Latvijā trūkst sistēmas potenciālo varmāku «pieskatīšanai»

Latvijas amatpersonas ir sašutušas par britu imigrācijas ministra Džeimsa Brokenšīra izteikumiem, ka Latvija ir līdzatbildīga par tās pilsoņa pastrādāto britu pusaudzes Alises Grosas slepkavību. Turpretī krimināltiesību eksperti norāda, ka pārmetumi, visticamāk, saistīti ar atšķirībām potenciālo noziedznieku uzraudzības sistēmā.

 

 

Slepkava no Latvijas

Pērnruden Lielbritānijas medijus pāršalca asinis stindzinoša vēsts – Rietumlondonā bez vēsts pazudusi 14 gadus vecā skolniece Alise Grosa. Policija sāka vērienīgu meklēšanas operāciju. Jau drīz pēc Alises pazušanas kļuva zināms, ka videokameras fiksējušas kadrus, kuros redzams - meitenei pa pēdām sekojis kāds velosipēdists. Tas izrādījās 42 gadus vecais latvietis Arnis Zaļkalns.

Sākotnēji policija viņu meklēja kā iespējamo Alises pazušanas apstākļu liecinieku, bet, kad gaismā nāca fakts, ka 1998.gadā Zaļkalns tiesāts par nežēlīgu savas sievas noslepkavošanu, viņš kļuva par galveno aizdomās turamo arī Alises pazušanas lietā. Mēnesi pēc pusaudzes pazušanas tika atrastas viņas mirstīgās atliekas – slepkava tās bija nobēdzinājis upē. Vēl nedēļu pēc tam kādā parkā tika atrastas arī Zaļkalna mirstīgās atliekas – viņš bija pakāries.

Latvijas un Zaļkalna vārds Lielbritānijas medijos atkal parādījās pagājušajā nedēļā. Britu imigrācijas lietu ministrs Džeimss Brokenšīrs, atbildot uz valsts parlamenta d eputātu jautājumiem, paziņoja, ka daļa vainas par Alises traģisko nāvi jāuzņemas arī Latvijai, kas Lielbritānijas Imigrācijas dienestu nav brīdinājusi par Zaļkalna tumšo pagātni.

Politiķi noraida pārmetumus

”Es negribētu meklēt kaut kādu kašķi, bet man tā ziņa ir nedaudz negaidīta, ka tiek nosaukta konkrēta valsts, ka mēs tur kaut ko…” tā, komentējot Brokenšīra izteikumus, izsakās Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").

Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") noraida pārmetumus par to, ka Latvija nav savlaicīgi izdarījusi Eiropas kriminālajā ierakstu sistēmā ierakstu par Zaļkalna vardarbīgajām nosliecēm: ”Es nepaļautos, ka tur politiskās debatēs kāds nemēģina vienkārši rādīt ar pirkstu…Ir vieglāk Latviju apmelot, ka tu esi no tāluma un neviens nevar dot pretsparu. Tāpēc, ka tagad ir jānoskaidro, vai uz to brīdi ir bijis tāds reģistrs un ko tas nozīmē. Šengenā jau arī mēs neiestājāmies uzreiz, tur mēs iestājāmies pēc gadiem. Tāpēc vispirms būtu jānoskaidro, vai ir tāds reģistrs, vai uz to brīdi tāds eksistēja un vai tāda informācija tajā bija jāieraksta.”

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) gan atzīst, ka, iespējams, informācijas apmaiņa par ļaudīm ar kriminālām nosliecēm nav tajā labākajā līmenī.

Nepietiekamu atsaucību varot pārmest ne tikai Latvijas, bet arī Lielbritānijas tiesībsargājošajām iestādēm.

”Cik teiksim, būtu nopietna situācija, ja būtu otrādi. Vai Lielbritānija brīdina, ka te kaut kādi britu vecpuiši brauc uz vecpuišu ballītēm? Tur tāpat ir tiesāti cilvēki. Es neesmu par to tik ļoti pārliecināts un tieši tāpat ir gadījies dzirdēt gan prokuratūras, gan tiesībsargājošo iestāžu izteikumus, ka tā pati Lielbritānija nemaz nesteidzas ar tiesiskās palīdzības sniegšanu ļoti nopietnu n oziegumu izmeklēšanā. Tā ka apvainot valsti, ka mēs esam noklusējuši šāda te kunga iebraukšanu Lielbritānijā, es nedomāju, ka tas ir pareizi," saka Seržants.

Nevar būt noziedznieks visu mūžu

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, Lielbritānija informāciju par Arni Zaļkalnu, kas Apvienotajā Karalistē ieradies 2009.gadā, pirmo reizi pieprasījusi pērnā gada septembrī. Tobrīd Zaļkalns jau tika meklēts saistībā ar Alises Grosas pazušanu. Sākotnēji britiem atbildēts, ka ziņu par Zaļkalna sodāmību nav. Bet jau pēc pāris dienām, balstoties uz savā rīcībā esošajām ziņām, Valsts policija informējusi Lielbritānijas policiju, ka Zaļkalns Latvijā izcietis septiņus gadus ilgu cietumsodu par savas sievas noslepkavošanu.

”Valsts policija vienmēr ir ļoti atvērta sadarbībai. Mēs vienmēr esam izpildījuši visus viņu lūgumus. Bet jā, pie mums ir vairākas sistēmas, Informācijas centra sistēmā persona, kas ir izcietusi sodu, saskaņā ar Krimināllikumu, paejot noteiktam laika periodam, šī sodāmība tiek dzēsta. Savukārt Valsts policijai ir cita informatīvā sistēma, un es teiktu tā, ka būtu jāapzinās arī tie savstarpējās sadarbības mehānismi, caur kuriem apmainās ar informāciju," saka Kozlovskis.

Ministrs uzsver, ka Lielbritānijai, kur darbojas Imigrācijas kontroles dienests, būtu bijusi iespēja jau savlaicīgi iegūt informāciju par Zaļkalna pagātni. Tomēr šāda informācija neesot tikusi pieprasīta. ”Tā idejiski ir tā - ja šī persona iebrauc Anglijā, viņiem ir Imigrācijas kontroles sistēma, un, ja viņiem rodas bažas, viņi var veikt padziļināto pārbaudi, pieprasīt mūsu tiesībsargājošajām iestādēm informāciju. Bet vai mēs visiem, kas brauks uz Lielbritāniju, dosim līdzi ceļamaizē ne tikai aviobiļeti, bet arī izziņu par to, ka viņš nav neko sliktu izdarījis? Tas ir jautājums, par ko ir jādiskutē," saka Kozlovskis.

Savukārt Kārlis Seržants uzsver, ka brīdī, kad Zaļkalns atstāja Latviju, viņš savu sodu jau bija izcietis un varēja brīvi pārvietoties. Tādēļ Latvijas pusei neesot bijis nekāda iemesla īpaši brīdināt Lielbritānijas varas iestādes.

”J a viņš brauca ārā, viņš uz to brīdi bija brīvs cilvēks. Ir jau arī sistēma par sodāmību dzēšanu un neviens cilvēks nevar būt visu mūžu noziedznieks, ja viņam nav mūža ieslodzījums," saka Seržants.

Vienojas par ciešāku sadarbību

Tagad, pēc traģiskā notikuma ar Alisi Grosu, Latvijas un Lielbritānijas atbildīgās amatpersonas arī vienojušās par ciešāku sadarbību, atzīst ministrs.

”Tas ir sadarbības jautājums un Latvija nekad nav bijusi kritizēta par to, ka nesadarbojies. Tie tehniskie risinājumi, tas jau ir ekspertu līmeņa jautājums. Es arī esmu atklāti sarunās ar abiem ministriem, jo viņiem ir divi ministri – imigrācijas un drošības lietu ministrs un iekšlietu ministrs - esmu atklāti pateicis, ka esam atvērti sadarbībai," saka Kozlovskis.

Krimināltiesību eksperte no sabiedriskās politikas centra ”Providus” Ilona Kronberga spriež, ka konkrētā situācija uzskatāmi ilustrē atšķirības starp Latvijā un Lielbritānijā izveidotajām noziedznieku uzraudzības sistēmām: ”Amatpersonas un atbildīgās iestādes rīkojas pēc tiem normatīvajiem aktiem, kas Latvijā ir spēkā. Un, ja piemēram, kāda persona, kas ir bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu, ir izcietusi sodu adekvāti tiesas spriedumam, šinī gadījumā mūsu likumdošana neparedz nekādā veidā sekot šī cilvēka gaitām, ja vien šī persona neatrodas pirmstermiņa atbrīvošanas periodā, kad šo uzraudzību veic Probācijas dienests.”

Savukārt Lielbritānijā, atšķirībā no Latvijas, ir i zveidota noziedznieku preventīvās uzraudzības sistēma.

Tikai top likums efektīvākai uzraudzībai

”Viņiem šie mehānismi ir izstrādāti jau gadu gaitā. Par personu, kas ir agresīva vai, piemēram, iznākusi no cietuma, notiek informācijas apmaiņa dažādos vietējās varas valsts pārvaldes segmentos, kas ir šī multidisciplinārā sadarbība un starpdisciplinārās sadarbības vidē ir izstrādāta sistēma, ka par šādiem cilvēkiem ir informācija. Latvijā tā nav. Reakcija seko tikai tad, kad vai nu sabiedrības interesēm vai kādam cilvēkam ir nodarīts pāri ar kādas citas personas prettiesiskām rīcībām," skaidro Kronberga.

Savukārt Latvijā vēl tikai top Preventīvo piespiedu līdzekļu likums, kas ļaušot efektīvāk uzraudzīt notiesātos un piespriesto sodu izcietušos ļaudis, kuri, pēc ekspertu domām, varētu atkal nostāties uz noziedzības ceļa, kā arī personas, kuru uzvedība liecina par noslieci uz vardarbību.

”Ir jāizveido tādi mehānismi, kas dotu iespēju reaģēt nevis uz notikumu, kas ir jau noticis noziedzīgs nodarījums, bet uz to, ka cilvēks pauž noteiktu uzvedības modeli, kas satur riskus, kuru rezultātā ir redzams - tas ir tikai laika jautājums, kad šis cilvēks izdarīs noziedzīgu nodarījumu. Un tas nozīmē, ka šādā gadījumā, ja persona atbrīvojas no ieslodzījuma, varēs informēt speciāli izveidotu komisiju pēc šīs personas dzīvesvietas un šo personu varēs pieskatīt tik ilgi, cik pastāvēs šie uzvedības riski," saka Kronberga.

Preventīvas sistēmas ieviešanu paredz jau 2009.gadā pieņemtā Kriminālsodu politikas koncepcija. Tomēr, kā atzīst Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Majevska,

Preventīvo piespiedu līdzekļu likuma projektu valdībā plānots iesniegt vien nākamgad.

”Šobrīd notiek darbs pie pilnīgi jaunas sistēmas izveides, kādas Latvijā līdz šim nav bijis. Visas šīs institūcijas – Bāriņtiesa, policija, psihologi, probācija - tiek saukti kopā un domāts  kompleksais risinājums, kā strādāt ar personām, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus vai viņas sekmīgi atgrieztu dzīvē. Tas mērķis ir strādāt, piemēram, ja cilvēks ir notiesāts par dzimumnoziegumu, tad, kā mēs zinām, viņu ir ļoti grūti atgriezt pēc tam sabiedrībā un viņš nepakļaujas dažādiem aizliegumiem, piemēram, netuvoties personām. Tad ar š o te likumprojektu ir mērķis strādāt ar viņu kompleksi, nevis vienkārši uzlikt aizliegumu, bet, piemēram, mēģināt viņam mazināt šīs tieksmes, strādāt ar viņu individuāli, risināt viņa psiholoģiskās problēmas," skaidro Majevska.

Noderētu Viseiropas kriminālreģistrs

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas deputāts Kārlis Seržants pieļauj, ka ”atvērto robežu” laikmetā būtu lietderīgi apsvērt arī jauna starptautiska kriminālreģistra izveidi.

”Tā būtu patiešām laba doma, ja varētu veidot tādu Viseiropas kriminālreģistru, kurā varbūt tiktu noteikti kaut kādi konkrēti parametri, pēc kādiem cilvēki šajā reģistrā būtu iekļaujami. Noteikti, es domāju, pedofili, kas ir visnotaļ starptautisks pasākums, arī šādi noziedznieki, kas ir bijuši vairākkārt vardarbīgi, liela mēroga krāpnieki, jo, kā mēs zinām, krāpniecībai arī nav robežu. Narkotikas, kam arī nav robežu…” saka Seržants.

Arī Latvijā bijuši gadījumi, kad tiesāti un sodu izcietuši noziedznieki paveic jaunus smagus noziegumus. Piemēram, 2007.gadā iepriekš tiesātais Gunārs Paipala Inčukalnā nolaupīja, izvaroja un nogalināja 13 gadus veco Justīni Legzdiņu. Arī viņu, līdzīgi kā Rietumlondonā pazudušo Alisi Grosu, meklēja vairākas nedēļas. Paipalam par Justīnes nogalināšanu tika piespriests mūža ieslodzījums.

Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga uzsver, ka nav pamata apgalvot, ka Preventīvo piespiedu līdzekļu likuma esamība būtu ļāvusi novērst konkrētās slepkavības, taču tad, ja šāds likums pastāvētu, likumsargiem būtu lielākas iespējas paturēt savā redzes lokā potenciālos varmākas: ”Es nevaru pateikt, vai būtu iespējams novērst tieši konkrēto vājprātīgā vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu, bet pastāvētu mehānismi, kas dotu iespēju dažādām institūcijām jebkurā punktā, kur šis cilvēks nonāktu – vai tā ir policija, probācija vai pašvaldība – konstatēt šādu riskantu personu, un iedarbināt šo mehānismu, tas ir viennozīmīgi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt