Viens no svarīgākajiem darbiem Latvijas prezidentūras ES Padomē bija panākt vienošanos starp Padomi, parlamentu un Komisiju par viesabonēšanas atcelšanu. Robežas starp ES dalībvalstīm – kuras dabā vairs ieraudzīt nevar – mobilajā telefonā – ir ļoti uzkrītošas. Cena, ko par mobilajiem sakariem maksājam mājās vai aizbraucot uz citu Eiropas valsti atšķiras desmitkārtīgi, ja ne pat simtkārtīgi.
Pirmā Latvijas iniciatīva paliek izsmieta
Lai gan prezidentūra beigsies jau pēc trīs nedēļām, pagaidām tai panākt vienošanos nav izdevies. Turklāt, lai gan tapis ne viens vien priekšlikums, katra no iesaistītajām pusēm velk savu interešu virzienā.
Nākamnedēļ Luksemburgā gaidāma visu Eiropas satiksmes un komunikāciju ministru tikšanās, uz kuru Latvijas prezidentūra liek lielas cerības. Atkarībā no tur panāktās vienošanās, labāk izskatīsies gan prezidentūras padarīto darbu saraksts, gan būs lētākas sarunas un ievērojami lētāks mobilais internets visiem, dodoties uz kādu citu Eiropas valsti.
Ja brauc, piemēram, uz Spāniju, tad viena minūte mobilo sakaru ar Latviju izmaksā 23 eirocentus, bet 30 MB izmaksās jau 4,22 eiro. Savukārt, ja atbrauc uz Lielbritāniju, viesabonēšanas cenas ir tādas pašas. Vismaz pagaidām. Briselē tiek lauzti šķēpi par to, vai samazināt viesabonēšanas cenas par apmēram 40 % vai no tās atteikties pavisam.
Bet Briselē vienprātības nav. Piemēram, pagājušā gadā Eiropas parlaments vienojās – ka no viesabonēšanas ir jāatsakās pavisam un tas jāizdara jau šī gada beigās. Lēmums – kam vēlētāji visā Eiropā varētu uzgavilēt.
Arī Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka no viesabonēšanas jāatsakās. tomēr tam pretojas vairākas ES dalībvalstis, kuru intereses pārstāv Padome. Bet Padomē šajā pusgadā prezidē Latvija.
Savas prezidentūras sākumā janvārī Latvija bija apņēmības pilna panākt kompromisa vienošanos un pat nāca klajā ar jaunu konceptu – "viesabonē kā mājās plus". Šim Latvijas prezidentūras priekšlikumam Parlaments nepiekrita un EK to pat izsmēja.
EK viceprezidents vienotā digitālā tirgus lietās Andruss Ansips pirms mēneša ar lielu ironiju teica: "Tas nozīmē, ka jūs dabūsiet piecas minūtes telefonsarunu – viesabonē kā mājās, bet ne jau par velti. Un tad jūs dabūsiet piecus megabaitus datiem – viesabonē kā mājās. Ko tas nozīmē – jūs atverat jūsu iPad, ievadāt savu PIN kodu un ja tur ir kaut kādi automātiskie atjauninājumi – jūs jau esat pazaudējis 20 MB. Es nedomāju, ka cilvēki teiks – Jā, jūs turat savus solījumus – jūs atcēlāt viesabonēšanas piemaksas – jūs esat izdarījuši lielisku darbu Eiropas Savienībā!"," sacīja Ansips.
Dienvidvalstis nevēlas viesabonēšanas atcelšanu
Tad Latvija sakoordinēja citu priekšlikumu – ar mazliet lielāku limitu. Šo sarunu vadītājs no Latvijas prezidentūras puses liek saprast – pavisam viesabonēšanu atcelt dalībvalstis būtu gatavas atcelt ne ātrāk kā pēc gadiem trim, ne kā parlaments vēlas – šogad.
"Mērķis, uz ko virzāmies ir viesabonēšanas atcelšana, pārejas periodā nodrošinot ievērojamu tarifu samazinājumu," saka Latvijas Pastāvīgās pārstāves ES vietnieks,vēstnieks Juris Štālmeistars.
ES dalībvalstu pozīcija, ko šajā pusgadā koordinē Latvija, veidojas ES vēstnieku regulārajās sapulcēs jeb Briseles valodā sauktām par COREPER.
Tur, bez mediju klātbūtnes, garās sarunās top redzams, ka dažas Dienvideiropas valstis nevēlas viesabonēšanas atcelšanu – Spānija, Grieķija, Kipra, Horvātija.
Ir arī bažas – ja piemēram grieķu salās sabraukušie atpūtnieki sāks lietot telefonu un internetu gluži kā mājās, jo tas būs lēti, vietējā sakaru infrastruktūra ar to nespēs tikt galā.
Pie tam mobilo sakaru operatori – dažos kapitāldaļas pieder valstij - gūst pamatīgu peļņu no viesabonēšanas – vidēji līdz pat 60%. Tāpēc mobilo sakaru operatori iet pie savu valstu satiksmes ministrijām un tās dod signālu uz COREPER – nepiekrist.
"Viņi, protams, ir lobējuši savas intereses. Bet tagad tas ir atkarīgs no dalībvalstīm – vai tās grib būt iedzīvotāju vai telekomunikāciju uzņēmumu interešu aizstāves. Tas parādītu, cik spēcīgs ir lobijs šeit," saka EK pārstāve vienotā digitālā tirgus lietās Natalie Vandistadta.
Pastāv bažas, ka piespiesti attiekties no viesabonēšanas - mobilo sakaru operatori varētu censties zaudēto peļņu kompensēt. Proti – lai ceļotājiem būtu lētākas sarunas - vairāk var nākties maksāt mājās palicējiem. Eiropas Parlamenta ziņotāja par viesabonēšanu jeb jautājuma galvenā uzraudzītāja gan apgalvo – par to neesot jāuztraucas.
"Nacionālajiem regulatoriem – tā ir viņu atbildība. Bet parlaments ieņem stingru pozīciju, jo mūsu mērķis ir vienoties par gala datumu – tas ir svarīgi, neatstāt to karājoties gaisā, kad nu tas varētu būt – un izbeigt viesabonēšanas maksas," norādīja EP deputāte, ziņotāja viesabonēšanas lietā Pilara del Kastijo Vera.
Arī Latvijas prezidentūra protams vēlētos savā sasniegumu sarakstā pie viesabonēšanas atzīmēt – darīts, vienošanās panākta. Tomēr atlikušas tikai trīs nedēļas, un uz spēles ir telekomunikāciju uzņēmumu intereses miljonu eiro vērtībā.
