mēs jūtamies stabili."
Biznesa medijs "Forbes" vēsta, ka Lomakina bagātība ir apmēram 3,1 miljards ASV dolāru. Zemo cenu preču biznesu viņam palīdzējis attīstīt Krievijas valstij piederošās bankas VTB kapitāls. Ceturtajā dienā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā "Fix Price" paziņoja, ka pārtrauca sadarbības līgumu ar sankcijām pakļautās VTB bankas meitasuzņēmumu "VTB Capital". Iespējams, baidoties par to, ka sankcijām varētu tikt pakļauta veikalu ķēde un citas ar to saistītās investīcijas, ieskaitot futbola klubu.
Ja "Audai" un "Riga" FC ir tieša saistība ar Krievijas investoriem un līdz ar to finanšu plūsma varētu būt neprognozējamāka, tad
citas Latvijas komandas kara un sankciju ietekmi sezonas laikā var izjust pastarpināti.
Pašreizējā Latvijas čempione RFS lauvas tiesu sezonas budžeta iegūst no būvkompānijas LNK. RFS ģenerāldirektors, bijušais izlases līderis, Māris Verpakovskis bažījas, ka daļa finansējuma komandai varētu tikt iesaldēta sarežģījumu celtniecības nozarē dēļ.
"Es nevaru teikt, ka neesam ietekmēti. Skaidrs, ka mūsu komandas galvenais sponsors ir "LNK Group", kuru viens no galvenajiem biznesa virzieniem ir celtniecība," pastāstīja Verpakovskis. "Celtniecības bizness šobrīd arī ir skarts, jo materiāli pārsvarā nāk no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas. Šobrīd [futbolistu] transfēru naudas un UEFA maksājumi tiks saglabāti iepriekšējos apmēros. Ir bažas par LNK [naudu]. Šī budžeta daļa varētu samazināties vai uz brīdi tikt iesaldēta."
Bažīgs ir arī futbola skolas "Metta" dibinātājs un vadītājs Ģirts Mihelsons, kura komanda spēlē virslīgā, bet necīnās par pirmo četrinieku. Viņš neslēpa, ka
ne tik bagātajiem klubiem jo īpaši jau šosezon var nākties izšķirties, vai likvidēt bērnu treniņgrupas un komandas, vai ķerties pie piramīdas spices – virslīgas vienības.
"Šobrīd jau daži klubi saskaras ar sankcijām, jo piedāvājuši spēlētājiem samazināt algu par 50%. Būs valstij grūti, būs arī klubam grūti. Mēs taču esam sabiedrības daļa," uzsvēra Mihelsons. "Cenu kāpums ir tik drastisks, ka mēs vairs nevarēsim [jauniešu sistēmas] treneriem samaksāt. Bērnu un jauniešu sports – tā būs ekskluzīva lieta. Prognozēt, vai esam drošībā… Tur ir ķēde tāda, ka maz neliekas. Mēs šobrīd domājam, vai vispār varēsim kaut kur aizbraukt. Autobusu izmaksas bērnu un jauniešu turnīriem ir pieaugušas par 40%."
Latvijas Radio sazinājās ar astoņiem no desmit virslīgas komandu pārstāvjiem, visiem paužot cerību, ka šāds dalībnieku skaits arī sasniegs čempionāta finiša līniju. Pārliecība par savām spējām to izdarīt gan bija tikai favorītu komandām.
Ķēdes vājais posms var izrādīties "Daugavpils" komanda, kam jau ilgstoši ir konflikts ar pilsētas vadību.
Šai sezonai dome klubam nepiešķīra ne centa, bet atļauju spēlēt pilsētas vienīgajā standartiem atbilstošajā stadionā "Celtnieks" komanda saņēma tikai neilgi pirms jaunās sezonas starta un pagaidām tikai pirmajā mačā.
"Daugavpils" budžetu balsta uz leģionāru fonda izmaksu no Latvijas Futbola federācijas – šo naudu saņem komandas, kas izmanto vismazāk ārzemju spēlētāju. Vēl komanda cer nopelnīt, pārdodot futbolistus. Vienības pārstāvis Nauris Mackevičs atklāja, ka par Latvijas otrās lielākās pilsētas komandu ārzemju investoriem interese ir, bet tā pazūd, ieraugot nolaisto stadionu.
"Līdz pilnīgi konkrētai sarunai mēs neesam tikuši, jo gandrīz vienmēr sarunas beidzas tad, kad mums liek parādīt savu infrastruktūru," sacīja Mackevičs. "Investoram ir kauns vest savus partnerus uz stadionu "Celtnieks" vai uz jebkuru citu stadionu Daugavpilī. Kamēr Daugavpilī nebūs sakarīgas infrastruktūras, šeit nekad nebūs normālu investoru. Es nerunāju par kaut kādām totalizatoru naudām, tādiem ir vienalga."
Jāsecina, ka
ar Krieviju saistīta nauda Latvijas futbolā ir, taču ne tik daudz, kā varētu domāt.
Komandām "Riga" un "Auda" ir investori no Krievijas, bet nauda formāli nav krievu izcelsmes. Tas gan negarantē, ka šo bagātnieku aktīvi netiks iesaldēti kādā no nākamajām sankciju kārtām, kas savukārt nozīmēs finansiālas grūtības šīm vienībām. Līdzīgi šobrīd noticis ar slavenā angļu kluba "Chelsea" līdzšinējo īpašnieku Romanu Abramoviču, kuram kabatā ir gan Izraēlas, gan Portugāles pase.
