De Facto

De Facto

De Facto

Cik grib nopelnīt atkritumu monopolisti?

Latvijā viesstrādnieku skaits sasniedz vēl nebijušu apjomu

Latvijā viesstrādnieku skaits sasniedz vēl nebijušu apjomu 

Latvijā strauji palielinās piešķirto darba atļauju skaits, sasniedzot vēl nebijušu apjomu. Šogad viesstrādniekiem izsniegts jau 9738 darba atļauju – tas ir gandrīz tikpat, cik pērn visa gada laikā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Vienlaikus gan secināts, ka Latvijas darba devēji savos centienos piesaistīt darbaspēku no ārzemēm ir sliktākās pozīcijās nekā uzņēmēji no kaimiņvalstīm. Tur nosacījumi viesstrādnieku aicināšanai ir izdevīgāki. Attiecīgi tas pasliktina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.

Alga ap 700-1000 eiro mēnesī

Zijovidins Abdulajevs (34) ir sezonas strādnieks no Uzbekistānas. Nu jau otro vasaru pāris mēnešus viņš pavada Latvijā, lai lasītu krūmmellenes pie uzņēmēja, melleņu audzētāja Alekseja Fomičova. Abdulajevs stāsta: "Pagājušajā vasarā arī atbraucām ar draugiem, bija arī mans kaimiņš, kurš jau pazina Alekseju. Sēdējām uz ielas - kafejnīcā un viņš prasīja – negribi braukt uz Latviju peļņā, sezonas darbā? Teicu jā, pamēģinām, un tā tas gadījās".

Šogad jau braucis pats un aicinājis līdzi piecus draugus. Ja pacenšas, var nopelnīt pat 1000 eiro mēnesī, bet vidēji sanākot nedaudz vairāk kā 700 eiro. Abdulajevs atzīst, ka tas ir "normāls atalgojums".

Lauksaimniecības jomā sezonas strādniekiem ļauts maksāt vidējo algu nozarē, kas ir ap 700 eiro. Pārējās nozarēs viesstrādniekiem nedrīkst maksāt mazāk par vidējo algu valstī, kas ir 700 eiro mēnesī. Un tas neatkarīgi no tā, vai ielūgtais ir logu mazgātājs vai programmētājs.

Šobrīd gan notiek diskusijas par šo noteikumu mainīšanu, lai arī pārējās jomās būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis valstī. Šim gan vēl nav panākta visu pušu piekrišana.

"Vislielākais strīds ir par to, ko vēlas darba devēji. Jo mēs esam konsultējušies ar visām lielajām darba devēju organizācijām, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan Darba devēju konfederāciju, gan Ārvalstu investoru padomi. Lai uzaicinātajiem ārzemniekiem būtu nevis vidējā alga valstī jāmaksā kā obligātais minimums, bet nozarē. Tad mēs būtu konkurētspējīgāki arī ar Lietuvu, Igauniju, tai skaitā arī ar Poliju. Mēs vēl nebūsim sasnieguši viņu līmeni, bet nu tomēr," saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.

Lielākā rūpe – kā un kur atrast strādniekus

Melleņu audzētājs Aleksejs Fomičovs šogad divās saimniecībās - paralēli aptuveni sešdesmit vietējiem ogu lasītājiem - nodarbināja arī astoņus viesstrādniekus. Viņa lielākās rūpes saistās gan ne ar to, cik maksāt darbiniekiem, bet - tieši kā un kur atrast strādniekus.

Agrāk piesaistījis ukraiņus, bet šogad nav izdevies - tie šobrīd Baltijas valstu vietā daudz labprātāk izvēlas Čehiju un Vāciju. Starpniekiem neuzticas, jo gadījies, ka atved strādniekus ar neatbilstošām prasmēm.

Pirms vairāk nekā gada nolēmis darbiniekus meklēt pats un sācis ar Uzbekistānas vēstniecības apmeklējumu, pēc tam braukuši uz Taškentu, intervējis darba meklētājus tur. Tiesa, arī atrastajiem ne visiem bija cerētās darba spējas. Poļi tikmēr sākuši vest strādniekus jau ar čarterreisiem no Āzijas. Un ideja ir skatīties arī šajā virzienā.

"Esmu komunicējis jau otru gadu, jo mēs paši nevaram šo izdarīt, jo lidmašīna - tas ir kādi 200 -  250 strādnieki. Vismaz vienu lidmašīnu ir nepieciešams rezervēt un atvest. Mēs skatāmies uz Bangladešas, Vjetnamas, Nepālas pusi. Mums bez viesstrādniekiem vienkārši būs grūti – nesavāksim ražu," saka Fomičovs. Viņam šādā gadījumā būtu jākooperējas ar citiem lauksaimniekiem.

Līdz septembrim gandrīz 10 000 viesstrādnieku

PMLP dati liecina, ka, pirms pieciem gadiem Latvijā darba atļaujas izsniegtas vairāk nekā 3000 viesstrādniekiem, 2017.gadā to bijis jau 7500, pērn – teju 11 500, bet šogad tikai līdz septembrim vien viesstrādnieku skaits sasniedzis gandrīz 10 000.

Lai piesaistītu viesstrādniekus, vispirms mēnesi jātur vakance. Tikai tad, ja neviens nepiesakās, var sākt meklēt viesstrādniekus.

"Pēc tam, kad mēs varam precīzi pateikt, cik mums strādnieku ir vajadzīgs, ļoti ātri viņus dabūt uz šejieni. (..) Manā uzskatā tam nav vispār nekādas jēgas gaidīt, lai pat divas nedēļas Nodarbinātības valsts aģentūrā stāvētu vakances sludinājums. Kad tā ir reģistrēta, lai uzreiz mēs varētu paralēli meklēt. Jo visi saprot, ka vietējos strādniekus uz ražas novākšanu dabūt nevar, tāpēc mums ir nepieciešams nekavējoties ar šo strādāt," saka lauksaimnieks.

Šobrīd ir iecere samazināt līdz 10 dienām laiku, kurā jātur vakance un jāgaida, kamēr pieteiksies vietējie strādnieki. Tiesa, atsevišķos gadījumos darba devēji jau sludinājumā mēģina ielikt ko tādu, kas liecina – vakance ir ar skatu ārpus Latvijas. 

"Mēs ļoti strikti skatāmies, vai noteiktās prasības ir samērīgas pret attiecīgo profesiju. Mēs nevaram gluži likt apkopējai prasību pēc kādas ļoti specifiskas izglītības vai ar ukraiņu, vai, piemēram, poļu valodas prasībām," saka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Kristīne Stašāne.

Visvairāk šobrīd viesstrādnieku brauc no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, bet ceturto vietu, ko iepriekšējos gados ieņēmuši Indijas pilsoņi, šogad izkonkurējuši uzbeki.

Arvien vairāk atklāj nelegāli nodarbinātos

Tiesa, līdz ar legālajām darba atļaujām aizvien vairāk tiek atklāti nelegāli nodarbināti viesstrādnieki – galvenokārt celtniecībā. Bieži vien tie ir Ukrainas vai Moldovas pilsoņi, kuriem ir vienkāršota iebraukšana Eiropas Savienības valstīs. Šogad līdz jūlijam atklāti 162 gadījumi, kad strādāts bez nepieciešamajiem dokumentiem.

Valsts robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis  stāsta, ka "bieži vien nav darba līguma, darba līgumi tiek noslēgti, piemēram, atbraucot dzelzceļa stacijā vai kur. Bieži vien tie ir latviešu valodā. Katram šim gadījumam ir individuāls raksturs".

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, darba devējiem no Latvijas ir vieni no neizdevīgākajiem nosacījumiem viesstrādnieku uzņemšanai. Lai situāciju mainītu, iecerētas kopējas sanāksmes un arī normatīvo aktu grozījumi.

"Ņemot arī vērā to, ka šis izaicinājums paliek arvien nopietnāks, tas, ko mēs plānojam, ir arī uzlabot sadarbību institūciju starpā. Tieši nākamajā nedēļā mēs plānojam arī plašāku ekspertu, dažādu valsts pārvaldes institūciju ekspertu diskusiju par šo jautājumu - par to, kurā vietā saskaras šie regulējumi un kurās vietās ir problēmas, kur būtu nepieciešams varbūt uzlabot pašu regulējumu Latvijas līmenī vai arī uzraudzību," saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa.

Visvairāk viesstrādnieku šobrīd Latvijā nodarbina tādās profesijās kā kravas mašīnu vadītāji, pavāri, programmētāji, būvnieki, betonētāji celtnieki un sezonas strādnieki lauksaimniecībā. Viena viesstrādnieka uzņemšana darba devējam izmaksā no 100 eiro līdz pat aptuveni 500 eiro.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti