Latvijas banku sektors lielo pārmaiņu gaidās

Sapnis par Latviju kā ambiciozu, vismaz Baltijas reģiona finanšu centru, visdrīzāk, uz kādu laiku ir izsapņots. Lai arī Latvijas banku nozarei joprojām ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību kopumā un pēdējo gadu laikā tai ir "saražots" arī pietiekami daudz kvalitatīva darbaspēka, bankām kopumā trūkst nopietnu ideju, kā attīstīties tālāk un tās, šķiet, pagaidām iepauzē. 

Jāpiebilst, ka problēmas ir ne tikai tām bankām, kuras koncentrējas uz nerezidentu naudas apkalpošanu. Tā ir tikai aisberga jeb problēmu redzamākā daļa. Kvalitatīvu ideju - kā dzīvot tālāk un pelnīt, trūkst arī tām bankām, kuras savu darbību koncentrē pašmāju tirgū.

Valsts definēs, ko gaida no nozares

Gan eksperti, gan politiķi atzīst, ka finanšu sektors ir nonācis nopietnu pārmaiņu priekšā un galvenā izšķiršanās būs – vai tas apkalpos tikai citas nozares, galvenokārt Latvijā, vai tomēr komercbankas spēs radīt papildu vērtību un ieņems arī būtisku vietu Latvijas preču un pakalpojumu eksportētāju vidū. Tas, kāda vieta bankām turpmāk būs Latvijas ekonomikā, lielā mērā atkarīgs ne tikai no pašiem sektorā strādājošajiem un viņu akcionāriem, bet arī politiķiem.

Patlaban top jaunā Finanšu un kapitāla tirgus stratēģija un, iespējams, tas beidzot būs pirmais dokuments, kurā valsts definēs, kāda veida biznesu tā gatava atbalstīt un ko sagaida no pašas nozares.

Līdz šim politiķi par banku vietu un nozīmi tautsaimniecībā runājuši izvairīgi, jo īpaši pēc pēdējās smagās finanšu krīzes, kad par nodokļu maksātāju naudu nācās glāb "Parex" banku. Vai situācija mainīsies līdz vasarai, patlaban grūti spriest, lai arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) atzīst, ka viņa nevēloties aizmirst sapni par spēcīgu un konkurētspējīgu finanšu sektoru Latvijā.

"Lūzuma punkts tuvojas, bet man ir bažas par to, cik bankas ir spējīgas pielāgoties jauniem tirgus apstākļiem un meklēt jaunas iespējas attīstībai," norāda ministre.

Vien jāpiebilst, ka patlaban saskatīt pārliecinoši pozitīvas nozares tālākās attīstības perspektīvas nebūt nav viegls uzdevums, jo situāciju būtiski ietekmē gan ārējie faktori – globālās ģeopolitiskās pārmaiņas un stingrāki banku darbības uzraudzības nosacījumi visā pasaulē, gan iekšējie faktori – Latvijas tirgus nelielās iespējas un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums. Atrast jaunas tirgus nišas, lai aizstātu vecās, kā arī papildināt piedāvājumu ar jauniem, gudrākiem pakalpojumu veidiem un vēl atrastu klientus, kuriem tas viss būtu vajadzīgs, ir lielais nākotnes izaicinājums.

No vienas krīzes citā

Šī gada martā tiesa pasludināja "Trasta komercbanku" par likvidējamu un  Latvijā kļuva par vienu banku mazāk. Tas gan būtiski nav mainījis finanšu tirgus situāciju - Latvijā turpina darboties 16 komercbankas un 10 banku ārvalstu filiāles. Arī tirgus koncentrācija ir pietiekami augsta, proti, piecu lielāko banku aktīvos ir 64,5% no visas nozares aktīvu kopsummas, piecas lielākās bankas izsniegušas arī 74,4% no visiem kredītiem, kā arī piesaistījušas 65,6% no visu noguldītāju naudas.

"Trasta komercbanka" nekad nav bijusi piecu lielāko banku vidū, pēc aktīvu apmēra tā bija 14. lielākā banka Latvijā, kas turklāt koncentrējās uz nerezidentu naudas apkalpošanu.

Kopumā Latvijā esošajās komercbankās strādā nedaudz virs 9000 cilvēku un kopš pēdējās smagās finanšu krīzes 2008./2009.gadā to skaits ir katru gadu rucis – kopumā nozari pēdējos gados nācies pamest vairāk nekā 2000 darbinieku. Tiesa, tā joprojām ir būtisks darba devējs, kurai turklāt vajadzīgi kvalitatīvi darbinieki, un daudzās augstskolas Latvijā to spēj arī nodrošināt. Pēc starptautiskās auditorkompānijas KPMG aprēķiniem, finanšu sektors atstāj nozīmīgu ietekmi arī uz citās nozarēs nodarbinātajiem, kopumā sniedzot iespēju strādāt līdz 22 500 darbinieku.

Pēc KPMG aprēķiniem, banku nozares tiešais pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) lēšams 2,44% apmērā, savukārt kopā ar netiešo ietekmi tās daļa varētu sasniegt 4,51%. Salīdzinoši – informācijas tehnoloģiju tiešais pienesums IKP ir 2,36%, lauksaimniecības – 1,69%. Taču, neskatoties uz lielo nerezidentu naudas klātbūtni Latvijas banku sektorā –  depozītos šobrīd noguldīts vairāk nekā 12 miljardi eiro –, kopējā Latvijas preču un pakalpojumu eksportā banku devums ir vien 2%.

Lai arī nozarei ik pa laikam nācies atvadīties no kāda sava tirgus dalībnieka, smagākais pārbaudījums bija finanšu un ekonomiskā krīze 2008./2009.gadā.

Komercbankām bija nepieciešami faktiski septiņi gadi, lai tās pilnībā atkoptos no krīzes radītajām sekām, jo tikai 2015.gadā banku kopējais kredītportfelis beidzot ir pieaudzis par 0,1% un pirmo reizi septiņu gadu laikā gadā izsniegto kredītu ir vairāk nekā atdoto vai norakstīto.

Visu šo laiku pārsvarā vietējā tirgū strādājošās bankas centušās samazināt savas izmaksas un līdz ar to arī savu klātbūtni tirgū, piemēram, daudzviet Latvijā tikušas slēgtas banku filiāles.

Tiesa, līdz ar vienas krīzes noslēgumu, bankas līgani ir iegājušas jaunā – kā norāda eksperti, ir skaidrs, ka pašreizējie banku darbības modeļi vairs lāgā nedarbojas. Pirmkārt, tās bankas, kas balstījušās uz bijušo Padomju Savienības republiku iedzīvotāju apkalpošanu, tagad radījušas būtiskus riskus nozarei kopumā. Līdz ar nepieciešamību tos mazināt, bankām aug izmaksas, jo vairāk uzmanības jāvelta klientu pārbaudei. Patlaban nav īsti skaidrs, cik daudz banku vēlēsies un cik daudzām arī izdosies saglabāt savu biznesu šajā tirgus nišā. Otrkārt, nekādas lielas attīstības perspektīvas šobrīd nav vērojamas arī to banku darbībā, kas balstās uz vietējā tirgus apkalpošanu – neskatoties uz labi apmācītu un pieejamu darbaspēku, pārsvarā vietējā tirgū tiek piedāvāti zemas pievienotās vērtības finanšu produkti, kas mazina nozares potenciālu kopumā, turklāt bankām patlaban ir ierobežotas peļņas iespējas arī no savas pamatdarbības, proti, kredītu izsniegšanas.

Nerezidentu riski

Patlaban galvenā Latvijas banku uzrauga un politiķu uzmanība tiek koncentrēta uz to banku darbību, kuru galvenais bizness balstās uz nerezidentu naudas apkalpošanu, lai izslēgtu noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju un terorisma finansēšanas draudus. Pēdējo gadu laikā nerezidentu naudas apmērs Latvijas bankās ir audzis. Tiesa, nekāda lielā labuma no tā tautsaimniecībai nav - no vairāk nekā no 12 miljardiem eiro nerezidentu līdzekļiem, kas atrodas mūsu valstī strādājošās bankās, 90% jeb vairāk nekā 11 miljardi vienkārši "guļ" banku kontos un šos līdzekļus jebkurā brīdī klients var paprasīt atpakaļ. Tikai 156 miljoni eiro jeb 1,3% no kopējās naudas summas atrodas banku depozītos uz termiņu, kas ilgāks par pieciem gadiem.

"Noguldījumi ir redzamākā šī biznesa daļa, bet daudz lielāki apmēri ir saistīti ar transakcijām. Var paņemt jebkuras bankas, kura ir fokusējusies uz nerezidentu biznesu, peļņas un zaudējumu aprēķinu un jūs redzēsiet, no kā veidojas bankas ieņēmumi, un pamatā tās ir komisijas maksas par maksājumu pakalpojumiem, norēķinu karšu pakalpojumiem un līdzīgi. Tas dominē un veido līdz pat divām trešdaļām no ieņēmumiem," īsi pirms amata pamešanas intervijā BNS uzsvēra nu jau bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis. Viņš norādīja, ka bieži nauda caur Latviju „iziet” cauri 24 stundu laikā, kas ļoti apgrūtina klientu un naudas izcelsmes pārbaudi.

Banku augstskolas pētniecības direktors Andris Nātriņš norāda, ka tieši ātros naudas pārskaitījumus ir grūtāk kontrolēt un līdz ar to arī mazināt riskus, kas ar tiem saistīti.

"Pēc finanšu krīzes Kiprā 2013.gadā nerezidentu naudas apmēri Latvijas bankās sāka pieaugt. Taču bankas nevar būt tikai naudas pārskaitītāji. Ir jādomā, kā palielināt līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumu daļu, jo tas ļauj vieglāk izkontrolēt klientus un viņu naudas izcelsmi. Bankām, kuras apkalpo nerezidentu līdzekļus, būs jāmaina savs darbības modelis,” uzver Nātriņš.

Jāpiebilst, ka caur Latviju galvenokārt „iziet” bijušās Padomju Savienības republiku pilsoņu līdzekļi. Savulaik tika uzsvērts, ka galvenā priekšrocība ir Latvijas baņķieru spēja saprast austrumos esošo valstu pilsoņu mentalitāti un nepieciešamības. Taču pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, politiskā situācija un attieksme pret šo valsti ir mainījusies, turklāt sadarbību ar to ietekmē arī Eiropas Savienības noteiktās sankcijas. Tāpat pēdējos gados uzliesmojušais terorisma vilnis ir mainījis globālo situāciju kopumā. Tiesa, prasības mazināt ar nerezidentu līdzekļiem saistītos riskus Latvijā drīzāk saistāmi ar politisku, ne ekonomisku izšķiršanos. Lai arī bankas joprojām salīdzinoši  labi pelna uz šāda veida transakcijām, tas ir zemas pievienotās vērtības pakalpojums.

"Šī ir vieglākā ceļa iešana. Šāda veida pakalpojumu ilgtspēja ir ļoti trausla," norāda finanšu ministre Reizniece-Ozola. Turklāt viņa arī piebilst, ka Latvijai nav jēgas riskēt ar savu reputāciju, jo ekonomiskie ieguvumi no šādas naudas apkalpošanas ir vērtējami kā niecīgi.

Pārsvarā ar nerezidentu naudas apkalpošanu Latvijā nodarbojas nelielas komerciestādes, taču starp bankām, kuru biznesā nerezidentu daļa aizņem ievērojamu apjomu, ir arī divi lieli tirgus dalībnieki – "ABLV Bank" un "Rietumu banka". FKTK vēl pērn uzsāka pārbaudes vairākās šāda veida bankās un tagad redzamie sodi ir vēl iepriekšējās FKTK vadības rīcības sekas. Proti, pērnā gada pašā nogalē par pieļautajiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā FKTK piemēroja divu miljonu eiro lielu sodu "PrivatBank" un lika nomainīt bankas valdi, šogad šī paša iemesla dēļ tika slēgta "Trasta komercbanka", un šobrīd jau uzsākts tās likvidācijas process. Savukārt marta sākumā 1,1 miljona eiro liels naudas sods tika piemērots arī  "Baltic International Bank" un 25 tūkstošu eiro liela soda nauda jāmaksā bankas valdes priekšsēdētājai.

Iespējams, ka tuvākā laikā sekos arī kādi paziņojumi par „Latvijas Pasta banku” un jau daudz lielāku tirgus spēlētāju „ABLV Bank”. Zakulis norādīja, ka šajās bankās notiek pārbaudes.

Nepievilcīgs vietējais tirgus

Ja daudzas nerezidentu līdzekļus apkalpojošās bankas nevarēs dzīvot pa vecam starptautiska spiediena dēļ, tad vietējā tirgū strādājošo komerciestāžu izaugsmi ierobežo Latvijas mazais un nabadzīgais tirgus. Proti, iedzīvotāju skaits turpina samazināties, labklājības līmenis aug ļoti lēni un lielu un stabilu uzņēmumu, kas atbilst visām bankas prasībām, arī ir pārāk maz.

„Tirgus izaugsmes potenciāls ir limitēts, tas varētu būt ap 3% gadā,” atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš norāda, ka kreditēšanas apmēri pieaugs un tas var notikt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pieejamības dēļ.

Kā preses konferencē norādīja "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs, Latvijas bankas kredītos šogad varētu izsniegt pat piecus miljardus eiro. Tiesa, pērn kopumā uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs sasniedza 1,34 miljonus eiro, taču tas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. To, ka tuvākā laikā ekonomika diemžēl tā arī nesaņems iespējamos piecus miljardus, apstiprina pašas bankas.

"Šis gads varētu arī nebūt aktīvs no uzņēmēju puses attiecībā uz jaunu investīciju veikšanu, lai gan bankas ir gatavas finansēt un to ir apliecinājušas.

Uzņēmējus bremzē gan tas, ka šogad vēl nav  iespējams saņemt Eiropas fondu naudu, kā arī ģeopolitiskās sekas un problēmas," norāda bankas "Citadele" Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece.

Taču problēma nav tikai uzņēmēju vēlme atlikt investīciju lēmumus uz vēlāku laiku vai pagaidīt Eiropas atbalsta naudu. Kā norāda Nātriņš: "Naudas pieejamībai jābūt saistītai ar labu uzņēmuma pārvaldību un maksātspēju. Ja ir tikai prasība tikt pie naudas, tad tas neko labu nedod." Arī Bičevskis piebilst, ka, no vienas puses, bankām ir lēta nauda, taču aizdot biznesam to kavē arī sliktā uzņēmumu finanšu veselība, proti, oficiāli netiek uzrādīti visi ienākumi, daļa uzņēmuma darbības noris pelēkajā ekonomikā.

Tiesa, "vaina" ir ne tikai uzņēmējos. Diemžēl aktīvāk kreditēt uzņēmējus nav gatavas arī pašas bankas. Ja par naudas aizdošanu lielu un pārliecinošu projektu realizācijai bankas savā starpā pat konkurē, tad maziem un nesen radītiem uzņēmumiem saņemt aizdevumu praktiski ir neiespējami. Bankas vēl joprojām kūtri gatavas uzņemties papildu risku un norāda uz cita veida iespējām, kur dabūt naudu, piemēram, meklēt to riska kapitāla fondos. Jāpiebilst, ka krīzes laikā, komercbankām praktiski atsakoties no patēriņa kreditēšanas, šo biznesa nišu pārliecinoši aizņēma ātro kredītu piedāvātāji. Iespējams, šāda banku politika būs iemesls vēl kāda biznesa virziena zaudēšanai.

Nākotnes perspektīvas

"Banku sektora ietekme uz kopējo ekonomiku ir liela – banku Latvijā ir daudz un tās arī daudziem dod darbu,” norāda finansists Ģirts Rungainis. Tiesa, bankas Latvijā veic pakalpojumus, ko finanšu nozarē neuzskata par īpaši sarežģītiem un tāpēc arī peļņas iespējas no tiem ir salīdzinoši nelielas, proti,  tie ir starpbanku pārskaitījumi, valūtas maiņas operācijas, maksājumu karšu izsniegšana un apkalpošana, kā arī kredītu izsniegšana. Taču ar investīciju piesaisti, jaunu finanšu produktu izstrādi un pakalpojumu sniegšanu, kas paredz ne tikai naudas izvietošanu depozītos, bet arī labas ieguldījuma iespējas jau citos, daudz pelnošākos finanšu produktos, Latvijā nodarbojas vairs tikai retais. Rungainis uzskata, ka iemesls šādam iznākumam meklējams vēl pagājušā gadsimta 90.gadu beigās, kad Latvijā banku sistēma ienāca Skandināvijas kapitāls.

"Pa šo laiku sarežģītas lietas ir aizgājušas prom no Latvijas. Kāpēc gan skandināviem vajadzētu radīt sev lieku konkurenci un šeit attīstīt spēcīgu finanšu sektoru?" uzsver Rungainis.

Taču tieši šāda veida pakalpojumu attīstīšana būtu ļoti noderīga Latvijas komercbanku sektoram, jo tas ļautu piesaistīt gan bagātus un stabilus klientus, gan palielināt pakalpojumu eksportu un vairāk pelnīt. Tiesa, mainīt pašreizējo situāciju pie pašreizējo banku akcionāru struktūras būs ļoti sarežģīti. Taču nav izslēgts, ka vismaz daļēji nerezidentus apkalpojošās komerciestādes varētu izmantot šo iespēju.

"Mēs esam pārejas periodā – mainās nosacījumi, un bankām būs jāpielāgojas. Tas nebūt nebūs viegli, bet šīs pārmaiņas ļauj mums piesaistīt augsta līmeņa klientus un parādīt, ko spējam paveikt," uzskata Bičevskis.

Diemžēl pielāgošanās jauniem tirgus un globālās politikas nosacījumiem var arī nebūt viegla. Eksperti pieļauj, ka no Latvijas finanšu sistēmas pazudīs vēl kādu banku vārdi vai arī mainīsies to īpašnieki.

"Taču es nebūtu tik skeptisks par finanšu nozari kopumā. Lai arī tas nav populāri, tomēr, piemēram, tā saucamo ātro kredītu nozares attīstībā Latvija bija spicē, tika izmantotas tehnoloģiskās iespējas un pēc tam jau šis pakalpojums attīstījās arī citās valstīs. Tas spēks, kas ir industrijā, nepazūd, bet gan atrod jaunas izpausmes formas," uzsver Rungainis.

Tas, kādu vietu Latvijas politiķi ir gatavi atvēlēt šai nozarei Latvijas ekonomikā un eksportā turpmāk, cerams, būs vismaz daļēji zināms tuvāko mēnešu laikā, kad būs iespējams iepazīties ar jauno finanšu un kapitāla tirgus stratēģiju. Tiesa, kā norāda Zakulis, līdz šim šāda uzstādījuma ir trūcis:

"Vai mēs gribam būt mežsaimniecības, zivrūpniecības vai banku zeme, kādā apmērā, un vai mēs gribam strādāt ar Austrumiem vai Rietumiem, ir politiskā izšķiršanās.

Tiesa, pēdējo 20 gadu laikā šis tas mūsu „dārziņā” jau ir saaudzis pats un ir bijuši arī ļoti bēdīgi piemēri. Arī īstas politikas nav bijis. Protams, pats par sevi ir bijis uzstādījums nedarīt neko sliktu, bet nav bijis arī skaidra uzstādījuma kaut ko atbalstīt, nīcināt vai mainīt. Tas rada zināmu pašplūsmas efektu."

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti