Otrdien aprit 20 gadi, kopš Latviju uzņēma Eiropas Padomē (EP). Francijas pilsētā, Strasbūrā, kur atrodas padomes sēdeklis, to atzīmēs ar Latvijas dienām.
Arhitektūras brīnums un visdažādākās valodas
Eiropas Padome ir bijis tilts Latvijas ceļam uz Eiropas Savienību (ES), saka EP Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, taču tagad tā varētu vēlēties lielāku interesi no valsts. Gluži kā citas starptautiskās organizācijas, arī EP šajās dienās ir frontes līnija Krievijas un Ukrainas konfliktā.
Agrā pusdienlaikā EP ēka Strasbūrā ir visai tukša. Plašajās promenādēs, ātrijos, gaiteņos var satikt pa retam gājējam. Te skan dažādas valodas, un arī Latvijas Radio gids ēkas dziļumos ir armēnis Vahags Muradjans, kurš strādā mediju dienestā.
1970. gados celtā EP ēka jeb Eiropas pils šeit, Francijas pilsētā Strasbūrā, kas ir tuvu Vācijas robežai, atrodas tā sauktajā Eiropas kvartālā. Tās priekšā garos mastos plīvo visu dalībvalstu karogi. Šī ir plaša, daudzstāvu celtne, kas veidota četrstūra jeb cietokšņa formā, un to savulaik veidojis arhitekts Bertrands Monē. Ceļojot par EP gaiteņiem, kuros esot pirmo reizi, viegli var zaudēt virzienu.
Kopā ar Muradjanu Latvijas Radio atceras EP vēsturi. Organizācija dibināta 1949. gadā. Tātad neilgi pēc Otrā pasaules kara, un patlaban tajā ir 47 dalībvalstis: visa ES, arī Turcija, Balkānu valstis, Azerbaidžāna, Armēnija, Gruzija, Krievija un citas.
EP jēga un būtība ir kalpot par Eiropas kontinenta valstu forumu un satikšanās vietu, kur izdiskutēt arī daudzus smagus jautājumus un problēmas, uzraudzīt cilvēktiesību un likuma varas ievērošanu.
Viena no EP pazīstamākajām institūcijām ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), kas izskata privātpersonu un dalībvalstu sūdzības gadījumos, ja pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ko EP pieņēma 1950. gadā.
EP vada ģenerālsekretārs, patlaban norvēģis Torbjorns Jaglands. Otrs augstākais amats šajā institūcijā pieder latvietim – Nilam Muižniekam, kurš ir EP Cilvēktiesību komisārs un arī vienīgais komisārs šajā institūcijā.
Divas reizes gadā – maijā un novembrī - uz Ministru komitejas sanāksmēm sabrauc dalībvalstu ārlietu ministri, taču ik nedēļu komitejā tiekas ministriju pārstāvji. Brīdī, kad Latvijas Radio ir padomes ēkā, viena šāda tikšanās arī notiek - plašā, gaišā, apaļā zālē, kur pie galda sēž katras valsts Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Parlamentārā asambleja ir nākamā nozīmīgākā EP struktūra un tajā piedalās dalībvalstu nacionālā parlamenta pārstāvji. No Latvijas ir seši deputāti, viņu vidū Inese Lībiņa –Egnere ("Vienotība"), Boriss Cilēvičs ("Saskaņas centrs"), Andris Bērziņš (ZZS), Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) un citi, kuri arī līdzīgā kārtā četras reizes gadā apmeklē sanāksmes un lielākoties pievēršas cilvēktiesību, likuma varas un demokrātijas jautājumiem.
Zāle, kurā tiekas parlamentārieši, ir iespaidīgākā telpa visā EP ēkā. Tas ir arhitektūras meistardarbs – veidota sarkani brīnos toņos un atgādina atvērušos milzu koka gliemežvāku. Apmeklētājiem uz amfiteātra formā iekārtoto sēžu telpu ļauts noskatīties no balkona.
Brīdī, kad Latvijas Radio ir zālē, deputātu nav, vienīgi gabaliņu tālāk pulcējusies skolēnu grupa.
Lejāk, pusapļa vidū redzams paaugstinājums. Šeit deputātus reizi gadā uzrunā arī cilvēktiesību komisārs, kura pienākumus kopš 2010. gada pilda latvietis Nils Muižnieks. Tieši šajā zālē viņš arī ieguva savu amatu.
EP būtība pēdējos 20 gados ir mainījusies
Otrdien aprit 20. gadadiena kopš Latvija iestājās Eiropas Padomē. Lietuva un Igaunija to paveica divus gadus agrāk. Tas, kā vēlāk sacīs Muižnieks, bija pirmais solis, lai turpinātu ceļu uz ES, un, lai kļūtu par dalībvalsti, Latvijai bija jāveic virkne pienākumu, un viens no tiem – jāievieš Pilsonības likums. Ar komisāru Latvijas Radio tiekas viņa darba kabinetā, ēkas sestajā stāvā.
"Es domāju, ja skatās, kāda EP loma bija 1990.gados un kāda tā ir tagad, tad tā ir mazliet atšķirīga. 1990. gados EP bija priekštelpa ES. Nevarēja sākt integrācijas procesu ES, neesot jau EP dalībvalsts. ES paplašināšanas process tagad jau ir pierimis un līdz ar to šī priekštelpas loma vairs nav tik būtiska, kāda tā bija pirms 20 gadiem," skaidro Muižnieks.
"Tagad EP ir galvenā institūcija visos juridiskajos jautājumos visās cilvēktiesību jomās: pretdiskriminācija, datu aizsardzība, vārda brīvība, spīdzināšanas aizliegums. Šī ir organizācija ar plašu dalībvalstu loku. Te ir ne tikai ES dalībvalstis, bet arī tādas dalībvalstis kā Krievija, Ukraina, Turcija, bet ASV nav. Tā ir savdabīga dialoga platforma, ko dalībvalstis grib paturēt," stāsta Muižnieks.
Viņa kabinetā ir skapis, aiz kura stikla vitrīnām var redzēt daudz un dažādas ceļojumu trofejas, par kurām, esot valstīs kā Cilvēktiesību komisāram, viņam ir īpaši stāsti. Ir kāda nelegālā imigranta sporta kurpes, kurās iedzītas naglas, lai vieglāk varētu pārkļūt robežas mūrim, ir kartiņas ar padomju ģerboni, sirpi un āmuru, kuru kā sveicienu dzimšanas dienā sūtījušas vēl bijušās padomju godības pārņemtas valstu amatpersonas.
Muižnieks: Krievijas draudi izstāties no EP ir tikai vārdos
Muižnieks Latvijas 20. jubilejā EP būs Bulgārijā, bet regulāri cilvēktiesību jautājumos brauc uz visām dalībvalstīm, ir bēgļu nometnēs, pie nevalstiskajām organizācijām, sēž pie viena galda ar amatpersonām, kurām ir maz saprašanas par cilvēktiesībām un likuma varas jēgu. Vairākas reizes Muižnieks bijis arī Krievijā. "Es esmu Krievijā bijis trīs reizes. Pirmā bija iepazīšanās vizīte – man bija augsta līmeņa tikšanās ar vairākiem ministriem, (..) mani izrādīja ļoti lielu labvēlību un sadarbību (..).
Mani ļoti satrauc tas, kas daudzās cilvēktiesību jomās notiek Krievijā. Mani satrauc tas, ka notiek Krimā un citur, bet viņi ar mani sadarbojas. Par to esmu pateicīgs," atzīst Muižnieks.
Viņš atzīst, ka Krievija labi zina Muižnieka biogrāfiju – agrākos amatus un pieredzi. Muižnieks atzīst, ka viņa etniskā izcelsme palīdz strādāt postpadomju valstīs.
Pēdējie notikumi Ukrainā ir būtiski mainījuši dalībvalstu attieksmi pret Krieviju.
Atšķirībā no ES institūcijām, EP nevar pieņemt saistošus lēmumus, piemēram, noteikt sankcijas; tā var aizrādīt, ieteikt, celt gaismā notikumus, bloķēt Krievijas pārstāvju vārdu un iespēju ieņemt amatus pašā organizācijā. Krievija ir reaģējusi uz šo kritiku, sakot, ka varētu no Padomes izstāties. Muižnieks gan to apšauba un saka, ka pagaidām nav nopietnu signālu, kas to apliecinātu.
Arī ar Latvijas vēstnieku EP Rolandu Lappuķi, kuru Latvijas Radio satiek Strasbūrā, saruna sākas par Krieviju un Ukrainu. Viņš saka, ka EP ir viena no retajām vietām pasaulē, kur tik tieši var satikties Krievijas un Eiropas valstu politiķi. Taču tagad EP esot nostājusies uz frontes līnijas gluži kā daudzas citas starptautiskas organizācijas. "(..) Viņa [EP] mēģina palīdzēt Ukrainai saglabāt valstiskās dimensijas, piemēram, juridisko sistēmu (..)," norāda Lappuķe.
EP kļuvis par ES mazo brāli
Latvija, kā EP dalībvalsts ir visu šo procesu vidū. Muižnieks gan sarunā iebilst, ka būtu vēlējies redzēt Latvijas pārstāvjus biežāk un aktīvāk izmantojam EP tribīni, gan cīnoties par savām interesēm, gan mēģinot ietekmēt procesus, gan vispār izrādot lielāku interesi par Padomes iespējām. Lappuķe bilst, ka tie latvieši, kas strādā uz vietas EP, Latvijas redzamību vismaz šajos gaiteņos ir noturējuši. "Es varu pateikt, ka šeit Latvijai ir ļoti laba redzamība, ļoti laba popularitāte, pateicoties šīm personībām – Nilam Muižniekam, līdz 1. janvārim te strādāja tiesneši Egils Levits un Ineta Ziemele – abas ir lielas personības un lielu darbu darījuši (..)," saka Lappuķe.
Šobrīd Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesā nav sava pārstāvja, jo Ineta Ziemele ir atgriezusies dzimtenē un kļuvusi par Latvijas Satversmes tiesas tiesnesi. Patlaban rit nākamā kandidāta izraudzīšanās process.
Ar Lappuķi no EP ēkas Latvijas Radio dodas uz Latvijas pārstāvniecību, kas atrodas ļoti tuvu, dažu minūšu gājienā. Bez viņa te strādā vēl divi darbinieki – Mārtiņš Klīve un Elīna Borhersa.
Mārtiņš Klīve, kurš ikdienā pastiprināti strādā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas jautājumiem, apstiprina to, ko Latvijas Radio dzird no iepriekšējiem runātājiem – EP šis nav viegls laiks, jo kā institūcija tā zaudē popularitātē Eiropas Savienībai. "(..) EP tiek izteikti uztverta kā mazais brālis. ES ir liela vara, liela aktualitāte, (..) ES nav liela nepieciešamība konsultēties ar EP," saka Klīve, piebilstot, ka ES izprot Eiropas Padomi kā organizāciju valstīm, kas atrodas ārpus ES.
Gan karogs, gan himna – Bēthovena "Oda priekam", kas tagad ir ES simboli, arī nākuši no EP, Mārtiņš piebilst.
Šajās dienās Latvijas pārstāvniecībā valda rosība, jo te gatavojas Latvijas dienām Strasbūrā, un ir noticis tā, ka Latvijas prezidentūra ES sakrīt ar Latvijas divdesmito gadadienu EP, tādēļ abus notikumus atzīmēs kopā.
Vēl būs politiķu diskusijas, daudzsološās akardeonistes Ksenijas Sidorovas koncerts un filmas "Mammu, es tevi mīlu!" izrāde.
