Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rīgas budžets – ekskluzīvi ūdeņraža trolejbusi trūkumcietējiem un vecīšiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ārvalstu adopcijas shēma liek domāt, ka ieguvēji ir arī bāriņtiesas un bērnunami

Latvijas Radio atklāj ārvalstu adopcijas ienesīgo biznesu

Latvijas bērnu adopcija uz ārzemēm - dažiem ienesīgs bizness (precizēts)

Pētot bērnunamu un bāriņtiesu sistēmu, Latvijas Radio atklāj, cik ienesīgs bizness noteiktu personu lokam ir bērnu adopcija uz ārzemēm. Desmit gadu laikā uz ārzemēm adoptēti 1367 Latvijas bērni. Katru gadu ārvalstu adopcijā nonāk daudz vairāk bērnu nekā Latvijas adoptētāju ģimenēs, un noteiktām personām tas ļauj nopelnīt ap trim vai pat vairāk miljoniem dolāru gadā. 

Ārzemnieki apiet adopcijas rindu

Latvijā katru gadu bāriņtiesas no ģimenēm izņem ap tūkstoti bērnu un ievieto bērnunamā vai audžuģimenē, jo visbiežāk šie bērni nav juridiski neatkarīgi, tātad nav nododami adopcijai. Latvijas adoptētājiem ilgi jāgaida rindā, par adoptējamiem bērniem viņi saņem bezpersonisku sarakstu, nav arī bērna fotogrāfijas.

Latvijā akreditētas 15 ārvalstu aģentūras, kas piedāvā Latvijas bērnus internetā. Divreiz gadā tās organizē izbraukumus uz ASV viesģimenēm, tā apejot adopcijas rindu. 

Šogad Latvijā adoptēti 102 bērni, uz ārzemēm – 61 bērns. Šis ir pirmais gads daudzu gadu garumā, kad vairāk bērnu mājas atraduši Latvijā, nevis ārpus tās. Lielu pretestību no pašvaldībām un citām trešajām pusēm jau saņēmis labklājības ministrs Jānis Reirs, kas aicina aizliegt uz ārzemēm adoptēt tos Latvijas bērnus, kas atrodas audžuģimenēs.

Izmaiņas likumdošanā Saeimā atradās jau iepriekš, taču uz priekšu nevirzījās, un parādījās cerība tās pieņemt kopā ar nākamā gada valsts budžetu pagājušajā nedēļā, taču tas arī neizdevās. Šis jautājums tagad nonācis Saeimas Cilvēktiesību komisijas pārziņā.

Ārzemju adopciju 2000. gadu sākumā pastiprina Šlesers un pietuvinātas personas

Vēsturiski adopcija uz ārzemēm ar lielu vērienu sākās 2000.gadu sākumā. 

Ap šo pašu laiku kā sēnes pēc lietus Latvijā reģistrējās ārvalstu adopcijas filiāles. Atceras Juris Cālītis no „Zvannieku mājām”:

"Eksports, bērnu eksports uz ārzemēm sākās ar apgriezieniem 2004.gadā, un patiesībā Šlesera kungs bija tas, kas to toreiz pastiprināja un izveidoja par sistēmu. No Labklājības ministrijas (LM) arī viens, kas bija atbildīgs ministrijā par adopciju, pats aizgāja no ministrijas, jo viņš redzēja zaļos laukus veidot savu ārzemju filiāli šeit."

Persona, par kuru runā Cālītis, ir kādreizējais Adopcijas nodaļas vadītājs LM Jānis Veinbergs. Vēl pirms trīs gadiem viņa vārds figurēja starp filiāļu kontaktpersonām, taču šobrīd vairs ne.

Ārvalstu adopcija Latvijā ir atļauta - atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm. To savulaik izveidoja politiķi, atrunājot arī katra spēlētāja - bāriņtiesas, ministrijas, bērnunama un arī aģentūru lomu. Tolaik ministrs bērnu un ģimenes lietās bija Ainars Baštiks, kas presē bieži saukts par oligarha Aināra Šlesera līdzgaitnieku.

Vairāki avoti Latvijas Radio stāsta, ka tieši tad, pamatojoties uz aizdomām par bērnu pārdošanu ārzemniekiem, premjers Einars Repše izteica neuzticību savam biedram Šleseram. 2004.gada janvārī Šlesers pameta Ministru prezidenta biedra amatu, un amatu pameta arī ministrs Baštiks. Kā iespējamais amata pamešanas iemesls ''bērnu pārdošana'' tolaik tika minēta arī medijos.

Mainoties valdībai un pie varas nākot Indulim Emsim, pēc divu mēnešu pārtraukuma atgriezās arī Šlesers un Baštiks. Latvijas Radio ar Šleseru sazināties neizdevās. Bijušais premjers Repše runāt ierakstā nav gatavs, bet norāda - baumas par to, ka ārvalstu adopcija ir ienesīgs bizness, toreiz dzirdējis, taču Šlesers atbrīvots vairāku iemeslu dēļ.

Par laiku, kad tieslietu ministre bija Solvita Āboltiņa, runā eksministrs Baštiks.

"Mani jau Āboltiņa savā laikā KNAB iesūdzēja, ka es it kā tur tirgojot bērnus uz ārzemēm, bet, vienā vārdā sakot, tās ir pilnīgas muļķības," norāda Baštiks.

"Jūs varētu sazvanīties ar tādu Dainu Rozi, kas bija Tērvetes bērnunama direktore, un daudz ir darījusi, lai tiem pusaudžiem, kurus Latvijā neviens nekad negrib adoptēt, atrastu viņiem ģimenes ārzemēs. Ja jūs satiktos un parunātos ar Dainu Rozi, viņa Jums stāstītu stāstus, kas ir desmit reizes cienīgāki par Latvijas lepnumu," apgalvo Baštiks.

Bijušie ierēdņi pārmetas taisīt adopcijas filiāles

Tāpat kā ministrijas ierēdnis Veinbergs izveidoja savas adopcijas filiāles, tā arī Roze pameta darbu bērnunamā un Tērvetē reģistrēja trīs adopcijas filiāles. Adoptēt bērnus uz Ameriku piedāvā 15 filiāles, pārējās reģistrētas Rīgā. Palīdz ārzemniekiem ar dokumentu kārtošanu un tulkošanu, piedāvā bērnus.

Saskaņā ar oficiāli pieejamo informāciju Amerikas Savienoto valstu vēstniecības Latvijā mājas lapā - advokātes Kristīne Lemantoviča un Ilze Grīnberga, tāpat kā Gatis Senkāns un Daina Roze, katrs atsevišķi ir vairāku Latvijā akreditēto ASV adopcijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvis Latvijā.

ASV vēstniecība Latvijā, kas ir aģentūru partneris, komentēt labklājības ministra ieceri, kas paredz ierobežot adopciju uz ārzemēm, atsakās. Pirms trim gadiem avīzei „Diena” vēstniecības konsuls apstiprinājis, ka šāds bizness ASV ir pilnīgi normāls

Kristīne Lemantoviča

Pirms vairākiem gadiem strādājusi kā biedrības „Asociācija Ģimene” juriste, savulaik bijusi arī valdē biedrībā „Pret straumi”, kas ir ar draudzi „Prieka vēsts” saistīta organizācija. Šobrīd Lemantoviča darbojas arī bērnu atbalsta centrā „Palet”.

 

"Tā ir tāda netīra spēle uz bērnu rēķina. Tā ir spalvu spodrināšana pirms vēlēšanām, un tas notiek pirms katrām vēlēšanām. Šo algu, ko es saņemu, to maksā ASV aģentūras un nevis Latvija. Bet es vēl par to nomaksāju nodokļus Latvijai. Protams, ka vēl ir tulki, kas strādā, bet principā pa lielam es viena pati strādāju," norāda Daina Roze. 

"Bērnu bizness", iespējams, nodrošina turīgu dzīvi

Latvijas Radio apciemo Tērveti, kur reģistrētas Rozes kontrolētās filiāles „Adoption Related Services”, „Child Adoption Associates”, „The Open Door Adoption Agency”. Adresē Krasta ielā 7 atrodas privātmāja, un par aģentūru esamību šeit nekas neliecina. Latvijas Radio sagaida Rozes vīrs un nikns suns.

Roze strādājot no mājām, un dienā, kad ierodos Tērvetē, viņa ir Tukuma tiesā, kārto kārtējo bērnu adopciju uz ārzemēm.

Pētot Rozes ģimenes fotogrāfijas internetā, jāsecina, ka gan viņa, gan viņas bērni dzīvo ļoti turīgi, regulāri ceļo uz Ameriku, Taizemi un citām eksotiskām vietām.

"Mēs zinām, no šiem cilvēkiem, kas šo procesu arī šajos pēdējos gados ir izdarījuši, tās izmaksas sakarā ar šo adopciju - un tas ir gan Amerikas galā, gan šajā galā - minimums ir 50 000 ASV dolāru, un daži pat smejas, ka runa ir pat par 90 000 ASV dolāru. Ātri parēķināsim, ja mēs sūtam vairāk nekā 100 bērnu, cik miljoni kaut kur brīvi peld, ko attiecīgie cilvēki makšķerē," norāda Juris Cālītis.

Ārzemniekiem par maksu piedāvā priviliģētu adoptēšanu

Kamēr latvieši adopcijas rindā gaida gadiem ilgi un saņem skopu informāciju par bērnu, neredz pat fotogrāfiju, ārzemniekiem par samaksu piedāvā dažādas privilēģijas.

Aģentūru mājaslapās lasāmi arī aicinājumi grūtniecēm atdot adopcijai savus bērnus, turklāt tur arī apskatāmas foto galerijas ar tiem bērniem, kuri ir adoptēti, bet nesaprotamu iemeslu dēļ meklē sev jaunas ģimenes.

Latvijas Radio uzmanību piesaista kāda meitene vārdā Dženna. Viņa dzimusi Eiropā, aug kristiešu ģimenē ASV, bet atkal meklē mājas. Izliekoties par potenciālo adoptētāju, Latvijas Radio mēģina interesēties par Džennu. Filiāles darbiniece aicina pievienoties tās feisbuka lapai, tad tikšot sniegta informācija par katru jaunu bērnu, kas būs pieejams adopcijai, līdzīgi kā Latvijā tas notiek ar dzīvokļiem un automašīnām.

Aģentūras savās mājaslapās norāda arī izmaksu tāmi; tiesa, ne visas. Izmaksās iekļauts, cik jāmaksā par pašu bērnu, cik juristiem, tulkiem, cik par viesnīcu. Vidēji izmaksas svārstās ap 30 000 dolāru. Pērn uz ārvalstīm adoptēja 119 bērnus, un Latvijas filiāles līdz ar to nopelnīja vairāk nekā trīs miljonus dolāru, taču patiesie ienākumi varētu būt vēl lielāki.

Vispopulārākās valstis, no kurām bērnus šādā veidā eksportē uz ārzemēm, ir divas Eiropas Savienības valstis - Latvija un Bulgārija, kā arī Ukraina, Kirgizstāna un Āfrikas valstis. Tātad savus bērnus pārdod nabadzīgās valstis.

"Lietuva un Igaunija jau sen apstādināja šo procesu, mēs vēl turpinām šobrīd. Tagad es ļoti ceru, ka Reira kungs ir apņēmības pilns, bet es pieņemu, ka, tāpat kā mūs brīdināja, kad mēs par šīm lietām runājām desmit gadus atpakaļ, ka mums draud šausmas, briesmas, ja mēs turpināsim šo skaļo ažiotāžu. Mums pateica, ka mēs kāpjam augstākās bīstamības zonā. Ir salašņas mūsu valstī, kas posta un savu netīro darbu dara uz citu, uz bērnu un jauniešu rēķina," atklāj Juris Cālītis. 

Ministrijā top grozījumi, lai ierobežotu ārzemju adopciju

Labklājības ministrija ārvalstu adopcijas shēmā ir noslēdzošā, parakstot adopcijas papīrus. Ministrs Jānis Reirs novērojis, ka uz ārvalstīm adoptē veselus bērnus, pretēji sabiedrībā valdošajam mītam, ka ārzemnieki glābj mūsu slimos bērnus un tos pusaudžus, kas šeit nevienam nav vajadzīgi. Atsevišķos gadījumos slimības, psihiskas diagnozes ir uzrakstītas vien uz papīra, īpaši populāra esot astma, lai gan bērni patiesībā ir veseli, Latvijas Radio neoficiāli stāsta vairāki informācijas avoti.

"Mēs gatavojam grozījumus, lai aizliegtu izņemt bērnus no audžuģimenēm adopcijai uz ārzemēm. Es uzskatu, ka bāriņtiesas nepilda savu funkciju un neaizstāv bērnu intereses. Mēs esam pieprasījuši finanšu līdzekļus - un arī valdība ir apstiprinājusi - tam, lai mēs varētu arī pavadīt bērnus un lūkoties, kā notiek šis process," stāsta labklājības ministrs Jānis Reirs.

Par adopcijas ierobežošanu jaunnedēļ kārtējo reizi atsāks diskutēt Saeimas Cilvēktiesību komisijā. Gan adopcijas aģentūru pārstāvji, gan pašvaldības un to bāriņtiesas jau paudušas viedokli, ka par šo jautājumu trūcis diskusiju.

Tiesa, bāriņtiesu darbinieki kopā ar bērnunama darbiniekiem un aģentūru pārstāvjiem divreiz gadā – vasarā un ap Ziemassvētkiem - ved bērnus uz Ameriku. Visbiežāk tie ir juridiski nebrīvi bērni, kurus ilgstoši var turēt bērnunamos un audžuģimenēs. Kā novērojis ministrs, pēc šiem braucieniem nereti vecākiem aprūpes tiesības pēkšņi tiek atņemtas.

Par bērnu tālāko likteni informācija ļoti skopa

Pētot šo jautājumu, Latvijas Radio secina, ka būtiski spēlētāji šajā shēmā ir bāriņtiesas un bērnunami. Šādā veidā bāriņtiesas palīdz ārzemniekiem apiet adopcijas kārtību un izvēlēties bērnu, par kura brīvību viņi samaksā.

Latvijas Radio sazinājās arī ar Melisu, kura pašlaik dzīvo bērnunamā Rīgā un ASV viesojusies jau vairākkārt.

"Nezinu, vai man ir ļauts runāt par šo informāciju, bet es varu pastāstīt. Ir projekti, piemēram, es esmu projektā „145”. Tas ir projekts, kur internetā ieliek bērnu, un tad ģimene izvēlas bērnu sev. Piemēram, mani izvēlas, un es noteiktā datumā lidoju pie viņiem uz mēnesi. Par to, vai viņi ir normāli vai nenormāli, to es uzzināšu tikai tad, kad es ar viņiem satikšos," stāsta Melisa. 

Rezultātā bērns nonāk nepazīstamā ģimenē, un Latvijai par viņa tālāko likteni informācijas praktiski nav. Aģentūrām pēc noteikta laika gan formāli ir jāsniedz atskaite LM par to, kā bērnam sokas ar svešvalodas apguvi, kāds ir veselības stāvoklis un vai bērns sazinās ar kādu no Latvijas.

ASV pazuduši trīs Latvijas bērni

Apskatīt kādu no šiem ziņojumiem ministrs neatļauj. Viņš gan atklāj, ka plāno atsevišķām aģentūrām atteikt darbības atļauju, jo nesen konstatēts, ka trūcis ziņu par trim Latvijas bērniem. Viņi ASV pazuduši. Meklēšanā iesaistīta arī ASV vēstniecība, pēc kuras intereses kaut kādu informāciju aģentūras sagatavojušas. To nevar pārbaudīt, jo tad ierēdņi būtu jāsūta komandējumos, kas esot pārāk dārgi, noteica Reirs. Tiesa, jau nākamgad braucienos uz ASV viesģimenēm gan viņš plāno nosūtīt arī pāris ministrijas cilvēkus.

"Es esmu teicis viņiem, ka viņiem ir jāgatavojas pavisam savādākam biznesam un biznesa modelim, ka, domājot tuvāko divu gadu laikā, trīs gadu laikā nebūs adoptējamu bērnu uz ārzemēm nevis tāpēc, ka likums aizliedz, bet tāpēc, ka vienkārši šie visi bērni atradīs ģimenes Latvijā. Varbūt šiem advokātiem vajadzētu pārkvalificēties," stāsta labklājības ministrs. 

Liecinieki, kas par šiem procesiem cēla trauksmi jau 90.gados, apgalvo, ka bāriņtiesas un ārvalstu adopcijas kūrētāji izveidojuši pat tādu kā mafiju. Cālītis un citi, viņu vidū arī politiķi, Latvijas Radio stāsta, atklāti par to runāt baidoties, jo saņemot draudus. Arī Latvijas Radio, gatavojot šo materiālu, saņēma vēstules un telefona zvanus ar jautājumiem, kas ir šī materiāla pasūtītājs.

Latvijas Radio secina, ka šo sistēmu var attēlot kā tīklu, kurā savstarpēji saistītas ir bāriņtiesas un ārvalstu adopcijas aģentūras, arī bērnunami un audžuģimenes.

Bāriņtiesām un bērnunamiem loma bērnu tirgošanā uz ārzemēm

Kā minēts, bērnu adopcijas filiāles Latvijā kontrolē četras personas - Daina Roze, kā arī advokāte Kristīne Lemantoviča, Gatis Senkāns un Ilze Grīnberga. 

Ilze Grīnberga

Juriste, gadiem darbojusies Bērsteles evaņģēliski luteriskajā draudzē un strādā zvērinātu advokātu birojā "Osvalds Svilāns & Ilze Grīnberga".

Ārvalstu adopcijas aģentūru darbību uzraudzīt un ierobežot tagad plāno arī atbildīgais ministrs Jānis Reirs.

Reirs arī novērojis, ka ārzemnieki adoptē bieži vien veselus bērnus no Latvijas, tos rūpīgi izvēloties un maksājot ievērojamu naudas summu, ap 30 000 ASV dolāru, aprēķina Latvijas Radio.

Tomēr avoti liecina, ka patiesās izmaksas ir vēl lielākas. Informācija par šiem bērniem ārzemniekiem nebūtu pieejama bez bāriņtiesas un bērnunamu vadības ziņas. 

Vairāki avoti Latvijas Radio norādījuši, ka ir dažas pašvaldības, kuru bāriņtiesas veicina audžuģimeņu kustību, bet ne bērnu nonākšanu pie aizbildņiem un adoptētājiem Latvijā. Ar audžuģimenēm ir vieglāk manipulēt, jo tās sniedz īslaicīgu pakalpojumu juridiski nebrīvajiem bērniem, kuriem bērnunamos nav vietas un kurus var arī vest braucienos uz ārzemēm.

Gatis Senkāns

Pārstāv ārzemju adoptētājus. Bijušais Babītes novada domes deputāts, jurists. Senkāns ir aktīvs mormonis, arī valdes priekšsēdētājs nodibinājumā „COP Latvia”.

Kopā ar Elizabeti Bruksli un Diānu Zandi darbojas arī nodibinājumā „Mantojums”, kura mērķis ir veicināt stipras vairākpaaudžu ģimenes. Darbojas arī uzņēmējdarbībā.

Vēršas pret aizbildniecības institūciju

„Zvannieku māju” juriste Iļjana Taivāne atminas kādu gadījumu pirms diviem gadiem, kas saistīts ar Rīgas bāriņtiesu, no kuras lielākoties bērni nonāk valsts sociālās aprūpes centros. Toreiz "Latvijas lepnumu" saņēmušajai adoptētāju un aizbildņu biedrības „Azote” vadītājai Inesei Fecerei pienākusi vēstule no Rīgas bāriņtiesas, kurā aizbildnei pavēlēts bērnus arī adoptēt, pretējā gadījumā tos atņemšot, un esot jau noteikts bāriņtiesas sēdes datums. Šādas vēršanās notikušas pret visiem Rīgas bērnu aizbildņiem, kas nav bērnu radinieki.

"Bija vesela kampaņa, lai cilvēkiem, kas nav bērna radinieki, vispār liegtu iespēju ņemt bērnus aizbildnībā. Aizbildnim ir liela teikšana. Ja audžuģimene nevar pretoties bāriņtiesas lēmumam par to, ka adopcija ir bērna interesēs, bērns tiek adoptēts uz ārzemēm, tad aizbildnis ir tas, kas pārstāv bērnu, un aizbildnis saka, nē. Līdz ar to aizbildņi acīmredzot liekas tāda aprūpētāju grupa, kas ir grūti manipulējama," atceras Taivāne.

Radio zināms, ka bāriņtiesas vadītājs tagad pats personīgi vērsies trīs dažādās institūcijās, lūdzot izvērtēt iespēju atteikties no aizbildniecības formas. Pie Rīgas bāriņtiesas durvīm Latvijas Radio par bāriņtiesas lomu “sistēmas barošanā” izvaicā priekšsēdētāju Aivaru Krasnogolovu.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs

Bāriņtiesu Krasnogolovs vada aptuveni desmit gadus, un šajā amatā viņu ievēlējusi Rīgas dome. Pirms tam strādājis Tieslietu ministrijā. Lepojas, ka bērnu skaits institūcijās sarūk. Taču sarūk arī Latvijas iedzīvotāju skaits un dzimstība.

"Saredzu ļoti lielu vienādības zīmi starp divām ārpusģimenes aprūpes formām. Audžuģimeni un aizbildnību, un adopciju. Es redzu, ka šobrīd audžuģimene un aizbildņi faktiski ir ļoti līdzīgi pēc savas sūtības un būtības. Iespējams, ir jāatstāj vai nu tikai audžuģimenes, vai tikai aizbildņi," norāda Krasnogolovs. 

Bāriņtiesas vadītājam jau būtu jāzina, ka audžuģimenes sniedz pakalpojumu, bet aizbildņi atbild par bērnu līdz pat pilngadībai. Ministrs Reirs saka, ka šī bāriņtiesas priekšsēdētāja vēstule bijusi ļoti dīvaina. Ministrija atbalstot visas trīs aprūpes formas, un ar to sarakste izbeigta. 

Latvijas Radio šogad stāstījis par vairākām garām tiesvedībām, kurās par adoptētiem bērniem cīnās rīdzinieku ģimenes. Bērni izņemti it kā vardarbības dēļ. Tās gan ir administratīvās lietas, taču 2013.gadā Aleksejs Usa un Svetlana Lauta, kāda ģimene no Rīgas, vērsās Valsts policijā, lūdzot ierosināt kriminālprocesu. Savā iesniegumā ģimene norāda, bāriņtiesa izdomājusi it kā notikušās vardarbības epizodes, kurām neesot pierādījumu. Tas esot noticis ar Krasnogolova ziņu, kas, iespējams, pats izgatavojis viltotus dokumentus, un nepatiesas liecības par ģimeni esot snieguši arī pieaicināti speciālisti.

Valsts policijā apstiprina, ka iesniegumi saņemti, taču nav konstatēts noziedzīgs nodarījums. Lieta izbeigta, meitenes ģimenei atdotas, un kriminālprocesa nav.

"Mūsu uzdevums bija viņiem arī pateikt, ka tas, ko jūs darāt, nav īsti pareizi un labi. Bērni dzīvo tur, ja nemaldos, bija trīs meitenes, un viņas arī dzīvo tur. Pagājušajā gadā ap šo laiku es arī tikos ar bērna tēvu, un viņš teica, ka viņam nav nekādu pretenziju pret bāriņtiesu," savu versiju stāsta Krasnogolovs. 

Secināms, ka liela loma ārvalstu adopcijas mehānismā ir arī bērnunamiem. Valsts sociālās aprūpes centros galvenokārt dzīvo juridiski nebrīvi bērni, ko tajos ievieto Rīgas bāriņtiesa. Bērnunami kopā ar Rīgas bāriņtiesu organizē braucienus uz ārzemēm un tādējādi arī varētu būt ieguvēji no ārvalstu adopcijas biznesa.

Rīgas aprūpes centru vadītāja pelna desmitus tūkstošu, darbinieki - bieži minimālo algu

Spilgts piemērs ir sociālās aprūpes centra „Rīga” Kapseļu ielā un tā vadības ietekme sistēmas saglabāšanā. 2000.gadu sākumā valsts sociālās aprūpes sistēmā kā vadītājas pienākumu izpildītāja centrā „Rīga” sāka strādāt Inese Paudere, kuras ietekmi piemin neskaitāmi Latvijas Radio informācijas avoti. Pēc dažiem gadiem Paudere kļuva par filiāles vadītāju un vēlāk par direktori, kas pārrauga visus aprūpes centrus Rīgā.

Inese Paudere - priekšplānā

Bērnunamu darbinieki, kā „treknajos gados”, tā krīzē un vēl arvien pelna minimālo algu, savukārt Pauderes ienākumi pēdējo desmit gadu laikā pieauguši trīs reizes, liecina viņas valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas. Šoreiz Latvijas Radio ar Pauderi sazināties neizdevās.

Sava versija par to, kādēļ gadu gadiem izmaiņas nevienam nav izdevies panākt, ir arī tagadējai „Zvannieku māju” juristei Iļjanai Taivānei. Būdama studente, pirms 12 gadiem Iļjana pieteicās strādāt Pauderes vadītajā valsts sociālās aprūpes centrā Majoros. Nostrādāja vienu mēnesi. Tagad šī filiāle vairs nepastāv.

"Visi ir šokā. Es arī toreiz biju šokā, kad no tādas sakārtotas dzīves nonācu bērnunamā audzinātājas lomā. Tās lietas visas ir tieši tādas pašas. Varbūt šis gadījums vēl nav tas trakākais, varētu atklāt vēl lielākus pārdarījumus, ko piedzīvo šie bērni. Tas pirmais, kas man ienāca prātā, ka beidzot nāk gaismā tas, kas eksistē jau sen. Un nav arī plāns mainīties tam, kas notiek iekštelpās. Un tas arī nekad nemainīsies, ja nebūs to, kas ies iekšā un pēc tam tās lietas cels gaismā," par pieredzēto stāsta Taivāne. 

Pēc sabiedrisko mediju kopīgi veiktā eksperimenta, kura laikā žurnāliste divas nedēļas strādāja par aukli bērnunamā „Rīga”, no amata atstādināta filiāles vadītāja Marija Ziņina un par visiem septiņiem aprūpes centriem Rīgā atbildīgā persona Inese Paudere.

Inese Paudere

Līdz 2000.gadiem – Kapseļu ielas filiāles vadītājas pienākumu izpildītāja
No 2003.gada – filiāles „Rīga” vadītāja
No 2013.gada – VSAC 7 filiāļu vadītāja

Paudere ir arī lektore Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Kādu laiku pasniegusi arī LU Medicīnas koledžā un Paula Stradiņa koledžā.

Pieder dzīvoklis Rīgā, māja Valmierā un zeme Brenguļu pagastā, un Valmierā.

Latvijas Radio saņēma arī kāda darbinieka ierakstītu sapulces audio versiju, kas tika noturēta dažas dienas pēc vadības atstādināšanas. Sapulcē uzstājas LM pārstāvis Maksims Ivanovs. Stāsta, ka tagad bērnunami būs spiesti kļūt atvērtāki, uzņemt brīvprātīgos un ar presi arī būšot obligāti jārunā. Vienu no septiņām filiālēm varētu slēgt, taču neatklāj, kuru. Darbinieki pārmet Ivanovam, ka ministrija neapturējusi eksperimentā dokumentētā nonākšanu līdz sabiedrībai.

"Pilnīgi saprotu jūsu sāpes, bet es diemžēl nevarēšu atbildēt visu priekšā par visiem žurnālistiem un to, kā viņi strādā. Centieties nomierināties, abstrahēties no tām negācijām. Nelasiet "Delfu" komentārus," sanāksmē teica Ivanovs. 

Atklāti par notiekošo centrā tā darbiniekiem runāt esot bail, saka sociālā aprūpētāja, Sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Nataļja Vilistere, ar kuru Latvijas Radio tiekas kādā pagalmā Bolderājā.

Mainoties bērnunama vadībai, aprūpētāja sapratusi, ka nekas cits nemainīšoties. Paskaidrot, ko tieši viņa domā ar šiem vārdiem, Vilistere pagaidām atturas, vien piebilst, ka runāt izlēmusi, jo līdzšinējās vadības kontrole un represijas esot jāizbeidz. Viņas vārdiem, sistēmas pašaizsardzības taustekļi esot ļoti gari.

"Tā valdošā, es nezinu, kā to varētu nosaukt, droši vien par sistēmu. Tomēr tā ir sistēma; kas tur notiek un kā tiek cilvēkam pasniegtas vienas vai otras lietas, noved cilvēkus stāvoklī, kad viņi vai nu ņem slimības lapu, vai nu viņi iet projām. Es zinu tādus cilvēkus, kuri pat pēc pusgada vēl histērijā saraujas no kaut kādām lietām, nu, es nevaru minēt tieši kādām, bet fakts kā tāds. Cilvēki ļoti pārdzīvo un pat nevar aiziet," norāda Nataļja Vilistere.

Mazās algas aizbiedē darbiniekus, bet brīvprātīgos aprūpētājus nemīl

Kadru mainība valsts sociālās aprūpes centros ir liela. To skaidro ar zemajām algām un to, ka daļai tas ir vien pagaidu darbs. Pērn centrs izbeidzis darba attiecības ar vairāk nekā 200 darbiniekiem, no kuriem puse bijusi tieši sociālie aprūpētāji jeb aukles.

Pelēki sarkanā mājā Juglā, Pāles ielā 12, strādāja valsts sociālo aprūpes centru direktore Inese Paudere. Tagad dzirdami uzsaucieni brīvprātīgajiem nākt un spēlēties ar bērnunamu bērniem, izvest viņus pastaigās.

"Cilvēki nāca un pieteicās par brīvprātīgajiem. Mums bija likts viņus visus sūtīt uz Juglu. Es sūtīju uz Juglu, kur ir mūsu vadība, teiksim, tiešā, kura ar viņiem runāja, ar šiem brīvprātīgajiem. Tā kā neviens neatgriezās, man nav atgriezeniskās saites, kas tad ar viņiem notika un kas viņiem tika teikts," turpina Vilistere.

Acīmredzot brīvprātīgie un tādi darbinieki, kas patiesi interesējas par bērniem, vadībai nav bijuši izdevīgi, jo viņi redzēto varētu izstāstīt sabiedrībai, kļūt par trauksmes cēlējiem. 

Bāriņtiesa manipulē ar bērnu juridisko statusu

Iļjanai Taivānei, „Zvannieku Māju" juristei, šajā shēmā ir sava versija arī par Pauderes un bērnunamu iespējamo ietekmi adopcijas sistēmas veicināšanā. Uz ārzemēm adoptēt var bērnus, kas ir vecāki par septiņiem gadiem. Bērnunamiem kopā ar bāriņtiesām tas ir izdevīgi, jo bērnu vecākiem var ļaut ilgstoši „laboties”, līdz noteikta vecuma sasniegšanai.

Arī Latvijas Radio vairāki potenciālie aizbildņi un adoptētāji ir sūdzējušies par bērna brīvības ierobežošanu institūcijā, to pamatojot ar vecāku interesi, kas esot pietiekama arī tad, ja vecāki bērnu apciemo, piemēram, reizi mēnesī. Šī interese gan pēkšņi kļūst par nepietiekamu, līdzko bērnu ir gatavi adoptēt ārzemnieki.

"Es domāju, bērnunamam kā tādam, tur ir daudz vietas, un no viņas ir atkarīgas pašvaldības, jo viņām ir jādomā, kur ievietot. Es pieņemu, ka pie viņas ir ļoti daudz tās vietas un līdz ar to viņai ir arī teikšana. Rīga, kā jau Latvijas mērogā, Rīga ir gandrīz valsts. Ja mēs runājam par Rīgu, Rīga ir ļoti liela, ietekmīga. To mēs redzam arī citās sfērās. Tas bija, protams, sadarbībā ar Rīgas bāriņtiesu," savu versiju stāsta juriste Iļjana Taivāne. 

Arī šajā centrā nonāca galvenokārt juridiski nebrīvi bērni. Centra „Rīga” darbiniece Vilistere arī minēja, ka interese atrast šiem bērniem mājas, aizbildņus un adoptētājus Latvijā, padarīt viņus juridiski brīvus, neesot bijusi liela. Vilistere pati bāriņtiesām rakstījusi ziņojumus, par mazākajiem bērniem - ik pēc trim mēnešiem, par lielākajiem – reizi pusgadā.

Tas viss ļauj Latvijas Radio secināt, ka Rīgas bērnunamiem ir sava loma ārvalstu adopcijas sistēmā. Rīgas bāriņtiesas godaprātu pašlaik apšauba arī Labklājības ministrijā un norāda, ka bāriņtiesas vadības izvērtēšanā būtu jāiesaistās Rīgas domei. Arvien vairāk un vairāk cilvēku liecinātais Latvijas Radio uzrāda zināmas sakarības - ar bērnu izņemšanu no ģimenes un juridiskā statusa esamību bāriņtiesa mēdz manipulēt.

Iebildes LM iecerei jau cēlusi arī Bāriņtiesu darbinieku asociācija, rakstot, ka likuma grozījumi nav bērnu interesēs un tie diskriminēšot bērnus no audžuģimenēm. 

Dokumenti

Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vēstule

Lejuplādēt

381.9 KB

10 komentāri
Mārtiņš Brigzna
5 gadus strādāju bērnu namā un varu pateikt, ka neviens latvietis 5 gadu laikā nav spējis neko vairāk kā tikai piezvanīt pa telefonu un bērnus pasūtīt kā picu, bet kad aicinu ciemos atbrauciet, iepazīstiet un adoptējiet, nekad, neviens nav atbraucis! Kā Jūs to nosauksiet? Es teikšu tā, latvieši ir par slinku, lai vispār kaut ko darītu! Tiem bērniem 90 % gadījumos ir savas ģimenes, kuras neko nedara, lai atgrieztu bērnus mājās... vismaz 20 bērniem šajos 5 gados vecāki pēc bērnu izņemšanas no ģimenes aizbrauca uz ārzemēm un dzīvo pat ļoti labi un zina, ka arī viņu bērni bērnu namā dzīvo labi! Vai šie vecāki ir normāli? Baro savus bērnus ar solījumiem... ar solījumiem, kuri bērnus vienkārši nobeidz... Un nekad uzsveru nekad savu bērnu neaprūpēs! Nebrīnītos, ka kāds zem šāda raksta parakstās un sevi uzskata par svētu! Vai ir normāli, ja audžu ģimenes izvēlās bērnus pēc skaita nevis tos iepazīstot... atbrauc un prasa vai es varu paņemt 8 bērnus, kā likumā atļauts... slimi... slimi... slimi
Daiga Lc
Pirms gadiem 15 strādāju datbu, kas bija saistīts ar bērnu tiesību aizsardzību. Jau toreiz kolēģi runāja, ka BĒRNU UN ĢIMENES LIETU MINISTRIJA IR IZVEIDOTA, LAI LOBĒTU LATVIJAS BĒRNU TIRDZNIECĪBU uz ārzemēm. Priecājos, ka vairs tur nestrādāju, jo atzinuma rakstīšana, atbildes rakstīšana, «papīrs turp, papīrs šurp no vienas iestādes uz otru- ķeksītis ielikts!» nav tas, ar ko es gribētu nodarboties. Tie papīri reāli neko bērnu situācijā neuzlaboja. Šis raksts man nav pārsteigums. Sen jau vajadzēja par to skaļi runāt!
Inese
Šo ir grūti komentēt - kā ir iespējams, ka 3 bērni pazūd bez pēdām un nav par viņiem ziņu? Un tas ir bērnu interesēs? Tiešām? Lasot šo rakstu sēriju un žurnāla “IR” pētījumu https://irir.lv/2017/09/27/atstumtie-berni , kā arī bāriņtiesu diskusijas saemā (http://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/vita-anstrate-neklausieties-medijos-pardomas-par-sistemas-berniem-pec-sedes-saeima.a254130/) ir skaidrs, ka jāmaina bāriņtiesu tiesiskai regulējums, atbildība un pakļautība, jo pretējā gadījumā pašvaldība-bērnu nami- bāriņtiesas ilgi “roka roku mazgās”. Bāriņtiesas nedrīkst būt pašvaldības iestādes, bet tām jābūt neatkarīgām. Sistēmas bērnu kontekstā šobrīd tiek daudz runāts par audžuģimenēm šķietami, tās risinās visas problēmas, tomēr man tuvs cilvēks, kas strādā speciālajā internātskolā stāsta par praksi, ko plaši izmanto laukos – paņem vairākus bērnus, saņem pabalstu un tad nosūta uz internātskolām, proti, citu institūciju, jo internātskolas izdevumus sedz valsts/pašvaldība. Kā re
Mārcis Paņēvics
Tas tikai pierāda to kāpēc bāriņtiesas neliekas ne zinis par narkomānu un dzērāju bērniem! Kam tad vajadzēs bērnus ar iespējamām attīstības problēmām vai ģenētiskām utt
Anonīms lietotājs 17890
Mūsu tikumisko, nacionālo, kristīgo un ģimenes vērtību kopēju patiesā seja. Protams, ka Āboltiņa ir ļauna ragana, jo pretojās šai cēlu un patriotisku motīvu vadītajai bērnu tirdzniecībai :)))
p_eteris
Tie ir briesmoņi, alkatīgi, nejūtīgi cilvēki. Nobarojušies, grezni ģērbti. Valkīras un Mefistofeļi! Vienu varu pateikt=== dzīve par visu prasa norēķinu un šādi cilvēki mirst smagi no vēža!
Kaspars Vanags
Manuprāt mēs jau kādu laiciņu dzīvojam 21.gs un varu diezgan droši teikt, ka dzīve nav tas, kas viņus sodīs tā tas nestrādā. Var, protams, tumši ticēt karmai, bet ja karma netiek galā jau vismaz kopš 2004 gada, tad kad viņi īsi tiks sodīti? Sodīt vajag likuma kārtībā un tagad nevis paļauties uz reliģiskiem pantiņiem.
Ilmārs Sīmanis
Ir redzēts daudz bet šādu legālu cilvēku tirdzniecību nav prātam aptverama.Atkal kaut ko pamuldēs un bābas darīs tālāk savas šeptes!
Kaspars Vanags
Lielisks raksts no sabiedrisko mēdiju puses. Godīgi sakot šī tā teiksim rakstu sērija par "Sistēmas bērniem" ir mani īpaši aizķērusi. Izlasot visu rakstu un atminoties citas publikācijas, grūti aptvert cik pretīgi/alkatīgi? ir tie cilvēki, kuri strādā "bērnu interesēs". It īpaši ņemot vēra, ka šie ir bērni, kuriem jau tā nav tā patīkamākā dzīve. Tiešam augstākā cieņa, pret žurnālistiem, kas šo visu dara un cerams arī turpinās. Protams, cerams arī, ka ministra kungam izdosies tomēr pārvarēt šo idiotisko pretestību.
Ieva Rulle
Paldies par rakstu!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti