Sadaļas Sadaļas

Latvija palikusi vienīgā Baltijā bez konsolidācijas sakaru nozarē

Diskusijas par valsts tālāko rīcību ar sev piederošajām telekomunikāciju uzņēmumu "Lattelecom" akcijām un "Latvijas mobilo telefonu" (LMT) un to iespējamo apvienošanos nenorimst jau vairākus gadus, tomēr šobrīd, kad par apvienošanos ir paziņojuši radniecīgie Lietuvas uzņēmumi "Teo LT" un "Omnitel", Latvija ir palikusi vienīgā no Baltijas valstīm, kuras sakaru nozarē nav notikusi konsolidācija.

«Lattelecom» peļņa nemainīga, LMT - sarūk

Igaunijā apvienošanās starp lielākajiem "Telia" grupai piederošajiem fiksēto un mobilo sakaru operatoriem notika jau pirms gada.

Paturēt savā īpašumā vērtīgās telekomunikāciju uzņēmumu LMT un "Lattelecom" akcijas, vai arī pārdot tās un saņemto naudu ieguldīt – šādas izvēles priekšā Latvijas politiķiem par spīti to vēlmei necilāt šo jautājumu nāksies atgriezties jau drīz. Par nodomiem palielināt savu daļu uzņēmumā jau vairākkārt izteicies uzņēmumu privātais līdzīpašnieks, Zviedrijas koncerns "TeliaSonera", bez tam spraigās konkurences iespaidā uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk saglabāt iepriekšējos izaugsmes tempus. Uz pirmo acu uzmetienu nepielūdzami tas runā par labu privātā investora teiktajam –

aptuveni piecu gadu laikā, "Lattelecom" peļņu izdevies saglabāt aptuveni līdzīgā līmenī, bet LMT tā pērn, salīdzinot ar 2010.gadu, ir kritusies.

Pārdot uzņēmumu un ieguldīt IT izglītībā

Igaunijā, kur vadošie telekomunikāciju uzņēmumi nonāca privātā investora rokās, vairums ekspertu uzskata, ka valstij nav jācenšas paturēt savās rokās telekomunikāciju uzņēmumu akcijas.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas sakaru un valsts informācijas sistēmu ģenerāldirektora vietnieks Tāvi Kotka norāda – valstij būtu jādarbojas tirgū tikai tad, ja pašā tirgū ir nepilnības.

"Es savos uzskatos esmu liberāls, tāpēc uzskatu – ja tirgus strādā, tad valdībai tajā nav jāpiedalās. Manuprāt, telekomunikāciju tirgus strādā," saka Kotka. "Valdībai būtu jāiejaucas vai arī jārisina problēmas tikai tajās nozarēs, kurās bez šīs līdzdalības tirgus normāli nefunkcionētu. Bet telekomunikāciju tirgus, manuprāt, ir sasniedzis pietiekamu briedumu," viņš norāda.

Kotka uzsver – iegūstot naudu no uzņēmumu pārdošanas un to gudri investējot, piemēram, informācijas tehnoloģiju izglītībā, valsts varētu gūt daudz lielāku atdevi, nekā no dividendēm.

"Es domāju, viņiem šīs akcijas ir jāpārdod. Kāpēc gaidīt? Ja valdībai ir skaidrs plāns, kā no akciju pārdošanas iegūto naudu pēc tam izmantot tam, lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izglītības attīstību, tad ilgtermiņā ieguvums no pārdošanas noteikti būs lielāks, nekā tikai no dividenžu saņemšanas," saka Kotka. "Rēķinieties ar to, ka viens informācijas tehnoloģiju eksperts saņem aptuveni trīs reizes augstāku atalgojumu, un attiecīgi arī industrijai un valdībai viņš ir trīskārt vērtīgāks nekā vidusmēra darbinieks. Tāpēc, paņemot naudu no "Lattelecom" pārdošanas un vēl arī pat varbūt saņemot dividendes vēl dažus gadus pēc pārdošanas, un neizmantojot citām vajadzībām, piemēram, pensijām, aptuveni 15 gadu laikā jūs gūsiet daudz lielāku atdevi, nekā tad, ja saglabātu savā īpašumā akcijas un saņemtu dividendes," pauž Kotka.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas amatpersona arī uzsver, ka kopumā ne uzņēmumu privatizācija, ne arī apvienošanās nav atstājusi negatīvu ietekmi uz tirgu.

"Igaunijā ir ļoti normāla un veselīga konkurence starp telekomunikāciju uzņēmumiem. Uzņēmumi nav nogalinājuši viens otru, bet vienmēr saglabājas spiediens uz cenām un uz pakalpojumu cenām" skaidro Kotka.

"Bez tam EMT un "Elion" vienmēr ir tikuši uztverti kā gandrīz viena kompānija - par spīti dažādiem vārdiem -, un tas ir tikai normāli. Uzskatu arī, ka klients ir ieguvējs no tā, ka abas kompānijas ir apvienojušās un strādā kopā, viņi spēj pakalpojumus pārdot kopā un attiecīgi nodrošināt jau savādākus pakalpojumus," saka Kotka.

Igaunijas pieredze privatizācijā - ļoti laba

Arī Igaunijā pērn izveidotā telekomunikāciju uzņēmuma "Eesti Telekom" valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms uzskata, ka kopumā valsts no nozares uzņēmumu privatizācijas bijusi liela ieguvēja, un šo ceļu viņš iesaka vērtēt arī Latvijai.

"Mūsu pieredze ar privatizāciju, manuprāt, bija pat ļoti laba. Valdība ieguva ļoti daudz naudas un ļoti labu infrastruktūru.

Pēdējās privatizācijas laikā, kad mūs arī izslēdza no publisku kotēto uzņēmumu saraksta, tā nauda, kuru valdība ieguva, palīdzēja ieviest arī eiro, tie ieņēmumi bija milzīgi, un tie palīdzēja piemirst eiro ieviešanu," pauž Kalms. "Bet šobrīd es domāju, ir pienācis mirklis, kad straujā izaugsme telekomunikāciju tirgū ir rimusies, un ir laiks izlemt, vai nav nepieciešams jauns rīcības modelis. Kā kompānijas LMT un "Lattelecom" gan ir ļoti labas kompānijas," saka "Eesti Telekom" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt Igaunijas komunikāciju nozares uzrauga, Tehniskās regulēšanas komisijas vadītāja vietnieks Prīts Sooms uzskata, ka valstij piederošo akciju pārdošana ir pamatota tad, ja valstij ir skaidra vīzija, kā rīkoties ar iegūto naudu. "Lēmums pārdot akcijas … domāju, ka lielā mērā tas bija saistīts ar zināmu spiedienu no Eiropas Savienības, tomēr pieļauju, ka arī valdība vēlējās zināmus ieņēmumus. No otras puses, protams, telekomunikāciju kompānijas ir pietiekami veiksmīgas, un ir iespējams gūt labas dividendes katru gadu. Tas ir atkarīgs no tā, kādu attīstības ceļu izvēlas – manuprāt, ja ir laba ideja, ko darīt ar vienreizējiem ieņēmumiem no pārdošanas, tad ir vērts pārdot, it īpaši, ja cena ir laba. Bet ja nav ideju, kur investēt, tad varbūt labāk ir saņemt dividendes un pārskaitīt valsts budžetā," stāsta Sooms.

Savukārt no uzņēmumu apvienošanas Igaunijā gan pašu telekomunikāciju uzņēmumu pārstāvji, gan arī uzraudzības iestāžu pārstāvji kopumā saredz vairāk ieguvumu.

Sooms norāda – ieguvumi var nebūt ļoti lieli, bet kopumā tie ir pamanāmi gan kompānijām, gan klientiem. "No šī viedokļa – ja lūkojamies uz konkrētiem faktiem, tad nekādu būtisku pārmaiņu nav. Bet, protams, valsts ir laimīga, ja iedzīvotāji ir laimīgi. Manā skatījumā, šobrīd patērētāju apmierinātība tomēr ir uzlabojusies," saka Sooms. "Agrāk bija divi pakalpojumu tīkli, tagad ir viens, un cilvēks var savas problēmas atrisināt uz vietas. Tāpat ir parādījušies daži apvienoti pakalpojumi, un ir mazliet papildu vērtība klientiem. Tiesa, manuprāt, galvenā ietekme ir uzņēmumiem – domājams, tie var atļauties lielākas investīcijas un ir finansiāli spēcīgāki. Uzņēmumi ir ieguvēji, tomēr arī no klienta viedokļa ir labi," skaidro Sooms.

Ieguvumi - lielāka peļņa un vieglāka klientu apkalpošana

Gada pirmajā pusē publisku diskusiju gaitā izskanēja, ka, apvienojoties LMT un "Lattelecom", ieguvums būtu mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apjomā.

Uzņēmuma "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš tobrīd iespējamo ieguvumu lēsa pat 70 miljonu eiro apjomā. "Galvenie ieguvumi tomēr ir sinerģijas, kuras var iegūt, labāk kopā realizējot pārdošanu, izvairoties no dublējošiem kapitālieguldījumiem, samazinot izmaksas. Mūsu aprēķini liecina, ka šie ietaupījumu un sinerģijas varētu veidot kopā pat līdz 70 miljoniem eiro, kas ir aptuveni 10% no kompānijas vērtības, kāda mums tā ir bijusi TOP 101," saka Krastiņš.

Savukārt "Eesti Telekom" vadītājs pagaidām no konkrētu skaitļu pieminēšanas atturējās, vienlaikus atzīstot, ka tie būs mērāmi miljonos. "Šobrīd mums gan ir tikai pagājušā, 2014.gada rādītāji, bet, jā, mums bija vienreizējs ieguvums 1,5 miljona eiro apjomā no tirdzniecības vietu apvienošanas. Tiesa, no šīm aktivitātēm papildu ieguvumi turpināsies," saka Kalms.

"Un vēl ieguvumi bija no produktu pārdošanas tiem klientiem, kuri bija viena uzņēmuma klienti, bet vēl nepirka otra uzņēmuma pakalpojumus. Kopš apvienošanās gan klientu tālruņos, gan veikalos mums ir plāns – uzrunāt visus tos klientu, kuri, piemēram, ir "Elion" klienti, bet nav EMT klienti, un otrādi. Un šajā jomā mēs tiešām redzam visai labu kāpumu, klienta kabatā aizvien biežāk ir abi pakalpojumi," norāda "Eesti Telekom" vadītājs.

Arī "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melnalksne iepriekš norādīja - lemjot par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos, valstij galvenokārt ir jādomā par to, kā saglabāt sev piederošo akciju vērtību. "Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka valsts kā akcionārs izvērtē iespējas, kā audzēt sev piederošo uzņēmumu vērtību. Un, protams, ka kotācija biržā būtu ļoti labvēlīgs solis attīstīta kapitāla tirgus virzienā. Bet biržas investorus interesē izaugsme, un līdz ar to jautājums ir par to, kā uzņēmumu vadībai nodrošināt šo izaugsmi," norāda Auziņa-Melnalksne.

Riski - globālo nozares milžu spiediens un ES uzlikti ierobežojumi

Runājot par šī darījuma iespējamajiem riskiem, Kalms min iespēju, ka jau salīdzinoši drīz nozarē var pastiprināties konkurence no globālo milžu puses, un mazākiem uzņēmumiem turēties pretī var būt grūti.

"Liels risks, pat lielāks risks nekā "Vodafone" ienākšanu, ir, piemēram, "Apple" ienākšana. Jā, tieši tā, viņu vēlēšanās ir nonākt pēc iespējas tuvāk patērētājam un sagrābt daļu no telekomunikāciju uzņēmumu ieņēmumiem. "Apple" noteikti ir stratēģija šādai rīcībai un pat jau tiek sperti pirmie soļi – iespējams, viņi vēl to neatklāj, bet viņi noteikti vēlas gūt daļu no telekomunikāciju nozares ieņēmumiem. Pārdodot savas iekārtas, viņi jau šobrīd atsevišķos tirgos gūst daļu no telekomunikāciju nozares ieņēmumiem," pauž Kalms.

 Krastiņš kā galvenos riskus vērtēja iespēju, ka iecerētā uzņēmumu sinerģija var arī nerealizēties un uzņēmumiem var izrādīties grūti sastrādāties.

"Riski, protams, ir tādi, ka šīs sinerģijas var nerealizēties, var realizēties nepilnīgi," raksturo Krastiņš. "Riski ir arī tādi, ka konkurences uzraugi var noteikt kādus ierobežojumus Eiropā un Latvijā, ko pēc tam bizness nevar realizēt. Riski ir arī tādi, ka tur var būt kādas atšķirīgas kultūras, kas pēc tam cīnās," saka "Prudentia" vadītājs.

Savukārt, vērtējot iespējamā apvienošanās darījuma ietekmi uz konkurenci, Kalms uzsver, ka, ņemot vērā aso konkurenci Igaunijas tirgū jau iepriekš, situācija nav vērā ņemami mainījusies. "Konkurence ir bijusi diezgan asa visu laiku, it īpaši mobilo pakalpojumu segmentā. Es domāju, ka tieši tāpat, kā jūs varat novērot Latvijā, Lietuvā vai Dānijā. Līdz ar to – nekādas būtiskas pārmaiņas nav notikušas," atzīmē Kalms. "Nedaudz kāpums ir vērojams televīzijas pakalpojumu segmentā – mums ir ļoti spēcīgs un agresīvs konkurents "Starman", kuri pamanīja, ka mēs piedāvājam ievērojami lielāku televīzijas kanālu paketi, un attiecīgi arī viņi mainīja pakalpojumus un nedaudz palielināja cenu. Bet kopumā – līdz šim viss bijis labi," saka Kalms.

Savukārt "Prudentia" pārstāvis pievērš uzmanību tam, ka tieši pārāk agresīva savstarpējā konkurence var kļūt par klupšanas akmeni nozarē. "Šeit nevar pieiet tā – štrunts par bitēm, ka tik medus. Mūs tiešām satrauc viena vai otra liela uzņēmuma finanšu rādītāji. Varbūt īstermiņā šī konkurence ir liels ieguvums, bet kādā divu trīs gadu termiņā tas jau ir satraucoši, šādas cenas nav ilgtspējīgas, konkurence var rezultēties ar cenu kāpumu vai kāda pakalpojuma pazušanu," neslēpj Krastiņš.

LMT aizvien atturīgs par apvienošanos ar «Lattelecom»

Atšķirīga attieksme pret to, kādām pārmaiņām jānotiek telekomunikāciju tirgū, ir arī pašiem Latvijas uzņēmumiem – "Lattelecom" jau vairākus gadus atklāti norāda, ka ir ieinteresēts apvienoties, savukārt mobilo sakaru operators LMT pret iespējamajām pārmaiņām izturas ievērojami piesardzīgāk. LMT prezidents Juris Binde uzsver, ka apvienošanās ir tikai viens no iespējamiem attīstības scenārijiem.

"Ir iespējami dažādi scenāriji, kā var attīstīties nozare, un viens no tiem ir Igaunijas scenārijs, kurā faktiski notiek viena koncerna ietvaros dažādu tehnoloģiju uzņēmumu apvienošanās," norāda Binde. "Uzņēmumi ir bijuši cieši integrēti jau pirms tam, un kopējo konkurenci tas neietekmē. Savukārt Latvijā tradicionāli ir bijusi ļoti spēcīga konkurence un tās rezultātā mums ir ļoti spēcīgi attīstīta telekomunikāciju infrastruktūra un vienas no zemākajām cenām Eiropas Savienībā," atzīmē Binde.

Viņš arī nepiekrīt tam, ka tirgus situācijas Igaunijā, Lietuvā un Latvijā var tiešā veidā salīdzināt, jo šajos tirgos gan fiksēto, gan mobilo komunikāciju uzņēmumu pozīcijas bija savādākas.

Pēc viņa teiktā, Latvijas telekomunikāciju nozarē kopumā konkurence ir ļoti asa, bet atsevišķos segmentos, konkrēti televīzijas jomā, tomēr ir vērojamas nepilnības.

"Situācija stipri atgādina 90. gadus, kad "Lattelecom" bija piešķirtas ekskluzīvas tiesības uz fiksētās telefonijas pakalpojumiem, bet tad vismaz eksistēja telekomunikāciju tarifu padome un vēlāk Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kuri vismaz apstiprināja tarifus, lai gan formāli," norāda Binde. "Jo tajā laikā 2 reiz 2 megabitu savienojošās līnijas bija tik dārgas, ka operatoriem bija izdevīgi būvēt savas maģistrālās līnijas. Savukārt mūsdienās ar televīzijas pakalpojumu analīzi negrib nodarboties ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, ne Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un līdz ar to saturs un tarifi ir pilnīgi atkarīgi no dominējošā operatora lēmumiem," viņš piebilst.

Tiesa, vienlaikus Igaunijas telekomunikāciju eksperti aizvien biežāk apšauba senāk izplatīto viedokli par to, ka valsts kontrolei pār telekomunikāciju aktīviem var būtu arī loma valsts drošībā – šobrīd, kad ikvienā valstī paralēli eksistē jau vairāki visaptveroši sakaru tīkli, kontrole drošības jautājumos vairs nav pietiekams pamatojums tam, lai valsts saglabātu kontroli telekomunikāciju uzņēmumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt