Latvijā nav izmēģinātas zāles pret Covid-19 – un «paldies Dievam»

Pagājušā gada vasarā Latvija kļuva par oficiālo dalībnieci programmā, kuras nolūks bija noskaidrot, cik noderīgs ar Covid-19 saslimušo ārstēšanā ir remdesivīrs. Tomēr, kā uzzināja Rus.lsm.lv, galu galā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paspārnē notikušajos izmēģinājumos Latvija piedalīties nevarēja. "Un paldies Dievam," saka Zāļu valsts aģentūrā.

Remdesivīrs sākotnēji tika izstrādāts kā medikaments pret Ebolas vīrusslimību. Vēl vasarā ar remdesivīru tika saistītas cerības, ka ar to varētu ārstēt Covid-19. Šis medikaments agrāk izmantots koronavīrusu izraisīto slimību SARS un MERS ārstēšanā. Tās tiek uzskatītas par nāvējošākām, bet mazāk infekciozām nekā Covid-19.

Nebija, ko izmēģināt

Eiropas Savienības Klīnisko izmēģinājumu reģistrā Latvija vēl joprojām ir iekļauta kā valsts, kas piedalās ANO PVO programmā, kurā tiek izmēģināts remdesivīra iedarbīgums Covid-19 ārstēšanā. Tomēr reāli šajā PVO pētījumā mūsu valsts nav piedalījusies, jo nebija, ko izmēģināt, – Latvijai nebija šī medikamenta krājumu. Remdesivīru Latvija sāka saņemt tikai novembra sākumā.

"Šo pētījumu [pasaulē] sāka ātri – bija doma salīdzināt visas esošās terapijas, lai saprastu, kura no tām ir iedarbīga. Tomēr Latvijā viss notika ļoti lēni – kamēr mēs sapratām, kur var dabūt šīs zāles… 

Pētījuma atbalstītāja PVO šajā gadījumā remdesivīra piegādi [mums] nenodrošināja.

Turklāt bija arī citas tehniskas nianses – atbilstoši pētījuma protokolam remdesivīrs pacientiem bija jālieto desmit dienas, bet mūsu ārsti to lieto tikai piecas dienas," Rus.lsm.lv pastāstīja Zāļu valsts aģentūras Klīnisko pētījumu nodaļas vadītāja Jana Migliniece.

Tas, ka Latvija nevarēja piedalīties pasaules pētījumos, galu galā nemaz nav slikti. Tas drīzāk pat ir labi, uzskata Migliniece: “Sākumā bija daudz dažādu variantu, ar ko cerēja ārstēt Covid-19 slimniekus – plakvenils, lopinavīrs… Bet paldies Dievam, ka Latvija šajos pētījumu procesos bija ļoti lēna.

Galu galā pasaulē jau ir pierādīts, ka šie medikamenti Covid-19 slimnieku ārstēšanā nav iedarbīgi."

Pētījuma rezultāti liecina, ka remdesivīru nevar dēvēt par viennozīmīgi iedarbīgu līdzekli cīņā ar Covid-19, uzsver Migliniece. "Ir dažāda informācija par dažādām pacientu grupām. Vieniem tika konstatēts, ka nav efekta. Un ir dažas grupas, kurām remdesivīrs nāk par labu. Kādam tas var palīdzēt, taču ne visiem. Domāju, ka tagad zinātnieki vairāk gaida, kad parādīsies kādas jaunas zāles. Par pašlaik esošajām jau vairs nav tādas intereses."

Remdesivīrs nav brīnumzāles

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis Rus.lsm.lv pavēstīja, ka viņam nav zināms par jaunām zālēm Covid-19 ārstēšanai, kurām bijis jāparādās un kuras turklāt devušas lielas cerības.

"Piemēram, tagad viens no zāļu kandidātiem ir sintezētas antivielas, taču pagaidām izskatās, ka tā būs ļoti dārga terapija. (Ar šādām sintezētām antivielām, kā arī ar remdesivīru oktobrī ārstēja ar Covid-19 saslimušo ASV prezidentu Donaldu Trampu – S.P.)

Par remdesivīru ir četri pētījumi, no kuriem tikai viens liecina, ka tiek atvieglota slimības norise un cilvēku var agrāk izrakstīt no slimnīcas. Tomēr mirstības līmeni šīs zāles nemazina.

Un pielietojamības sfēra tām ir ļoti, ļoti šaura, tāpēc mēs to izmantojam ļoti reti un pēc ārstu konsilija lēmuma. Tā kā tas nav nekāds brīnummedikaments, tas der tikai noteiktai pacientu grupai, un tas ir jādod diezgan agri salīdzinoši smagos, tomēr ne pārāk smagos gadījumos – tādos tas vairs nepalīdzēs," saka Dumpis.

Attiecībā par Latvijas nepiedalīšanos remdesivīra klīniskajos izmēģinājumos nevar teikt, ka mēs tādēļ kaut ko būtu zaudējuši, uzskata infektologs: "Mēs to saņēmām novembrī. Tas bija Eiropas Komisijas iepirkums.

Iegādāties pašiem nebūtu vienkārši – visus krājumus praktiski izpirkusi Amerika.

Tāpēc ar šiem pētījumiem Latvijā arī iznāca tā, ka mēs tajos nevarējām piedalīties. Starp citu, tas pētījums būtībā beidzās ne ar ko – uz mirstības līmeni [šim medikamentam] nav ietekmes."

Kā uzsver Uga Dumpis, remdesivīra retā izmantošana Latvijā nekādi nav saistīta ar to, ka šīs zāles ir dārgas. "Tie pārmetumi, kuri šajā saistība izskanēja (pēc gados jaunas sievietes nāves Liepājā – S.P.) — šīs zāles esot dārgas, tāpēc ārsti tās taupot un visiem nedodot – tas neatbilst patiesībai. Dārdzībai ar to nav saistības. Vienkārši [šis medikaments] visiem neder."

Ar ko pašlaik ārstē, un kādas zāles gaidāmas

Pašlaik visefektīvākās un visbiežāk izmantotās zāles Covid-19 ārstēšanā, tostarp arī Latvijā, ir hormonālais preparāts deksametazons.

"Tās ir senas, lētas un ļoti vienkāršas zāles, kuras noņem iekaisumu. Tas pat nav pretvīrusa preparāts. Un pagaidām tās ir vienīgās zāles, kuras pētījumos samazinājušas mirstību ar Covid-19," saka Uga Dumpis.

Kā informē PVO, atsaucoties uz pētījuma provizoriskajiem rezultātiem, deksametazona izmantošana ārstēšanā ļāvusi par trešdaļu samazināt to pacientu mirstību, kuriem tiek veikta plaušu mākslīgā ventilēšana, un par piekto daļu – to pacientu mirstību, kuriem papildus tiek dots skābeklis. Lielbritānijā nacionālajā klīniskajā pētījumā konstatēta šī medikamenta pozitīva iedarbība Covid-19 pacientiem, kuriem ir īpaši smaga slimības gaita. Turklāt jāņem vērā, ka plaušu ārstēšanai deksametazons nav paredzēts.

"Zāles Covid-19 slimnieku ārstēšanai… Tas vispār ir retums, kad kādi preparāti līdz pret vīrusiem.

Nav nemaz tik viegli atrast tādu medikamentu. Neesmu dzirdējis, ka būtu radītas zāles piemēram, pret "veco" SARS. Parasti vienīgais risinājums cīņā ar vīrusu ir vakcīna. Tāpēc es nevaru teikt, ka mēs tagad ar nepacietību gaidām kāda jauna preparāta pētījumu rezultātus. Remdesivīra izmēģinājumu rezultātus – jā, gaidījām un cerējām. Rezultāts galu galā ir nu tāds…

Ir zāles pret parazītiem ivermektīns, tūlīt jābeidzas to pētījumiem. Taču, ja atceramies, pasaulē jau ir "apdedzinājušies", tostarp ar [pretmalārijas medikamentu] hidroksihlorohīnu. Par to pavasarī tika ļoti daudz runāts, bet galu galā tika noskaidrots, ka tas nepalīdz, pat kaitē. [Jau pārslimojušo] asins [plazmas] ar antivielām pārliešana – šī metode arī daudz tikusi pētīta, taču arī nav attaisnojusi cerības. Tāpēc tagad attiecībā uz cerībām visi ir ļoti piesardzīgi.

Lai gan deksametazons izrādījās patīkams pārsteigums – senas zāles, visiem pieejamas, turklāt iedarbīgas."

Dumpis uzskata, ka tagad galvenais ir izvairīties no inficēšanās un gaidīt vakcinēšanos: "Mums paveicies, ka pašreizējais vīruss ir līdzīgs "vecajam" SARS – tas deva iespēju ātri radīt vakcīnas pret Covid-19, jo bija jau labas iestrādes. Manuprāt, vakcīna ir vienīgā recepte."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt