Latvijas deputātu ienākumi – mazākie Baltijā, bet «var strādāt un var tikai piedalīties»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kādas ir parlamenta deputātu algas, kompensācijas un galvenais – kāds ir darba apjoms? LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" salīdzināja situāciju Latvijas Saeimā ar Igauniju un Lietuvu, kā arī ar Somiju un Dāniju, kuru parlamenti gan pēc izmēra, gan arī pēc savām funkcijām ir salīdzināmi.

Būt Saeimas deputātam Latvijā nav diez ko prestiži. Par to liecina gan ilgstoši zemā uzticība Saeimas darbam, gan arī daudzu cilvēku atbalsts dažādām iniciatīvām portālā "Manabalss.lv", kurās aicina "nogriezt" algas vai kompensācijas deputātiem. Arī "Aizliegtā paņēmiena" uzrunātie iedzīvotāji deputātu darbu nevērtē augstu.

"Aizliegtais paņēmiens" salīdzināja Saeimas darbu ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Dānijas parlamentiem.

Cik parlamentāriešu katrā valstī?

Latvijā

  • Deputāti: 100
  • Iedzīvotāji: 1,9 miljoni
  • Deputātu īpatsvars pret iedzīvotājiem: 0,005%

Igaunija

  • Deputāti: 101
  • Iedzīvotāji: 1,3 miljoni
  • Deputātu īpatsvars pret iedzīvotājiem: 0,008%

Lietuva

  • Deputāti: 141
  • Iedzīvotāji: 2,8 miljoni
  • Deputātu īpatsvars pret iedzīvotājiem: 0,005%

Somija

  • Deputāti: 200
  • Iedzīvotāji: 5,5 miljoni
  • Deputātu īpatsvars pret iedzīvotājiem: 0,0036%

Dānija

  • Deputāti: 179
  • Iedzīvotāji: 5,8 miljoni
  • Deputātu īpatsvars pret iedzīvotājiem: 0,003%

Ja piemērotu pēc Dānijas mērauklas, tad Latvijā Saeimas deputātu skaitam būtu jābūt aptuveni 60.

Kas deputātiem jādara?

Visu parlamentu galvenā ideja ir līdzīga. Pirmkārt, deputātiem regulāri jātiekas ar sabiedrību, iedzīvotājiem, dažādām organizācijām un jāuzklausa idejas, priekšlikumi. Otrkārt, jāizstrādā likumprojekti vai esošo likumu labojumi, jāpārliecina par to citi parlamentārieši, arī kāpjot parlamenta tribīnē. Tad jābalso, jāpieņem likumi. Likumi jāīsteno izpildvarai, proti, valdībai, bet parlamenta funkcija ir arī kontrolēt, lai izpildvara to dara.

Sabiedrībai redzamākās, protams, ir parlamentu plenārsēdes, kad deputāti kāpj tribīnē un balso.

  • Latvijā plenārsēdes notiek reizi nedēļā – ceturtdienās.
  • Igaunijā tās ir četras reizes nedēļā, bet pēc trim darba nedēļām ir nedēļa bez plenārsēdēm.
  • Lietuvā plenārsēdes ir divas reizes nedēļā.
  • Somijā – četras plenārsēdes nedēļā.
  • Dānijā notiek ap 100 plenārsēdēm gadā, ierasti otrdienās un ceturtdienās.

Pārējā laikā deputāti pulcējas atsevišķās grupās. Galvenais princips visos ir līdzīgs: ik nedēļu sanāksmes notiek sava politiskā spēka ietvaros (Latvijā tās tiek dēvētas par frakcijām) un darbs tematiskajās komisijās, kurās notiek gan sākotnēja likumu apspriešana, gan pārrunā aktuālo situāciju valstī vai "izsauc uz paklāja" kādu ministru.

Dažādās valstīs komisiju skaits un laiks, kad tās notiek, ir atšķirīgs.

  • Dānijas parlamentā ir 26 komisijas.
  • Somijā ir 17 parlamenta komisijas.
  • Arī Latvijas Saeimā ir 17 komisijas.

Latvijā komisijas pārsvarā sanāk reizi nedēļā. Katrai ir vadītājs, vietnieks un sekretārs. Par šo darbu deputāti tiek papildus atalgoti. Katram deputātam jādarbojas vismaz divās komisijās. Pastāv arī apakškomisijas, kuru vadītājiem ir nelielas piemaksas. Tāpat ir deputātu grupas, kā arī pastāvīgas delegācijas valstu draudzībai.

Līdzās tam deputātiem ir būtiski tikties ar sabiedrību. Katrā parlamentā deputātiem tam ir atvēlēts īpašs laiks: Latvijā – piektdiena, Igaunijā – viena nedēļa mēnesī, kad nenotiek plenārsēdes, Lietuvā – pirmdiena un piektdiena, Dānijā un Somijā – pirmdiena.

Skatoties nedēļas griezumā, Latvijā parlamenta deputāta darba kārtība sanāk šāda:

  • Pirmdiena. Saeimas prezidija sēde, kurā ir pieci deputāti.
  • Otrdiena. Saeimas komisiju sēdes.
  • Trešdiena. Saeimas komisiju sēdes un frakciju jeb politisko grupu sēdes.
  • Ceturtdiena. Saeimas plenārsēde.
  • Piektdiena. Saeimas deputātu tikšanās ar vēlētājiem.

Strādāt vai piedalīties Saeimā

Tiesa, deputāta darba specifika ir arī tāda, ka noslodze var būt atkarīga no paša deputāta vēlmes iesaistīties darbos. Uz to norādīja Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"): "Es teikšu atklāti – ir deputāti, kuriem tās brīvdienas var turpināties četrus gadus pēc kārtas, izņemot, ka ceturtdienā atnāca, bet arī tur var neko nedarīt un balsot tā, kā jābalso. Tā var strādāt."

To apliecināja arī Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība):

"Saeima ir vieta, kur var strādāt, bet var arī, teiksim tā, tikai piedalīties.

Teorētiski jau Saeimā vajadzētu ievēlēt tos, kas kaut ko ir arī iepriekšējā dzīvē izdarījuši un ir apveltīti ar daudzām zināšanām, tāpēc nu… Pēdējos gados tā Saeimas kvalitāte mazlietiņ ir kritusies, jāatzīst kā ilglaicīgam politiķim."

Pretēju secinājumu var noprast no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) teiktā: "Es teiktu, ka katram Saeimas deputātam ir iespējas strādāt ļoti, ļoti daudz, iespēja strādāt mazāk un iespēja strādāt vēl mazāk. Bet konkrēti šajā sasaukumā es redzu daudzus kolēģus, kas ir ienākuši arī parlamentā pirmo reizi. Ir tāda augsta enerģija, un kopumā ir liela vēlme strādāt."

"Tas ir tāds elastīgs jēdziens. Kā uz to skatās? Es skatos uz cilvēku, un man liekas, ka viņš strādā. Otram liekas, ka viņš nestrādā," komentēja Saeimas deputāts Ivars Puga ("KPV LV").

Kā ir realitātē?

Valdošo koalīciju pārstāvošās Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāts Normunds Žunna jau divus gadus ir Saeimā. Viņš ir vairāku komisiju un apakškomisiju dalībnieks, pārstāv vairākas deputātu grupas. Šajā laikā viņš 13 reizes kāpis Saeimas tribīnē un ziņojis par kādu komisijā skatītu jautājumu. Bet vai viņš izmantojis iespēju ierosināt likumu izmaiņas? Tādu ziņu nav. Bet varbūt Žunna sabiedrībai atskaitās citos veidos – mājaslapā, sociālajos tīklos? Arī nekas tāds nav atrodams. Sociālajos tīklos viņš dalās tikai ar savas partijas līderu teikto.

Pats gan uzskaitīja vairākus savus nesenos darbus: "Pēdējais, ko es esmu iesniedzis personīgi, strādājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bija saistīts ar prasījumu Ministru kabinetam informēt Saeimu par ierobežojumiem, kas skar būtiskas personas tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku. (..) Tagad esmu pārgājis uz Sociālo un darba lietu komisiju. Savukārt tur mana pēdējā iniciatīva bija par sociālās aprūpes centru apgādāšanu ar Covid-19 eksprestestiem."

Līdzīgi sokas Saeimas deputātam Arturam Rubikam no "Saskaņas". Saeimas mājaslapā redzams, ka viņš bijis komisiju ziņotājs, bet neko vairāk. "Facebook" kontā pēdējais ieraksts 2018. gadā pirms Saeimas vēlēšanām. Savukārt pērn viņa, šķiet, spilgtākais darbs, kas aprakstīts medijos – braucot ar auto, pārsniedzis ātrumu.

"Aizliegtais paņēmiens" ielūkojas Somijas parlamenta mājaslapā. Piemēram, deputāte Arja Juvonena parlamentā ir vairākus sasaukumus un šajā laikā iesniegusi 170 iniciatīvas, ir mutiskas un rakstiskas piezīmes, kā arī uzstāšanās reizes – 1078. Papildus tam viņai ir sava mājaslapa, kur viņa raksta gan piezīmes, gan blogus par aktualitātēm sabiedrībā.

Izrādās – viņa nav izņēmums; savas mājaslapas ir daudziem Somijas parlamenta deputātiem. Tā viņi atskaitās par padarīto. Tas ir būtiski pašiem, un tas ir svarīgi varas reputācijai, iespējams. Ne velti uzticība Somijas parlamentam ir aptuveni trīs reizes augstāka nekā Latvijā, sasniedzot pat 70%.

"Parastā tikšanās vieta ar vēlētājiem – būt tirgū tirgus dienās. Tā ir tradīcija. Kā arī pirmdienas deputātiem ir rezervētas, lai tiktos ar vēlētājiem, jo pirmdienās nav oficiālu tikšanos. Doma ir tāda, lai tie deputāti, kas nenāk no Helsinku apkārtnes, var pavadīt dienu savā vēlēšanu apgabalā un tikties ar vēlētājiem. Tāpat ikviens deputāts var bez maksas organizēt pasākumus plašākai publikai parlamenta informācijas centrā. (..) Šķiet, ka daži deputāti savus kalendārus arī publicē internetā. Es pats rakstu blogu, kur stāstu par savām aktivitātēm ar lobija pārstāvjiem un citām organizācijām. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai informācija par deputātu darbu ir caurskatāma. Iespējams, problēma varētu būt, ka daudz no deputāta darba parlamentā ir neoficiālais darbs, piemēram, dažādas tikšanās. Tikai apskatot sēžu apmeklējumu vai uzskaitot to, cik reižu kāds deputāts teicis runu, tas nedod pilnīgu izpratni par konkrētā deputāta padarīto darbu," pastāstīja Somijas parlamenta deputāts Atte Harjans.

Jāatzīmē, ka arī no parlamenta puses daudz detalizētākas atskaites par deputātu darbu nekā Latvijā ir gan Dānijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā.

Piemēram, Lietuvas Seima deputātes Daļas Asanavičūtes profilā parlamenta mājaslapā ir darba kārtība, pārstāvētās komisijas, viņas biogrāfija, iniciatīvas, runas un balsojumi par likumprojektiem.

Uz nepieciešamību pēc plašākas informācijas norādīja Saeimas deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par!"), kura savulaik vadīja biedrību "Delna": "Es noteikti gribētu redzēt, ka Saeimas mājaslapā, jebkurš Latvijas iedzīvotājs ieejot, varētu iegūt daudz plašāku pārskatu par to, ko deputāti šobrīd dara. Ne tikai komisijas, kurās viņš darbojās, kā tas ir šobrīd. Es labprāt arī redzētu, ka būtu iespēja, līdzīgi kā Lietuvas parlamentā, ka deputāti varētu atskaitīties, ne tikai kādus priekšlikumus viņi ir iesnieguši un cik reizes Saeimas sēdē runājuši, bet arī to, ar ko viņi ir tikušies šo likumprojektu izstrādē."

Un esot jābūt regulārai saziņai arī ar cilvēkiem. "Es domāju, ka deputātiem nevajadzētu kaunēties no tā, ko viņi dara, un vajadzētu atskaitīties iedzīvotājiem. Mums ir ļoti zema uzticība politiskajam darbam. Es domāju – daļēji arī tāpēc, ka nav izpratnes par to, kas tiek darīts un kādā veidā tas notiek," sacīja Voika.

Deputātu palīgi Latvijā un citviet

Lai parlamenta deputāti varētu strādāt pilnvērtīgāk, viņi mēdz algot palīgus.

  • Latvijā deputāti palīgus drīkst algot, tērējot tam 1000 eiro mēnesī. Par to var algot vienu vai divus palīgus, kopējo summu sadalot atbilstoši slodzei.
  • Igaunijā parlamenta deputātiem palīgu nav. Bet diskusijas par to notiek, jo daudzi uzskata, ka likumdevēju darbs kļūst komplicētāks.
  • Lietuvā katrs deputāts drīkst algot trīs palīgus ar augstāko izglītību.

"Viņi ir politiskie padomnieki, un ir prasība pēc augstākās izglītības. Man jāatzīst, ka šie cilvēki strādā diezgan daudz par savu algu. (..) Padomdevējiem un palīgiem ir liela slodze – viņi bieži strādā virsstundas," pastāstīja Lietuvas Seima priekšsēdētāja vietnieks Pauļus Saudargs.

  • Somijā uz 200 deputātiem ir 100 palīgi. Tos izvēlas nevis katrs deputāts, bet algo parlaments un palīgus piešķir pēc pieprasījuma.
  • Dānijā katram politiskajam spēkam, kurš ir pārstāvēts Folketingā, tiek piešķirta summa, kas sastāv no pamatsummas un no maksājuma par deputātu skaitu politiskajā spēkā – par vienu deputātu aptuveni 6000 eiro. To saņemot, katras partijas frakcija izvēlas, cik un kāda ranga palīgus algot un kam šo naudu tērēt.

Par Dānijai līdzīgu sistēmu pašlaik runā Igaunijā. Nereti parlamentāriešu privāta izvēle pašiem algot savus palīgus daudzviet radījusi skandālus, tajā skaitā arī Latvijā, kad par palīgiem savulaik bija kļuvuši kāda deputāta radinieki. Tāpat arī Lietuvā aizvien notiek tiesvedība pret bijušo deputātu Petru Gražuli, kurš par savu palīdzi it kā algojis savu draudzeni, bet viņas saņemto algu izmantoja savām vajadzībām. 

Tikmēr par Latvijas parlamentāriešu palīgiem Saeima neuzskata par vajadzīgu sabiedrībai atskaitīties, proti, mājaslapā tas nav atrodams. Tikmēr gan Somijā, gan Lietuvā par deputātu palīgiem var uzzināt parlamentu mājaslapās.

Zināt palīgus ir svarīgi ne tikai, lai novērstu šmaukšanos ar radiniekiem, bet arī lai zinātu, kurš un kādus padomus deputātam dod. Jāatgādina, ka jau 2012. gadā Eiropas Padomes pretkorupcijas grupa GRECO Latvijas parlamentā fiksēja vairākus korupcijas riskus. Tostarp deputāti nekādā veidā neatskaitās par to, ar kādām lobiju organizācijām tiekas un kas iespaido viņu lēmumus. Šāda atklātība nav panākta aizvien.

Kādas ir deputātu algas?

Pirms algu salīdzināšanas jāpiebilst, ka "Aizliegtā paņēmiena" aplūkotajās valstīs deputāti nedrīkst paralēli strādāt citur. Izņēmumi ir attiecībā uz autoriem un māksliniekiem, kā arī pasniedzējiem. Viņi līdzās deputāta algai var saņemt honorārus. Latvijā deputāts drīkst turpināt strādāt arī par ārstu. Savukārt uzņēmēji, kas ienākuši parlamentā, no sava biznesa drīkst saņemt dividendes, bet ne vadīt to ikdienā.

Latvijā Saeimas deputāta alga pirms nodokļu nomaksas ir 2963 eiro. To aprēķina, valstī vidējo algu reizinot ar koeficientu 3,2. Pašlaik gan deputātu algas ir iesaldētas un nekāpj līdz ar vidējo algu.

Līdzās pamatalgai ir piemaksas, kuras arī ir izteiktas koeficientos. Tās saņem deputāti, kas Saeimā kaut ko vada.

  • Piemēram, Saeimas spīkerei papildus koeficients ir 1,73, ko reizina ar vidējo algu un kas nozīmē piemaksu 1691 eiro apmērā, un kopā ar pamatalgu tie jau 4564 eiro mēnesī.
  • Koeficients par Saeimas komisijas vadīšanu ir 1,39. Tātad kopējā alga ar piemaksu ir aptuveni 4250 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Bet cik lielas algas deputātiem ir citur?

Igaunijā deputāta pamatalga ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Sistēma ir līdzīga Latvijai: bāze reiz koeficients.

Lietuvā deputāta alga ir 3434 eiro. Sistēma analoģiska: bāze, kas piesaistīta vidējai algai, reizināta ar koeficientu.

Somijā deputāta alga ir 6614 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tāpat ir piemaksas par stāžu: ja deputāts tiek ievēlēts atkārtoti, tad pamatalga 6945 eiro. Algas lielumu nosaka Atlīdzības komiteja, ko ievēl paši parlamentārieši.

Dānijā deputāta pamatalga, pārrēķinot no dāņu kronām, ir apmēram 7300 eiro. To nosaka pēc iepriekš pieņemtas formulas.

Taču, lūkojoties algās, jāņem vērā dzīves līmenis valstī. Dānijā deputātu algas salīdzinājumā ar valsts vidējo algu ir vismazākās, bet vislielākā atšķirība ir Igaunijā. Latvija ir otrajā vietā, bet jāatceras – atšķirībā no Igaunijas Saeimas deputātiem ir palīgi.

Vienīgi Somijā pēdējos gados nav bijis lielu diskusiju par parlamentāriešu atalgojumu. To skaidroja Helsinku Universitātes profesors Teivo Teivanens: "Man šķiet, ka sabiedrība pieņem to, ka parlamenta deputātiem ir jāmaksā pietiekami, lai parlamentā būtu profesionāli cilvēki. Lai profesionāļiem ir kaut kāda vēlme kļūt par parlamenta deputātiem. Algas līmenis nav problēma, par kuru tiek daudz runāts."

Daudz vai maz?

Tikmēr citviet, tostarp Dānijā sabiedrība ne reizi vien centusies ikgadējo algu kāpumu bremzēt. 2014. gadā dāņiem tas pat izdevās.

Diskusijas bijušas arī Lietuvā. "Esmu vairākkārt dzirdējis, ka kādam ir labas izredzes gūt panākumus citās jomās, neatkarīgi no tā, vai tas ir bizness, dziedāšana vai zinātne, viņi saka: man tur ir labākas iespējas, kāpēc gan iet uz politiku, ja tā bieži ir riskanta un darbs ir grūts, un vajag daudz upurēt? Daudzi saka, ka nē, šī alga vai šie darba apstākļi nav tā vērti. Un tad mēs redzam, ka politiku labā nozīmē izvēlas tikai maniaki," komentēja Lietuvas Seima priekšsēdētāja vietnieks Pauļus Saudargs.

"Redziet, nevajag baidīt, un šīs algas privātajā sektorā ir augstas, ļoti augsta ranga atlases speciālistiem. Jā, bet vidējā alga nebūt nav zemāka par to, kāda ir valstī. Ja deputāta amats būtu tik materiāli vāji interesants un savādāk arī nesaistošs, un tik ļoti apgrūtinošs, tad kāpēc mums tik daudz partiju konkurē un piedalās vēlēšanās," komentēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse.

"Principā ir cilvēki, kas var strādāt bez algas. 100 cilvēku atrast, kuram alga nav vajadzīga, nav problēmu. Un es domāju, ka trīs vai četri būs vienkārši ideālisti, kuriem ir nodrošinājums un problēmu nav, un pārējie sev atradīs iespēju nopelnīt. Un tā ir liela problēma. Ja mēs gribam, lai cilvēks būtu neatkarīgs savos lēmumos, viņam ir jāsaņem atlīdzība. Pie tam es teikšu atklāti – fakts, ka cilvēks saņems kādu pat lielo algu, negarantē, ka viņš strādās labi, godīgi," atzina deputāts Andrejs Judins.

"Es gribu teikt, ka atalgojums jau nav tas faktors, tas galvenais faktors, kāpēc cilvēki ir gribējuši būt politikā. Tie, kas ir ievēlēti, vienmēr ir teikuši, jo sevišķi pirmajā termiņā, kad acis visiem deg un visi vēl nezin, cik grūti tas būs. Deputāti saka, es esmu atnācis, lai īstenotu tādu ideju vai tādu virzienu, vai jau konkrētus priekšlikumus," pauda Saeimas spīkere Ināra Mūrniece.

"Deputāts algā bez tā visa pārējā, kas viņam pienākas, saņem divreiz vairāk, nekā valsts maksā universitātes profesoram, kurš ir aizstāvējis doktora grādu, kurš ir nostrādājis vismaz 10 gadus par pasniedzēju, kurš ir izvadījis doktorantus cauri, kurš veic pētījumus un māca jauno paaudzi," pauda Kreituse.

Deputātu kompensācijas

Nereti daudz lielākas diskusijas raisa dažādas kompensācijas, ko var dēvēt arī par privilēģijām.

Latvijā deputātiem pamatā ir divi bonusi: iespēja pretendēt uz transporta un uz dzīvokļa kompensāciju. To kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt Latvijas vidējo mēnešalgu. Katram deputātam kompensācija tiek aprēķināta atkarībā no tā, cik tālu viņš ir deklarēts no Rīgas. Rīdziniekiem tas ir 161 eiro, bet vistālāk deklarētājiem deputātiem –1076 eiro.

"Deputātu kompensāciju pieteikumi tiek uzraudzīti, kontrolēti, tiek pieprasīti nepieciešamie dokumenti, kas norāda – jā, patiešām šis Saeimas deputāts ir deklarējies konkrētajā reģionā, konkrētajā pilsētā vai ciemā. Ja deputāts pretendē uz īres kompensāciju, tad ir jāiesniedz īres līgums, un noteikti izīrētājam ir jābūt nodokļu maksātājam," skaidroja Mūrniece.

Kopējās atskaites ik mēnesi Saeima publicē savā mājaslapā.  Tajā redzams, ka labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV"), kura pēc sabiedrības spiediena uz laiku nolika deputātes mandātu, iepriekš savienojot šos amatus, deputātes algu nesaņēma, bet tika pie dzīvokļa īres kompensācijas 555 eiro apmērā. Ministriem šāda bonusa nav.

Atskaitē redzētais liek arī vaicāt, kā Saeimas deputātam Jānim Dūklavam (Zaļo un Zemnieku savienība) sanāca degvielā nobraukāt 669 eiro pērn decembrī, kad valdība aicināja strādāt no mājām. Tas ir pat vairāk nekā pērn janvārī, kad pandēmijas vēl nebija. Deputātam esot "Volkswagen" džips ar trīslitru motoru. Lai nobrauktu 670 eiro, vajag spēt katru dienu nobraukt vismaz 300 kilometru, pieļaujot, ka džips tērē pat 15 litrus uz 100 kilometriem, liecina "Aizliegtā paņēmiena" aprēķins.

"Mums ir arī. Mēs klātienē arī satiekamies ar kolēģiem, ar deputātiem. Jā, mums ir klātienes tikšanās. Protams, ievērojot visus piesardzības pasākumus," skaidroja Dūklavs.

Runājot par braukšanu, Saeimas komisiju vadītāji un frakciju priekšsēdētāji var izmantot arī Saeimas transportu, proti, auto ar šoferi darba vajadzībām.

Kādi ir deputātu bonusi citviet?

Igaunija ir divi pamata atbalsta veidi:

  • 20% no algas dzīvokļa īrei deputātiem, kas dzīvo ārpus Tallinas un tai pieguļošām pašvaldībām,
  • 30% no algas citiem izdevumiem, kas saistīti ar darbu un no kuriem var segt arī transporta izdevumus.

Tā kā Igaunijas deputāta alga ir 4330 eiro, dzīvoklim iespējams saņemt 866 eiro atbalstu, bet citiem izdevumiem – aptuveni 1300 eiro. Tas ir dāsnāk nekā Latvijā. Tiesa, izdevumi jāpierāda ar čekiem un jāargumentē ar deputāta darbu.

Bijušas ļoti radošas pieejas. Piemēram, 2018. gadā Igaunijas deputāts Arno Silds Rīgikogu iesniedzis "Maxima" pirkuma čeku par pirktām vistas kājām, ķiršu tomātiņiem, majonēzi un citām pārtikas precēm, norādot, ka tas viss paredzēts piknika galdam, ko likt priekšā viesiem.

Tagad tiekot vērtēts rūpīgāk. "Mājokļa pabalsts nesasniedz laikrakstu virsrakstus, tas tiek uzskatīts par pieņemamu. Ja deputātam vairākas reizes nedēļā ir jādodas turp un atpakaļ, piemēram, no Ruges uz Tallinu, tad iespējams īrēt Tallinā dzīvokli. Izdevumiem tiek pievērsta liela uzmanība. Un es domāju, ka tas ir saprotams. Ja tas ir deputātam piešķirtais ieguvums, ziņojumiem par tā izmantošanu jābūt publiskiem. Katram deputātam ir jāziņo, jāuzrāda pārbaudēs sīkāka informācija, kad pakalpojums ir iegādāts, ja to prasa.(..) Tomēr ir šī leģendārā "majonēzes pārbaude"," pastāstīja Igaunijas parlamenta deputāte Rīna Sikkuta.

Lietuvā papildus darba algai ir noteikts atbalsts "darbam parlamentā" – 80% no vidējās algas valstī. Maksimālais atbalsts – 1164 eiro, kas domāts gan transporta, gan citiem izdevumiem, bet darba vajadzība jāpierāda ar čekiem. Tātad arī dāsnāk nekā Latvijā.

Arī Lietuvā ap šiem tēriņiem bijuši skandāli. Lielākais pirms diviem gadiem, kad atklājās, ka daži deputāti no šīs naudas seguši iegādātu auto līzingu, tādā veidā izpērkot auto jau tālākai nākotnei.

Speciālas dzīvokļu kompensācijas deputātiem nav, bet Seima rīcībā ir deputātu viesnīca, kur kopā ir 72 dažādi dzīvokļi un kur parlamentārieši, kas nedzīvo Viļņā, var palikt pa nakti. Tomēr pēc vairākiem skandāliem par deputātu radinieku izmitināšanu, šobrīd ievēlētais Seims spriež par viesnīcas pārdošanu.

"Mēs novērtēsim, cik ēka ir vērta tirgū, un, aprēķinot izmaksas, mēs varēsim izlemt, vai tas ir efektīvāk maksāt naudu par izmitināšanas izdevumiem. (..) Viņi paši varētu īrēt naktsmītnes, izvēlēties sev piemērotu mitināšanās vietu. Tas varētu arī veicināt vietējo ekonomiku," sacīja Lietuvas Seima priekšsēdētāja vietnieks Pauļus Saudargs.

Somijā deputātiem degvielas izdevumiem papildus tiek piešķirta nauda atkarībā no deputātu dzīvesvietas, bet visi darba vajadzībām un ceļam pie vēlētājiem var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, tostarp arī starppilsētu. Helsinkos bez maksas var izmantot arī taksometrus.

Savukārt deputāti no attālākiem Somijas reģioniem var pretendēt uz dzīvokļa kompensācijām, kuru maksimālais apmērs ir 1809 eiro mēnesī.

Arī Dānijā atbalsta sistēma ir līdzīga Somijai. Darba vajadzībām bez maksas var lietot sabiedrisko transportu, arī metro. Lietojot automašīnu un braucot uz darbu no tālienes, var pretendēt uz degvielas kompensāciju. Zīmīgi, ka šāda sistēma attiecas ne tikai uz parlamentāriešiem, bet arī uz citiem strādājošajiem.

Tāpat ir piemaksas par dzīvokļu īri Kopenhāgenā deputātiem, kuru pamata dzīvesvieta ir reģionos, vai arī viņi var tikt izmitināti viesnīcās, ko nodrošina parlaments. Kopumā kompensācijas arī mazāk dāsnas nekā, piemēram, Lietuvas Seima deputātiem, bet tajā pašā laikā Dānijas parlamentā tiek īpaši finansētas partiju frakcijas, kas nav citviet. Tāpat papildus algai deputāti saņem piemaksu, kas atkarīga no dzīvesvietas – apmēram 650 eiro.

Apkopojot datus par algām, palīgiem un kompensācijām, "Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka

Baltijas mērogā parlamenta deputāta nodrošinājumā Latvija ir pēdējā vietā. Vienlaikus jāatgādina, ka Latvijas parlamentāriešu darba dzīve pieejamās informācijas ziņā ir visnecaurspīdīgākā.

Komentējot atklātību, deputāts Dūklavs pauda: "Ir, kam patīk lielīties par to, ka viņš ir ticies ar tādu, ar tādu. Ko es tur rakstīšu mājaslapā? Ka es esmu aizbraucis tikties ar Jāni, Pēteri?"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti