Dokumenti, kuri no Latvijas bankām noplūdināti pētnieciskās žurnālistikas organizācijai "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (Organizētās noziedzības un korupcijas pētījumu projekts, OCCRP), pēc visa spriežot, piedāvā pamācības klientiem par to, kā izmantot ar banku saistītas fiktīvas ārzonas kompānijas, lai atmazgātu naudu vai izvairītos no nodokļiem.
__________
Autori: Greiems Steks un Arta Ģiga
Dokumentos izklāstīti specifiski paņēmieni, kā maldināt regulatorus un izvairīties no rīcības, kas regulatoriem un tiesībaizsardzības iestādēm radītu aizdomas. Vismaz viena banka noliedz, ka būtu izstrādājusi šos dokumentus.
Latvijas galvaspilsēta Rīga jau ilgu laiku ir mājvieta plaukstošam ārzonu banku sektoram, kas ir palīdzējis kriminālnoziedzniekiem un korumpētām amatpersonām izvest nozagto naudu no bijušajām padomju valstīm. Latvijas bankas ir atmazgājušas naudu vairāku skaļu skandālu vaininieku labā, tostarp Sergeja Magņitska lietā, kas varētu būt lielākā krāpšanās ar nodokļiem lieta Krievijas vēsturē; saistībā ar tā dēvēto Krievijas "veļas mašīnu" – kriminālu shēmu, kurā tika atmazgāti vismaz 20 miljardi dolāru, vai vēl nesenāk – saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugu Sergeju Rolduginu, par kura pretrunīgi vērtētajiem darījumiem detalizēta informācija bija iegūstama "Panamas dokumentos".
Šie iekšējie dokumenti, ja tie ir īsti, liecina, ka bankas nav neieinteresētās puses, kuras izmanto kriminālnoziedznieki, bet gan ir tieši iesaistītas procesā. Dokumentos ir specifiski norādījumi un noteikumi tiem, kuri vēlas izmantot to pakalpojumus un gūt labumu no to unikālajām zināšanām un pieredzes.
Starp noplūdinātajiem dokumentiem ir e-pasta sarakste starp Ukrainas banku meitasbankām Latvijā un valdības amatpersonām, kā arī banku pārskaitījumi, līgumi un cita saziņa. Dokumenti bieži ir konkrētu ārzonas uzņēmumu vārdā, paskaidrojot, kā izmantot to pakalpojumus. Lai gan attiecības starp ārzonu kompānijām un bankām nav skaidras, dažos dokumentos ir norādes, ka tos varētu būt radījuši bankas darbinieki.
Dažas bankas ir noliegušas, ka ir izstrādājušas šos dokumentus, un vaino darbiniekus, ka tie ieguvuši dokumentus no citiem avotiem, tostarp no interneta un konsultantiem. Citas bankas nav atbildējušas uz šā ziņojuma autoru jautājumiem.
Naudas atmazgāšanas rokasgrāmatas
Dokumenti liecina, ka, pēc visa spriežot, vismaz trīs Rīgas bankas administrē vai iesaka fiktīvas ārzonas firmas, kuras tiek izmantotas tādām darbībām, kas līdzinās naudas atmazgāšanai. Šīs fiktīvās firmas ir bāzētas tādās noslēpumainās nodokļu paradīzēs kā Panama, Beliza vai Seišelu salas, un to rēķini bankās tiek izmantoti, lai "savāktu" naudu, kas, iespējams, ir netīra, no klientiem, pirms tā tiek virzīta caur citiem slepeniem banku kontiem.
Lai atmazgātu naudu, atmazgātājs to pārskaita uz daudzu dažādu kompāniju daudziem dažādiem banku kontiem virknē transakciju, kas šķietami ir likumīgas, bet īstenībā tādas nav. Atbilstoši likumiem cīņai pret naudas atmazgāšanu bankām bieži ir jāiesniedz līgumi un citi pierādījumi, ka ikviena transakcija ir likumīga. Kad naudas virzīšana caur dažādām fiktīvām kompānijām ir pabeigta, tā parasti tiek pārskaitīta atpakaļ netīrās naudas oriģinālā īpašnieka fiktīvajai kompānijai.
Šie procesi ir kritiski svarīgi, lai jebkura naudas atmazgāšanas shēma būtu veiksmīga, jo tā padara grūtāk noskaidrojamu, kam pieder nauda un kāds ir tās galamērķis. Viena no Latvijas banku problēmām ir tāda, ka, lai pārskaitītu naudu uz ārzemēm, tām ir jāatver korespondējošie rēķini daudz lielākās bankās Rietumeiropā un Savienotajās Valstīs.
Korespondējošie rēķini dod iespēju bankām pārskaitīt naudu uz citām valstīm, kur tām nav filiāļu. Tomēr šīm korespondējošam bankām bieži ir stingrākas normas nekā Latvijā, un ir gaidāms, ka tās būs modras, lai pamanītu naudas atmazgāšanu vai citus noziegumus.
Dokumentos ir daudz padomu, kā apmuļķot korespondentbankas.
Nozieguma mācīšana
Dokumenti detalizēti izklāsta paņēmienus, kā veikt transakcijas, kas neradītu aizdomas banku regulatoriem. Šo metožu nolūks ir panākt, lai šīs transakcijas nepievērstu to Rietumvalstu banku darbinieku uzmanību, kuru uzdevums ir pamanīt naudas atmazgāšanu. Daudzu pamācību mērķis ir palīdzēt klientiem sadarboties ar pašas bankas fiktīvajām kompānijām un aizsargāt tās.
Piemēram. dokumentos ir noderīgas pamācības, tostarp - kā safabricēt rēķinus, kas nerada aizdomas. Viena no dokumentos minētajām kompānijām piedāvā būt par partneri fiktīvos darījumos – tā ir naudas atmazgāšanā izmantota metode, kuras nolūks ir noslēpt naudas izcelsmes avotu.
Un daži no šiem padomiem šķiet visai pašsaprotami: vienā no dokumentiem kompānija brīdina klientus būt uzmanīgiem un izrakstīt rēķinus tikai par produktiem, kurus viņu fiktīvajai kompānijai būtu jātirgo.
Viena no kompānijām, kas piedāvā šādas pamācības, ir Belizā bāzētā "Bormilla Solutions", kurai ir rēķins Latvijas bankā "Privatbank". Kompānija specializējas fiktīvā darbībā būvmateriālu, rūpniecības iekārtu un instrumentu jomā. Citas fiktīvās kompānijas darbojas citās jomās – sākot no izlietnēm un tualetes podiem līdz elektronikas precēm.
"Bormilla", gluži kā citas šādas kompānijas, faktiski ir tukša čaula bez reāla biroja un faktiskas uzņēmējdarbības, liecina dokumenti.
"Word" dokumenta metadatos var redzēt, ka to izveidojusi Latvijas "Privatbank" darbiniece. Šī darbiniece, kura tagad jau strādā citā bankā, neatbildēja uz mēģinājumiem kontaktēties ar viņu.
"Kayten Trading", fiktīva Panamas kompānija, kurai arī ir rēķins bankā "Privatbank", sniedza klientiem līdzīgus pakalpojumus un līdzīgus padomus. "Privatbank", kuras mātesbanka ir Ukrainas lielākā banka ar tādu pašu nosaukumu, neatbildēja uz jautājumiem par šiem dokumentiem.
Vēl viena Latvijas banka, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus ir "Reģionālā investīciju banka" – bijusī Odesas "Pivdennij Bank" meitasbanka, kas tagad pieder "Pivdennij Bank" akcionāriem. OCCRP reportieru rīcībā nonāca dokumenti, kuros bija aprakstīti līdzīgi pakalpojumi, ko piedāvā trīs fiktīvas firmas: divas no tām – "Smartus Business" un "Gerevit" – ir reģistrētas Apvienotajā Karalistē; kā arī Panamas firma "Polamix".
Dokumentos pausts brīdinājums, ka rēķinā iemaksātos līdzekļus būs iespējams saņemt tikai, ja klients uzrādīs pietiekami pārliecinošus līgumus ar zīmogiem un parakstiem, lai pamatotu ienākošos maksājumus.
OCCRP reportieri lūdza bankas pārraugošajai Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paust savu viedokli par to, ka bankas apgādā savus klientus ar dokumentiem, kuros ir šādas pamācības.
"FKTK ir lūgusi bankām sniegt informāciju par kompānijām, kas minētas iesniegtajos dokumentos," atbildēja FKTK.
"Reģionālā Investīciju banka" paziņoja, ka tā "nav izstrādājusi vai sagatavojusi dokumentus", kurus nosūtīja OCCRP, lūdzot komentāru, un nevar neko komentēt sīkāk saistībā ar klientu konfidencialitāti.
Ticams līgums
Dokuments, kas acīmredzot ir sagatavots bankā "Baltic International Bank" (BIB) (šī banka ir iesaistīta daudzos krāpnieciskos darījumos), liecina, ka bankas darbinieki acīmredzot sniedza pamācības, kā izstrādāt ticamus līgumus.
Martā Latvijas finanšu uzraudzības iestādes noteica BIB 1,1 miljona eiro naudassodu par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu atkārtotiem pārkāpumiem.
Pamācības, kurām doti nosaukumi "Prasības līgumiem" un "Noteikumi dokumentiem", vēsta klientiem, kā pareizi izmantot tās firmas, kuras BIB dēvē par "mūsu uzņēmumiem", un konkrēti – kā pareizi noformēt dokumentus, kas pamato transakcijas.
Pamācību kopumā klienti mudināti veikt maksājumus, atsaucoties tikai uz precēm, kas ir fiktīvās kompānijas pārdodamo preču sarakstā. "Mēs vēlreiz vēršam jūsu uzmanību uz to, ka pēc iespējas stingrāk jāievēro noteikumi par maksājuma pamatojuma norādīšanu," teikts pamācībā.
"Maksājums var tikt veikts tikai par to preču pirkšanu/pārdošanu, kuras ir minētas mūsu kompānijas darbības aprakstā. Mēs nekad neesam minējuši nekādus pakalpojumus un nekad neminēsim, tikai preces," klientus mudināja BIB darbiniece.
Pamācībās klientiem arī atgādināts, ka kompānijas pārstāvji līgumos ir jāmin tā, kā viņi ir minēti sarakstā, norādot viņu amatus. "Mūsu kompānijas pārstāvji vienmēr darbojas uz pilnvaras pamata," teikts BIB dokumentā.
BIB dokumenti arī sniedz klientiem pamācības, kā sastādīt ticamus fiktīvus līgumus, lai pamatotu pārskaitījumus, "ņemot vērā regulējošo institūciju stingrākas prasības".
"Piegādes nosacījumiem, kas minēti līgumā vai maksājuma uzdevumā, vajadzētu būt reālistiskiem: kad jūs nosaucat preces, jums ir jādomā, kā tās tiks "transportētas": (kravas svars, apmērs, ražotājrūpnīcas adrese, transporta veids: pa autoceļu, dzelzceļu vai ar kuģi). Ja tiek "transportētas" ļoti liela apmēra preces, lūdzu, miniet rūpnīcu, kas atrodas dzelzceļa vai ostas tuvumā," bankas darbiniece pamācīja klientus.
Piemēram, pamācībā teikts, ka, ja klienta fiktīvais rēķins ietver smagā aprīkojuma pārdošanu, klientam ir jāizveido sarakste ar uzņēmumu, kam pieder ceļamkrāns, kas ir nepieciešams, lai pārvietotu preces.
"Parasti kravas transportēšanu veic ražotājrūpnīca uz pārdevēja vai pircēja rēķina vai pēc tā pasūtījuma. Ja ražotājrūpnīcas tuvumā nav ostas vai dzelzceļa savienojuma, tad rodas jautājums, kā preces tiek pārvietotas uz ostu vai dzelzceļu," teikts dokumentā.
"Ja jūs neiesniedzat transporta dokumentus, jūs varētu būt aizvedis preces ar savu transportlīdzekli, bet tas nav reālistiski, ja vien jums nepieder kuģu flote vai arī simts vai pāris simti automašīnu "KamAZ", un tas nozīmē, ka jums būtu jānoīrē transporta firma, kas nodrošinātu transporta pakalpojumus kopā ar attiecīgajiem dokumentiem," teikts dokumentā.
Atbilstoši BIB dokumentam kopējai līguma summai ir jābūt mazākai par 700 000 eiro, un neviens atsevišķs maksājums nedrīkst būt lielāks par 300 000 eiro, lai tie, kas raugās, vai nenotiek naudas atmazgāšana, nepieprasītu uzrādīt transportēšanas dokumentus.
"Word" dokumenta metadatos minēts, ka uzņēmums, kurā strādāja dokumenta autore, ir BIB, un dokumentu pēdējo reizi saglabājusi Dargeviča S., kas varētu būt Santa Dargeviča, kura sociālajā tīklā norādījusi, ka strādā BIB.
Kad OCCRP jautāja BIB par šo rokasgrāmatu, BIB Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Antra Laumane sacīja: "Saņemtā informācija ir nodota attiecīgajām iekšējām struktūrvienībām un tālāki pasākumi tiks veikti atbilstoši nepieciešamībai." Vēlāk BIB norādīja, ka tā nav bijusi iesaistīta šo vadlīniju sarakstīšanā.
Banka paziņoja, ka dokumenti varēja nonākt darbinieku datoros, jo viņi saņem lielu daudzumu dokumentu no klientiem, kā arī trešo pušu informāciju un konsultantu ieteikumus. Tā piebilda, ka šīs vadlīnijas varēja izstrādāt konsultantu firma un nonākušas pie darbiniekiem, jo tie izmanto vēstkopas.
