Latvijas valsts varēs pretendēt uz 15% no katra jūrā iegūtā naftas litra, ja naftas komerciālā ieguve izrādīsies iespējama. Tāpat valstij būs tiesības piedalīties projektā kā akcionāram. Taču urbšanas darbu veicēji pagaidām ļoti piesardzīgi izsakās par naftas rezervēm pie Latvijas krastiem, solot pirmos secinājumus pēc izpētes darbu beigām jūnija otrajā pusē.
Naftas meklējumi jūrā varētu izmaksāt ap 50 miljoniem latu
Aplēses rāda, ka tieši jūrā iespējams guļ lielākie Latvijas naftas krājumi. Tomēr vairāki uzņēmēji pilnībā nav atmetuši cerības iegūt melno zeltu, urbjot arī sauszemē.
Urbšanu apmēram 100 kilometru attālumā no Latvijas rietumu krasta peldošā platforma sāka pirms pusotras nedēļas. Pa šo laiku tā sasniegusi trešdaļu no pusotru kilometru dziļumā plānotā urbuma. Izpētes darbu veicējs - Polijas un Kuveitas kompāniju kopuzņēmums "Balin Energy" - lēš, ka izpētes urbumi varētu ilgt līdz jūnija otrai pusei, un pēc tam varēs izdarīt pirmos secinājumus, vai nafta Latvijas ekonomiskajos ūdeņos ir iegūstama komerciāliem nolūkiem.
Uzņēmuma "Kuwait Energy Company" pārstāvis Muhameds Al Houkals pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu centās būt optimistiski noskaņots, bet runāja atturīgi. "Mēs cenšamies būs ļoti piesardzīgi par to, ko sakām, kamēr neesam 100% pārliecināti. Esam tikko sākuši, bet esam cerību pilni un optimistiski. Esam investējuši pietiekami daudz. Tā ir ļoti dārga operācija, jo tā notiek jūrā. Tā nav tikai urbšana, tās ir arī vides prasības. Es nevaru tagad teikt, cik naudas esam investējuši, bet, ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts," saka Al Houkals.
Kāds jomas pārzinātājs, kurš nevēlējās, lai viņa vārds izskan publiski, ieguldījumus urbumā lēsa ap 50 miljonu latu apmērā, kas, iespējams, ir lielākā riska investīcija neatkarīgās Latvijas vēsturē.
Paši izpētes darbu veicēji sarunā ar prezidentu uzvēra, ka šī noteikti ir vērienīgākā šāda veida operācija Baltijas jūrā. Vēl iepriekš "Balin Energy" paziņoja, ka tuvāko piecu gadu laikā kompānija izpētē un ražošanā varētu investēt līdz pusotram miljardam dolāru.
Pētīt un iegūt ogļūdeņražus jūrā poļiem un kuveitiešiem ļauj no Ekonomikas ministrijas konkursā iegūtā licence. Tā kā potenciālās naftas atradnes atrodas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, uz daļu no guvuma var pretendēt arī Latvijas valsts. Neskaitot nodokļus, valstij saskaņā ar licenci jāpienākas 15% no katra izsūknēta naftas litra.
Ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands stāsta, ka valstij arī ir tiesības pašai piedalīties ieguvē kā akcionāram. ""Balin Energy" gadījumā valsts daļa ir paredzēta 10%. Tas nozīmē, ka valsts iesaistās naftas ieguvē, ja tā vispār tiek atrasta," saka Merirands.
Sauszemes urbumos naftas krājumi varētu būt niecīgi
Jau pagājušā gadsimta 30.gados zinātnieki uzskatīja, ka Latvijā varētu būt nafta. Sistemātiski naftas meklēšanas darbi iesākās piecdesmito gadu beigās un tas vainagojās ar Kuldīgas naftas atradnes un vairāku nelielu iegulu atklāšanu. Pēdējo 20 gadu laikā vietējie un ārvalstu uzņēmēji ir izņēmuši kopskaitā 10 licences naftas ieguvei laukumos jūrā un sauszemē.
Uz "Balin Energy" platformas jūrā pašlaik notiek visaktīvākie darbi, divas ASV un Zviedrijā dibinātas kompānijas kopš 1995.gada gaida, kad Latvija un Lietuva apstiprinās jūras robežu, daži turpina teorētiskus pētījumus. Uz sauszemes naftas eksperimentāla ieguve notiek vienīgi laukumā Kuldīgas naftas atradnes teritorijā.
Sigita Poželaite vienlaikus vada nozares asociāciju un kompāniju "Baltic Oil Management", kas Gudeniekos turpina telekomunikāciju nozares uzņēmēja Pētera Šmidres iesāktos izpētes darbus. Pēc viņas teiktā, izpētē ieguldīti aptuveni septiņi miljoni latu. "Baltic Oil Management" izpētes ietvaros ir ieguvusi naftu niecīgos apjomos, ko ir eksportējusi, bet līdz komerciālai naftas ieguvei atlicis vēl viens urbums un dokumentu kārtošana.
Tomēr no Poželaites noprotams, ka kompānija vēl nav droša par izpētes sekmēm un tālāko darbību. "Kamēr visi iegulumi kopumā nav izpētīti un dati apkopoti, tikmēr neko nav iespējams pateikt," saka Poželaite.
Viņa uzver, ka pārdomāt katru soli liek ne tikai ieguldāmās summa, bet arī nesakārtotie papīri. Valdības noteikumi par ogļūdeņražu ieguvi nav spēkā kopš 2011.gada, bet Ekonomikas ministrijas piedāvātais jaunais variants, ko Ministru kabinets lika pārstrādāt, būtu pārvilcis pāri svītru naftas ieguvei vairākās vietās. Poželaite min, ka laukums Nīcas pagastā ir par mazu, lai uzņēmēji izpildītu ierēdņu prasību urbšanas darbus veikt 100 metrus no laukuma malām.
Dins Merirands no Ekonomikas ministrijas skaidro, ka kopumā uzņēmēji pretenzijas neizvirza un diskusijas faktiski ir tikai ar "Baltic Oil Managment". Merirands skaidro, ka urbšanas termiņi un vietas ir jānosaka, jo tas ietekmē iedzīvotājus blakus.
Ministrija gan noliedz "Baltic Oil Managmenet" iepriekš izteiktos pārmetumus, ka ierēdņi lobē Ventspils tranzīta biznesā labi zināmā uzņēmēja Ulda Pumpura intereses, kurš kā Gudenieku atradnei blakus esošās zemes īpašnieks grib, lai ar viņu dalās.
Pumpurs Latvijas Radio apliecināja, ka vairs neliks šķēršļus konkurentiem naftas ieguvei, kaut arī "Baltic Oil Management" urbumus uzskata par haotiskiem, kas, izsaucot gruntsūdeņu izmaiņas, var sabojāt atradnes.
Balstoties uz padomju gados iegūtiem datiem, Pumpurs nosauc aptuvenu naudas summu, ko viņš varētu iegūt, izsūknējot naftu no savas zemes un pārdodot to Mažeiķu rūpnīcai Lietuvā, proti, 20 miljoni latu. Pumpura aplēses apšauba Poželaite, sakot, ka agrāk, padomju laikos veiktās aplēses bieži vien ir maldinošas.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis klāsta, ka secinājumi par iespējamajiem naftas apjomiem sauszemē nav neko iepriecinoši. Jūrā naftas varētu būt krietni vairāk - līdz pat 100 miljoniem tonnu. Stinkulis to sauc par vērā ņemamu apjomu, tomēr nav zināms, cik daudz naftas Baltijas jūrā Latvijā varētu būt.
No publiski pieejamās informācijas izriet, ka tanī pašā Kuveitā naftas resursi ir vairāk nekā 100 reižu lielāki - ap 13 miljardiem tonnu.
Slānekļa gāzi Latvijā vairs nemeklē
Pirms diviem gadiem plaši izskanēja, ka Latvijas zemes dzīlēs bez naftas varētu būt atrodama arī slānekļa gāze un, ka ASV kompānijas ir ieinteresētas izpētes darbos. Merirands no Ekonomikas ministrijas stāsta, ka pašlaik vēlme kaut ko darīt šajā jomā ir apslāpusi.
Ekonomikas ministrijā apliecina, ka pašlaik neviena kompānija par slānekļa gāzes ieguvi neinteresējas. Šomēnes divi Ziemeļamerikas uzņēmumi paziņoja, ka, nerodot ekonomisku pamatojumu, pārtrauc potenciālo slānekļa gāzes ieguvju tālāko izpēti Polijā, kuras teritorijā varētu atrasties vienas no lielākajām slānekļa gāzes rezervēm Eiropā.
Atgriežoties pie naftas rezervēm, jāsaka, ka lielākai skaidrībai par melnā zelta ieguvi Latvijā vajadzētu būt vasaras otrajā pusē-rudens sākumā. Nozares vidējais veiksmes rādītājs naftas atradņu atklāšanā ir aptuveni 25%.
