Dati liecina, ka pensijā pilnīgi noteikti būtu bijis jābūt 714 no šobrīd strādājošajām medmāsām jeb vairāk nekā 8%. Lielai daļai pensijā savukārt jādodas salīdzinoši drīzā laikā – vairāk nekā trešā daļa medmāsu ir vecākas par 55 gadiem.
Pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica" pētījuma intervijās vairākkārt nācās dzirdēt, ka, pateicoties gados vecākām medmāsām, veselības aprūpe, īpaši slimnīcās, vispār vēl turas.
Savtīgi raugoties – skaidrs, ka šobrīd bez viņām nemaz nevarētu iztikt. Bet ko tas nozīmē viņām pašām?
Staru terapijas klīniskās daļas atbildīgā māsa Valentīna Graudumniece jau sen varēja baudīt 50 darba gados medicīnā godam nopelnīto atpūtu. Tā vietā viņa datorā plāno sev padoto 13 medmāsu darbu aprīlī un maijā. Tie ir labi mēneši – Lieldienas, maija svētki. Viens sarkanais datums pēc otra, par kuriem maksās dubultā.
"Man ir pensija iztikas minimuma līmenī, lai gan es visu mūžu esmu strādājusi. (..) Neskatoties uz to, ka ir ģimenes, ka ir dārzi un mazdārziņi, katra priecājas par svētku stundām un katru virsstundu," atzīst Graudumniece.
Bet viņa pati priecājas, ka pašai ir ass prāts un laba veselība, lai iztikas minimuma pensijai klāt piepelnītu virsmāsas algu: "Arī es, kad sagaidīju pensijas vecumu, man šķita – nu, es tikai aiziešu! Es aizgāju uz diviem mēnešiem, un mani ar atvērtām rokā pieņēma atpakaļ. Man ir uzskats, ka māsa ir liela vērtība!"
Valentīna Graudumniece šajā nodaļā māsu darbu organizē jau 20 gadus. Un, runājot par gadiem, apaļas jubilejas te seko viena otrai.
"Māsiņas ir pirmspensijas vecumā, jaunu māsiņu mums nav. Jaunākā ir krietni virs 50, pārējās zem 60 un pirmspensijas vecumā.
Un visas ir emocionāli noskaņotas... Ar mūsu algu, nu kāda mums būs pensija?"
Par spīti tam divi Valentīnas mazbērni gājuši viņas pēdās un izvēlējušies tieši medicīnu. Mazdēls vairāk saistībā ar zinātni. Mazmeita studē jau 6. kursā. Taču Latvijā strādāt viņa nevēlas. "Man tiešām ir ļoti skumji. Es necenšos ietekmēt, necenšos viņas dzīvē jaukties, bet viņa ir pārliecināta, ka ar rezidentūru brauc projām," saka Graudumniece.
Nodaļā neatgriežas arī tās māsiņas, kuras šeit apguvušas praktiskās zinības. "Praksē nāk. Ir bijušas māsiņas, koledžas trešais kurss, kas ir solījušas – mēs atgriezīsimies, un esam pierakstījuši telefonus, zvanām, bet atsaka. Prasu – uz kurieni? Uz kosmetoloģiju! Mūsu nodaļā nav nevienas."
